Ražošana

Zinātnieki: EM un IZM ierēdņu neizdarību dēļ Latvija var zaudēt 4,5 miljardus eiro

Žanete Hāka, 25.03.2014

Jaunākais izdevums

Augstākās ierēdniecības nekvalitatīva darba rezultātā var tikt aizkavēta Partnerības līguma noslēgšana par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu piešķiršanu Latvijas attīstībai laika periodā no 2014. līdz 2020. gadam, informē Inovatīvo uzņēmēju un zinātnieku biedrības BIRTI pārstāve Aija Upleja.

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA), Latvijas Zinātnes padome (LZP), Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Valsts zinātnisko institūtu asociācija (VZIA) un biedrība BIRTI norāda, ka tādējādi valsts ne tikai riskē zaudēt vismaz viena gada finansējumu, bet arī visus 4,5 miljardus eiro, ko ES ieplānojusi Latvijas attīstībai.

Latvija ir saņēmusi Eiropas Komisijas (EK) komentārus, kuros tiek norādīts uz nepieciešamību pilnveidot Partnerības līguma sadaļas, kuras attiecas uz zinātni, pētniecību, inovācijām un augstāko izglītību. Nepieciešams pārstrādāt Viedās specializācijas stratēģiju, precīzāk nosakot jomas, kurās tiks ieguldīta Eiropas nodokļu maksātāju nauda, lai attīstītu pētniecību un inovācijas, kā arī radītu apstākļus privātā finansējuma piesaistei zinātnei un īstenotu augstākās izglītības reformu, līdz 2020. gadam nodrošinot Latvijas valdības solīto 1,5% IKP novirzīšanu zinātnei un pētniecībai.

Par šādu labojumu nepieciešamību pēdējā gada laikā Partnerības līgumā un Darbības programmas projektā jau vairāk nekā desmit reižu ir rakstiski norādījusi Latvijas Zinātnes padome, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas augstskolas, zinātnisko institūtu un lielāko inovatīvo uzņēmumu biedrība BIRTI, teikts paziņojumā.

Tādējādi LZA, LZP, LU, RTU, VZIA un biedrības BIRTI vadība pieprasa izveidot ekspertu komandu un mēneša laikā sagatavot jaunu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas piedāvājumu un tam atbilstošu Partnerības līguma projektu. Zinātnieki uzskata, ka šī plāna un arī pašu labojumu sagatavošanu nedrīkst uzticēt tiem pašiem ierēdņiem, kuri izstrādājuši iepriekšējo izbrāķēto versiju un kuru dēļ Latvijas tautsaimniecība vēl kādu laiku nesaņems nepieciešamās ES struktūrfondu investīcijas.

Šobrīd Latvijas tautsaimniecība kopumā un Latvijas zinātne, pētniecība un inovācija, vismaz uz gadu ir zaudējusi piekļuvi vairākiem simtiem miljonu eiro, kas nepieciešami ne tikai attīstībai, bet arī esošā līmeņa saglabāšanai, kamēr valsts budžetā nav paredzēti atbilstoši līdzekļi nozares finansēšanai, norāda zinātnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas zinātniskais potenciāls: vai vērojams progress?

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 13.12.2018

Vidējais atsauču skaits uz vienu zinātnisko publikāciju

Avots: SCImago dati par periodu no 1996. līdz 2017. gadam; autora aprēķins

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms septiņiem gadiem konstatēju, ka Latvijā ir visai neliels labu zinātnisko rakstu skaits. Šajā rakstā – par to, kāds bijis Latvijas zinātniskās publicitātes progress pēdējo septiņu gadu laikā.

Pirmajā mirklī var likties, ka pēdējo gadu laikā Latvijas zinātne ir panākusi ievērojamu progresu. Zinātnisko publikāciju skaits pieaug – ja pirms desmit gadiem Latvijas zinātnieki publicēja vienu zinātnisko rakstu (kas iekļauts prestižajā Thomson Reuters Science Citation Index; tālāk - SCI) dienā, tad tagad tie jau ir divi raksti dienā. Tas ir vērā ņemams palielinājums pat starptautiskā mērogā – katru gadu zinātnisko rakstu skaits Latvijā pieaug vidēji par 6%, kamēr Eiropas Savienībā (ES) kopā tikai par 4%.

Tomēr «noturīgā zinātniskā progresa» bilde izšķīst, ja Latvijas sniegumu salīdzina kaut vai ar Lietuvas un Igaunijas rādītājiem. Valstu neatkarības atjaunošanas brīdī gan startējām no līdzīgām pozīcijām, bet jau pašos pirmsākumos sākām atpalikt no Igaunijas un 2000. gados - arī no Lietuvas. Pašlaik, ja rēķinām zinātnisko rakstu skaitu uz vienu iedzīvotāju, noturīgi atpaliekam no 25 citām ES valstīm, esam priekšā tikai Rumānijai un Bulgārijai (2. attēls). Pat ja zinātnisko publikāciju skaita pieaugums Latvijā turpināsies līdzšinējā tempā, tuvošanās ES vidējam rādītājam prasīs vairākas paaudzes (salīdzinājumam – Igaunija jau tagad ir tuvu ES vidējam līmenim). Turklāt nākotnē noturēt līdzšinējos zinātnisko rakstu skaita pieauguma tempus bez strukturālām reformām kļūs arvien grūtāk, jo līdzšinējo pieaugumu lielā mērā noteica ES fondu pieejamība zinātniskiem pētījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zinātnē un pētniecībā beidzot ienāk jauni motivēti cilvēki

