Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) paspārnē šobrīd notiekošie procesi apliecina, ka tā var būt intelektuāls līderis. LZA ir Eiropas Komisijas izveidotā Ūdeņraža un kurināmā elementa kopuzņēmuma nominēts koordinators ūdeņraža elektrisko autobusu ieviešanas sabiedriskajā transportā projektu virzībai visā Ziemeļaustrumeiropā, kļūstot par mājvietu globāla projekta sastāvdaļai, kur tiek sinerģiski saslēgti enerģētikas, transporta un vides nozaru jautājumi.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda LZA prezidents Ojārs Spārītis un zinātnieki Aivars Starikovs un Jānis Fricsons.

LZA, analizējot citu Eiropas pilsētu pieredzi, kur kopumā ikdienā sabiedriskajā transportā tiek ekspluatēti 80 ūdeņraža elektriskie autobusi, ir pieejama informācija par iespējamiem tehniskajiem risinājumiem un to piemērotību katras pašvaldības pilsētas specifiskajām vajadzībām. LZA palīdz ieinteresētajām pašvaldībām un uzņēmumiem veikt priekšizpēti par esošo infrastruktūru, pieejamiem energoresursiem un sabiedriskā un privātā transporta ekspluatācijas raksturlielumiem.

Ūdeņraža elektromobiļi (FCEV) jau tiek ražoti sērijveidā. To galvenais enerģijas avots ir ūdeņradis, kurš oksidējas ūdeņraža kurināmā elementā, radot elektrību piedziņas elektromotoru darbināšanai. Lielākā FCEV priekšrocība, salīdzinot ar akumulatora elektromobiļiem, ir tā, ka ūdeņraža izmantošana nodrošina lielāku nobraukumu ar vienu uzpildes reizi un īsāku uzpildes laiku. Pasaules lielākie autoražotāji jau ievieš ūdeņraža tehnoloģijas savos produktos un tuvākajā laikā plāno uzsākt to sērijveida ražošanu. Pirms uzsākt tirgošanu ražotāji gan parasti ņem vērā, cik attīstīta konkrētā valstī ir infrastruktūra, atzīmē zinātnieki.

Visu rakstu Zinātnieki liek lietā ūdeņraža tehnoloģijas lasiet 6. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.