Grieķijas interneta lietotāji uzsākuši karu Facebook pret Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāju Kristīni Lagardi (Chritine Lagarde), kas apvainojusi grieķus, vēsta ABC-CBN News. Db.lv novēroja, ka pirmdien lapai bija gandrīz 3000 «sekotāju».

K. Lagarde intervijā britu laikrakstam Guardian izteikusies, ka viņa jūt vairāk līdzi nabadzības upuriem Āfrikā nekā grieķiem, kurus skārusi krīze. Viņa norādījusi, ka grieķi ilgstoši izvairījušies no nodokļu nomaksas. Grieķijas finanšu ministrs un sociālistu līderis Evangels Venizels (Evangelos Venizelos) norādīja, ka K. Lagarde ir grieķus apvainojusi.

«Nevienam nav tiesību apkaunot grieķus krīzes laikā, un es to šodien specifiski adresēju SVF vadītājai, kas ar savu apgalvojumu ir apvainojusi grieķu tautu,» norādīja E. Venizels.

Kopš sava skarbā izteikuma K. Legarde jau ir saņēmusi vairāk nekā 10 tūkstošus grieķu vēstuļu, kurās pausta neapmierinātība par viņas izteikumu. Svētdienas pievakarē sociālajā medijā Facebook tika radīta atsevišķa lapa «Greeks are against Lagarde» (Grieķi ir pret Lagardi). Tajā pausts, ka SVF vadītāja nav novērtējusi grieķu ciešanas, kopš valstī veikts algu un pensiju samazinājums.

Pārējai eirozonai nostājoties pret «viltniekiem» monetārajā savienībā, Grieķija eirozonu pametīs 18. jūnijā, uzreiz pēc 17. jūnijā notiekošajām vēlēšanām, prognozē finanšu pārvaldības kompānijas Integral Asset Management vadītājs Niks Devirsts (Nick Dewhirst), vēsta CNBC.

«Eirozona ir klubs, bet tajā ir arī viltnieki, kas tiek sveikā cauri līdz brīdim, kad visi par to uzzina, un tajā brīdī no viltniekiem ir jāatbrīvojas, jo pretējā gadījumā krāpsies visi. Grieķijai būs labāk, ja tā izstāsies,» norāda N. Devirsts.

Viņš uzskata, ka Grieķijas sabiedrība ir būvēta uz krāpšanās un shēmošanas pamatiem, taču tagad pārējās eirozonas iedzīvotāji prasa Grieķiju atskaitīties.

«Vienkāršs jautājums, kāpēc vācietim ir jāpalielina pensionēšanās vecums no 65 līdz 67 gadiem, lai grieķis varētu doties pensijā 50 gados?! 17. jūnijs ir perfekta izdevība pateikt - «mēs uzvedīsimies labi» vai «mēs turpināsim krāpties»,» tā Devirsts.

Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristīne Lagarde, kas saniknojusi grieķus ar izteikumu, ka viņi nemaksā nodokļus, pati nemaksā valsts nodevu par saviem ienākumiem, vēsta The Telegraph.

Jau vēstīts, ka K. Lagarde intervijā britu lakrakstam Guardian izteikusies, ka viņa vairāk jūt līdzi nabadzības upuriem Āfrikā nekā grieķiem, kurus skārusi krīze. Viņa norādījusi, ka grieķi ilgstoši izvairījušies no nodokļu nomaksas. Tas saniknojis grieķus, kas izveidoja speciālu Facebook lapu Greeks are against Lagarde, kurā grieķi pauduši sašutumu par SVF vadītājas izteikumu. Trešdienas rītā šai Facebook lapai bija 5777 «sekotāju». Arī Grieķijas finanšu ministrs un sociālistu līderis Evangels Venizels (Evangelos Venizelos) norādīja, ka K. Lagarde ar savu izteikumu ir apvainojusi grieķu tautu.

Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis nekad nav vairījies paust pretrunīgi vērtētus viedokļus, un arī par aktuālo Grieķijas krīzi viņš runā tiešu valodu: pārējām Eiropas valstīm nav nekādas vajadzības glābt grieķus, kas paši vainīgi pie tagadējās situācijas, jo ļāvušies «populistu, boļševiku un anarhistu» sirēnām. Pēc viņa domām, arī Latvija nav imūna pret vieglas dzīves solītājiem, kas vienmēr ir gatavi dāsni izdāļāt citu cilvēku nopelnīto naudu, piektdien raksta žurnāls Sestdiena.