Rolands Pētersons, Diena, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Studenti neatbalsta finansējuma palielināšanu eksaktajām zinātnēm uz sociālo zinātņu rēķina

LETA, 13.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc sarunas ar izglītības un zinātnes ministru Vjačeslavu Dombrovski (RP) par valsts budžeta studiju vietu sadales principiem Latvijas Studentu apvienībai (LSA) aizvien nešķiet atbalstāma iecere palielināt finansējumu eksaktajās un inženierzinātnēs uz sociālo zinātņu rēķina.

LSA prezidents Mikus Dubickis atzina, ka tikšanās laikā studenti precizējuši daudzas neskaidrības, taču budžeta vietu samazināšana sociālajās zinātnēs ir pretrunā ar LSA pozīciju par tuvināšanos valsts apmaksātām studijām visiem studentiem.

M. Dubickis pozitīvi raugās uz to, ka budžeta vietu pārdale notiek katrā augstskolā atsevišķi un neskars pašreiz studējošos. Viņš arī norādīja, ka eksaktajās zinātnēs bāzes finansējums var pieaugt, bet kopējais budžeta vietu skaits, arī sociālajās zinātnēs, sarukt, jo tas finansējums tiktu novirzīts studiju vietas bāzes izmaksu nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) izveidotā vērtēšanas komisija, kuras sastāvā darbojās uzņēmēju un zinātnes organizāciju kā arī valsts pārvaldes institūciju pārstāvji, pieņēmusi gala lēmumu par 7 975 000,00 eiro piešķiršanu zinātnisko atklājumu komercializēšanai, informē LIAA.

Finansējums tiek piešķirts ES līdzfinansētajā Tehnoloģiju pārneses programmā, lai veicinātu augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanu.

Finansējuma piešķiršanas mērķis ir veicināt tehnoloģiju pārneses procesu Latvijā un panākt, ka dažādu jomu zinātnisko pētījumu rezultāti tiek īstenoti kādā praktiski un komerciāli pielietojamā veidā. Tās var būt, piemēram, izstrādātas idejas jaunu vakcīnu un zāļu, jauna veida biodīzeļdegvielas, dažādu sensoru un virtuālās realitātes platformu radīšanā.

LIAA norāda, ka Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu mūsu ekonomikai. Lielu daļu savu atklājumu mūsu zinātnieki jau agrīnā stadijā par salīdzinoši nelielu samaksu nodod tālākai izpētei ārvalstu zinātniskajiem institūtiem, vai arī jau sākotnēji strādā šo ārvalstu partneru uzdevumā. Tehnoloģiju pārneses programma ir iespēja piesaistīt finansējumu līdz 300 tūkstošiem eiro vienam projektam, lai pētniecības darbu līdz gala produktam vai produkta prototipam veiktu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 13. oktobrī, Ministru kabineta ārkārtas sēdē valdība apstiprināja 2017. gada valsts budžeta projektu, kā arī likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam. Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,066 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,367 miljardi eiro, informē Finanšu ministrijā.

«Strādājot pie nākamā gada budžeta, valdībai ir izdevies pieņemt svarīgus lēmumus mūsu valsts turpmākajai attīstībai. Ir rasts papildu finansējums tādām sabiedrībai būtiskām prioritārām jomām kā aizsardzība un drošība, veselība un izglītība. Lielu daļu no šiem līdzekļiem mums izdevās rast, rūpīgi pārskatot esošos izdevumus nozarēs un ieviešot vairākus pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai. Pozitīvi, ka no nākamā gada mums būs arī fiskālā nodrošinājuma rezerve,» norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Salīdzinot ar 2016. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 664 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 681 miljonu eiro lielāki kā šogad.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kalviņš: jūtos šokēts, ka AirBaltic pārvalda priekšnieki ar miljonu eiro lielu atalgojumu

Raivis Bahšteins, 15.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Cukurs ir kaitīgs un var izsaukt aptaukošanos, bet dzīvot vispār ir kaitīgi,» nosmej latviešu ķīmiķis, Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) Zinātniskās padomes priekšsēdētājs, profesors Ivars Kalviņš, aicinādams baudīt kafiju. Tomēr 40% no visas enerģijas patērē smadzenes, viņš stāsta, un tās patērē tikai cukuru! «Gribi vai negribi, smadzenes ar cukuru ir jānodrošina,» secina viens no spilgtākajiem viedokļa līderiem zinātnes jomā Latvijā. Tāpat ir ar zinātni Latvijā – lai valsts «smadzenes» pienācīgi funkcionētu, tās attiecīgi ir jābaro, viņš salīdzina.

Sprēgājot par finansējumu, esat izteicies par reņģēdāju tautas likteni, neinvestējot zinātnē un pētniecībā.

