Iveta Piternika ādas somas šuva jau pirms 20 gadiem; tagad viņa šai nodarbei ir pievērsusies ar jaunu sparu.

«Visas sievietes manā ģimenē ir nodarbojušās ar šūšanu. Arī mani agrā bērnībā vecmāmiņa iemācīja šūt ar veco Singer šujmašīnu. Es joprojām ar to strādāju,» stāsta Iveta Piternika, ādas somiņu Mint somas radītāja. Pirms 20 gadiem viņa pirmo reizi pamēģināja šūt ādas izstrādājumus un toreiz somiņas pamanīja kāda paziņa, kura dzīvoja Zviedrijā. Ar viņas iesaistīšanos somu šūšana izveidojās par biznesu. «Es šuvu, viņa pārdeva. Ar Zviedrijas cenām un Latvijas izmaksām tas mums abām bija veiksmīgs bizness. Tā es kādus trīs gadus nostrādāju tikai Zviedrijas tirgum, jo tur bija pieprasījums,» teic Iveta. No šī laika viņai «pielipis» skandināvu atturīgais stils, jo, ja nebūtu šī perioda, viņas somas būtu stipri kruzuļainākas – romantiskais stils vairāk atbilst Ivetas būtībai. Tagad viņa stilus kombinē.

Eteri Gabunijas mamma, vecmamma un vecvectēvs ir bijuši amatnieki, un viņa šo tradīciju turpina ar Tatis ādas somām.

Tatis somas nosauktas par godu dizaineres Eteri Gabunijas vecvectēvam, kura iesauka bija Tatis. Viņš bija amatnieks, kurš mīlēja savu amatu, strādāja ar koku un nedaudz arī ar ādu. Eteri vecmamma bija skrodere, bet mamma – cepurniece. «Es esmu Rīgas amatniece ceturtajā paaudzē,» saka Eteri. Vēl pirms kāda laika viņai licies, ka tā nebūs, jo, izvēloties studiju virzienu, viņa nedomāja par dzimtas tradīciju turpināšanu, šūšana viņu nesaistīja.

Eteri interesēja dizains, tomēr idejai studēt šajā virzienā viņa atmeta ar roku, jo šķitis, ka ar to nenopelnīs. Galu galā viņa izvēlējās studēt komunikācijas zinātni. «Strādājot ar ādu, vajag dzelžainu pacietību, mieru un harmoniju. Nevari nervozs strādāt. Vērojot manu straujo dabu un emocionalitāti, krustmāte teica, ka no manis droši vien laikam nesanāks ceturtās paaudzes amatniece,» viņa saka.

Šajā piektdienā rubrikā "Kā top?" portāls "Db.lv" aicina ielūkoties pulksteņu "Ovi Watch" darbnīcā, lai uzzinātu, kā tiek izgatavoti koka rokaspulksteņi.

Uzņēmums "Ovi Watch" darbu uzsāka 2016.gadā un līdz šim brīdim Liepājā izgatavotos pulksteņus ir pārdevis jau vairāk nekā 40 pasaules valstīs. "Lielākā daļa pulksteņu pircēju nāk no Vācijas, pateicoties lielajam pieprasījumam interneta vietnē "Amazon.de"," stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks un pulksteņu dizaina radītājs Ivo Asns.

Viņš secinājis, ka, lai gan pulksteņus ražo jau četrus gadus, arī Latvijā ik brīdi kāds atzīst, ka par šādu uzņēmumu dzird pirmo reizi.

Četru darbības gadu laikā konkurence vietējo ražotāju vidū esot krietni mainījusies. "Ražot koka pulksteņus kļuva diezgan populāri, arī Latvijā to uzsāka vairāki uzņēmumi, taču, gadiem ejot, citi mazie ražotāji darbību pārtrauca. Tas nav tik vienkāršs bizness, jo rokaspulksteņu no koka pasaulē netrūkst.

Premjers Valdis Dombrovskis un viņu pavadošās personas, pēc šogad martā notikušās valsts vizītes Apvienotajos Arābu Emirātos un Katarā, dāvanās no Kataras emīra saņēmušas Šveices pulksteņus. To kopējā vērtība tiek lēsta ap 30 000 latu,

Kā vēsta raidījums Nekā Personīga, valstī nav vienotas kārtības, kā amatpersonām jārīkojas, saņemot dārgas diplomātiskās dāvanas. Tādēļ vairums pulksteņus glabā seifos.

Bez pulksteņiem vēl citas dāvanas Latvijas amatpersonas saņēma jau uz vietas vizītes laikā. Arābi latviešus apdāvināja ar kuģu atlējumiem, arābu rikšotāja krūšutēlu un izliektu arābu zobenu. Savukārt latvieši mājastēviem aizveduši mūsu mākslinieku apgleznotus traukus.