Rungainis apgalvo, ka Latvija uz pozitīvām pārmaiņām varēs cerēt tad, kad mūžībā būs aizgājusi «boļševiku un čekistu» paaudze. Viņš atsaucas uz Bībelē aprakstīto efektīvo sabiedrības ārstēšanas kursu: 40 gadiem tuksnesī. «Mūsdienu apstākļos, kad cilvēki dzīvo ilgāk, droši vien jāpaiet kādiem 60 gadiem, lai nomainās trīs paaudzes.»

Fragments no intervijas:

Kā notikumi Grieķijā ietekmēs Latviju?

Pozitīvi, jo cerams, ka Eiropa mācīsies no kļūdām un kļūs stiprāka. Itāļi, spāņi un portugāļi, raugoties uz Grieķijas pieredzi, mācās, kā nevajag darīt. Grieķija mums arī skaidri parāda, ka jebkāds populisms agri vai vēlu beidzas ar krahu, jo populisti var tikai sasolīt, bet ne izdarīt.

Vācijas galvaspilsētas Berlīnes parlamenta deputātu grupa aprīlī plāno ierasties Grieķijā, lai iepazītos ar šīs valsts pieredzi izdevumu samazināšanā, cerībā, ka tas palīdzēs tikt galā ar milzīgajiem parādu kalniem Vācijas galvaspilsētā, raksta Der Speigel.

Lai gan Vācijas valdība ievēro fiskāli atbildīgu un taupīgu politiku, galvaspilsēta Berlīne sakrājusi vienus no lielākajiem parādu kalniem visā valstī. Kopš Berlīnes mūra krišanas, Vācijas galvaspilsētas parāds ir sasniedzis 63 miljardus eiro.

Pēdējos gados Berlīne saņēmusi Vācijas federālo zemju palīdzību kopumā 4,4 miljardu eiro apmērā un tai izdevies samazināt budžeta deficītu. Līdz 2016. gadam Berlīne cer panākt sabalansētu budžetu un, lai to sasniegtu vēlas izpētīt Grieķijas pieredzi.

Pieredzes apmaiņas braucienā Berlīnes deputāti Grieķijas galvaspilsētā Atēnās pavadīs četras dienas, kuru laikā iepazīsies ar pilsētas un reģiona finanšu jautājumiem.

Tapis un tikko konferencē prezentēts jaunākais Latvijas produktivitātes ziņojuma projekts, kurā, ņemot vērā jaunākos pieejamos statistikas datus, tiek analizēti produktivitātes faktori un dinamika, precizēti Latvijas ekonomikas attīstības ilgtermiņa scenāriji, kā arī padziļināti ir pētīta attālinātā darba ietekme uz produktivitāti.

Ziņojumā tiek iezīmēti galvenie 2021. gada izaicinājumi un sniegtas rekomendācijas politikas veidotājiem. Konkrētu secinājumu izklāstu varēsim sniegt, kad ziņojums tiks pabeigts, tomēr ir vērts uzsvērt, ka arī vairāki 2020.gada Latvijas produktivitātes ziņojuma secinājumi ir joprojām aktuāli.

Ir svarīgi atzīmēt, ka kopš iepriekšējā ziņojuma Latvijas produktivitātes padome, ir kļuvusi par Ekonomikas ministrijas konsultatīvo institūciju, un tās analītisko kodolu veido LU Produktivitātes zinātniskais institūts “LU domnīca LV PEAK”. Tas nozīmē, ka domnīcas eksperti un pētnieki ne tikai publicē kvalitatīvus zinātniskus darbus un piedalās akadēmiskās konferencēs, bet ļoti aktīvi iesaistās valdības diskusijās un darba grupās, kā arī regulāri informē sabiedrību par paveikto.

Šodien ABLV Bank ir jāiesniedz bankas pašlikvidācijas projekts, kuru vērtēs 30 dienu laikā. Finanšu un kapitāla tirgus komisija patlaban nesaskata šķēršļus pašlikvidācijas plāna apstiprināšanai. Tomēr savādi signāli nāk no Finanšu ministrijas puses.