To teicienu es aizņēmos no ekspremjera Krištopana. Augšas ļoti priecājas, ka tas izdodas. Varbūt mēs nemaksājam pietiekami lielas algas, lai mezglu pozīcijās noturētu labākos speciālistus? Es jūtos šokēts, ka AirBaltic pārvalda priekšnieki ar miljonu eiro lielu atalgojumu. Jāvaicā, kur ir tā samērība sistēmā?

Nesen runājāt par zinātnes apbērēšanu, ņemot vērā paredzamo Eiropas Savienības fondu finansējuma pārrāvumu. Vai paliekat pie šī spēcīgā apgalvojuma?

Zinātnes kapraču loma aizejošajai valdībai ir. Vai to kāds atcerēsies pēc tam, kad 2017. gadā notiks nākamais starptautisko ekspertu zinātnes audits? Tad konstatēsim, ka mums vairs nav 15 augstas raudzes zinātnisko institūciju, bet gan puse no tām. Ar visiem it kā pielikumiem zinātnes finansējums attiecībā pret 2008. gadu ir par 33% mazāks. Augstākās izglītības finansējums – pat par 65% mazāks. Par kādu zināšanās balstītu ekonomiku mēs gan varam runāt? Tad auditā konstatēsim, ka zinātnieki ir slikti strādājuši, jo viņiem veselu gadu būs bijis pārrāvums finansējumā, kura laikā liela daļa no jauniem un spējīgiem zinātniekiem šo valsti būs pametuši. Izdzīvos tie zinātnieki, kuri ir docētāji augstskolu sistēmā, jo viņi tiek finansēti ne tikai no zinātnes, bet arī no augstākās izglītības finansējuma. Tiesa, atgriežoties pie OSI, iepriekšējā plānošanas periodā, ļoti efektīvi investējot Eiropas naudu, esam uzbūvējuši laboratorijas, kas ir līdzvērtīgas citām labākajām pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jauno zinātnieku izaugsmē ieguldīs 64 miljonus eiro

Dienas Bizness, 19.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno zinātnieku pētniecības darbā un karjeras izaugsmē turpmāko astoņu gadu laikā plānots ieguldīt 64 miljonus eiro ES fondu finansējuma. Šādu lēmumu, apstiprinot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos noteikumus, 19.janvārī pieņēma valdība. IZMplāno, ka jau šogad varētu tikt noslēgti jauno zinātnieku pētniecības projektu finansēšanas līgumi par kopējo summu 20 miljonu eiro apmērā, informē ministrijā.

54 miljoni eiro no piešķirtās summas ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums, 6,4 miljoni eiro valsts budžeta finansējums, bet 3,2 miljoni eiro - privātais līdzfinansējums. Atbalsts paredzēts pētījumiem Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā, izaugsmes prioritāšu īstenošanā vai specializācijas jomu attīstībā.

«Lai arī pēdējos gados ar ES fondu atbalstu ir izveidojusies jauna pētnieku un doktorantu paaudze, tomēr paaudžu pēctecība zinātnes nozarē vēl joprojām ir izteikta problēma. Apzinoties, ka jaunajiem zinātniekiem ir nepieciešams atbalsts viņu individuālās karjeras attīstībai pēc doktora grāda iegūšanas, ministrija, piesaistot ES fondu finansējumu, ir izstrādājusi atbalsta instrumentu, kāds Latvijā līdz šim nav bijis. Latvijas zinātnei ir svarīgi arī jaunie zinātnieki, kuri doktora grādu ir ieguvuši ārvalstīs. Tā mēs veicināsim gan reemigrācijas procesus, gan sasaistīsim Latvijas zinātni ar pasaules zinātnes telpu,» uzsver izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reizniece-Ozola: Nākamā gada budžets ir solījumu pildīšanas budžets

Zane Atlāce - Bistere, 10.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta ārkārtas sēdē valdība izskatīs 2017. gada valsts budžeta projektu, kā arī likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam. Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,066 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,367 miljardi eiro, informē Finanšu ministrijā.

Salīdzinot ar 2016. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 664 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 681 miljonu eiro lielāki nekā šogad.

«Nākamā gada budžets ir solījumu pildīšanas budžets. Tā prioritātes ir reformas veselības un izglītības jomās, kā arī sabiedrības drošība un demogrāfijas jautājumi. Būtiski, ka lielu daļu no šīm jomām nepieciešamajiem līdzekļiem mums izdevās rast, rūpīgi pārskatot esošos budžeta izdevumus nozarēs, kā arī ieviešot vairākus pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai,» norāda finanšu ministre Dana Reizniec-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) direktore Dita Traidās un Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Igors Prelatovs parakstījuši līgumu par Norvēģijas grantu projekta "Inovāciju centra izveidošana Daugavpilī" īstenošanu.

Sadarbībā ar projekta partneriem, Tronheimas zinātnes centru Norvēģijā un Daugavpils Universitāti, Daugavpils pilsētas dome plāno radīt interaktīvu vidi un jaunas prasmju un zināšanu apguves iespējas ne tikai skolēniem un studentiem, bet arī izglītības speciālistiem, attīstot viņu kompetences un zināšanas STEM zinātnes jomās.