Jau pēc atgriešanās Rīgā, Valdi Dombrovski un viņa pavadoņus sagaidīja arī personiskas dāvanas - katram pa pastu nosūtīti dārgi Šveices rokas pulksteņi. Kataras emīrs kopumā latviešiem uzdāvināja 10 Šveices pulksteņus.

Zīmola "ProudBe" radītāja Dace Vintere izveidojusi savu perfekto somu un piedāvā tādu arī citiem.

"Ceļojumos teju vienmēr dodos ar mugursomu plecos. Līdz šim esmu iegādājusies piecas dažādas somas. Bet diemžēl neviena man nešķiet perfekta. Vienā trūkst kāda man ļoti nepieciešama kabata, citā tieku iekšā tikai no augšas, vēl kādai ir neērta muguras daļa u.tml. Reiz, kāda 2018.gada ceļojuma laikā, stāvēju autobusa pieturā un vēroju cilvēkus. Pie autobusa pienāca trīs savā starpā nepazīstamas meitenes, visas ar mugursomām plecos un centās noskaidrot, ar kuru autobusu viņām jādodas tālāk savos piedzīvojumos. Sapratušas, ka kādu laiku ceļojumu turpinās kopā, meitenes uzsāka sarunu. Interesanti, ka, iepazīstoties, pirmais jautājums nebija, kā kuru sauc. Tas bija – no kurienes tu esi? Visas šīs meitenes vienojošais elements bija ceļojuma mugursoma. Viņas visas lepojās ar piederību valstij, no kuras nāk. Un tā dzima ideja par somu. Ļoti īpašu somu. Par somu, kas jau savā būtībā atbild uz šo galveno jautājumu – no kurienes tu esi," stāsta zīmola "ProudBe" izveidotāja D.Vintere.

Pēc izmēģinājumiem ar dažādiem materiāliem un modeļiem Nesu Bags sāk šūt mugursomas

SIA Urban Fox piedāvā mugursomas un jostas somas ar zīmolu Nesu Bags, kā arī veido jaunu dizainu citu veidu somām, piemēram, datorsomām un pleca somām, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. «Negribas apstāties. Es šobrīd cenšos apzināt, pēc kā vēl ir pieprasījums,» stāsta Renāte Vītola, somu zīmola Nesu Bags dizainere. Viņas iecere ir radīt praktiskas un funkcionālas somas, bet vienlaikus viņa vēlas eksperimentēt ar košām, svaigām krāsām. «Protams, ir arī klasika – somas melnā krāsā, bet ir arī citas krāsas, lai nav jāpērk tikai pelēka, brūna vai melna,» viņa saka.

Pirmā tirdzniecības pieredze uzņēmumam bija Positivus festivālā, un radās secinājums, ka jāturpina iesāktais. Šobrīd par Nesu Bags somām sāk interesēties vietējie veikali. «Pirmais bija M50,» saka Anita Zakse, Nesu Bags (SIA Urban Fox) īpašniece. Tiekot pētītas iespējas piedāvāt savu produkciju ārzemēs. «Te tirgus ir mazs – kad pārdod 25 somas, tās Rīgā jau redz. Gribas augt,» neslēpj Renāte. Lai izdotos sevi parādīt ārzemēs, jāspēj atšķirties, jābūt kaut kam unikālam. Anita teic, ka viegli tas nav, – konkurence ārzemēs esot milzīga, jo neviens nesēž un negaida, kad kāds piezvanīs no Latvijas un piedāvās somas. «Jābūt redzamam, jāpārliecina, kāpēc tieši mūsu prece ir īpaša. Šobrīd apzinām iespējas, plānojam nākamo gadu, izstādes, ko apmeklēt,» viņa saka.

Man ārkārtīgi patīk apmeklēt konferences un citus pasākumus, kuros cilvēki kaislīgi dalās ar savām brīnišķīgajām idejām, kurām viņi no sirds tic. Pagājušajā gadā biju uzaicināts teikt runu un piedalīties žūrijā jauno uzņēmēju start-up pasākumā Liepājā. Tā kā pasākums norisinājās manā 68. dzimšanas dienā, tā noslēgumā visi dalībnieki piecēlās kājās un dziedāja tradicionālo latviešu dzimšanas dienas dziesmu par godu maniem svētkiem. Nesapratu ne vārda, bet šis brīdis bija ļoti sirsnīgs. Dziesmas beigās man uzdāvināja skaistu, unikālu un modernu koka pulksteni. Dāvanu pasniedza šī brīnišķīgā izgudrojuma radītājs un viens no start-up uzņēmuma līdzīpašniekiem. Žests bija ļoti patīkams, un man dāvana ļoti patika.