Tās parlamentārais sekretārs ir izteicies, ka pastāv iespēja neļaut ABLV Bank pašlikvidēties. «Ja pašlikvidācijas plāns neatbildīs FKTK prasībām un netiks apmierinātas visas kreditoru prasības, tad, protams, pašlikvidācija netiks apstiprināta,» pārliecināts Edgars Putra, uzsverot, ka «citādi man nav nekādas intereses atbalstīt maksātnespējas administratorus». Vai tomēr savāda nav bijusi finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas uzvedība laikā, kad valdībai bija jāmēģina glābt trešā lielākā Latvijas banka? Uzņēmums, kurā strādā 900 darbinieku. Banka, kuras sabrukums, pēc Reuters atzinuma, «rada 8 miljardus eiro vērtu jautājumu valsts finanšu sistēmai». Tikmēr mūsu finanšu ministre stāsta, ka «ABLV Bank nav uzskatāma par sistēmisku banku», nemaz nerunājot par to, ka finanšu ministrei tomēr bija jāizrāda vislielākā politiskā aktivitāte, lai aizstāvētu latviešu banku. Jābrauc uz Eiropu, ASV, jāskaidro, jāpieprasa informācija, jāatbalsta. Zīmīgi, ka 2017. gada oktobrī oficiālās vizītes laikā ASV Dana Reizniece-Ozola aizvadīja tikšanos ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla FinCEN pārstāvjiem. Kā zināms, ABLV Bank pašreizējo sabrukumu aizsāka tieši ASV Finanšu ministra vietnieces Sigalas Mandelkeres asie izteikumi un tiem sekojošais ļoti sasteigtais FinCEN publiskais paziņojums par iespējamajām sankcijām, lai gan tas bija tikai priekšlikums un ABLV Bank bija tiesības sniegt paskaidrojumus 60 dienu laikā. Tieši pēc šī ASV institūcijas paziņojuma dažu dienu laikā ABLV Bank zaudēja 600 miljonus eiro.

Oktobrī paredzētā Eiropas Savienības (ES) valstu samita laikā ar saviem atklājumiem par situāciju Grieķijas finansēs nāks klajā Atēnu starptautiskie aizdevēji, tādējādi izšķirot valsts likteni, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Aizvadītās nedēļas nogalē Grieķijas premjers Antonis Samars tikās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Francijas prezidentu Fransuā Olandu, lai pārrunātu iespējamu aizdevuma noteikumu mīkstināšanu.

Vācijas kanclere pavēstīja, ka viņas valsts darīs visu nepieciešamo, lai Grieķija paliktu eirozonā, bet atteicās atbalstīt Atēnu lūgumu pēc aizdevuma programmas termiņa pagarinājuma. Noraidošs pret Grieķijas lūgumu bija arī Vācijas ekonomikas ministrs Filips Reslers, kurš uzsvēra, ka «vairāk laika» vienmēr nozīmējot «vairāk naudas». Savukārt Francijas prezidenta Fransuā Olanda nostāja bijusi mīkstāka.

Notikumi ap Grieķiju mainās nevis pa dienām, bet pa stundām, tāpēc visādi pārsteigumi vēl ir iespējami

Dažādas politiskās spēlītes un strauji mainīga, pretrunīga informācija jau kādu brīdi ir publiskās komunikācijas sastāvdaļa, ja runa ir par krīzē nonākušo ES un eirozonas dalībvalsti Grieķiju. Pašlaik it kā aizdevēju sarunas ar Grieķiju ir apstājušās līdz 5. jūlija referendumam, kad grieķu tautai, citējot EK prezidentu Žanu Klodu Junkeru, ir jāpauž sava attieksme «par vai pret Eiropu» jeb Grieķijas aizdevēju pieprasītajām reformām. Taču, ņemot vērā augstāk minētās straujās izmaiņas notikumu gaitā, kas lai zina, kādi atgadījumi līdz 5. jūlijam vēl var notikt. No eirozonas viedokļa laikam labākais būtu, ja grieķi nobalsotu par reformām, kā rezultātā, visticamāk, kristu Alekša Cipras vadītā valdība un līdz ar to eirozona, nezaudējot seju, varētu turpināt sarunas ar, iespējams, no viņu viedokļa konstruktīvāku Grieķijas valdības vadītāju.

Viena no karstajām ziņām veselības aprūpē līdztekus tam, ka dalīto grozu ieviešana atlikta līdz jūnijam, ir Valsts kontroles ziņojums par medicīnisko rehabilitāciju valstī.

Ziņojums ir Veselības ministrijas darbu šajā jomā faktiski iznīcinošs. Revidentu ieskatā neeksistējoša stratēģija valsts līmenī kavē rehabilitācijas kā pilnvērtīgas un neatņemamas ārstniecības procesa sastāvdaļas attīstību valstī. Faktiski ziņojums ir kliedzošs. Tiesa, ir viens bet. Revīzija, par kuras rezultātiem ziņo mediji un stāsta Valsts kontrole, ir veikta par laiku no 2014. līdz 2016. gadam. Tātad ir pagājuši vairāk nekā divi gadi. Līdz ar to nevar teikt, ka tas būtu aktuālās situācijas šķērsgriezums.

