Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) vadītāja Emera Kuka otrdien paziņoja, ka EZA ir stingri pārliecināta par ieguvumiem no "AstraZeneca" vakcīnas.

"Mēs joprojām esam stingri pārliecināti, ka ieguvumi no "AstraZeneca" vakcīnas, novēršot "Covid-19" un ar to saistīto hospitalizācijas un nāves risku, atsver šo blakņu risku," preses konferencē pavēstīja Kuka.

"Pašlaik nav nekādu pazīmju, ka šos apstākļus izraisījusi vakcinācija. Tie nav parādījušies klīniskajos izmēģinājumos un tie nav uzskaitīti kā zināmas vai gaidāmas blaknes," sacīja Kuka.

Klīniskie izmēģinājumi ir parādījuši "ļoti mazu asins recekļu veidošanos skaitu", viņa piebilda.

"Šāda situācija nav negaidīta," norādīja Kuka, atsaucoties uz vairākiem gadījumiem par asins recekļu veidošanos pēc vakcīnas injicēšanas. "Kad tiek vakcinēti miljoniem cilvēku, ir reti vai nopietni saslimšanas gadījumi, kas rodas pēc vakcinācijas."

Vakcinācija ar "AstraZeneca" vakcīnu pret Covid-19 tiks atsākta 19.martā, pavēstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

18.martā vakcinācijas punktiem tika nodota attiecīgā informācija, savukārt piektdien tiks dota atļauja atsākt vakcinēšanu ar "AstraZeneca".

Kā vēstīts, Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ceturtdien "AstraZeneca" vakcīnu pret Covid-19 atzinusi par drošu.

Kā pēc EZA drošuma komitejas sēdes preses konferencē pavēstīja EZA vadītāja Emera Kuka, "komiteja ir nonākusi pie skaidra zinātniski slēdziena - šī ir droša un efektīva vakcīna. Ieguvumi no tās, aizsargājot cilvēkus no Covid-19 un ar to saistītajiem nāves un hospitalizācijas riskiem, atsver iespējamos riskus".

"Komiteja arī ir secinājusi, ka vakcīna nav saistīta ar trombembolijas gadījumu vai asins recekļu riska pieaugumu," sacīja Kuka.

Uzņēmumos, kur nodarbina vairāk nekā 50 strādājošo, būs jāizveido iekšējais trauksmes celšanas mehānisms, par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam varēs piemērot līdz pat 2000 eiro lielu soda naudu

To paredz Ministru kabineta komitejā izskatāmais Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojekts, par kuru diskusijas notiek jau daudzus gadus.

Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojekta aizstāvji norāda, ka pasaulē daļa korupcijas un krāpniecības gadījumu tiek atklāti, pateicoties trauksmes cēlējiem. Taču, ja ziņotājiem neesot aizsardzības, tad paveroties atriebības iespējas (piemēram, atlaist no darba).

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji bija pārsteigti par ideju, ka sešu mēnešu laikā būs jāizveido iekšējais trauksmes celšanas mehānisms. «Kārtējais birokrātiskais iemiesojums, kurš nerada ne papildu pievienoto vērtību, ne paaugstina konkurētspēju,» vērtē a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Viņaprāt, šis ir kārtējais apliecinājums tam, ka ierēdņi vēlas radīt jaunus normatīvus, kuriem var būt pamatīgas blaknes. «Šķiet 2014. gadā iesniedzu ziņojumu par aplokšņu algām konkrētā jomā, bet līdz pat šim brīdim nekas nav noticis,» norāda A. Babris.

Papildu piesardzības nolūkā Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), Imunizācijas valsts padome (IVP), Zāļu valsts aģentūra (ZVA) un Veselības inspekcija (VI) 15.martā ir rekomendējušas Latvijā uz laiku apturēt vakcināciju ar "AstraZeneca" vakcīnu pret Covid-19.

Nacionālā veselības dienesta apkopotā informācija liecina, ka līdz šim ar vakcīnu "AstraZeneca" Latvijā vakcinēti 52 504 cilvēki, tostarp 28 personas, kas saņēmušas abas šīs vakcīnas devas.

Iepriekš tika plānots, ka jau 17.martā Latvija varētu saņemt 15 412 vakcīnas devas no "AstraZeneca", savukārt nedaudz vēlāk - 24.martā - 37 444 šī ražotāja vakcīnas, bet 31.martā - 40 912 "AstraZeneca" vakcīnas devas.

ZVA skaidro, ka lēmums pieņemts, balstoties uz ziņojumiem no atsevišķām Eiropas Savienības valstīm par trombembolijas un līdzīgiem gadījumiem, kas novēroti dažādos laika posmos pēc vakcīnas saņemšanas.

Vienlaikus SPKC, IVP, ZVA un VI uzsver, ka līdz šim nav datu par cēloņsaistību starp vakcināciju un nopietniem veselības traucējumiem. Lēmums uz laiku līdz divām nedēļām apturēt vakcināciju ar "AstraZeneca" vakcīnu pieņemts tikai papildu piesardzības nolūkā līdz brīdim, kad tiks saņemta informācija par cēloņsaistības izvērtēšanu par līdz šim ziņotajiem gadījumiem.

