Jaunākais izdevums

Reizi gadā par klientiem – fiziskām personām –, kuri mēnesī līzinga vai kredīta maksājumos un procentos maksā vairāk par 360 eiro vai 4320 eiro gadā, būs jāiesniedz ziņas nodokļu administrācijai

To paredz valdības sēdē akceptētie noteikumi. Tas nozīmē, ka maksātāju šķirošana ir jāveic līzinga un kredītu (izņemot kredītiestādes) devējiem. Līdz ar to totālas visu parādnieku kontroles nebūs, jo ziņos tikai par tiem, kuri pārsniedz minētos sliekšņus. Nebanku kredītdevēji jau iepriekš ir vairākkārt norādījuši, ka atbalsta valdības centienus cīņā ar ēnu ekonomiku, tomēr uzskata, ka izvēlētais mehānisms nesniegs gaidīto rezultātu. «Jaunās prasības ir cīņa ar sekām, ne ar problēmas cēloņiem, turklāt tās radīs uzņēmumiem papildu administratīvo slogu, tomēr atbilstoši regulējumam nozares uzņēmumi sniegs visu nepieciešamo informāciju Valsts ieņēmumu dienestam,» situāciju komentē Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane.

Mainīts lēmums

Jāatgādina, ka par šo pašu noteikumu projektu notika asa diskusija jau šā gada 2. jūnija Ministru kabineta sēdē. Proti, piedāvātajam projektam, ka jāziņo tikai par tiem, kuru mēneša maksājums pārsniedz 360 eiro vai 4320 eiro gadā, kategoriski nepiekrita Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve Inese Olafsone, jo tas būtu papildu administratīvais slogs un izmaksas uzņēmējiem, turklāt perspektīvā, visticamāk, līdz ar minimālās algas pieaugumu summa, par kuru jāsniedz ziņas nodokļu administrācijai, palielinātos.

Visu rakstu Ziņos tikai par tiem, kas parādos maksā vismaz 360 eiro lasiet 17. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Tehnoloģiju apskats: Samsung kamera Gear 360

Teksts – Jānis Vēvers, Foto – publicitātes materiāli, 04.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada Samsung kamera Gear 360 sniedz lietotājam iespēju svarīgos notikumus bez piepūles iemūžināt 360 grādu video un izdzīvot tos vēlreiz virtuālās realitātes brillēs

Pašreizējo pusaudžu bērnība dāsni dokumentēta tūkstošiem digitālās fotogrāfijās, šajā desmitgadē dzimušie bērni kādu dienu varēs atcerēties pirmos soļus, skatoties video un GIF failus, bet nākamās desmitgades mazuļu piedzīvojumi, visticamāk, jau tiks iemūžināti 360 grādu ierakstos un atskaņoti virtuālās realitātes brillēs. Scenārijs ir diezgan ticams, ņemot vērā jaunākās tendences un ražotāju, jo īpaši Samsung, apņemšanos sagādāt klientiem šādu iespēju. Korejiešus var saprast. Viņi ar pilnu krūti metušies virtuālās realitātes jomas attīstīšanā, taču tajā saturs neaug tik ātri, kā gaidīts. Tādēļ atliek tā veidošanā iesaistīt pašus lietotājus, iedodot viņiem attiecīgu instrumentu. Un tā ir 360 grādu leņķī filmējoša kamera Gear 360, kas šogad piedzīvo jau otro paaudzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgā gatavojas izplesties LaserWash automazgātavu tīkls

Lelde Petrāne, 02.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Auto Rings» nākamā gada laikā sāks spert nākamos soļus bezkontakta automazgātavu «Laserwash 360 Plus» tīkla paplašināšanai Rīgā.

Pirms aptuveni pusgada Baltijā pirmā bezkontakta robotizētā automazgātava «Laserwash 360 Plus» uzstādīta Rīgā, Senču ielā 2f, bet šobrīd galvenais mērķis ir izplesties Pārdaugavā, kur tiek saskatīti potenciālie klienti, biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA «Auto Rings» izpilddirektors Kirils Jerohins. Automazgātavas plānots atvērt arī Purvciemā un Pļavniekos. Saskaņā ar plāniem nākamgad Rīgā parādīsies četras jaunas «Laserwash 360 Plus» automazgātavas, bet tuvākajā nākotnē - vēl 16.