"Esmu pārliecināta, ka Daugavpils inovāciju centra izveide ir būtisks ieguldījums iespējai pilsētā radīt telpu dažādu zinātnes jomu aizraujošai izziņai un popularizēšanai bērnu un jauniešu auditorijā. Daugavpils papildinās ar nozīmīgu ieguldījumu jauniešu interešu un zinātnes centru attīstību Latvijā, kas šobrīd strauji attīstās, kļūstot par mūsdienīgu un radošas izglītības telpu gan pilsētai un visiem Latgales reģiona iedzīvotājiem, gan arī pilsētas viesiem," komentē D. Traidās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valsts nav spējusi definēt, ko vēlas no zinātniekiem

Raivis Bahšteins, 18.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izaugsmes vārdā finansējuma palielinājums ir jāatrod, vienlaikus jārūpējas par to, lai tas nestu praktisku atdevi

Vienreiz par visām reizēm ir jāsaprot, ka bez naudas celt kvalitāti vai kaut ko reformēt nav iespējams, intervijā DB uzsver a/s Grindeks padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans un a/s Olainfarm valdes locekle Jeļena Borcova.

Kādas ir farmācijas nozares un arī biofarmācijas attīstības iespējas? Vai Grindeks un Olainfarm veiksmes stāsti apliecina nozares potenciālu kopumā?

K.L.: Viennozīmīgi Grindeks veiksmes stāsts, attīstības ceļš un konkurētspēja pasaules līmenī liecina par nozares potenciālu. Es to raksturotu kā labu. Farmācija tāpat kā citas nozares ir cieši saistīta ar sabiedrību. Es atļaušos apgalvot – jo izglītotāka un zinošāka būs sabiedrība, jo lielākas būs šīs jomas izaugsmes iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jauniem atbalsta pasākumiem paredzēts novirzīt vēl 600 miljonus eiro

Lelde Petrāne, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 2. jūnijā, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par pasākumiem COVID-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai. Tā mērķis ir apstiprināt pasākumu kopumu, kas ļautu pārvarēt COVID-19 krīzi un veicinātu ekonomikas atlabšanu pēc tās.

Kopā ar jau iepriekš finanšu ministra vadītajā grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam un pēc tam valdībā apstiprinātajiem lēmumiem pasākumiem atvēlēti 2,062 miljardi eiro. Pasākumi ir vienreizēji, terminēti un tie plānoti trīs pamatblokos – nozaru modernizācija, infrastruktūras uzlabošana un atbalsts personu esošas situācijas saglabāšanai (pabalsti).

"Vīruss vēl nav pilnībā atkāpies, bet mums jāraugās uz priekšu. Šobrīd ir svarīgi atbalstīt mūsu uzņēmējus un iedzīvotājus, dodot iespēju īstenot nozīmīgus projektus, uzlabojot apkārtējo vidi un nodrošinot pēc iespējas plašākas nodarbinātības iespējas. Līdz šim apstiprinātajiem pasākumiem paredzēts finansējums 966,46 miljoni eiro no valsts budžeta līdzekļiem un 496 miljoni eiro no Eiropas Savienības (ES) fondu pārdalēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Intervija: Studijas nav nošķiramas no zinātnes - tās viena otru veido un balsta

Kristīne Stepiņa, 28.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī jaunais Valsts prezidents ir biologs, intervijā Dienas Biznesam atgādina jaunais Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks. Šis fakts liecina par to, ka universitātes izglītība patiešām ir universāla un absolventu izaugsmes iespējas ir ļoti dažādas.

Intervijas rītā pie rektora kabineta jau izveidojusies rinda. Lai arī I.Muižnieks vēl oficiāli skaitās atvaļinājumā, viņš pieņem apmeklētājus un jau ir pielicis roku pie jaunā LU pārvaldības modeļa ieviešanas.

Nesen esmu pabeigusi maģistrantūru LU, šobrīd dēls studē, bet pie rektora nekad neesmu izsaukta? Kam ir jānotiek, lai students vai viņa vecāki tiktu izsaukti pie rektora?

(Smejas.) Nu, nav jau tā, ka studenti tiktu saukti pie rektora uz sarkanā tepiķa, tiktu norāti vai izslēgti. Studenti paši nāk pie rektora ar visdažādākajiem ierosinājumiem, visbiežāk tie ir studentu padomes pārstāvji vai ārzemju studenti, kuriem ir cits redzējums par to, kā vajadzētu organizēt mācību procesu. Ceru, ka studenti nekautrēsies un nāks pie manis ar saviem ierosinājumiem, mums būs iespējams aprunāties par visu, kas viņiem ir svarīgs. Studentu iniciatīvas centīšos iespēju robežās atbalstīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

IZM prioritātēm nākamā gada budžetā pieprasa kopumā teju 137 miljonus eiro

LETA, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir iesniegusi pieprasījumu prioritāro pasākumu īstenošanai nākamā gada budžetā aptuveni 137 miljonu eiro apmērā, informēja ministrijā.