Oktobra vidū Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Trauksmes celšanas likumu ar mērķi Latvijā nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu un stiprināt trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību.

Likums paredz, ka līdz ar tā stāšanos spēkā ikvienam darba ņēmējam būs drošāka iespēja celt trauksmi par dažādiem pārkāpumiem gan valsts un pašvaldības institūcijās, gan privāto tiesību organizācijās. Likumdevējs ir radījis labvēlīgus apstākļus trauksmes cēlējiem, jo par trauksmes celšanu pats cēlējs un viņa radinieki var justies daudz drošāk, taču grūti paredzēt, vai likums sekmēs paradumu informēt par pārkāpumiem. Likums vien neveicinās sabiedrības aktīvu iesaistīšanos cīņā pret negodīgu rīcību un nemudinās nostāties pret nelikumībām. Nepieciešama arī domāšanas maiņa, lai ikkatrs sabiedrības loceklis spētu identificēt sevi ar Latvijas valsti un saskatītu to, kā savu un bērnu nākotnes vērtību.

Visvairāk, jeb 37% uzņēmumu pārstāvju par galveno risku viņu organizācijas ilgtermiņa panākumiem nosauc krāpšanu un korupciju, kam seko pandēmijas (36%), kiberuzbrukumi (27%), sarežģīta un mainīga regulatīvā vide (15%), kā arī nespēja pildīt vides, sociālos un pārvaldības prasības (12%).

Tā liecina jaunākais EY krāpšanas novēršanas un godīgas rīcības pētījums EY Global Integrity Report 2022, kas aptver straujas attīstības ekonomikas, ieskaitot Latviju, Lietuvu un Igauniju.

Papildus, pētījumā aptuveni katrs desmitais jeb 13% uzņēmumu valdes locekļu straujas attīstības ekonomikās, tostarp Latvijā, atzīst, ka pieņemtu vai dotu kukuli, bet 14% pieļauj, ka viņi varētu falsificēt finanšu informāciju.

“Mūsu pētījums parāda, ka situācija krāpšanas novēršanā kopumā uzlabojas – 47% mūsu aptaujāto uzņēmēju saka, ka pēdējo divu gadu laikā godīgas rīcības standarti viņu organizācijā ir uzlabojušies un gandrīz visi, jeb 97%, uzskata, ka ir svarīgi, lai viņu uzņēmums rīkotos godīgi. Tomēr saglabājas daudz izaicinājumu un tieši puse visu pētījuma respondentu atzīst, ka viņi justos satraukti, ja viņu pieņemtie darba lēmumi nonāktu plašākas sabiedrība vērtējumā,” saka Jānis Kauliņš, EY partneris Baltijas valstīs.

Forumā grib veicināt Latvijas atpazīstamību, diskutēt par nozares aktualitātēm

Aviācija ir ļoti dinamisks uzņēmējdarbības veids, kurā ir svarīgas divas lietas, pirmā – būt lietas kursā par jaunumiem attiecībā uz nozares attīstību, otrā – savstarpēja komunikācija vai tīklošana, ‒ tā uz jautājumu, kāpēc tieši tagad jārīko Rīgas Aviācijas forums un ko tas īsti dos, norāda pasākuma idejas autors, Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars. Pēc viņa teiktā, līdz šim Latvijā nav bijis nevienas pastāvīgas aviācijas konferences, kas varētu vienot nozares ekspertus gan Latvijā, gan būtu platforma starptautiskajiem ziņotājiem, gan iespēja iepazīstināt dalībniekus ar lidostu, Latvijas uzņēmējiem: «Ja uzskatām, ka aviācija ir Latvijai svarīga nozare, tad šāds forums, ko organizējam sadarbībā ar Dienas Biznesu, ir viena no džentlmeņa komplekta sastāvdaļām.» Viņš lēš, ka būs 150‒200 dalībnieku, turklāt ne tikai no Latvijas, bet arī Rietumeiropas un NVS valstīm. Riga Aviation Forum 2018 notiks 10. maijā, Semarah Hotel Lielupe.

Šogad tiks apstiprināti jaunie dabasgāzes tarifi, kuros būs ietverts atsevišķs maksājums par dabasgāzes sadali un pārvadi, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā rezultātā mājsaimniecībām, kas ir mazie dabasgāzes patērētāji un kuru pieslēguma jauda ir līdz 6 kubikmetriem stundā, bet patēriņš ir nulle, rēķins varētu pieaugt par 1,77 eiro. Savukārt šīs pašas grupas patērētājiem, kuru patēriņš ir 2400 kubikmetri gadā, rēķins samazināsies par 1,88 eiro. To DB uzņēmēju klubā stāstīja tā viešņa, AS Latvijas Gāze meitasuzņēmuma, gāzes sadales operatora Gaso valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.