«LaserWash 360 Plus» tehnoloģija nāk no ASV - tā ir robotizēta mazgāšanas iekārta, kas darbojas bez cilvēka iejaukšanās. Mazgāšanas process tiek nodrošināts, vienlaicīgi izmantojot 18 augstspiediena sprauslas. Atkarībā no izvēlētās programmas, auto mazgāšanas procesā tiek pielietoti līdz 9 dažādiem ķīmijas līdzekļiem. Tehnoloģija ir droša transportlīdzekļa krāsojumam un drošības ziņā pat pārspējot mazgāšanu ar rokām, apgalvo uzņēmumā. «LaserWash 360 Plus» tiek izmantota Smart automašīnas skenēšanas tehnoloģija, tās gabarītu un ūdens sagatavošanas optimālo procesu noteikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Autoratlīdzību saņēmējiem līdz 15.jūlijam jāveic obligātās iemaksas valsts budžetā

Dienas Bizness, 07.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka fiziskajām personām, kuru ienākums no autoratlīdzības mēnesī ir vismaz 360 eiro un kuras vienlaikus nav darba attiecībās nedz ar autoratlīdzības izmaksātāju, nedz ar kādu citu darba devēju, jāreģistrējas VID pašnodarbinātās personas statusā un reizi ceturksnī jāveic obligātās iemaksas valsts budžetā 30,58% apmērā no brīvi izraudzītas saņemtā ienākuma daļas, bet ne mazāk kā no 360 eiro.

Autoratlīdzības saņēmējam jāreģistrējas pašnodarbinātās personas statusā līdz nākamā mēneša 10.datumam, kad ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 360 eiro. Autoratlīdzības saņēmējs var reģistrēties pašnodarbinātās personas statusā jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu.

Lai noteiktu, vai ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 360 eiro mēnesī, no līgumā norādītās autoratlīdzības jāatskaita autora darba radīšanas izdevumi, kuru normas ir noteiktas 15% - 40% apmērā, ņemot vērā darbības veidu.

Piemēram, ja līgumā noteiktā autoratlīdzība par rakstu žurnālā ir 500 eiro, no tiem atskaitāmi izdevumi 15% apmērā, t.i., 75 eiro. Tā kā ienākums no autoratlīdzības ir 425 eiro un autors to saņem 2015.gada jūnijā, tad līdz 2015.gada 10.jūlijam autoram obligāti jāreģistrējas VID kā pašnodarbinātajai personai un līdz 2015.gada 15.jūlijam jāveic obligātās iemaksas 30,58% apmērā no vismaz 360 eiro, t.i. 110,09 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ar 360° skata tehnoloģiju igauņu kompānija Ukrainā kāpina pārdoto nekustamo īpašumu apjomu

Monta Glumane, 06.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada vidū vietne RIA.com sāka piedāvāt jaunu tehnoloģiju, kurā nekustamo īpašumu var apskatīt 360 grādu skatā. Šobrīd jaunais nekustamā īpašuma apskates rīks Ukrainas tirgū (vietnē dom.ria.com) ļāvis kāpināt pārdoto dzīvokļu apjomu vidēji 9 reizes, informē uzņēmums.

Parastās fotogrāfijas nekustamā īpašuma tirdzniecības sludinājumos ļauj redzēt tikai statisku attēlu, un tikai no tāda skatu punkta, no kāda to ir uzņēmis fotogrāfs, bet, pateicoties jaunajai 360° tehnoloģijai, cilvēkam rodas sajūta, ka viņš atrodas dzīvokļa vai mājas vidū.

«Mēs gribējām savos sludinājumos kaut ko mainīt, lai tie neizskatītos pēc lietotājiem tik pierastā šablona: atrašanās vieta - metrāža - sienas. 360° skata tehnoloģija pirms tam izmantota uz Marsa - planētas virsmas filmēšanai no visurgājēja «Curiosity». Tagad tam esam atraduši pielietojumu arī nekustamā īpašuma izrādīšanā,» stāsta DOM.RIA.com projektu vadītājs Valērijs Orehovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kādas ir iespējas cīņai ar PVN krāpniecību?