Nesen uz sarunu aicināju uzņēmuma Ovi Watch īpašniekus un koka pulksteņu izgudrotājus Ivo Asnu, kurš ir 22 gadus vecs pulksteņu dizaina veidotājs, kā arī Dāvi Paipu, kuram ir 26 gadi un kurš ir atbildīgs par uzņēmējdarbības virzību. Uzņēmums radīts 2016. gadā, taču dizains radās, kad Ivo Asns, Liepājas pilsētas un dabas iedvesmots, gatavoja savu diplomdarbu Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolā.

«Gribēju radīt kaut ko jaunu, ko nekad nebiju redzējis. Tā kā man patīk strādāt ar koku un nēsāt pulksteņus, izlēmu radīt koka pulksteni,» tā Ivo Asns, kurš, sajūtot sevī izaicinājumu, neminstinājās to realizēt. Pēc dizaina radīšanas puišiem nācās sākt domāt, kā pulksteņus ražot un montēt, jo nevienam no viņiem nebija pieredzes ražošanas procesā. Turklāt ražošanas procesam jānodrošina tas, lai efektīvi varētu saražot daudz pulksteņu relatīvi īsā laika periodā. Jau atbilstoša Šveices mehānisma un citu detaļu atrašana paņēma daudz laika. Pirmā prototipa radīšana Ivo bija pamatīgs izaicinājums, jo tā radīšanai bija nepieciešamas vairāk prasmes un izdomas, nekā viņš bija mācījies skolā. Nācās daudz eksperimentēt un mācīties no jauna, arī šobrīd viņš joprojām savas prasmes pilnveido. Abi partneri sākotnēji nezināja, kā pulksteņus ražot tā, lai gūtu arī peļņu no to pārdošanas, bija vien skaidri zināms, ka tas prasīs laiku. Puiši jau gadu ražo un pārdod pulksteņus, joprojām ir jomas, kas ir jāuzlabo. Ivo un Dāvis zina, ka panākumu atslēga ir vienmēr censties rīt būt labākam par to, kāds esi šodien, un nekad nedomāt, ka zini visu.

Walt Mizo ir jauns, neliels, Latvijā veidots zīmols, kas izstrādā un ražo mugursomas.

(Papildināts viss teksts.)

Pēc darbīgas vasaras un rudens līdz ražošanas gala fāzei ir nonākuši pirmie 4 mugursomu modeļi, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmuma īpašnieks Edgars Bīberis. Viņš gan neatklāj, cik lielas investīcijas ieguldītas ražošanas uzsākšanā.

Somas ir ražotas no Cordura un Oxford tipa audumiem, kas, kā norāda ražotājs, izceļas ar savu piemērotību precēm, kas ir pakļautas augstai ārējo apstākļu ietekmei. Audumi ir mitruma necaurlaidīgi, viegli kopjami, izturīgi un formu saglabājoši. Somas augšējā daļa kalpo ne tikai kā papildinošs dizaina elements, bet tam arī ir funkcionāls pielietojums - tas ir izrullējams un to var izmantot kā papildu vietu brīžiem, kad ir nepieciešams palielināt somas ietilpību. Somas muguras un plecu daļa ir ar polsterējumu.

No 23. līdz 30.martam Šveices pilsētā Bāzelē noritēja ikgadējā pulksteņu un juvelierizstrādājumu izstāde Baselworld.

Ar katru gadu izstāde kļūst arvien lielāka - šogad tās platība bija vairāk nekā 140 tūkstoši kvadrātmetru jeb 20 futbola laukumi. Izstādē piedalījās vairāk nekā 1 400 uzņēmumi, lai prezentētu savus jaunākos pulksteņus un juvelierizstrādājumus, un izstādi aplūkot bija ieradušies aptuveni 120 000 viesi no visas pasaules, informē Chopard Boutique.

Pēc izstādes apmeklējuma Chopard Boutique Rīga vadītājs Nikolajs Ceipe sniedz ieskatu par gaidāmajām tendencēm pulksteņu tirgū.

Aktuālie materiāli ir oglekļa šķiedra jeb karbons, keramika, porcelāns, jauni patentēti sakausējumi un bronza. Materiālu maiņa pulksteņos ir veids, kā atsvaidzināt klasisku un populāru kolekciju pulksteņus, piedāvājot klientiem jau pazīstamu laikrādi, ietērptu jaunā un mūsdienīgā apvalkā. Pēc viņa teiktā, 2017.gads iekrāsosies melnā tonī, jo tieši melnā krāsa pulksteņu elementos ir pamanāma it visur, kā ciparnīcā, tā aprocē.