Viņa arī stāsta, ka juridisko klientu grupā, kas ir lielie dabasgāzes patērētāji un kuru pieslēguma jauda ir no 105 380 001 līdz 1 054 000 000 kilovatstundām, 51% lietotāju gala tarifs par dabasgāzi saskaņā ar jaunajiem tarifiem samazināsies, bet 16% pieaugs. Tajā pašā laikā lielākajai daļai klientu, kuriem maksājums pieaugs, tā palielinājums nepārsniegs 20%.

2017. gada astoņu mēnešu laikā notikušais straujais pasaulē pirmās kriptovalūtas cenas kāpums no 800 līdz 5000 dolāriem ir izraisījis jaunu bitkoin fenomena apspriešanas vilni. Atgādināsim, ka bitkoins (BTC, bitcoin) ir pirmā decentralizētā (pateicoties blockchain tehnoloģijai) elektroniskā nauda, kas parādījās 2009. gadā, kad kāds Satoshi Nakamoto izstrādāja tai speciālo programmatūru.

Radot šo naudu, autors (vai autoru grupa) visticamāk negaidīja, ka viņu lolojums izraisīs tādu interesi pasaulē un pārvērtīsies par īstu izaicinājumu mūsdienu bezseguma naudai (fiat-naudai). Atgādināsim, ka par fiat-naudu sauc nacionālo valūtu, kas ir valdības pasludinātais maksāšanas līdzeklis, kas nav nodrošināts ar konkrētiem aktīviem. Šobrīd, kad pasaule ir pilnībā atteikusies no “zelta standarta” 20. gadsimta 70. gados, tādas ir gandrīz visas nacionālās valūtas.

Taču ticību fiat-naudai uztur ne tikai valdības prasības, bet arī nacionālo ekonomiku varenība.Uz ko būtu jābalstās ticībai bitkoin, kas ir tīrā prāta produkts, no paša sākuma nebija skaidrs. Decentralizētā bitkoin emisija, ko sauc par mainingu, bija pieejama jebkuram indivīdam un tās iegūšanai bija nepieciešams tikai internets un dators. Sākumā — pietika arī ar personīgo datoru. Taču autors ir ierobežojis kopējo bitkoin emisijas apjomu (21 miljons) un iestrādājis mehānismu, kas būtiski sarežģī to iegūšanas procesu līdz ar naudas masas pieaugumu. Un tam ir gluži saprotami mērķi: novērst jaunizveidotās norēķinu vienības vērtības krišanos. Sākotnēji bitkoin pastāvēšana nesolīja tam rožainu nākotni (jāpatur prātā, ka tā tas ir bijis arī ar internetu). Un, iespējams, pirmie maineri uztvēra bitkoin emisiju kā jaunu aizraujošu spēli. To apliecina arī pirmie darījumi ar jauno valūtu: 2010. gadā viens sistēmas lietotājs nopirka no cita divas picas par 10 000 BTC, kas pēc 2017. gada augusta kursa ir 25 miljoni ASV dolāru par katru picu.

Covid-19 vēl ilgi neļaus planētai dzīvot mierā, brīdinājusi Pasaules Veselības organizācija (PVO), norādot, ka vairums valstu cīņā ar pandēmiju joprojām atrodas sākuma posmos.

Dažas valstis, kas uzskatīja, ka pakļāvušas koronavīrusu kontrolei, tagad pieredz saslimšanas gadījumu skaita jaunu vilni, savukārt biedējošas pieauguma tendences vērojamas Āfrikā un Amerikā, sacīja PVO vadītājs Tedross Adhanoms Gebreiesuss.

Viņš atgādināja, ka PVO izsludinājusi globālo ārkārtas situāciju jau 30.janvārī un valstīm bijis laiks sagatavoties un plānot savu reakciju.

ASV paudušas asu kritiku PVO par organizācijas reakciju uz Covid-19 krīzi, tomēr Gebreiesuss noraidīja prasības, ka viņam būtu jāatkāpjas no amata.

"Vairums epidēmiju Rietumeiropā, pēc visa spriežot, ir stabilas vai iet mazumā," virtuālajā preses konferencē Ženēvā sacīja PVO vadītājs. "Kaut arī skaitļi ir mazi, mēs esam satraukti par pieaugošo tendenci Āfrikā, Centrālajā un Dienvidamerikā, un Austrumeiropā."

Par apstākļiem, kādos tika pieņemts lēmums par VID ģenerāldirektores atstādināšanu, un to, kas sekos tālāk pēc pēdējā pasūtījuma un kukuļņemšanas skandāla VID, finanšu ministru Jāni Reiru (JV) iztaujā Agnese Margēviča.

Savā paziņojumā sakāt, ka lēmums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atstādināšanu ir pieņemts uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata. Dienesta pārbaude tik īsā laikā bija notikusi par šo pēdējo korupcijas gadījumu?

