Pakalpojumi

Zirgs miris uz lauka, jo Latvijā nebija ķirurga

Dienas Bizness, 30.09.2013

sxc

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tīršķirnes ķēvei Aigai liktenis bija lēmis nomirt uz lauka, turpat blakus ganījās viņas trīs mēnešus vecais kumeliņš. Pēcpusdienā sākušās kolikas varēja ārstēt tikai ar ķirurģisku iejaukšanos, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Īpašniece bijusi gatava sešus gadus veco ķēvi vest uz Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterināro klīniku Jelgavā, taču vienīgais zirgu ķirurgs nebija pieejams, jo devies uz ārzemēm.

Kā raksta laikraksts, Latvijas zirgaudzētāju cerība - moderni aprīkotā Zirgu klīnikas operācijas zāle - līdz šim izmantota tikai trīspadsmit iepriekš pieteiktām operācijām, un tās veic no ārzemēm pieaicināti speciālisti.

«Klīniku projektējām ar domu, ka tuvākajos 20 - 30 gados jaunu nebūvēsim, līdz ar to tā ir pietiekami liela, ar skatienu nākotnē, kad pacientu skaitu ik gadu palielinām, lai būtu kā bāze studentu apmācībai, zinātnei un paralēli sniegtu pakalpojumus ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas iedzīvotājiem,» klīnikas vīziju uzbūris LLU Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Ilmārs Dūrītis.

Pagājušā gada novembrī 3,3 miljonus latu vērtā būve nodota ekspluatācijā. «Mūsu galvenā problēma ir tā, ka lielajam infrastruktūras ieguldījumam nenāk līdzi finansējums cilvēkresursiem un izglītībai,» teicis I. Dūrītis.

Veterinārārste Dana Laizāne atzinusi - lai nodrošinātu 24 stundu palīdzību, nepieciešamas divas speciālistu komandas ar veterinārārstu, asistentu, anesteziologu un palīgu, taču patlaban uz nepilnu slodzi strādā trīs veterinārārsti un tikai viens no viņiem ir ķirurgs.

Vienīgais Zirgu klīnikas ķirurgs Nauris Laizāns dienā, kad ķēvei Aigai bija jāpalīdz, neatradās Latvijā, raksta Latvijas Avīze. Līdz šim viņš Jelgavā asistē ārzemju ķirurgiem, taču šomēnes veicis arī pirmo patstāvīgo kastrācijas operāciju, kas noritējusi veiksmīgi. Koliku, kas ir viens no biežākajiem zirgu nāves cēloņiem, gadījumos N. Laizāns asistējis 40 reizes Vācijas un Somijas klīnikās un tikai vienu pagājušajā rudenī veicis patstāvīgi.

Uz jautājumu, vai viņš būtu gatavs arī LLU klīnikā uz šādu operāciju, atbildējis apstiprinoši, taču piebildis: «Jautājums, kāds būs rezultāts beigās.» Turklāt esot vajadzīgs arī iekšķīgās medicīnas ārsts, kas uzņemas pēcoperācijas aprūpi, jo ķirurģiska iejaukšanās nodrošina tikai 50% no veiksmīga iznākuma, norādījis veterinārārsts.

Kā atzinis N. Laizāns, vienīgais, kas Latvijā ilgus gadus koliku gadījumos taisījis operācijas, ir Juris Tolpežņikovs – bijušais veterinārķirurgs SIA Veterinārmedicīnas izglītības centrs, kas kopš 1998. gada veica Veterinārmedicīnas fakultātes klīnikas funkcijas. J. Tolpežņikova rēķinā 10 tūkstoši operāciju, tostarp simtos koliku gadījumu, taču pēdējos trīs gadus viņš ar ķirurģiju vairs nenodarbojas.

Komentāri

Pievienot komentāru