Sintija Ozola, Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta Pievienotās vērtības nodokļa nodaļas vadītāja, 09.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien biežāk Eiropas Savienībā (ES) un Latvijas publiskajā telpā tiek runāts par problēmām ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanu un samērā lielo PVN plaisu (proti, starpību starp iekasējamo un iekasēto PVN apjomu) rādītāju PVN krāpniecības dēļ. Šī nodokļa sistēmas nenoturība pret krāpniecību nodara būtiskus zaudējumus nacionālo valstu budžetu ieņēmumiem, kas savukārt ietekmē tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību.

Lai cīnītos ar liela apjoma un pēkšņu PVN krāpniecību, viens no efektīvākajiem ātras reakcijas mehānismiem ir tā sauktā apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība. Pirmo reizi Latvijā šī kārtība tika ieviesta 1999. gada 1. jūlijā vienā no nozīmīgākajām un lielākajām tautsaimniecības nozarēm – kokrūpniecībā. Ja sākotnēji apgrieztā PVN maksāšanas kārtība tika attiecināta tikai uz kokmateriālu piegādēm, tad šobrīd tā aptver ne tikai dažāda veida kokmateriālu piegādes, bet arī dažādus pakalpojumus, kas tiek sniegti šajā nozarē.

Noderīga ziņa? Padalies! Twitter Facebook Draugiem

Diemžēl vispārīgā PVN piemērošanas kārtība un parastie PVN administrēšanas pasākumi ir izrādījušies neefektīvi pret PVN izkrāpšanu arī attiecībā uz metāllūžņu piegādēm un ar tām saistītiem pakalpojumiem, būvniecības pakalpojumiem un atsevišķu elektronisko ierīču piegādēm, tāpēc Latvijā arī šajās jomās tika ieviesta minētā īpašā PVN maksāšanas kārtība attiecīgi 2011. gada 1. oktobrī, 2012. gada 1. janvārī un 2016. gada 1. aprīlī. No šā gada 1. jūlija paredzēts ieviest apgriezto PVN maksāšanas kārtību arī graudaugu nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Volkswagen" un "Audi" Latvijā prezentē tiešsaistes 360° autosalonu, kas sniegs iespēju iepazīties ar jaunākajiem zīmolu modeļiem, neizejot no savām mājām.

Tiešsaistes autosalonā attālināti var izpētīt nesen klajā laisto 100% elektrisko "Audi e-tron Sportback" apvidus auto, astotās paaudzes "Volkswagen Golf" un jaunāko papildinājumu komercauto segmentā – "Volkswagen Multivan 6.1." busiņu.

VIDEO: Autoserviss dodas uz mājām 

Autoservisu un rezerves daļu veikalu tīkla "Gros Auto" komanda ir pārliecināta, ka...

"Mēs esam pieejami tur, kur mūsu klienti mūs vēlas sastapt. Mājās vai klātienē dīleru centrā – mūsu mērķis ir nodrošināt daudzpusīgu pieredzi. 360 grādu digitālais autosalons ir iespēja virtuāli apmeklēt "Audi" un "Volkswagen" dīlercentrus un iepazīt jaunākos modeļus attālināti.

"Tas papildinās arī mūsu pārstāvēto zīmolu interneta veikalu, kura atklāšana gaidāma drīzumā. Jau šobrīd savu "Volkswagen" automašīnu ir iespējams rezervēt, taču tuvākajās dienās tiks pievienota arī apmaksas iespēja," stāsta "Volkswagen" un "Audi" automašīnu importētāja izpilddirektore Ilze Grase-Ķibilde.

Autotirdzniecības nākotne ir internetā 

Autotirdzniecības darba lielāko daļu iespējams veikt interneta vidē, pēc pirmās uzņēmuma rīkotās...