Notika tā, ka sakrita divas lietas – 15. jūnijā es izdevu rīkojumu par dienesta pārbaudi, kādēļ netiek pildīts mans uzdevums par rotācijām muitā, bet tā vietā sodīti mazie gariņi, lielos neaiztiekot. Otrdien [13. septembrī] šī pārbaude beidzās, un tur ir ļoti nopietni secinājumi par valsts pārvaldes kārtības pārkāpumiem, un tieši uz šī ziņojuma pamata es rosinu Jaunzemes disciplinārlietu. Protams, ņemot vērā, ka šī jaunākā situācija ar VID amatpersonu aizturēšanām ir kliedzoša, mēs arī pievienosim šo lietu klāt un tad uz dienesta izmeklēšanas rezultātu pamata pieņemsim tālākos lēmumus. Šobrīd man vēl nav sagatavots parakstīšanai dokuments par disciplinārkomisijas sastāvu, bet varu pateikt, ka tie būs citi cilvēki, nevis tie, kas iepriekš veica šo dienesta pārbaudi, tā, lai nebūtu vieni un tie paši izvērtētāji.

Daudzfunkcionāla infrastruktūra, kas ļautu ātri un efektīvi apstrādāt dažādus kravu veidus, ir viena no ostas konkurētspējas atslēgām

Tā nākotni DB Uzņēmēju kluba biedriem uzbūra jaunais (kopš šā gada 1. augusta) Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Jau vairākkārt ir rakstīts, ka tranzītbiznesā virmo pesimistiski piesardzīga noskaņa, kas ir saistīts ar lielu nekonkrētību saistībā ar Krievijas tranzīta kravām, un kas arī ir devis impulsu visai nozarei sašūpoties. «Domāju, ka ostas un visa tranzītbiznesa nozare ir pārmaiņu priekšā, bet, kā jau pie jebkurām pārmaiņām, izkristalizējas jauni virzieni, kuri var rezultēties arī jaunos pozitīvos projektos,» situāciju vērtē A. Zeltiņš. Viņš kā tēlainu salīdzinājumu minēja pagājušās nedēļas pirmdienu, kad visu dienu lija, un tas daudziem radīja problēmas un neērtības, bet ostā lietavu izraisītā ūdens līmeņa paaugstināšanās par vienu metru virknei piestātņu ļāva uzņemt lielākus kuģus, nekā to varētu izdarīt normālos apstākļos.

NEFCO ir piecu Ziemeļvalstu valdību kopīgi dibināta starptautiska finanšu korporācija; līdz ar jaunā investora pievienošanos fonds dos priekšroku videi draudzīgiem projektiem.

"FlyCap" Mezanīna fonds, kas ir "FlyCap" otrais fonds, šogad ir piesaistījis jaunu investoru – Ziemeļvalstu Vides finanšu korporāciju (NEFCO). Kopā ar finanšu institūcijas Altum finansējumu NEFCO fondā ieguldījis 2,5 miljonus eiro. NEFCO ir izveidojušas piecas Ziemeļvalstu – Dānijas, Somijas, Īslandes, Norvēģijas un Zviedrijas – valdības. NEFCO šobrīd pārvalda vairāk nekā 560 miljonu eiro aktīvu un kopš 1990. gada ir devis finansējumu vairāk nekā 1400 privātiem un publiskiem vides projektiem.

"Neskatoties uz Covid-19 krīzi, neesam apstādinājuši mūsu investīcijas. Gluži pretēji – gribam atbalstīt uzņēmumus, kas nonākuši grūtībās Covid-19 dēļ, bet tuvāko divu gadu laikā saskata izaugsmes iespējās. Līdz ar šī investora ienākšanu, fonds priekšroku dos videi draudzīgiem uzņēmumiem un CO2 samazinošiem projektiem," norāda Jānis Skutelis, "FlyCap" partneris. Fonds vienā uzņēmumā iegulda no viena līdz trim miljoniem eiro.

Viens no jautājumiem, ko cilvēki šogad uzdod visbiežāk saistībā ar pensiju plāniem – cik ilgi turpināsies nestabilitāte un ko darīt šajos laikos, kad arvien vairāk tiek runāts par “lāču tirgu” akciju biržās un draudošo recesiju ekonomikā. Iepriekšējos gados cilvēki pieredzēja diezgan strauju pensiju fonda apmēra pieaugumu un pie tā pierada, cerot un sagaidot, ka tā turpināsies vienmēr.

Pieredzot uzkrātā pensiju fonda samazināšanos vairākus mēnešus pēc kārtas, cilvēki sāk arvien aktīvāk taujāt par iespējām mainīt izvēlēto pensiju fondu vai pārvaldnieku.

Tik tiešām kopš gada sākuma pasaulē populārākais biržas indekss – S&P 500 ir samazinājies par gandrīz 20 %. Lielākais tehnoloģisko kompāniju akciju indekss NASDAQ sarūk jau kopš pagājušā gada novembra sākuma. Tieši šajos indeksos ir apkopoti daudzi lielākie un veiksmīgākie globāli strādājošie ASV izcelsmes uzņēmumi. Tā kā daudzi Latvijas pensiju plāni iegulda S&P 500 un NASDAQ uzņēmumu akcijās, tas ir ietekmējis cilvēkus, kuri krāj savus līdzekļus pensijai 2. un 3. pensiju līmenī.