IZM kā vienu no nākamā gada nozīmīgākajām prioritātēm izvirzījusi pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanu pirmsskolas izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, kā arī augstākajā izglītībā. Pēc ministrijā sniegtās informācijas, kopumā šim mērķim 2021.gadam nepieciešami vairāk nekā 45 miljoni eiro.

IZM norādīja, ka pedagogu darba samaksas palielināšana ļaus piesaistīt izglītības sistēmai jaunus pedagogus, motivēs palikt strādāt izglītības sistēmā augsti kvalificētus pedagogus, tādējādi novēršot speciālistu trūkumu.

Ierīces un internetu skolēniem jānodrošina valstij 

Izglītības un zinātnes ministrija gatavo izmaiņas Izglītības likumā, kas noteiktu, ka attālināta...

Tāpat ministrijas ieskatā, būtiski ir pakāpeniski tuvināt pedagogu darba samaksu Eiropas Savienības valstu vidējai pedagogu darba samaksai. IZM uzsvēra, ka zemākā mēneša darba algas likme tiek paaugstināta pakāpeniski un 2022.gada 1.septembrī tā indikatīvi varētu pieaugt līdz 900 eiro.

Savukārt normatīviem regulējumiem atbilstošs finansējums augstskolām un koledžām ir nepieciešams konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai, tajā skaitā akadēmiskā personāla atjaunotnei un ārvalstu akadēmiskā personāla piesaistei, klāstīja ministrijā.

Vienlaikus IZM būtiska prioritāte ir finansējuma piesaiste valsts pētījumu programmu īstenošanai, lai nodrošinātu nozaru politikas prioritāšu īstenošanu un rastu zinātniski pamatotus risinājumus aktuāliem nozaru izaicinājumiem.

Ministrijā uzsvēra, ka papildu finansējums pieprasīts arī zinātniskās darbības nodrošināšanai - fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu īstenošanai. Īstenojot fundamentālo un lietišķo pētījumu projektus tiks nodrošināta zinātnes kapacitāte, sniegts ieguldījums tautsaimniecības transformācijā uz augstāku pievienoto vērtību un eksporta nozaru konkurētspējas paaugstināšanā.

Pēc IZM paustā, prioritāro pasākumu sarakstā iekļauts arī augstākās izglītības finansēšanas trešā pīlāra pieaugums, lai motivētu Latvijas augstākās izglītības iestādes piedalīties starptautiskos konkursos, kas būtiski sekmē Latvijas augstākās izglītības iestāžu atpazīstamību un paaugstina to starptautisko konkurētspēju, veicinot jaunu zināšanu apriti un to rašanos.

Šādos projektos piesaistītais starptautiskais finansējums un valsts budžeta līdzfinansējums uzskatāms par nozīmīgu attīstības finansējumu ne tikai attiecīgajai augstskolai, bet Latvijas augstākās izglītības sistēmai kopumā, atklāja ministrijā.

Kopumā šo pasākumu īstenošanai 2021.gadā pieprasīti 24 miljoni eiro, no tiem valsts pētījumu programmu īstenošanai paredzēti astoņi miljoni, fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu īstenošanai - 15 miljoni, savukārt augstākās izglītības finansēšanas trešā pīlāra pieaugumam - viens miljons.

Tāpat ministrijā informēja, ka viens no svarīgākajiem IZM uzdevumiem ir arī valsts funkciju sporta nozarē izpildes nodrošināšana. Pēc IZM paustā, papildu finansējums vairāk nekā 2,8 miljonu eiro apmērā nepieciešams sporta federācijām un sporta pasākumiem, augstas klases sasniegumu sportam, dotācija biedrībai "Latvijas Paralimpiskā komiteja"" pielāgotā sporta attīstībai un dotācija komandu sporta spēļu izlašu nodrošināšanai.

Vienlaikus papildu finansējums nepieciešams arī dalības maksas nodrošināšana Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN) asociētās valsts statusā. Tāpat kā svarīgs uzdevums izvirzīts mērķis izveidot ilgtermiņa atbalsta programmu darba ar jaunatni kapacitātes stiprināšanai pašvaldībās, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un jaunatnes darbinieku profesionālo kapacitāti.

Papildu finansējums pieprasīts arī latviešu valodas lietojuma vides paplašināšanai, lībiešu valodas attīstībai un nostiprināšanai, bāzes finansējuma nodrošināšanai profesionālās izglītības programmu īstenošanai, Latvijas skolu jaunatnes un studentu dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un citiem pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

LU saņem 11,5 milj. eiro aizdevumu Akadēmiskā centra projekta turpināšanai

Zane Atlāce - Bistere, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#LU Akadēmiskā centra attīstības programmas II posma kopējais finansējums ir 90 miljoni eiro.

Latvijas Universitātes (LU) rektors prof. Indriķis Muižnieks un Eiropas Padomes Attīstības bankas (EPAB) prezidents Rolfs Vencels (Rolf Wenzel) trešdien, 28.februārī Parīzē parakstījuši līgumu par 11,5 milj. eiro aizdevumu LU Akadēmiskā centra tālākai attīstībai Torņkalnā, kas tiek veidots par vienu no mūsdienīgākajām studiju un zinātnes centriem Eiropā.