"Volkswagen" un "Audi" tiešsaistes autosalonā šobrīd iespējams apskatīt trīs modeļus, bet piedāvājums tiks papildināts līdz ar jaunu automašīnu nonākšanu tirgū. Tagad, neizejot no mājām, ir iespējams aplūkot ikvienu automašīnas detaļu – interjera un eksterjera dizainu, kā arī risinājumu funkcionalitāti un augstākās tehnoloģijas, kuras "Volkswagen" un "Audi" piedāvā tirgū.

"Moller Baltic Import SE" ir "Møller Mobility Group" AS (iepriekš pazīstama kā "Møller Group") pilnībā piederošs uzņēmums, kas ir "Audi" automašīnu izplatītājs Latvijā un Lietuvā, bet "Volkswagen" automašīnu izplatītājs Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes ieņēmumi pārsniedz plānoto, PVN ieņēmumi nedaudz atpaliek

Zane Atlāce-Bistere, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Piejūras īpašumu cenas Latvijā apsteidz Lietuvu, bet atpaliek no Igaunijas

Zane Atlāce - Bistere, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijā biroju īres cenas zemākas nekā Igaunijā, bet augstākas nekā Viļņā

Db.lv, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā maksa par 1 m² biroju telpu nomu Rīgā ir zemāka nekā kaimiņvalsts Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, taču apsteidz vidējās nomas cenas Viļņā, liecina Igaunijas uzņēmuma RIA.com Marketplaces piederošā un Ukrainas tirgū strādājošā nekustamā īpašuma portāla DOM.RIA.com apkopotie dati.

Galerijā augstāk - vidējā nomas maksa par 1 m² galvaspilsētās (2018. gada septembris, nekustamā īpašuma portālu dati).

Maksa par 1 m² ofisa telpu Rīgā vidēji ir ap 15 eiro. Biroju noma Ukrainas, Baltkrievijas un Polijas galvaspilsētā ir dārgāka nekā jebkurā Baltijas valsts galvaspilsētās.

Atbilstoši RIA.com Marketplaces veiktajai tirgus analīzei, pēdējā laikā Tallinā ir vērojams pakāpenisks komerctelpu nomas cenu kāpums. Salīdzinoši zemās izmaksas vilina dažādas kompānijas un jaunuzņēmumus. Jaunajās ēkās pārsvarā tiek iekārtotas kopstrādes telpas un jaunuzņēmumu centri. Rezultātā labu telpu pilsētā ir ārkārtīgi maz, un tas paver iespēju būvniecības kompānijām un investoriem ieguldīt biznesa centru un biroju kompleksu celtniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļi deviņos mēnešos iekasēti 101,3% apmērā, veidojot 75,2 milj. eiro papildu ieņēmumus, informē Finanšu ministrija.

Nodokļu ieņēmumu apjomam šā gada deviņos mēnešos kopbudžetā palielinoties par 7,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri-septembri, un esot virs plānotā apmēra, pārpalikuma apjoms kopbudžetā sasniedza 360,8 milj. eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ministrija atzīmē, ka pārpalikums palielinājies par 57,2 milj. eiro. Šā gada janvārī-septembrī pārpalikums vērojams visos kopbudžeta līmeņos, valsts pamatbudžetā tas bija 190,4 milj. eiro, speciālajā budžetā 63,8 milj. eiro, pašvaldību budžetā 74,7 milj. eiro, bet atvasināto publisko personu budžetā 33,0 milj. eiro. Gada beigās izdevumiem pieaugot straujāk, atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm, 2017.gads konsolidētajā kopbudžetā noslēgsies ar deficītu, kas būs mazāks par sākotnēji plānoto. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam atbilstoši aktuālajam novērtējumam pēc EKS 2010 metodoloģijas tiek prognozēts 0,9% no IKP apmērā jeb 235,0 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pašvaldībās dažādas metodes, kā piepelnīties