«Šonakt to nopirka. Amerikā,» melnu mākslinieku skiču mapi garā siksnā rāda mazā Āgenskalna ādas apstrādes saloniņa Ērikas jostas saimniece Ērika Kalniņa

Viņa kopā ar meitu šuj jostas, somas un citus ādas aksesuārus un katru dienu ar prieku iet uz pašas radīto darba vietu.

Ērika pēc izglītības ir arhitekte, taču viņas lielākais projekts – ģimene un četri bērni – licis pievērsties mājas dzīvei. Lai apvienotu naudas pelnīšanu un bērnu audzināšanu, pirms gadiem divdesmit Ērika sākusi apstrādāt ādu. Vispirms intereses pēc iemaņas apguvusi kursos. Tad sākusi gatavot jostas arī pārdošanai. Mājinieki bijuši skeptiski noskaņoti līdz brīdim, kad no pirmā gadatirgus Ērika atgriezusies ar prāvu rubļu žūksnīti.

Ērikas meita Madara vispirms sākusi strādāt sev tīkamajā ainavu arhitektu profesijā, taču krīze likusi meklēt alternatīvu nodarbošanos. Šis laiks sakritis ar brīdi, kad Ērika meklējusi kompanjonu, jo bērni jau pieauguši, gribējies sākt kaut ko nopietnāku, bet vienai tas nešķita pa spēkam. Madarai savukārt ādas apstrāde jau kopš bērnības likusies pašsaprotama lieta, un visi darbi no mammas noskatīti. Dēls pieteicies palīdzēt mājaslapas izveidē.

Ražošana un tirdzniecība ir dažādas lietas, tāpēc labāk darīt to, kas padodas vislabāk. Tā uzskata ādas somu zīmola Adamante (SIA Takada) īpašniece Juliana Riekstiņa. Viņas uzņēmums šuj somiņas no ādas ar lina vai kokvilnas oderi.

«Pamatdoma – izvēlēties, cik vien iespējams, dabīgus materiālus, tā nav vienas sezonas somiņa, kas nonēsājas un jāmet ārā,» skaidro Juliana. Viņai pašai ļoti patīk somas. Tie ir aksesuāri, kuru nekad nevar būt par daudz un vienmēr gribas vēl kādu, tāpēc reiz nolēmusi pati sev radīt somu.

«Izstrādāju vienu modeli, un dzīvesbiedrs iedrošināja, ka nevajag to paturēt tikai sev, bet jāpiedāvā arī citiem,» stāsta Juliana. Viņa jau desmit gadus strādā par apģērbu konstruktori, tāpēc lekālu veidošana nav nekas svešs. Papildus nācās vien apgūt tehnoloģiskās nianses, kas saistītas ar ādas apstrādi. Pamazām tapa pirmie maketi, un Juliana atrada meistaru, kas realizētu viņas vēlmes.

Gleznotāja Gundega Dūduma rada ne vien gleznas un interjerus, bet arī košas un krāsainas somiņas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Manas somiņas savā ziņā esmu es pati. Katra soma ir kā maza glezna. Tās ir daudzfunkcionālas, jo var vilkt gan pie džinsiem un kedām, gan pie vakartērpa, ejot uz operu,» uzskata Gundega Dūduma, somu zīmola Duduma Bags (SIA Bazhaar) īpašniece. Vaicāta, kā viņa spēj apvienot visas savas radošās aktivitātes, Gundega teic, ka viņai šis darba modelis patīk, jo nav visu laiku jāglezno, jāveido interjeri vai jāšuj somas. «Varu visu laiku darīt ko citu,» viņa teic.

Neatrada meklēto

Kā Gundega pievērsusies somiņu darināšanai? Pirms kāda gada viņa internetveikalā gribēja nopirkt somiņu. Ilgi to meklējusi dažādos veikalos, taču nav varējusi atrast tieši tādu, kādu bija iedomājusies. «Trijos naktī gāju gulēt dusmīga par iztērēto laiku. Tomēr nākamajā rītā izdomāju, ka mani tik viegli apturēt nevar – tādu somiņu, kādu esmu izsapņojusi, mierīgi varētu uztaisīt arī pati. Man mājās ir daudz audumu un es ķēros klāt. Uztaisīju skici, sadiedzu, atradu labu šuvēju, kura sašuva trīs dažādas somas. Pēc tam somas novērtēja manas draudzenes un teica, ka arī viņas tādas gribētu. Kur problēma?» viņa atminas. Kad bija gatavas pirmās trīs somas, Gundega uzcītīgi apstaigāja Rīgas labākās šūšanas darbnīcas, taču neviens nebija ieinteresēts viņas pasūtījumā. Draugi ieteica šūšanas fabriku Valmierā un turienes šuvējām iepatikās mākslinieces ideja. «Man ir svarīgi, ka visiem cilvēkiem, kas ir procesā iesaistīti, patīk tas, ko viņi dara, jo man šķiet, ka to var sajust gala produktā,» pieļauj Gundega. Pēc tam viņa uzšuva pirmās 50 somas, kuras vienlaikus bija mārketinga pētījums – vai kādam tās patīk, par kuriem modeļiem cilvēki ir gatavi samaksāt naudu, jo viena lieta ir teikt, ka patīk, bet pavisam cita – patīk tik ļoti, ka ir gatavi tādu iegādāties. «Tad top skaidrs, vai ir jēga turpināt,» saka Gundega.