Līdz ar šo EPAB aizdevumu LU pilnībā nodrošinājusi tās Akadēmiskā centra attīstības II posma finansējumu, un tādējādi nākamo triju gadu laikā uz Torņkalnā topošajām Zinātnes un Rakstu mājām varēs pārcelties daļa Medicīnas, kā arī Fizikas un matemātikas fakultātes, humanitāro un sociālo zinātņu jomu fakultātes un šī virziena specializētie zinātniskie institūti. LU Akadēmiskā centra Dabas mājā jau divus gadus izvietotas Ķīmijas, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu un Bioloģijas fakultātes, kā arī sešu valsts nozīmes pētniecības centru laboratorijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

DU rektors: Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju korpusa atklāšana dos stimulu zinātņietilpīgu ražotņu ienākšanai pilsētā

LETA, 22.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no modernākajiem studiju un pētniecības korpusiem Latvijā - Daugavpils Universitātes (DU) Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju korpusa - atklāšana varētu dot stimulu arī zinātņietilpīgu ražotņu ienākšanai pilsētā, jaunuzbūvētā objekta atklāšanas pasākumā atzina DU rektors akadēmiķis Arvīds Barševskis.

Jaunā korpusa nodošana ekspluatācijā, pēc rektora domām, gan veicinās zinātnes attīstību, jo šeit ir izvietotas arī tādas laboratorijas, kuras nebūtu bijis iespējams izvietot vecajos studiju korpusos, gan arī sekmēs studentu piesaisti, tostarp no ārvalstīm.

Savukārt, pateicoties arhitektu radošajai pieejai ēkas projektēšanā, Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju korpuss pēc savas formas atgādina stilizētu liliju, kas ir viens no Daugavpils simboliem.

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Andis Geižāns pauda cerību, ka jaunais DU Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju korpuss varētu kļūt par vienu no Daugavpils vizītkartēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lai investors sajūt, ka zinātnes projekts smaržo pēc lielas peļņas

Anita Kantāne, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Ieguldīja vienu mārciņu, pretī saņēma septiņas," šādu piemēru par ieguldījumu atdevi zinātnē min Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš. Latvijas zinātnes potenciāls ļauj īstenot globālus, inovatīvus, uz biznesu orientētus projektus, un inovatīvu produktu eksports varētu mainīt Latvijas tautsaimniecību, ir pārliecināts akadēmiķis.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents uzskata, ka šobrīd ir īstais brīdis plānam par Latvijas zinātnes ideju komercializēšanu un inovatīvu produktu radīšanu, jo drīzumā būs pieejams finansējums no Eiropas Atveseļošanas plāna. Ieguldot daļu no pandēmijas seku pārvarēšanai paredzētā finansējuma zinātnē, Latvijai būtu savs pētniecības, attīstības un inovāciju parks, kura iespējas un atdevi var salīdzināt ar Silīcija ieleju. Latvijas zinātnei tā, iespējams, ir pēdējā iespēja izkļūt no bārenītes lomas un attīstīties kopsolī ar tautsaimniecības vajadzībām, intervijā Dienas Biznesam pauž LZA prezidents. I. Kalviņš amata pienākumus sāka pildīt 1. decembrī, un kopā ar komandu izpētījis, ko nepieciešams darīt, lai ambiciozo plānu īstenotu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Kauņā sākta 28,6 miljonus eiro vērtā zinātnes un inovāciju centra būvniecība

LETA--BNS, 23.10.2020

Objekts taps pēc starptautiskā konkursā uzvarējušā Spānijas arhitektu biroja "SMAR Architecture Studio" projekta.

Avots: https://www.smar-architects.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kauņā, Nemunas salā, ceturtdien sākta zinātnes un inovāciju centra "Zinātnes sala" celtniecība.

Iecerēts, ka šis centrs piesaistīs plašu apmeklētāju loku, pirmām kārtām bērnus, un palīdzēs raisīt viņos interesi par dabaszinātnēm, tehnoloģijām, inženierzinātnēm un matemātiku - tā dēvētajām STEM jomām.

Kā ziņu aģentūrai BNS sacījis Lietuvas izglītības un zinātnes ministrs Aļģirds Monkevičs, šīs zinības vairs nevar mācīt pa vecam, ir svarīgi ļaut bērniem tām "reāli pieskarties, iedarbināt fantāziju un saprast, cik interesanta ir pasaule".

Pēc viņa teiktā, "Zinātnes sala" koordinēs visu Lietuvas STEM centru darbību.

Unikālais arhitektūras objekts taps pēc starptautiskā konkursā uzvarējušā Spānijas arhitektu biroja "SMAR Architecture Studio" projekta ar devīzi "Zinātnei saule nekad nenoriet", kas izstrādāts sadarbībā ar Austrālijas speciālistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piedaloties Eiropas Komisijas pārstāvjiem, Latvijas amatpersonām, ārvalstu sadarbības partneriem un viesiem, kā arī projekta realizētājiem – Cietvielu fizikas institūta darbiniekiem, koleģiālā un pozitīvā atmosfērā tika atklāts līdz šim vērienīgākais projekts Latvijas zinātnes vēsturē – CAMART2 , kura finanšu apjoms pārsniedz 31 miljonu eiro.