Protams, pēc revīzijas veikšanas ziņojums ir vēl jāuzraksta, un tas aizņem laiku. Taču 2019. gadā nākt klajā ar it kā aktuālo stāvokli, kas balstīts situācijas novērtējumā par laiku pirms pāris gadiem, nav īsti korekti. Vai arī tad Valsts kontrolierei visi savi komentāri par to būtu jāsāk ar atrunu, ka tā nav aktuālā situācija. Citādi skatieni dusmīgi vēršas pašreizējās veselības ministres Andas Čakšas virzienā, kuru nekad neesmu advokatējusi, bet šoreiz gan jāteic, ka viņa šajā amatā stājās tikai 2016. gada 16. jūnijā. No 2014. gada ministri ir bijuši Ingrīda Circene un Guntis Belēvičs, no kuriem tieši par Valsts kontroles revīzijā konstatēto arī būtu prasāma atbildība.

Valdības veidošanu Grieķijā uztic Antonim Samaram. Bažas par Dienvideiropas ekonomiku saglabājas.

Pēc svētdien notikušajām vēlēšanām Grieķijā, kurās uzvarēja starptautisko aizdevumu atbalstošās partijas ar Jauno Demokrātiju priekšgalā, notiek koalīcijas veidošanas process. Finanšu tirgi, investori un pati eirozona ar nenoliedzamu nervozitāti gaidīja šo vēlēšanu iznākumu, jo bažas raisīja partijas Syriza, kas pazīstama ar savu strikto nostāju par starptautiskā aizdevuma pārtraukšanu Grieķijai, iespējamā uzvara.

Uzzinot vēlēšanu rezultātus, investori nekavējoties reaģēja, palielinot eiro vērtību, kas bija kritusies pēdējo nedēļu laikā, pateicoties vispārējām bažām par iespējamo Grieķijas straujo izeju no eirozonas, kas savukārt apdraudētu kopējās valūtas pastāvēšanu. Pirmdienas rītā, sākot darbu Āzijas akciju tirgiem, bija novērojams mērens akciju vērtību un naftas cenas pieaugums. Tomēr pastiprinātā uzmanība reģionam kopumā ir atklājusi plašas strukturālas problēmas Dienvideiropā, kas turpina apdraudēt pasaules ekonomiku.

Grieķi ir pauduši savu atbalstu palikšanai eirozonā un reformu īstenošanai - šāds dažādu ekspertu secinājums galvenokārt dzirdams pēc pagājušās nedēļas nogalē notikušajām ārkārtas parlamenta vēlēšanām Grieķijā.

Protams, fakts, ka uzvaru nav guvuši reformas neatbalstošie galējie radikāļi, vismaz uz laiku atceļ ekonomikas karastāvokli Gieķijā, tomēr teikt, ka šī Dienvideiropas valsts būtu nostājusies uz reformu ceļa un maz ticams, ka no tā novirzīsies, būtu stipri vien pāragri un bezgala optimistiski.

Drīzāk gan mēs jau jaunās valdības veidošanas procesā varēsim vērot jaunus dumpjus, protestakcijas un tamlīdzīgus pasākumus, ar kuriem grieķi pārējo Eiropu, it īpaši eirozonu, pēdējā laikā ir stipri vien nogurdinājuši. Varētu teikt, ka grieķi ir pauduši atbalstu palikšanai eirozonā, bet ne taupības politikai. Tādējādi zīmīgi ir to ekspertu paziņojumi, kuri ir norādījuši, ka daudz būtiskāks Eiropas tautsaimniecībai šobrīd ir nevis ziepju operas turpinājums Grieķijā, bet gan ekonomiskie procesi Spānijā. Respektīvi, šobrīd arvien vairāk iezīmējas pāris būtiskas tendences.

Komentējot to, kā varētu beigties Grieķijas pārrunas ar kreditoriem, dāņu investīciju uzņēmuma Saxo Bank galvenais ekonomists Stīns Jākobsens (Steen Jakobsen) prognozē Grieķijā referendumu.

Saxo Bank eksperts lēš, ka darījums starp Grieķiju un tās kreditoriem būs sasteigts un problēma netiks atrisināta, jo Grieķijas valdība nevēlas veidot nozīmīgas reformas. Saxo Bank uzskata, ka Grieķijas argumenti ir kļuvuši pārāk emocionāli un tie neataino ekonomisko realitāti.