Neatraduši veikalos savām vēlmēm atbilstošu somu dizaineri Ilona Bleiere un Juris Matuzelis nolēmj tādu radīt paši, tā aizsākot zīmola FeltinLove attīstību, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Man pašai gribējās lielu, vienkāršu somu, lai varu salikt tajā visu, kas ikdienā nepieciešams. Pārsvarā somas, kas ir pieejamas veikalos, ir pārsātinātas ar nevajadzīgām, mazām detaļām, jo viens ražotājs vēlas pārspēt otru. Man gribējās kaut ko lakonisku, stabilu, no labas kvalitātes materiāla. Veikalos nevarēju atrast tādu somu un nolēmām uzšūt paši. Tā nonācām pie filca,» stāsta Ilona. Pirmā soma tapa no parastā filca, kas pieejams tepat, lai saprastu, kā soma «uzvedīsies». Juris teic, ka bija skaidrs, ka kaut kas ar šo filcu nav kārtībā – it kā tas ir filcs, tomēr viņam radās asociācijas ar plastmasu, kartonu. «Tāpēc meklējam īsto, dabisko filcu, jo no bērnības atceros, kādi bija filca izstrādājumi, ka tie bija savādāki, atšķirīgi,» saka Juris.

Somai jābūt tādai, lai tā labi kalpotu – to varētu nēsāt ilgi un tā arvien izskatītos pietiekami labi, uzskata zīmola Mizo virzītāji Edgars Bīberis un Ilze Aderniece

Mizo produktu portfelī ir mugursomas, mazākas somiņas ikdienas vajadzībām, kā arī šo izstrādājumu kopšanas un tīrīšanas līdzekļi.

Mizo somas šūtas no vaskota kokvilnas auduma. Viņš stāsta, ka izvēlējies audumu ar vēsturi. 19. gadsimta beigās britu zvejnieki izmantoja šo materiālu, jo atklāja, ka vaskots kokvilnas audums pasargā no brāzmām vējā un aukstumā. Agrāk šis vaskotais kokvilnas audums cilvēkiem asociējās ar to, ka, tam pieskaroties, paliks tāds kā vaskojums uz rokām un notraipīs drēbes. «Šobrīd tas ir pilnībā mainījies, audums tiek ražots pēc mūsdienīgām tehnoloģijām. Vaskojums tiek impregnēts audumā, un attiecīgi pārnese uz drēbēm vai rokām 99% gadījumu nenotiek,» skaidro Edgars. Jau sākotnējais zīmola veidotāju mērķis bija, lai somas būtu funkcionālas un ūdensnecaurlaidīgas, tas bija galvenais parametrs, izvēloties šo materiālu.

Vēloties izveidot modes zīmolu, kas piedāvātu gan apģērbu, gan aksesuārus, dizaineres Ērika Rudika un Jekaterina Kolanska nolemj sākt ar vienu virzienu – ādas somu izgatavošanu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Somas kā roku darbu piedāvā maz uzņēmumu gan Latvijā gan pasaulē, stāsta Ērika Rudika, SIA Vaskala īpašniece. Lai gan Latvija ir maza, viņa šajā jomā redz izaugsmes iespējas. Tāpēc uzņēmējai žēl, ka te apgūt ādas apstrādi ir visai ierobežotas iespējas. «Pagaidām tas ir kā hobijs, vēl ar to nopelnīt diemžēl nesanāk, somu izgatavošana prasa tikai ieguldījumus, bet ceru, ka nākotnē tas atmaksāsies,» teic Ērika.