Projekta mērķis ir stiprināt institūta un vienlaikus Latvijas valsts pozīciju Eiropas zinātniskajā telpā, kļūstot par Eiropas līmeņa reģionālo centru materiālzinātnes un tehnoloģiju pārneses jomā.

«Vienīgais veids, kā Eiropa var sacensties ar pārējo pasauli, ir – būt gudrākai par citiem un pierādīt sevi inovācijas jomā. Tas nozīmē, ka ir jāinvestē izglītībā, zinātnē un inovācijas attīstībā. Šādām investīcijām jānorisinās nacionālā līmenī, reģionālā līmenī un, protams, arī starptautiskā līmenī –Eiropas Savienībā. Priecājamies redzēt, ka šis vērienīgais projekts sīvā konkurencē guvis ne tikai Apvāršņa 2020 finansējumu, bet saņēmis atbalstu arī no Latvijas valsts,» stāsta Eiropas Komisijas Pētniecības un inovācijas departamenta ģenerāldirektors Roberts Jans Smits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Šogad budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 9,4 miljardi eiro

LETA, 08.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets piektdien ārkārtas sēdē apstiprināja 2019.gada budžeta rāmi, izdevumus paredzot 9,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus - 9,4 miljardu eiro apmērā, pēc valdības sēdes žurnālistus informēja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Precizējot budžeta bāzes izdevumus, kā arī speciālā budžeta izdevumus un ņemot vērā uzturlīdzekļu saņēmēju skaita izmaiņas, rasts nepieciešamais finansējums fiskālās telpas kompensēšanai, kas iepriekš tika aplēsta mīnus 44,5 miljonu eiro apmērā.

Budžetā iestrādāti iepriekšējās valdības pieņemtie lēmumi un jaunas prioritātes no ministriju rīcībā esošiem līdzekļiem. Tāpat finansējums piešķirts atsevišķiem nozīmīgiem pasākumiem, kuru sākšanu nav iespējams atlikt uz 2020.gadu, piemēram, 7,2 miljoni eiro pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai īstenošanai, kā arī 2,6 miljoni eiro Diasporas likuma normu īstenošanai un 168 077 eiro LPSR VDK dokumentu publicēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtisks maksas kāpums sagaidāms Latvijas Universitātes studiju programmās. Bezmaksas izglītība vēl aiz kalniem.

Nākamajā akadēmiskajā gadā resursu ietilpīgajām Latvijas Universitātes (LU) studiju programmām maksa celsies līdz 20%, pārējām programmām pieaugums būs mazāks vai nemainīsies. Par aptuveni 50 eiro nākamajā studiju gadā sagaidāms vidējais studiju maksas pieaugums Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU). Daudzās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Somijā, Norvēģijā un Dānijā, augstākā izglītība ir bez maksas. Arī Latvijā ik pa brīdim izskan populistiski solījumi virzīties uz bezmaksas augstāko izglītību, taču joprojām par mācībām jāmaksā visiem tiem, kuri netiek pie budžeta vietām. Jaunā izglītības un zinātnes ministre bezmaksas izglītību nesola, bet vēlas palielināt budžeta vietu skaitu tajās nozarēs, kurās tiek prognozēts būtisks speciālistu trūkums, pirmkārt, informācijas tehnoloģiju (IT) jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī Izglītības un zinātnes ministrija 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai pašvaldībām pārskaitījusi gandrīz 700 tūkstošus eiro. Par brīvpusdienām paredzēto valsts finansējumu pārsvarā tiek sagatavotas pārtikas pakas. Tas ļauj risināt arī skolu tehnisko darbinieku un šoferu, ēdināšanas uzņēmumu nodarbinātības jautājumu.

Nauda nepazūd

Valsts budžeta dotācijas 1.–4. klašu skolēnu brīvpusdienām pašvaldības var izmantot tajās deklarēto sākumskolas vecuma bērnu no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm ēdināšanai. Par to informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Diure. Ja brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi vēl paliek neizmantoti, tos drīkst izlietot, lai ēdināšanu nodrošinātu arī 5.–9. klašu skolēniem, kas nāk no šīm pašām sociālajām grupām.

No šā gada 1. janvāra valsts sākumskolas vecuma bērnu ēdināšanu dotē 0,71 eiro apmērā – uz pusi mazāk nekā iepriekš. Lai pakalpojumu saglabātu vismaz līdzšinējā apjomā, pārējo summu pašvaldības sedza no sava maka. Ir arī novadi un pilsētas, kas brīvpusdienas nodrošina pilnīgi visiem izglītojamajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Teorētiski Latvijas zinātniekiem ir iespējas saņemt Nobela balvu, traucē naudas trūkums

Dienas Bizness, 29.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju pēc nedēļas, 6. oktobrī, tiek paziņoti Nobela prēmijas laureāti medicīnā. Tas ir gana nopietns iemesls, lai analizētu, kas notiek ar Latvijas zinātni, īpaši medicīnas jomā. Visi Dienas aptaujātie eksperti uzsver, ka Latvijas zinātniekiem no intelektuālās kapacitātes viedokļa arī ir visas iespējas iegūt Nobela prēmiju. Daudz sliktāk ir ar finansējumu zinātnei un tās neattīstīto ekosistēmu, kas liedz mūsu gaišākajiem prātiem visā pilnībā realizēt savu potenciālu. Par perspektīvākajām un spēcīgākajām jomām - no zinātnisko sasniegumu viedokļa - eksperti uzskata biomedicīnu, onkoloģiju, kardioloģiju un arī infektoloģiju.