Lāsma Vaivare, 14.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielo pilsētu vadītāju rocību lielā mērā nosaka speciālās ekonomiskās zonas klātesamība pilsētā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vairāk nekā 46 tūkst. eiro par darbu Rīgas brīvostas valdē un 27,1 tūkst. eiro par galvaspilsētas vadīšanu – tādi ir Nila Ušakova 2014. gada ienākumi. Ļoti līdzīga attiecība vērojama arī viņa vietnieka, brīvostas valdes priekšsēdētāja Andra Amerika deklarācijā – 26,5 tūkst. eiro viņam izmaksājusi pašvaldība, 48,5 tūkst. eiro – brīvostas pārvalde. Tiesa gan, vislielākos ienākumus – 60,8 tūkst. eiro apmērā – viņam nodrošinājušas obligācijas. Jāpiebilst, ka A. Ameriks ar 1,16 milj. eiro uzkrājumiem, 155 tūkst. eiro lieliem aizdevumiem un 534,7 tūkst. eiro vērtām obligācijām (jau ziņots, ka viņš 2013. gadā iegādājās ātro kredītu kompānijas 4finance obligācijas) ir viens no turīgākajiem vīriem pie lielo pilsētu stūrēm. Neizkonkurējams gan ir Ventspils ilggadējais saimnieks Aivars Lembergs, kurš pērn pacenties nopelnīt 450,6 tūkst. eiro – par 141,5 tūkst. eiro vairāk nekā gadu iepriekš. 17,2 tūkst. eiro lielā alga par pašvaldības vadīšanu veido niecīgu daļu viņa ienākumu. Pat 47 tūkst. eiro, kas saņemti Ventspils brīvostas pārvaldē, nestāv ne tuvu deklarētajam atalgojumam par prezidenta pienākumu pildīšanu Ventspils attīstības aģentūrā un Biznesa attīstības asociācijā, kā arī saimnieciskās darbības ienākumiem no a/s Valters un Rapa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PB: Latvijai ir iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus, taču jāpieņem grūti lēmumi

LETA, 21.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus, taču tādā gadījumā ir jāpieņem grūti lēmumi un nepieciešamas būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā, secinājuši Pasaules Bankas (PB) eksperti.

Nodokļu ieņēmumus Latvijā var paaugstināt, īstenojot vairākus soļus, proti, paplašinot nodokļu bāzi, paaugstinot nodokļu likmes un samazinot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā PB ekonomistu prezentācijā, ar ko pagājušajā nedēļā Rīgā tika iepazīstināti politiķi un eksperti.

Prezentācijā teikts, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi Latvijā ir zemi salīdzinājumā ar Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm. Tas ir tāpēc, ka UIN likme ir zema, kā arī šī nodokļa piemērošanas bāze ir šaura. Latvijā pastāv dažādi UIN atvieglojumi, piemēram, par investīcijām, par ziedojumiem. PB ekonomisti vērtē, ka Latvijā nodokļu piemērošana uzņēmumu ienākumiem ir sarežģīta, kas deformē sistēmu un rada nevienlīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Krievijas uzņēmējs, kurš pārcēlies uz dzīvi Latvijā: Rīgā dzīve ir mierīga, ērta un neviens netraucē būt laimīgam

Natālija Poriete, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Manam draugam eiroskeptiķim – 4 gadi ar eiro

Egils Kaužēns un Ginters Bušs, Latvijas Bankas ekonomisti, 11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Nodokļu maksātāji ir par minimālās algas celšanu

Kaspars Garkanis, Arčers valdes loceklis, 07.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domāju, neviens nav jāpārliecina par to, cik svarīgi ir samazināt ēnu ekonomikas apjomus, uzlabot nodokļu maksāšanu un veidot godīgu uzņēmējdarbības vidi. Ciešā saistībā ar augstāk minētajiem mērķiem ir jāskata arī jautājums par minimālās algas apmēra paaugstināšanu valstī.

Nav noslēpums, ka daudzviet privātajā sektorā nodarbinātie cilvēki saņem divas algas – oficiālo minimumu un papildus daļu «aploksnē», no kuras netiek maksāti nekādi nodokļi. Nosakot lielāku minimālo algu, samazinātos «aplokšņu» algas apmērs un palielinātos valsts nodokļu ieņēmumi. Mazinoties pelēkās naudas daudzumam biznesā, uzlabotos arī godīgi strādājošo uzņēmumu konkurētspēja.