Praktiski apsvērumi

Zīmolu Ērika izveidojusi kopā ar savu kolēģi Jekaterinu Kolansku, ar ko kopā mācījās apģērbu dizainu Rīgas amatniecības vidusskolā (RAV). Sākotnēji viņas plānoja izgatavot apģērbus, kolekciju, piedalīties Fashion Mood. «Sākumā sapņojām par savu apģērbu zīmolu, kas iekļautu gan apģērbus, gan apavus, gan somas. Apģērbu dizainu esam izmācījušās, tas mums patīk, bet somas ir kaut kas jauns. Pie apģērba vajag aksesuārus, tāpēc ideja sākt ar somām radās dabiski. Liekas pareizi sākt ar kaut ko vienu. Kopš tā brīža ir pagājis neilgs laiks, bet cilvēku interese ir liela, daudzi raksta, zvana, piedāvā tirgot somas savā veikalā,» stāsta Ērika. Šobrīd somas nopērkamas veikalā Paviljons un La Scarpa.

Gunita Vilkāja kopā ar māsu Sintiju Sviklu 2013. gadā izveidoja Stilīgas somas lapu draugiem.lv, reizi mēnesī kopā ar draudzenēm pasūtot somas no ārzemju ražotājiem; tagad viņu uzņēmums veic iepirkumus ik nedēļu

«Meitenes izstāsta draudzenēm, tā mūsu loks auga, līdz vienā dienā sapratu, ka tas vairs nav hobijs un nepieciešams izveidot uzņēmumu. 2014. gada sākām darboties plašāk un izveidojām SIA Stilīgas somas. Kopš to izdarījām, pavērās plašākas iespējas, jo tad ražotāji skatās pavisam citādi – vairs neesam dažu draudzeņu grupiņa, kas kopīgi pērk somas. Līdz ar to bija jāsāk domāt par visu pārējo – komunikācijas uzlabošanu, ērtāku pasūtīšanu. Tāpat jāpiestrādā pie klientu izglītošanas, jo daudziem joprojām nav skaidrs, kas ir koppasūtījums un ka tas nav internetveikals. Sākumā mums bija tikai konti sociālajos tīklos, taču vēlāk izveidojām interneta platformu stiligassomas.lv. Tagad liela daļa informācijas apmaiņas notiek mobilajās ierīcēs, un mūsu gadījumā 90% pasūtījumu tiek izdarīti mobilajā versijā,» saka Gunita Vilkāja, SIA Stilīgas somas vadītāja.

May28th sācis ar krāsainiem pulksteņiem, tagad paplašina sortimentu un pievēršas arī citiem aksesuāriem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Savā darbībā Agnija Tiļļa, pulksteņu zīmola May28th radītāja, ir pāraugusi plastmasas pulksteņu posmu, labprāt strādātu ar citiem materiāliem, piemēram, ādu, taču skaidri definētā May28th zīmola īpašības to ierobežo. «Esam ielikuši sevi zināmā rāmī – pulkstenis maksā 28 eiro, un grūti ir kaut ko pārdot dārgāk,» viņa saka. Tomēr Agnijai ir pilna galva ar idejām – uzņēmums ražo gan bērnu pulksteņus, gan klasiskāka stila laikrāžus, gan arī pavisam drīz piedāvās pulksteņus ar auduma lakatiņa saitīti. Tāpat produktu saimi papildina velosipēdu sēdekļu pārvalki.

May28th pulksteņus izgatavo uzņēmumi SIA Tilla & Tilla Latvijā un Tilla and Johnson Inc., ko Kanādā vada Agnijas biznesa partnere Džiliana Džonsone (Gillian Johnson).

Mucas koka trauku biznesam izaugusi atvase – koka pulksteņu izgatavošana, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

No koka gabaliņiem, kas palikušas pāri, gatavojot Mucas traukus un svečturus, tapuši pirmdienkoka pulksteņi. Mārtiņš Eiduks, koka trauku un svečturu Muca un tagad arī koka pulksteņu Watch Me idejas autors, tad secinājis, ka rezultāts ir labs un varētu šo eksperimentu turpināt.

Pirmie eksperimentālie pulksteņi tapa no mucu dēlīšu pārpalikumiem, ko izmantoja trauku un svečturu gatavošanā, bet tagad tiek lietoti citi materiāli, jo atlikumi nebija piemēroti pulksteņiem. «Ir nianses, kas jāņem vērā, taisot pulksteņus,» teic Mārtiņš. Sākumā pulksteņmeistars, ar ko Mārtiņš un viņa sieva un biznesa partnere Agata Zariņa-Eiduka konsultējās, bija skeptisks – ne jau jūs pirmie nākat ar tādu ideju. Taču laika gaitā ar viņu izveidojās laba sadarbība. Pirmos Watch Me pulksteņus izgatavoja pulksteņmeistars, bet tagad, apgūstot visus smalkumus, Mārtiņš tos izgatavo pats.

Divu lietuviešu, brāļu Daniela un Matas (Danielius and Matas Jakutis) radītais pulksteņu zīmols Filippo Loreti no sākotnēji pūļa finansējuma kampaņā pieteikta projekta kļuvis par atpazīstamu un pircēju novērtētu preci, raksta Business Insider.