Paredzams, ka kopfinansējuma pakalpojumu likumu, kas patlaban izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, varētu pieņemt nākamā gada sākumā. Juristi un tirgus dalībnieki tajā iekļautās prasības un nosacījumus vērtē kā progresīvus un visaptverošus, tajā pašā laikā likumdošana nav pārlieku ierobežojoša, taču pastāv vairāki trūkumi, kurus vajadzētu labot, lai veicinātu šīs nozares attīstību, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts pārvaldē notiek diskusijas, vai šāds regulējums ir pietiekams un paredzams, ka likumu varētu pieņemt nākamā gada sākumā. Kopfinansējuma platformām būs noteikta reģistrācijas kārtība, prasības pret kapitāla lielumu, dalībniekiem, prasības ārpakalpojumu sniedzējiem utt. «Noteikumi ir diezgan līdzīgi kā citiem finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem, piemēram maksājumu iestādēm. Kopfinansējuma platformas operatoram būs jāiegūst licence FKTK, līdz ar to būs jāizpilda visas likuma prasības, tostarp attiecībā uz dalībniekiem. No vienas puses, tas ir pozitīvi, jo dos lielāku drošību ieguldītājiem un pārliecinās tos, kuri svārstās. Taču, no otras puses, tas ir šķērslis, jo ne visiem izdodas saņemt licenci un ir gadījumi, kad licences tiek arī atņemtas,» saka Edvīns Draba, zvērinātu advokātu biroja Sorainen jurists.

Korejiešu zīmolu pārstāvniecība Baltijas Gada auto konkursu finālos šogad ir sasniegusi savu kulmināciju. Igaunijas konkursā korejiešu KIA spēja nosmelt pat divas pirmās vietas, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Latvijas un Igaunijas konkursos uzvarēja KIA zīmola ražotie KIA Ceed un KIA Stinger. Tikai neliela «pārpratuma» dēļ Lietuvas Gada auto konkursā uzvarētāja tituls tika Peugeot 508. Toties nekur tālu neatpalika jau pieminētais KIA Ceed, kas kaimiņvalsts konkursā nopelnīja otro vietu. Starp citu, KIA Ceed ir arī starp Eiropas Car of the Year 2018 septiņiem titula pretendentiem. Uzvarētāju šajā konkursā uzzināsim 2019. gada 4. martā – Ženēvas auto izstādes laikā.

Lietuviešu izvēli var saprast: elegants auto ar oriģinālu virsbūvi un greznu pildījumu, neba velti tas tika apbalvots par labāko dizainu arī Latvijas Gada auto 2019 konkursa ietvaros. Bezrāmju durvju konstrukcija ir stilīgs, bet vienlaikus ļoti riskants gājiens no Peugeot puses, kas jauno Peugeot 508 var pacelt debesīs vai arī tikpat viegli nogremdēt. Pie stūres vai, sēžot aizmugurē, sajūtas ir atbilstošas tam, kā auto izskatās no ārpuses.

Valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) ar 25. maija lēmumu ir atjaunojusi uzņēmumam "UAVFactory" izsniegto ilgtermiņa atļauju paaugstināta riska lidojumiem ar bezpilota gaisa kuģi "Penguin C".

Atļauja tika apturēta 3. maijā uz laiku līdz apstākļu noskaidrošanai, ievērojot, ka CAA nebija pilnvērtīgas informācijas par 2. maija incidenta apstākļiem, kurā pār bezpilota gaisa kuģi pazuda vadība un tas pameta lidojuma vietu, turpinot nekontrolētu lidojumu.

Pazudušais drons atrasts Garkalnes novadā 

Iepriekš pazudušais bezpilota gaisa kuģis (drons), pār kura maija sākumā tika zaudēta...

CAA ir pabeigusi uzraudzības auditu uzņēmumā, kā arī turpina izmeklēšanu administratīvās pārkāpuma lietas ietvaros. Abos procesos līdz šim konstatētie fakti un pierādījumi ļauj atjaunot iepriekš apturēto atļauju.

CAA konstatējusi, ka 2020. gada 2. maija bezpilota gaisa kuģa lidojums netika veikts atļaujas ietvaros. Bez vadības palikušais drons bija cits modelis un tā lidojums nebija saskaņots ar CAA. Administratīvā pārkāpuma lieta, kuras ietvaros tiks lemts arī par iespējamu uzņēmuma atbildību, veicot nesaskaņotu lidojumu, turpinās. Situācija ar vadības kontroli zaudējušo bezpilota gaisa kuģi atkārtoti aktualizēja jautājumu par tiesiskā regulējuma nepieciešamību pašbūvētiem un eksperimentāliem bezpilota gaisa kuģiem. Uzņēmums šobrīd gatavo nepieciešamo dokumentāciju, lai saņemtu CAA atļauju lidojumu veikšanai ar eksperimentāliem bezpilota gaisa kuģiem.