Nesen izskanēja ziņas, ka labklājības ministrs Uldis Augulis ierosinājis nākamajā gadā palielināt minimālo algu no 360 līdz 375 eiro mēnesī. (1) Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens tikmēr norādījis, ka minimālās algas celšanai uz valsts budžetu būtu «fiskāli neitrāla» ietekme – izdevumu pieaugums tiktu kompensēts ar lielākiem nodokļu ieņēmumiem, tāpēc teorētiski būtu iespējams noteikt minimālo algu arī 400 eiro apmērā. Galvenais - jāizvērtē cik lielas algas varētu maksāt uzņēmēji, jo jau pašlaik aptuveni 140 000 cilvēku oficiāli saņem mazāku atalgojumu nekā minimālā alga.(2)

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem straujāks kāpums nekā izdevumiem

Rūta Cinīte, 29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem astoņos mēnešos straujāks kāpums nekā kopbudžeta izdevumiem, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikāciju departamentā.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada astoņos mēnešos bijis 367,8 milj. eiro pārpalikums, augusta mēnesī vien, līdz ar straujāku ieņēmumu palielinājumu, palielinoties par 74,2 milj. eiro. Janvārī-augustā konsolidētajā kopbudžetā vērojams nozīmīgs nodokļu ieņēmumu kāpums. Kopbudžetā nodokļi šogad līdz augusta beigām iekasēti 5 235,1 milj. eiro apmērā. Salīdzinot ar 2016.gada astoņu mēnešu periodu, kopbudžetā nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 364,8 milj. eiro jeb 7,5%.

«Ņemot vērā darba samaksas līmeņa pieaugumu, kas nodrošināja labākus darba spēka nodokļu ieņēmumus, nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 101,2% apmērā, tādējādi nodokļu ieņēmumi bija 63,4 milj. eiro virs plānotā. Pārējās ieņēmumu pozīcijas kopbudžetā astoņos mēnešos kopumā veidoja ieņēmumu palielinājumu vien par 27,3 milj. eiro jeb 2,3%,» norāda FM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

FM: Pirmo reizi kopš 1998. gada vispārējās valdības budžetā pērn pārpalikums

Finanšu ministrija, 02.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispārējās valdības budžetā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai 2016. gadā bija pārpalikums. Pēc pašreiz veiktā novērtējuma[1] pārpalikums budžetā būs 0,0 – 0,2% apmērā no IKP.

Lai gan ekonomiskā izaugsme pagājušajā gadā bija ievērojami zemāka, nekā iepriekš prognozēts, ieņēmumu kāpums bija straujāks kā ekonomiskās izaugsmes tempi. 2016. gadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 9 069,9 milj. eiro, gada laikā pieaugot par 247,3 miljoniem eiro jeb 2,8%. Nodokļu ieņēmumi pērn bija 7 419,6 milj. eiro, un to kāpums uzskatāms par galveno faktoru kopējam ieņēmumu pieaugumam. Salīdzinot ar 2015. gadu, tie pieauga par 416,9 miljoniem eiro jeb 6,0%. 2016. gada nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts 100,8% apmērā, to pārsniedzot par 56,5 milj. eiro.

Pozitīvu efektu nodokļu ieņēmumu pieaugumā devuši ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumi. Galvenos virsplāna ieņēmumus nodrošināja augstāki ieņēmumi no akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN). Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi pārsniedza plānu pamatā dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājumu patēriņa pieauguma dēļ, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas šajās preču grupās rezultātā. Turpretī UIN plāna pārpildi sekmēja gan iemaksu palielināšanās, gan atmaksu samazināšanās. Šāds nodokļu ieņēmumu līmenis veido 29,6% no prognozētā IKP, kas ir augstākais nodokļu ieņēmumu līmenis pēdējo gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Planšetes izspiež 360 grādu datori

Jānis Vēvers, speciāli DB, 15.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meklējot produktīvākus darba instrumentus, uzņēmumi aizvien biežāk dod priekšroku klēpjdatoru un planšetdatoru krustojumiem

Stājoties darbā vai sagaidot savu kārtu darba instrumentu atjaunošanas rindā, šogad liela daļa strādājošo saņems nevis kārtējo galddatoru vai klēpjdatoru un pat ne planšeti, bet gan abu pēdējo hibrīdu. Tā dēvētie divi vienā jeb 360 grādos atlokāmi klēpjdatori ar skārienjutīgu ekrānu kļuvuši par šā gada karstāko tendenci biroju tehnikā un apņēmīgi izspiež no darba vietām īsu popularitātes uzplaiksnījumu pārdzīvojušās planšetes.