«Domāju, ka ir iestājies strupceļš un vienīgā izeja ir referendums. Tas, ko mēs šobrīd redzam, ir teātris. Uzskatu, ka Grieķijas vadošajai ekstrēmistu partijai Syriza šoreiz būs grūtāk pārliecināt grieķus, ka viņiem Grieķijā ir laba nākotne. Pat, ja Syriza spēs vienoties ar Eiropu, viņiem joprojām ir nepieciešams atbalsts no parlamenta, un, kā mēs zinām, parlaments ir pret taupību jebkādā veidā vai formā,» skaidro Stīns Jākobsens.

Neskatoties uz ilgstošu krīzi Eiropā, Latviju uzņems eirozonā, kā iecerēts - 2014.gadā, norāda starptautiskās biznesa konsultāciju firmas Alvarez & Marsal banku un finanšu grupas vadītājs Nils Melngailis, skaidrojot, ka Latvijai un citām Baltijas valstīm ir caurskatāmāka un vieglāk saprotama ekonomika nekā dažam labam eirozonas biedram Dienvideiropā.

«Vācija un citi eirozonas dalībnieki labprāt redzētu šādus veselīgākus biedrus savā starpā,» teica Melngailis, kurš jau gadu strādā Alvarez & Marsal Londonas birojā. Melngailis Latvijā pazīstams kā Parex bankas vadītājs laikā, kad notika bankas sanācija un sadalīšana, kā arī kā telekomunikāciju koncerna Lattelecom bijušais valdes priekšsēdētājs.

Tomēr finanšu un uzņēmumu restrukturizācijas eksperts teica, ka, iekams Latvijai paredzēts iestāties eirozonā, kopējās valūtas valstīm jātiek galā ar Grieķijas un, iespējams, citu Dienvideiropas valstu nopietnām parādu krīzēm. Tomēr Melngailis uzskata, ka tas izdosies.

Ekonomiskajai krīzei Grieķijā pieņemoties spēkā, grieķu skaits, kuri dodas uz Zviedriju, meklējot mājokļus un darba vietas, ir strauji pieaudzis, atsaucoties uz Skandināvijas valsts grieķu kopienas līdera sacīto, vēsta thelocal.se.

«Izskatās, ka šogad atbraukušo grieķu skaits būs divreiz lielāks nekā pagājušajā gadā,» teicis Komninos Čaideftos, Stokholmas Nacionālās grieķu federācijas vadītājs. Viņš piebildis, ka patlaban Grieķijā bez darba saskaņā ar oficiālo statistiku ir vairāk nekā miljons cilvēku.

Pēc Zviedrijas Migrācijas pārvaldes datiem, to grieķu skaits, kuriem izsniegtas uzturēšanās atļaujas, no 2010. līdz 2011. gadam vairāk nekā dubultojies - no 371 līdz 767, un izskatās, ka šogad skaits būs vēl lielāks, jo līdz 1. jūnijam izsniegtas jau 400 uzturēšanās atļaujas.

Kā Eiropas Savienības pilsoņi grieķi Zviedrijā bez uzturēšanās atļaujām var pavadīt trīs mēnešus.

Parādu krīzes pārņemtā Grieķija beidzot tikusi pie valdības un jaunais valsts premjers Antonis Samars nodevis oficiālu zvērestu. Tomēr nomocītajai valstij tas nav devis atpūtas mirkli - parādījušās ziņas, ka Grieķijai varētu tikt piešķirts jaunattīstības valsts statuss, bet arheologi nākuši klajā ar satraucošu vēstījumu, ka krīze smagi skārusi kultūras mantojumu.

Dažus mirkļus pēc zvēresta nodošanas ceremonijas jaunais Grieķijas premjers Antonis Samars valsts iedzīvotājiem solīja atjaunot cerības, vēsta BBC. Tāpat viņš aicināja grieķus saglabāt patriotismu, nacionālo vienotību un ticību, lai varētu pārvarēt ekonomisko krīzi. Grieķijas politiķis uzsvēra, ka no valdības pieprasīs «smagu darbu».

Par to, ka jauno valdību patiešām sagaida smags darbs, liecina ziņa, ka vērtspapīru indeksu veidotājs un risku novērtētājs MSCI uzsācis Atēnu akciju tirgus pārskatīšanu un varētu Grieķijai piešķirt jaunattīstības valsts statusu. MSCI Greece indekss vairs nevarot izpildīt attīstīto valstu apjoma prasības, paziņojumā norāda MSCI. Pēdējo piecu gadu laikā indekss zaudējis 93% no savas vērtības.