Redzot 1000 un vairāk dolāru lielas cenas pulksteņiem, kas, brāļu ieskatā, izmaksā labi ja 100 dolāru, Danielam un Matam pirms vairākiem gadiem radās ideja ražot pašiem savus pulksteņus, kas izskatā it nemaz nebūtu sliktāki par premium klases rokaspulksteņiem, bet cenas ziņā būtu krietni pieejamāki. Tā radās zīmols Filippo Loreti, kura attīstīšanai brāļi nolēma startēt pūļa finansēšanas vietnē Kickstarter.

Kampaņa tika uzsākta 2015.gadā. Lai gan puišu mērķis bija savākt 20 000 ASV dolāru, viena mēneša laikā viņi piesaistīja gandrīz miljonu dolāru. Pēc gada, uzsākot kampaņas nākamo posmu, brāļi nepilna mēneša laikā ieguva jau piecus miljonus dolāru.

Zīmola Marůů radītāja Maruta Zariņa ar laiku vēlas savas somas piedāvāt ne vien Latvijas, bet arī ārzemju pircējiem

Sākumā Maruta uzšuva somu sev, taču sprieda, ka tā varētu patikt arī citiem. Tad viņa nopirka šujmašīnu, un bija jāsāk darboties. «Pārsvarā ar vīru taisām somas, bet pie tā neapstājamies. Izgatavojam arī jostas, makus – ko vien cilvēki vēlas. Jebkuram klientam pieejam ļoti personiski,» apgalvo Maruta. Vaicāta, kā viņai patīk strādāt labāk, Maruta teic, ka vislabāk patīk pašai izpausties, taču, arī strādājot ar individuāliem pasūtījumiem, izpilda tos savā stilā. «Visu laiku gribu attīstīties. Tāpēc pieņemu privātos pasūtījumus, jo katrs grib kaut ko citu, unikālu. Tas palīdz atklāt sevī kaut ko tādu, ko pati nebūtu iedomājusies,» piebilst Maruta.

Pēc personālvadības un psiholoģijas zināšanu apgūšanas Liena Ivanova sāk savu biznesu, izgatavojot somas, un ir secinājusi, ka iegūtās zināšanas palīdz biznesā

Nereti tieši vīrieši vēlas, lai sievietēm somā būtu daudz kabatu un kārtība, bet pašām daiļā dzimuma pārstāvēm netraucē neliela nekārtība, secina Liena, darbodamās aksesuāru biznesā.

Iva Saccessorie īpašniece sākotnēji iecerējusi piesaistīt finansējumu, arī piedaloties konkursos, taču secinājusi, ka uz to nevar paļauties. «Veidojot biznesu, ir jāplāno un jādara tas, ko vari izdarīt pats, ar saviem līdzekļiem vai aizņēmumu, nerēķinoties, ka kāds to naudu uzdāvinās, jo konkursu vērtēšana ir subjektīva,» uzskata somu ražotāja.

«Pati gan neesmu šuvēja, taču sākotnēji man bija tā skaistā doma, ka pati šūšu somas no ādas, taču sapratu, ka tas ir ļoti sarežģīti, tādēļ izlēmu piesaistīt šūšanas uzņēmumu. Tagad man somas izgatavo Lietuvas kompānija, jo, izvērtējot vairākus šūšanas uzņēmumus, tostarp no Latvijas, neapmierināja ne cena, ne kvalitāte. Mūsu valstī nereti valda stereotips, ka «ražots Latvijā» uzreiz nozīmē ko ekskluzīvu un ļoti labu, taču tā nemaz nav,» skaidro Liena.

Viedpulksteņi rada draudus tradicionālajai pulksteņu industrijai

Dažkārt, izvērtējot kādu tendenču ietekmi, vieglāk ir noteikt zaudētājus nekā uzvarētājus. Līdzīgi, runājot par investīcijām tehnoloģiju kompānijās, teicis arī pasaulslavenais investors Vorens Bafets. Proti, leģendārais investors, uzstājoties ar retu lekciju kādā ASV universitātē, norādīja, ka pagājušā gadsimta pirmajā pusē bija faktiski neiespējami pateikt, kura ASV autoražotāja akcijās ieguldījumi varētu būt perspektīvākie. Spēkratu ražotāju un dažādu zīmolu bija pārāk daudz, un bija zināms, ka izdzīvot visi nespēs. Pasakot šo, V. Bafets izmeta asprātīgu padomu, ka tajā brīdī bija skaidrs, ka zaudētāji būs zirgi, un tādēļ investoram vajadzēja «šortot zirgus» (šortošana ir īso pozīciju atvēršana jeb spēlēšana uz vērtspapīru cenu kritumu).