CAA uzraudzības audita ietvaros ir konstatējusi, ka nav pamata uzskatīt, ka šāda veida problēmas varētu skart bezpilota gaisa kuģi "Penguin C", attiecībā uz kuru uzņēmumam bija izsniegta paaugstināta riska lidojumu atļauja. Vienlaikus audita laikā konstatētas neatbilstības, kuras uzņēmumam bija uzlikts par pienākumu novērst, piemēram, izstrādāt jaunas procedūras avārijas gadījumos, precizēt atbildīgo personu rīcību šādās situācijās un izvērtēt riskus saistībā ar bezpilota gaisa kuģa "Penguin C" nekontrolēta lidojuma iestāšanos un šādu risku mazināšanas procedūras. Uzņēmums ir ņēmis vērā CAA norādījumus un neatbilstības novērsis, piemēram, aprīkojot bezpilota gaisa kuģus ar alternatīvu drošības sistēmu, kas neļaus tam izlidot ārpus noteiktās zonas.

Ievērojot, ka lidojumiem ir ieviesti papildu risku mazināšanas pasākumi, šobrīd pastāvošie apstākļi rada iespējamību ievērot tiesiskās paļāvības principu attiecībā uz uzņēmumu un atļaut tam turpināt veikt bezpilota gaisa kuģu lidojumus iepriekš izsniegtās atļaujas robežās, ievērojot minētajā atļaujā noteiktos ierobežojumus.

Vienlaikus 2020. gada 18. maijā CAA organizēja starpinstitūciju sanāksmi saistībā ar pazudušā bezpilota gaisa kuģa meklēšanas procesu. Sanāksmes laikā tika analizēta institūciju sadarbība, kā arī panākta vienošanās turpināt darbu pie normatīvo aktu pilnveidošanas, ievērojot, ka spēkā esošie normatīvie akti neregulē bez vadības palikušu vai nezināmu lidojošu bezpilota gaisa kuģu meklēšanas procesu.

Vācijā noteiktos stingros ierobežojumus cīņā ar Covid-19 iecerēts pagarināt līdz 18.aprīlim, liecina ziņu aģentūras DPA rīcībā nonākušais valdības sagatavotais lēmuma projekts.

Ierobežojumu pagarināšanu kanclere Angela Merkele pirmdien apspriedīs ar federālo zemju premjerministriem.

Vācija bija pakāpeniski sākusi atvieglot ierobežojumus, februāra beigās atverot skolas un martā atļaujot atsākt darbu daļai veikalu. Taču sākušas gaist cerības, ka restorāni un kafejnīcas drīzumā varēs sākt uzņemt klientus iekštelpās un būs iespējams organizēt kultūras un atpūtas pasākumus, jo Vāciju skāris jaunā koronavīrusa trešais vilnis, tostarp izplatās jaunie lipīgākie vīrusa varianti.

Valdības sagatavotajā dokumentā paredzēts pagarināt esošos ierobežojumus, tostarp prasību strādāt no mājām, kur tas iespējams.

Lai novērstu vīrusa izplatību darbavietās, uzņēmumiem būs jānodrošina, ka darbiniekiem vismaz divreiz nedēļā tiek veikti ātrie Covid-19 testi, teikts dokumentā.

#Būtiski, lai vietējie ceļi netiktu aizmirsti arī pēc šiem trim dāsnajiem gadiem.

Grants ceļi Latvijas laukos no pirmās brīvvalsts laika pastkartēm līdz mūsdienām ir viens no ierastākajiem un arī būtiskākajiem infrastruktūras objektiem. Pašlaik tie ir arī viens no signāliem globālajām klimata pārmaiņām. Ziemām kļūstot siltākām un izzūdot pastāvīga sala periodiem, ceļi mirkst nebeidzamajās lietavās, kas mijas ar atkušņiem, un zaudē nestspēju. Tāpat grūti izbraucamie ceļi ir kā simbols lauku demogrāfijas bedru māktajai līknei.

Pirms pāris gadiem apmeklēju kokzāģētavu Latgalē, kuras saimniekam ceļa stāvoklis biznesam bija izšķirošs. Varbūt autobuss ar pāris skolasbērniem izmaļas cauri dubļu upei, bet lauku uzņēmumu darbu, piemēram, kokzāģētavu darbu, ceļu stāvoklis faktiski paralizē. Grantenes šķīdonī uzrūgst, tiek noteikti smaguma ierobežojumi, un paša uzņēmēja rokās ir noturēt biznesu, neskatoties uz šo Latvijas nacionālo īpatnību. Reģionu attīstības receptē faktiski ir trīs būtiskākās sastāvdaļas: ceļi, uzņēmēji un darbaspēks. Ja izņem pirmo, sašķobās arī abu pārējo pozīcijas. Šogad grants ceļu cerība ir vēlēšanu tuvošanās, jo šis gads nu nebūs tas, kad uzsvērt kārtējo valstisko problēmu. Raustīt reģionus aiz ūsām politiķi, domājams, neuzdrošināsies. Kā man sarunā apgalvoja kāds ceļu nozares eksperts, finansējums grants ceļu tīkla uzturēšanai ir piliens kopējā uzkrātajā ceļu remontdarbu deficītā kopš 1991. gada, kas, ja nemaldos, pārsniedzis 4 miljardus eiro. Miljons šurp vai miljons turp – pie šādas «bedres» tas, acīmredzot, neko nemaina. Vismaz ierastajā skatījumā no Rīgas pozīcijām, bet reālajiem cilvēkiem reģionos, kuriem ceļu stāvoklis vai nu nodrošina vai nobloķē biznesu, ir gluži citas domas. Jau daudzkārt runāts par to, ka Latvijas iedzīvotāju dilstošais blīvums vismaz tuvākajās desmitgadēs neļaus radīt un uzturēt autoceļu tīklu, piemēram, kā Vācijā. Un tomēr, izgriežot ceļus no laukiem (pārsteidzīgi optimizējot), ceļu tīkls tiks saraustīts gabalos. Un tam līdzi – dzīves vide reģionos.