Vēlme neizkustināt trauslo finanšu eiforiju vairākumā eirozonas valstu vedinās aizdevējus būt piekāpīgiem attiecībā uz Grieķijas finanšu disciplīnu

Tuvojoties kārtējam termiņam par jaunas starptautiskā aizdevuma daļas ieplūšanu Grieķijas kontos, kārtējo reizi aktualizējas jautājums attiecībā uz šīs valsts spēju ievērot finanšu disciplīnu. Principā nekas jauns jau nav noticis – aizdevēji turpina uzstāt uz iepriekš uzņemto saistību izpildi, savukārt Alekša Cipra valdība, cenšoties izpatikt vēlētājiem, lūko panākt maigākus nosacījumus.

Var jau saprast arī grieķus, jo budžeta konsolidācija tik tiešām ir visai pamatīga, turklāt šajā ziņā jau pērn bija izdevies panākt ievērojamu progresu, kura ietvaros gada laikā budžeta deficīts saruka no 12,3% līdz 3,5% pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP). Turklāt sākotnējās vienošanās mērķis bija panākt, lai Grieķijas budžets būtu ar pārpalikumu, šogad tam sasniedzot 1% no IKP, bet 2017. gadā šim skaitlim jāpieaug līdz 3% no IKP. Tas ir liels trieciens uz iekšējo tirgu orientētajai valsts ekonomikai, jo nozīmē iedzīvotāju maksātspējas tālāku samazināšanos, tādējādi turpinot uzturēt savdabīgu negatīvu spirāli, tautsaimniecībai un iedzīvotāju rocībai sasniedzot aizvien jaunu zemāko punktu. Tomēr ikdienas demonstrācijās grieķu protesti nav virzīti pareizajam adresātam. Tā vietā, lai lamātu Vāciju un starptautiskos aizdevējus, viņiem drīzāk vajadzētu piketēt pie savu kuģniecības magnātu jahtām un villām, kuri, neraugoties uz krīzi, turpina dzīvot siltumnīcas režīmā. Turklāt ir ļoti ticams, ka šķietamie darbaļaužu aizstāvji pašreizējās valdošās partijas Syriza veidolā attiecībā uz nodokļu iekasēšanu būs tikpat mazspējīga kā iepriekš pie varas pults esošie. Tas ir nepārprotams signāls tam, ka liela daļa Grieķijas mazā un vidējā biznesa turpinās piedzīvot grūtus laikus.

Latvijas ir jāsagatavo ekonomiskam lēcienam pēc Covid-19 izraisītās krīzes, trešdien "Latvijas produktivitātes ziņojuma 2020" prezentācijā pauda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs un bijušais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Pēc politiķa paustā, valdībai ir jāakumulē visi resursi ekonomikas lēcienam pēc krīzes.

"Mums ir jāsagatavo Latvija ekonomiskam lēcienam pēc krīzes, un skatoties, kā attīstās vakcīnu lieta, tad es gribētu teikt, ka tas ir nākamā gada jautājums, nākamā gada sākuma jautājums, kad ir jāpanāk ekonomiskais lēciens," uzskata Ašeradens.

Vienlaikus politiķis atzina, ka Latvija joprojām ir iedzinējos Eiropas Savienībā pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju skaitu. Tas esot skaidrs signāls Latvijas ekonomiskajai un politiskajai elitei par to, ka strukturēti un ļoti nopietni jādomā, lai situāciju valstī mainītu.

Šādu jautājumu risināšanā svarīga arī daudz un dažādu domnīcu, īpaši akadēmiskā formāta, domnīcu rašanās, uzskata parlamentārietis.

Ja tiktu noslēgts darījums par piena pārstrādes koncerna Food Union un SIA Rīgas piensaimnieks apvienošanos, ieguvēji būtu patērētāji un arī nozare kopumā, sacīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks.

Pēc viņa domām, ja šāds darījums tiks noslēgts, tas veicinās Latvijas piena ražotāju konkurētspēju.

«Ir skaidrs, ka no šī darījuma, kad un ja tas tiks noslēgts, apvienojot abus uzņēmumus, iegūs patērētāji, paši uzņēmumi, kā arī nozare kopumā. Food Union un Rīgas piensaimnieka apvienošanās nostiprinās konkurētspēju,» atzīmēja Šolks.

Viņš arī norādīja, ka papildus attīstot un integrējot Rīgas piensaimnieku koncernā Food Union, konkurētspējīgāka kļūs arī abu šo uzņēmumu produkcija. Tāpat pozitīvs ieguvums varētu būt patērētājiem cenu ziņā, proti, tās varētu izlīdzināties.