Pēc patosa pilnā planšetdatoru uznāciena pirms nepilniem desmit gadiem un bravūrīgajiem solījumiem pārņemt datoru funkcijas skārienjutīgo plākšņu tirgū jau labu laiku vērojami pamatīgi atplūdi. Pārliecinājušies, ka planšetes labākajā gadījumā der kā prezentācijas un komunikācijas rīks, nevis pilnvērtīgs darba instruments, uzņēmēji sāka meklēt efektīvākus variantus. Globālie tirgus dati rāda, ka par tiem varētu kļūt tieši 360 grādu datori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada budžetā ministrijas un citas institūcijas kopumā ieekonomējušas 31,17 miljonus eiro, kas tiks pārdalīti citiem mērķiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums par valsts pamatbudžeta pamatfunkciju izdevumu prognozēto neapguvi un iespējamo līdzekļu pārdali 2019.gadā.

FM lūdza visām nozaru ministrijām izvērtēt 2019.gada budžeta izpildi un informēt par finansējumu, kuru nebūs iespējams līdz gada beigām izlietot atbilstoši sākotnēji plānotajam mērķim. Tika saņemta informācija no 11 ministrijām un Pārresoru koordinācijas centra. Saskaņā ar ministriju sniegto informāciju prognozētā budžeta neapguve un iespējamā līdzekļu ekonomija pamatbudžetā līdz 2019.gada beigām prognozēta 31 175 000 eiro apmērā.

Vislielākā ekonomija - 7,92 miljoni eiro - rasta Labklājības ministrijā, kam ar 7,9 miljoniem eiro seko FM, Ekonomikas ministrijā ietaupīti 6,88 miljoni eiro, Veselības ministrijā - 3,67 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrijā - 1,86 miljoni eiro, savukārt Iekšlietu ministrijā - 1,1 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.

Ar minēto ziņojumu otrdien, 3.septembrī, tiks iepazīstināts Ministru kabinets. Kopumā turpmāko trīs gadu periodam kā prioritārie pasākumi iesniegti 334.

Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) - 2020.gadam 279,4 miljonus eiro, 2021.gadam - 445 miljonus eiro, bet 2022.gadam - 606,8 miljonus eiro.

FM piebilda, ka ievērojama daļa no VM pieprasītā papildu finansējuma ir paredzēta veselības aprūpes darbinieku (aizsardzības, iekšlietu, izglītības, tieslietu, labklājības un veselības nozares jomā strādājošiem) darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadam 120,2 miljonu eiro apmērā, 2021.gadam - 261,3 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadam - 406,8 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Asus Zenbook Flip ir tik plāns dators, ka to somā starp žurnāliem var pat nepamanīt

Inovatīvi un vienlaikus pieticīgi – tā varētu raksturot Taivānas uzņēmumu Asus. Vismaz desmitgadi austrumnieki priecējuši patērētājus ar dažādiem interesantiem jaunievedumiem, kurus piedāvājuši par visnotaļ pieejamu cenu. To vidū bijis gan 2008.gadā dažnedažādās aptaujās gada datora un pat Āzijas gada produkta titulu ieguvušais tīmekļdators EeePC, gan lielākā planšetes ekrānā ieliekamais viedtelefons Padfone, gan planšetes un klēpjdatora krustojums Transformer Book. Šim intriģējošo lietu sarakstam var pieskaitīt arī Asus superplāno klēpjdatoru jeb ultrabuku ģimenes Zenbook jaunāko pārstāvi Flip.

Komentāri

Pievienot komentāru