Nesen arī Rīgā atvērts alus bārs «Miezis un kompānija». «Īsta kroga ideja - sanāk kopā cilvēki, audzē savu sociālo kapitālu un izmanto alkoholu kā lubrikantu,» šādu atziņu pauž alus darītavas «Labietis» un alus bāru «Miezis un kompānija» līdzīpašnieks Reinis Pļaviņš.

Pirmais «Miezis un kompānija» alus bārs pirms diviem gadiem tika atvērts Liepājā. Bāra koncepts tika notestēts vēju pilsētā, kur tas ļoti labi attīstījies. «Iedomājieties, Liepājā vairāk nekā 100 alus veidi vienā vietā? Tas ir satriecoši! Lielākā problēma bija atrast darbiniekus. Bārs nav gluži maizes ceptuve, tur ir jābūt kontrolei,» stāsta R.Pļaviņš. Ņemot vērā Liepājas pieredzi, nolemts biznesu turpināt arī Rīgā. «Mēs netiekam iekšā bāros, kuros «Lielvārdes alus» ir nopircis krānus, tāpēc mēs veram vaļā savus bārus. Mēs tos veidojam tādus, lai visiem pārējiem bāriem atkārtos žoklis,» saka R.Pļaviņš.

Viņš stāsta, ka alus bārs «Miezis un kompānija» ir kā alus darītavas «Labietis» filiāle. Uzņēmums pazīstot alu, tāpēc bāros nav nejauši izvēlētu alus veidu, bet tikai tādi, kuri tiek atzīti par gana labiem. «Mēs esam atvēruši bāru, kurā pašiem aiziet iedzert alu, kad mums savs alus ir apnicis,» skaidro R.Pļaviņš.

Pēdējo pandēmijas ierobežojumu laika divos mēnešos juridiskās adreses mainījuši 1033 uzņēmumi, visbiežāk adreses maiņa saistīta ar Rīgu.

To liecina SIA "Lursoft" pētījuma dati.

Katrā atsevišķā gadījumā sava loma ir specifiskiem aspektiem, taču ir arī vietējās varas aktivitāšu faktors. Vairāki aptaujātie uzskata, ka juridisko adrešu maiņas saknes meklējamas tādās jomās kā tiesību aizsardzība, datu atbilstība realitātei un arī izmaksas. Vienlaikus tiek norādīts, ka tikai atsevišķos gadījumos juridiskās adreses maiņa varētu būt saistīta ar vietējās varas aktivitātēm.

Var būt daudz iemeslu

«Uzņēmumu juridisko adrešu migrācijai bez biznesa interesēm noteikti ir arī citi ietekmējošie faktori, piemēram, juridiskie, it īpaši, ja nepieciešams kārtot kādus jautājumus saistībā ar tiesvedību, tāpat par neatrašanos (nesasniedzamību) juridiskajā adresē var saņemt bargu sodu, administratīvie – atļauju saņemšana no vietējās varas, kā arī nodokļi, — nekustamā īpašuma nodokļa apmērs un, protams, darbaspēka pieejamība un izmaksas,» veselu iespējamo iemeslu buķeti min bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis.

Eiropas Savienība (ES) neļaus Lielbritānijas un Zviedrijas farmācijas uzņēmumam "AstraZeneca" eksportēt savas Covid-19 vakcīnas devas no ES uz citām valstīm, kamēr nav nodrošinātas tās solītās piegādes ES, ceturtdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Es domāju, ka ir skaidrs tas, ka kompānijai vispirms vajag (..) izpildīt savu kontraktu ar Eiropas [Savienības] dalībvalstīm, pirms tā atkal varētu iesaistīties vakcīnu eksportēšanā," Leiena sacīja preses konferencē pēc ES samita, kurā dominēja ES vakcinācijas problēmas.

EK prezidentes teiktais par "AstraZeneca" draud padziļināt strīdu ar Lielbritāniju, kas mēģina nodrošināt "AstraZeneca" vakcīnas piegādes no ES, lai aizpildītu robu, kas apdraud iepriekš raiti veikto vakcinācijas programmu Lielbritānijā.

Gan ES, gan Lielbritānija pretendē uz vakcīnu krājumiem "AstraZeneca" fabrikā Nīderlandē.

EK otrdien paziņoja, ka nolēmusi stingrāk kontrolēt Covid-19 vakcīnu eksportu no ES. Amatpersonas skaidroja, ka izmaiņas "eksporta caurspīdīguma un atļauju izsniegšanas mehānismā" nenozīmē pilnīgu Covid-19 vakcīnu eksporta aizliegumu, bet ļaus EK vieglāk novērst eksportu uz valstīm, kur vakcinācija norit raitāk un kuras ražo vakcīnas, bet neeksportē uz ES.