Tāpat kā ieguvumu vietējam tirgum no šāda darījuma Šolks atzīmēja arī Food Union eksportu uz Ķīnu. «Šajā brīdī, kad nozarē ir grūtības situācijas ar Krieviju dēļ, vietējiem piena ražotājiem ir svarīgi atrast citas iespējas. Koncerns Food Union šajā ziņā ar saviem produktiem patlaban ir ticis tālāk par citiem Latvijas uzņēmumiem.»

Latvijas finanšu koncerns AS DelfinGroup 2021. gadā, sniedzot aprites ekonomikas pakalpojumus, novērsa siltumnīcefekta gāzu papildu emisiju rašanos 10 793 tonnu apmērā.

Tādejādi uzņēmums nosedzis 2 955 Latvijas iedzīvotāju pērn radītās emisijas, liecina AS DelfinGroup sagatavotais otrais ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības jeb ESG ziņojums. Kopējais Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms sasniedz 3,59 tonnas uz vienu iedzīvotāju.

Tāpat jaunais ESG ziņojums parāda, ka AS DelfinGroup pozitīvās aktivitātes vides jomā (handprint) 56 reizes pārsniedz paša uzņēmuma radītās tiešās emisijas (footprint). Tas uzņēmumam ir īpaši nozīmīgi, jo ar zīmolu Banknote aktīvi tiek attīstīts aprites ekonomikas biznesa virziens.

Lombardu tīkls Banknote ir kļuvis par vienu no vadošajiem mazlietoto un lietoto preču tirdzniecības kanāliem Latvijā, kas iedzīvotājiem visā valstī palīdz apmainīties ar lietām, kuras pašiem vairs nav neieciešamas. Atkārtota preču izmantošana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā mazināt nevajadzīgo patēriņu un pārmērīgo dabas resursu izsaimniekošanu. Tas atbilst arī vienam no galvenajiem Eiropas Zaļā kursa mērķiem – samazināt atkritumu apjomu un pagarināt produktu lietderīgu izmantošanu.

Eiropas Padomes komiteja noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai «Moneyval» un Finanšu darījumu darba grupa (FATF) savu vērtējumu par situāciju Latvijas finanšu sektorā varētu mainīt vien 2023.gadā, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē sacīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks un premjera izveidotās darba grupas vadītāja vietnieks Jānis Bekmanis.

«Jāsaprot, ka FATF klātienes sēdē 2020.gada februārī vērtējums par Latviju mainīts netiks. «Moneyval» un FATF Latvijai deva uzdevumu, kas jāizpilda līdz 2023.gadam un februārī tiks vērtēts, vai Latvija strādā pareizajā virzienā. Ja nonāks pie secinājuma, ka mēs neko nedarām, tad vērtējums tiks pazemināts un Latviju iekļaus «pelēkajā sarakstā».

Ja paveiktais tiks novērtēts pozitīvi, varam sagaidīt rekomendācijas, ko darīt tālāk,» skaidroja Bekmanis. Viņš informēja deputātus, ka patlaban ir sperts pirmais solis, lai Latvija atbilstu FATF standartiem.

«Bija saņemtas konkrētas norādes, ka no 40 tehniskajiem standartiem daļēji atbilstoši ir 10 un 16 ir nepilnīgi atbilstoši. Esam tikuši līdz pusei - tehniskais ziņojums nosūtīts «Moneyval» sekretariātam. Tagad tehniskie eksperti no Slovēnijas un Melnkalnes ziņos par Latvijas sasniegto, būs aktīva komunikācija ar sekretariātu, lai sniegtu atbildes. Pateicoties valdības un Saeimas darbam pie milzīgās likumu paketes, Latvija lūdz paaugstināt vērtējumu par 20 rekomendācijām,» stāstīja Bekmanis.

Referendumā 61,31% grieķu nobalsojuši pret vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, liecina Grieķijas Iekšlietu ministrijas pirmdienas rītā publiskotie oficiālie rezultāti.

Par vienošanos ar aizdevējiem nobalsojuši 38,69% vēlētāju.

Vēlētāju aktivitāte referendumā sasniegusi 62,5%.

Neskatoties uz neskaidrību par valsts nākotni un palikšanu eirozonā, tūkstošiem grieķu Atēnās laukumā pie parlamenta ar sajūsmu uzņēma ziņas par referenduma iznākumu.

Starptautisko kreditoru priekšlikumu noraidīšana ir uzvara Grieķijas premjerministram Aleksim Cipram, kurš aicināja grieķus balsot pret, sakot, ka kreditoru priekšlikumu noraidīšana dos valdībai stiprākas pozīcijas pie sarunu galda un ļaus noslēgt labāku vienošanos.