SIA Ekokart īpašniece, Biznesa augstskolas Turība absolvente Evita Vorza stāsta, kā nonākusi līdz idejai par kartona mēbelēm.

«Ar savu uzņēmumu augstskolas Biznesa inkubatora dalībnieku pulkam pievienojos uzreiz pēc studiju beigšanas. Izlēmu, ka vēlos izmēģināt inkubatora sniegtās iespējas, jo tas atrisināja daudzas problēmas, piemēram, biroja telpu īri un citus ar biroja uzturēšanu saistītos jautājumus. Uzņēmuma pirmsākumos startējām grantu programmā Atspēriens, kurā guvām finansiālu atbalstu.

Kad iestājos Biznesa inkubatorā, biju jau atradusi savu biznesa ideju, un arī uzņēmums jau bija izveidots. Mūsdienās cilvēki patērē un izmet ļoti daudz papīra, bija vēlme radīt tādu produktu, kas šim papīram piešķirtu otro dzīvi, tāpēc pirms pāris gadiem vienkārši radās ideja par mēbelēm, kas ražotas no pārstrādāta materiāla – kartona.

Līdzīgi kā aksesuāros izmanto dārgakmeņus, tajos var pielietot arī koku – kā dekoru ar savu stāstu un vēsturi

Volfwood piedāvā sieviešu un vīriešu aksesuārus no koka un ar rokaspulksteņu mehānismiem. «Sākās viss ar to, ka manam vīram Oskaram patika vilkt kreklus ar aproču pogām un viņš pats sāka sev izgatavot aproču pogas, jo neredzēja veikalos tādas, kādas vēlētos nēsāt,» stāsta Kristīne Volfa, aksesuāru zīmola Volfwood līdzautore. Viņas vīrs Oskars Volfs aptvēra, ka izgatavot koka aproču pogas nav nemaz tik sarežģīti. Sākumā tās uztaisīja sev, tad uzdāvināja draugiem, kuri mudināja, ka jānodarbojas ar to nopietnāk. Sākumā visi viņa darinātie aksesuāri bijuši no koka, tostarp aproču pogas, auskari, matu sprādzes, gredzeni. Savukārt šobrīd populārāka ir kāda cita zīmola veidota aksesuāru līnija – rotas ar rokaspulksteņu mehānismiem. Pirms kāda laika Oskara rokās nonāca vesela kaste ar veciem pulksteņiem. Mest tos atkritumos viņam bija žēl – Oskars sāka pulksteņus jaukt ārā un no mehānisma uztaisīja aproču pogas. «Patika, kā izskatās,» viņš saka. Kad pašu krājumi bija beigušies, Oskars apstaigāja visus zināmos pulksteņmeistarus un no viņiem iepirka mehānismus. Pamazām sortimentu papildināja arī sieviešu auskari un kaklarotas. Tagad šīs rotas ar pulksteņu mehānismiem pērk vairāk nekā aksesuārus no koka. «Pulksteņa mehānisms piesaista cilvēku uzmanību, turklāt vēl tā ir lietu otrreizēja izmantošana. Sabojātus pulksteņus nekā citādi nevar izmantot, kā vien izmest atkritumos vai līdzīgi, kā mēs tos tagad izmantojam rotās,» saka Oskars.

Dažas dienas pēc bruņotas laupīšanas Kannās, kuras laikā bruņotiem laupītājiem izdevās nozagt juvelierizstrādājumus 103 miljonu eiro vērtībā, bruņots uzbrukums noticis luksusa pulksteņu veikalam.

Diviem noziedzniekiem, kas Kronometry veikala darbiniekiem draudējuši ar šaujamieroci un granātām, izdevies nozagt 40 dārgus luksusa klases pulksteņus. Pagaidām nav zināma nozagto priekšmetu vērtība.

Cietušais veikals jau šogad tika vienu reizi apzagts. Gada sākumā noziedzniekiem izdevās no tā nozagt pulksteņus viena miljona eiro vērtībā. Policija uzsākusi izmeklēšanu.

Kannu policijas arodbiedrības pārstāvis Frederiks Fonkels (Frederic Foncel) norādīja, ka pulksteņu zādzībā piedalījušies divi vīrieši, kuriem izdevies iegūt savā īpašumā ievērojamu skaitu luksusa priekšmetu. Abiem diviem laupītājiem izdevies aizbēgt, tāpēc F. Fonkels kritizēja Kannu varasiestāžu attieksmi pret drošības situāciju, norādot, ka pilsēta kļuvusi par iecienītu noziedznieku mērķi, vēsta AP.