Mītiem apvītajos Briseles gaiteņos pieņemtie lēmumi ir īsti un katru dienu ietekmē katra Latvijas uzņēmuma un iedzīvotāja ikdienu, tāpēc Latvijai nepieciešami spēcīgi un zinoši cilvēki, kas Eiropas Savienības līmenī pastāvētu par mūsu vēlmēm un vajadzībām, neļaujot tām pazust iestāžu labirintā.

2023. gads ir nācis ar jauniem izaicinājumiem ne tikai Latvijas ekonomikai un biznesa videi, bet arī Eiropas Savienībai (ES) un pasaules ekonomikai kopumā. Ekonomiskās krīzes radīto negatīvo seku mazināšanai, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un Eiropas uzņēmēju konkurētspējas veicināšanai, ES ir izvirzījusi vairākas prioritātes šim gadam, lai ar pārdomātiem lēmumiem un atbilstošiem atbalsta pasākumiem stimulētu ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstību. Zināmas dvesmas Eiropas ikdienā ienesīs arī 2024.gadā gaidāmās ES Parlamenta vēlēšanas.

Tālajā 2001.gadā grupa Labvēlīgais tips skandināja dziesmu “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs”, to apstiprina arī Latvijā radīto preču un pakalpojumu eksporta uz Eiropas Savienības valstīm rādītāji. 2001.gadā eksportējām apmēram 1 miljarda eiro apmērā, 2021.gadā jau 11 miljardu eiro apmērā, kā sacīt jāsaka, Eiropa mūs ir iepazinusi nedaudz vairāk, bet joprojām ir vieta izaugsmei.

#ASV Baltais nams ceturtdienas vakarā paziņoja, ka gatavojas federālās valdības darba apturēšanai.

ASV Baltais nams ceturtdienas vakarā paziņoja, ka gatavojas federālās valdības darba apturēšanai pusnaktī uz piektdienu, jo Kongress ir sastapies ar šķērsli savos centienos pieņemt likumprojektu par valdības finansēšanu.

Dažas stundas pirms pašreizējā valdības īstermiņa finansējuma izbeigšanās republikāņu senators Rends Pols bloķēja ātra Senāta balsojuma sarīkošanu par kompromisa likumprojekta izskatīšanu.

Baltā nama Pārvaldības un budžeta birojs «pašlaik gatavojas asignējumu pārtraukumam», paziņoja šī biroja amatpersona, kas vēlējās saglabāt anonimitāti.

Šī amatpersona gan aicināja likumdevējus «bez vilcināšanās» pieņemt budžeta likumprojektu un nodot to parakstīšanai ASV prezidentam Donaldam Trampam, tomēr ir maz ticams, ka tas varētu notikt līdz pusnaktij uz piektdienu.

Daru pats un iesaku citiem.

Vēderprieks

Rīgas restorānus man patīk iepazīt no pilsētas viesu skatu punkta, jo tas sniedz iespēju ikdienas ierastajā vidē atklāt arvien jaunas šķautnes un palīdz labāk novērtēt Latvijas unikalitāti. Šī iemesla dēļ ārvalstu kolēģu vai partneru viesošanās Rīgā vienmēr ir sava veida iespēja, kā pārsteigt arī sevi. Aizvadītā gada decembrī Rīgā organizējām plašu Enefit pārstāvju tikšanos ar kolēģiem no Zviedrijas, Somijas, Polijas, Lietuvas, Igaunijas un Portugāles. Pasākuma ietvaros devāmies apskatīt Rīgu, kā arī ieturējām maltīti Valtera restorānā. Tā bija patīkama pieredze, kas pozitīvi atšķīrās no citkārt standartizētām vakariņām ar kolēģiem, jo ēdieni veidoja stāstu par latviešu tradicionālo virtuvi, kas pasniegta mūsdienīgā restorāna pavāru interpretācijā. Kolēģi gan uzzināja vairāk par mūsu tradicionālajiem ēdieniem, gan arī ieturēja gardas vakariņas. Viesa lomā kolēģus visbiežāk apmeklēju Viļņā, Tallinā un Varšavā. Pērn kopā ar manis vadīto Enefit Lietuva komandu vakariņojām restorānā Sweet Root, kas atrodas Užupē, Viļņā. Jāsaka, tas bija viens no interesantākajiem aizvadītā gada restorānu apmeklējumiem. Izvēlējāmies degustāciju ēdienkarti un, entuziastiska vakara vadītāja atbalstīti, izbaudījām 13 dažādus no Lietuvas laukiem nākušus garšu risinājumus. Var tikai apbrīnot, cik daudz izdomas un radošuma ieguldīts, lai vienkāršu virtuves klasiku pārveidotu pārsteidzošā restorāna šedevrā. Apmeklējot Viļņu, iesaku ieplānot vakaru šī restorāna apmeklēšanai tieši bagātīgās pavāru izdomas dēļ.