Ciprs uzrunā nacionālajā televīzijā sacīja, ka referendums devis mandātu nevis pret Eiropu, bet par "ilgspējīgu risinājumu".

Iestāšanos Eiropas Savienībā un pievienošanos eiro zonai var salīdzināt ar kāzu svinībām, kad domājām, ka precamies ar jaunu skaistu sievieti, bet, nākamā dienas rītā atskurbstot, reālā aina izrādās ne tik šarmanta, DB konferencē Biznesa prognozes 2013 piemēru iekrāso Igaunijas Biznesa skolas Brīvās ekonomiskās domas centra direktors Andress Arraks (Andres Arrak).

Tāpat pievienošanos eiro zonai, pēc viņa teiktā, varētu vilkt paralēles ar reliģiju – pievienošanos islāmam, kas paredz vienu ceļu – iestāties var, bet izstāties – nē. A. Arraks arī atgādina, ka eiro zonā situācija bija citāda, kad Igaunija tajā iestājās, taču tagad tā ir mainījusies.

Vienlaikus viņš nepiekrīt apgalvojumam – eiro krīze, kas iepriekš daudz izskanējis, jo krīze šobrīd ir dažās Eiropas valstīs, piemēram, Grieķijā. Eiro kā valūta pastāvēs ilgi, ir pārliecināts A. Arraks, tādējādi noraidot bažas, ka eiro kuģis varētu nogrimt. Tomēr nākotnē eiro zona mainīsies.

Eirozonā ir noteikumi, kuriem ir jāseko, un, vai tas tiek darīts, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem - valstu vēstures, dzīves modeļa, un citiem parametriem. Tāpēc būtu pareizi, ka eiro valūta būtu pāris valstīs. Savukārt eiro zonā, uzņemot grieķus, kuriem ir dažāda vēsture, dzīves modelis un liekot sekot viņiem sekot vienotiem nosacījumiem, nebija pareizi, pārdomās dalās A. Arraks.

#Visai pasaulei vēlreiz būs zināt, ka Donaldam Trampam ASV vienmēr pirmajā vietā, un tāpat vajadzētu rīkoties arī citu valstu vadītājiem.

Kā ierasts, arī šogad Šveices Alpos kopā sanāca pasaules politiskā un biznesa elite, lai šoreiz spriestu par kopīgas nākotnes veidošanu sašķeltā pasaulē. Uz to visu raugoties, mēģināšu iejusties Latvijas iedzīvotāju ādā. Lasām virsrakstus un ziņas LETA. Kučinskis: Eiropas valstīm jābūt atvērtām vienai pret otras viedokli, pat ja tie atšķiras. Ļoti diplomātiski, teiks viens. Tādēļ jau nebija jābrauc pāri pus Eiropai, lai parādītu, ka spēj savirknēt maz ko izsakošus vārdus, atcirtīs otrs. Savukārt trešais vīpsnās, ka vismaz grieķus un itāļus mūsu premjeram pārliecināt diez vai izdosies, jo tie kritizē Centrālās un Austrumeiropas valstis par solidaritātes trūkumu migrācijas krīzē, pie reizes brīdinot, ka viņu nostājas dēļ var ciest viņu maciņš gaidāmajās ES budžeta sarunās.

Grieķijas lielākās arodbiedrības parādu nomāktajā valstī uzsākušas ģenerālstreiku, kas kļuvis par pirmo lielo jūnijā ievēlētās koalīcijas iekšzemes pārbaudījumu.

Streika laikā nestrādās skolas, slimnīcas, valdības aģentūras, kā arī tiks pārtraukta sabiedriskā transporta kustība un apturēti lidojumi. Pēcpusdienā streikam iecerējuši pievienoties arī uzņēmēji, slēdzot daudzus veikalus. Paredzēts, ka streikā piedalīsies tūkstošiem Grieķijas iedzīvotāju, vēsta Reuters.

«Mēs aicinām streikā piedalīties ikvienu, lai pretotos taupības pasākumiem, kas liek ciest gan Grieķijas ekonomikai, gan arī cilvēkiem. Streiks ir tikai sākums mūsu cīņai,» norādīja ADEDY arodbiedrība.

Gaidot iespējamas nekārtības, Atēnu centrā izvietoti trīs tūkstoši policistu, kas apsargās Grieķijas galvaspilsētas centrā izvietotās valsts administrācijas ēkas. Varasiestādes gatavojas tam, ka streiks pāraugs apjomīgās masu nekārtībās, kā tas piedzīvots jau iepriekš.