Lai celtu zinātnes prestižu un popularizētu tās sasniegumus un devumu pacientiem, 8. decembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā sadarbībā ar pasaulē lielākās biotehnoloģiju kompānijas Roche Latvijas atzaru Roche Latvija un Zviedrijas vēstniecību iecerēts pasākums, kas būs veltīts 2014. gada Nobela prēmijas laureāta medicīnā darba iztirzājumam, akcentējot tā aktualitāti Latvijā un pasaulē.

Roche Latvija direktors ārsts Rauls Vēliņš stāsta, ka «Latvijā medicīnas zinātnei ir spēcīgas tradīcijas, par to liecina tādi vārdi kā Vilhelms Ostvalds, vienīgais Nobela prēmijas laureāts no Latvijas, fizikālās ķīmijas pamatlicējs, viņa skolnieks ķīmiķis Pauls Valdens un kādreizējais Latvijas Universitātes rektors ķīmiķis Jūlijs Auškāps. Latvijā arī šodien strādā pasaules līmeņa zinātnieki, piemēram, Organiskās sintēzes institūtā (OSI) un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā. 2014. gadā Dr. Laila Meija nāca klajā ar unikālu pētījumu par rupjmaizes pretvēža iedarbību. Diemžēl tas plaši neizskanēja medijos, jo vairāk tiek atspoguļota zinātnes vēsture, nevis šodienas sasniegumi un zinātnieku iespējas gūt no tiem peļņu.» R. Vēliņš arī uzsver, ka Roche Latvija atbalsta jaunos zinātniekus 2007. gadā dibinātās Roche akadēmijas paspārnē akadēmiķa Aivara Lejnieka vadībā, kurš valdē pulcinājis vadošos Latvijas mediķus. Šo gadu laikā atbalstīts 31 zinātnes projekts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ekmanis: Jēdziens «pietiekams finansējums» zinātnē nekur pasaulē neeksistē

LETA, 14.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tāds jēdziens kā «pietiekami» zinātnē nekur pasaulē neeksistē un, ja var ieguldīt zinātnē finanšu līdzekļus, zinātnieki piedāvās idejas, kā tos izmantot, intervijā Rietumu Radio sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Juris Ekmanis.

Vienlaikus viņš norāda, ka zinātnieka atalgojums Latvijā, salīdzinot ar vidējo Eiropā, ir trīs līdz četras reizes zemāks un valsts līdz šim atvēlētais bāzes finansējums ir tikai 25% no tā, kas nepieciešams, lai uzturētu augsta līmeņa zinātnes pamatstruktūru.

Līdz 2020.gadam finansējums zinātnei pakāpeniski varētu pieaugt divas līdz trīs reizes, sacīja Ekmanis.

«Patlaban sākas jauns periods Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējumam un šeit augstskolām ļoti nopietni jādomā, kādas programmas ar ES fondu atbalstu iespējams realizēt,» sacīja Ekmanis.

Ekmanis atzīst, ka zinātnieku sadarbība ar uzņēmējiem nav pietiekama. Tāpat visā pasaulē pastāv problēma, kā eksaktās zinātnes sasaistīt ar sociālajām zinātnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Augstskolām kapacitātes un studiju vides stiprināšanai būs pieejami 135 miljoni eiro

Žanete Hāka, 17.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas augstākās izglītības un pētniecības iestādes ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu īstenos pasākumus to institucionālās kapacitātes stiprināšanai, kā arī uzlabos studiju vidi, lai palielinātu modernizēto studiju programmu skaitu zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas (STEM) jomā.

Abu programmu ietvaros pašreiz pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums ir vairāk nekā 135 miljoni eiro.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi projektu iesniegšanu divās ES fondu programmās, nosūtot uzaicinājumus augstskolām un pētniecības organizācijām sagatavot un iesniegt projektus. Projekti jāiesniedz CFLA līdz 15. jūnijam.

Programmā pētniecības organizāciju kapacitātes stiprināšanai ar ES fondu atbalstu paredzēts attīstīt pētniecības infrastruktūru – būvēt jaunas ēkas, veikt ēku atjaunošanu vai pārbūvi, kā arī konsolidēt zinātniskās institūcijas, veicinot to attīstības stratēģijā noteikto virzienu attīstību, lai uzlabotu zinātnisko kapacitāti un konkurētspēju, virzītu pētniecību atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un komercializētu tās rezultātus. Paredzēts, ka ERAF atbalstu sniedz projektiem, kas sekmē Latvijas viedās specializācijas stratēģijā noteikto tautsaimniecības transformācijas virzienu un specializācijas jomu attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru