Jaunākais izdevums

62 tūkstoši kilogramu zirga gaļas Latvijā pērn tika ievesti no ārzemēm. 146 tūkstošus kilogramu ieguva pašmāju kautuvēs, nokaujot 519 zirgus. Ne viens vien gaļas produktu ražotājs apgalvo, ka mūsu zemē pircējus ar zirga gaļu drīzāk varot nobaidīt nekā ieinteresēt, tomēr šie nogalēto bērīšu kilogrami, pārstrādāti desās vai pelmeņos, tiek apēsti tepat, Latvijā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Zirga gaļu Latvijā galvenokārt pārstrādā desās un pelmeņos. Akciju sabiedrība Rīgas miesnieks to izmanto auksti kūpinātās desas Itāļu salami ražošanā, stāstījusi uzņēmuma mārketinga vadītāja Juliāna Juškeviča. Receptūrā zirga gaļa tiekot izmantota kā tipiska Ziemeļitālijas salami receptes sastāvdaļa. Rīgas miesnieks iepērk Itālijā audzētus zirgus, no kuriem, kā skaidrojusi J. Juškeviča, var iegūt augstas kvalitātes gaļu.

«Zirga gaļa, kuru izmantojam pārtikā, ir audzēta analoģiski kā liellopu gaļa. Tā nav darba vai sporta zirgu gaļa,» lai nerastos pārpratumi, piebildusi uzņēmuma pārstāve. Vienā gadā Rīgas miesnieks pārstrādājot līdz desmit tonnām zirga gaļas, kas ir mazāk nekā viens procents no kopējā uzņēmuma ražošanas vajadzībām iepirktās gaļas apjoma.

Rēzeknes gaļas kombināts zirga gaļu izmanto «halal» pelmeņu un Stepes desas ražošanā, stāstījis pārtikas tehnologs Mairis Trupavnieks. Izejvielas ievedot no Spānijas un Itālijas.

Nākotnē kombināts iecerējis ražot arī citus produktus ar «zirga gaļas klātbūtni».

Vairāki gaļas pārstrādātāji atzinuši, ka ražošanā zirga gaļu labprāt izmantotu lielākos apjomos, taču pircēju attieksmes dēļ neesot vērts to darīt. «Tagad zirga gaļu izmantojam ļoti reti, jūs jau zināt, ka Latvijā cilvēkus tā pat biedē,» skaidrojusi SIA Servilat ražošanas daļas vadītāja Dana Nuruļļina. Uzņēmums lietojot tikai Latvijas zirgu gaļu. «Mums pašiem ir sava kautuve – paši kaujam un pārstrādājam. Zirgus mums piegādā vietējie zemnieki, taču pēdējā laikā saņemam ļoti maz dzīvnieku. Tikko jūlijā vienu atveda,» stāstījusi D. Nuruļļina. No zirga gaļas Servilat ražo auksti kūpināto sudžuka desu, kuras sastāvā ir ap 80% šīs gaļas.

«Neviens to neēdīs, bet visi par to runās,» uz jautājumu, vai viņa restorāna ēdienkartē atrodami ēdieni no zirga gaļas, atbildējis pavārs Mārtiņš Rītiņš un piebildis, ka runas būšot ne jau tās labākās.

«Man personīgi neviens nav jautājis,» arī pavārs Mārtiņš Sirmais apliecinājis, ka pieprasījums pēc zirga gaļas ēdieniem viņa restorānā nav manīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no tradicionālajām lauksaimniecības nozarēm – zirgaudzēšana – patlaban piedzīvo brīdi, kad profesionalitāte ieņem arvien nozīmīgāku lomu. Jo bagātāka valsts, jo vairāk zirgu. šī sakarība ir spēkā arī mūsdienās, pārliecināts Juris Astičs, 3 vītolu staļļi vadītājs

Juris Astičs secina: «Vērtējot pēc šāda kritērija, Latvijas bagātākā daļa ir pie mums, Latgalē, jo te ir visvairāk zirgu – ap 4000. Otra bagātākā vieta – Rīgas apkārtne, kur mīt ap 2000 rikšotāju.»

Latvijā kopumā ir ap 11 tūkstošiem zirgu. Visi – šķirnes, sporta, darba, jauni, veci. Diem- žēl to skaitam arvien ir tendence samazināties. Palie- linoties to cilvēku skaits, kas iegādājas sev vienu zirgu, taču nevis darbam, bet priekam, izvēlas zirgu kā gleznu, teic staļļu vadītājs.

Nosacīti zirgus varot iedalīt trijās daļās, skaidro J. Astičs. Apmēram puse ir tā sauktie praktiski pielietojamie zirgi, kurus nodarbina tūrisma nozarē, pasākumu rīkošanas biznesā, veselības uzlabošanai, mājsaimniecībā u.c. 25% ir tādu, kurus iegādājas turīgi ļaudis un tur zirgu staļļos pie profesionāla kopēja, apciemojot rikšotāju retumis. Atlikusī ceturtdaļa ir augstas kvalitātes sporta zirgi un zirgi tirdzniecībai. Speciālists vērtē, ka no tiem Latvijas līmenim augsti profesionāli ir daži simti, starptautiskā līmenī vērtīgi daži desmiti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināta - Kautuves: Uzdot zirga gaļu par liellopu gaļu ir Latvijā vispārpieņemta prakse

Db.lv; nozare.lv, 27.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mums vienkārši trāpījās daži zirgi un Forevers teica, ka varētu tos nopirkt, ja tie tiks noformēti kā liellopu gaļa. Pēc uzņēmuma lūguma tas arī tika izdarīts. Heinors līdz tam principā nekad nepieņēma zirga gaļu un nav to darījis arī turpmāk. Vienkārši ar tiem sešiem zirgiem tagad trāpījām uz šo skandālu,» sacīja lopkautuves SIA Heinors īpašnieks Edgars Turcis.

Viņš arī piebilda, ka uzņēmums jau saņēmis PVD sastādīto administratīvo protokolu, taču soda apmērs vēl nav noteikts. Par to tikšot lemts nākamnedēļ, piebilda Turcis.

Tā kā gaļas pārstrādes uzņēmumi dažādu apsvērumu dēļ nevēlas pieņemt zirga gaļu no kautuvēm, šī gaļa vienkārši tiek noformēta kā liellopu gaļa un tā ir Latvijā vispārpieņemta prakse, atzina lopkautuves SIA Viļumene vadītāja un sertificēta vetārste Maija Vidomska.

«Gaļas cehs grib saņemt govs gaļu un to govs gaļu arī saņem. Patiesība ir tāda, ka lopkautuvēs nonāk veci zirgi, kas vairs nav derīgi darbam, piemēram, ar lauztām kājām. Savā ziņā tā ir zināma žēlsirdība pret dzīvnieku, jo neviens zemnieks arī ar vetārsta palīdzību nespēs tādu zirgu izārstēt. Visā Eiropā to dara, arī Latvijā padomju laikos masveidā nāca iekšā zirga gaļa no Latīņamerikas un tas īpaši netika afišēts. Apzināmies, ka tā ir zināma patērētāju maldināšana, tomēr dzīve ir dzīve,» sacīja kautuves vadītāja, norādot, ka gada laikā Viļumenē tiek nokauti astoņi zirgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zirgu stallis "Dabas zirgi" meklē veidus, kā pelnīt ar zirgiem, neliekot tiem tiešā veidā strādāt, vizinot cilvēkus uz savas muguras.

Marta veiksmes stāsts bija "pabaro zirgu" – klients pārskaita septiņus eiro, bet "Dabas zirgi" no vietējiem bioloģiskajiem zemniekiem nopērk burkānus, pabaro zirgu un uzfilmē video, ko nosūta cilvēkam personīgi vai publicē "Instagram" un "Facebook" ar sveicienu klientam.

SIA "Dabas zirgi" saimniece Līga Broduža stāsta, ka, iestājoties ārkārtas situācijai, komanda piedzīvoja plašu emociju gammu – sākumā bija "viss ir slikti" stadija, jo īpaši ņemot vērā apstākli, ka tik tikko uzņēmums aizņēmās naudu zemes iegādei un ir sācies investēšanas process, ko nevar apturēt, bet ienākumi no tūrisma jomas šobrīd samazinājušies par 95%. Taču visai drīz sāka rasties dažādas idejas, tostarp tādas, kas jau labu laiku bija virmojušas gaisā, bet netika īstenotas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR ir saņēmis testēšanas pārskatus, kas apliecina, ka visos 10 PVD ņemtajos SIA Forevers ražotās produkcijas un izejvielu paraugos ir konstatēta zirgu gaļa. Paraugi izmeklēti akreditētā Eurofins/GfA laboratorijā Vācijā.

Kā jau informējām iepriekš, veicot pārbaudi gaļas pārstrādes uzņēmumā Forevers, kuram SIA AIBI kautuve piegādājusi zirgu gaļu, pavadzīmēs norādot, ka tā ir liellopu gaļa, PVD paņēma produktu paraugus un nosūtīja laboratoriskai izmeklēšanai, lai noteiktu, vai tie satur zirgu gaļu. SIA Forevers ražoto produktu marķējumā zirgu gaļa kā sastāvdaļa nav minēta.

Zirgu gaļa konstatēta sekojošos SIA Forevers ražotos produktos:

Doktordesa Ekstra (realizācijas datums 27.02.2013.)

Doktordesa (realizācijas datums 18.04.2013.)

Kupāti (realizācijas datums 25.02.2013.)

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO, VIDEO: Zirgzandalēs zirgi turpmāk būs kā svinību viesi

Laura Mazbērziņa, 28.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zirgu stallis Zirgzandales Mārupē darbojas jau 15 gadus un no vietas, kur sākotnēji tika piedāvātas vien izjādes brīvā dabā, tas izveidojies par vietu, kur cilvēkiem sastapties ar zirgiem un pašiem ar sevi. Pēdējos gados Zirgzandales kļuvušas par atpūtas vietu iekoptā dabiskā ainavā un dizainiski iekārtotās telpās. Un zirgus šeit var ielūgt kā pasākuma viesus.

«Mārupes ainava nav Dieva izdomas bagātākā, to dažkārt dēvē par burkānu laukiem - klaja, bez reljefa un lieliem kokiem, bet man bijusi tā laime te atrast skaistu nostūrīti meža ielokā,» tā biznesa portālam db.lv stāsta Zirgzandaļu īpašniece Sandra Zaiceva.

«Redzot, ka pie zirgiem atbraukušajiem cilvēkiem patīk te aizkavēties, pasēdēt, paklausīties vardes dīķī, sapratu, ka ar šo skaisto vietu jādalās. Tā ir tikai astoņus kilometrus no Rīgas robežas, bet sajūta ir kā dziļos laukos, kā pie vecmāmiņas, kuras daudziem bērniem laukos vairs nemaz nedzīvo. Turklāt te ainavu izdaiļo zirgi. Līdzīgi kā pie jūras var sēdēt un stundām skatīties viļņos, tā šeit nomierina zirgu vērošana. Lai atveldzētu dvēseli, nav noteikti jākāpj zirgam mugurā. Šim dzīvniekam ir ļoti spēcīgs biolauks, to var sajust pa gabalu, tas atbrīvo cilvēku no stresa un attīra no emocionāliem sārņiem,» stāsta Sandra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trijos no 36 laboratoriski pārbaudītajiem paraugiem konstatēts zirgu DNS, bet pārējos 33 paraugos zirgu DNS nav konstatēts.

Par to liecina no laboratorijas Lielbritānijā Genon Laboratories LTD saņemtās atbildes. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) informē, ka zirgu DNS nav konstatēts 33 izmeklētajos paraugos, tostarp piecos Latvijas ražotāja Kuršu zeme produktu paraugos, vienā ražotāja Rēzeknes gaļas kombināts paraugā un vienā S.V.M. Baltika paraugā.

PVD neatklāj tos ražotājus, kuru paraugos atklāts zirgu DNS. Saskaņā ar Eiropas Komisijas rekomendācijām, ja zirgu gaļa produktā pārsniedz 1 %, Eiropas Savienības dalībvalstu uzraudzības dienestiem par konstatēto ir jāziņo EK Ātrās brīdināšanas sistēmā, kā arī jāveic korektīvie pasākumi – jāuzdod produktus izņemt no tirdzniecības un pārmarķēt, marķējumā norādot, ka produkta sastāvā ir arī zirgu gaļa. PVD vēl nav saņēmis informāciju no Lielbritānijas par zirgu gaļas daudzumu produktos, kuros konstatēts zirgu DNS. Padziļinātās analīzes rezultāti gaidāmi nākamās nedēļas vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Zirgu gaļas skandāls: no tirdzniecības Latvijā izņem igauņu desu

Sandra Dieziņa, 09.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četros no 41 liellopu gaļu saturošu produktu parauga, kas izmeklēti Genon laboratorijā Lielbritānijā, konstatēta zirgu gaļa.

Laboratoriski konstatēts, ka Lietuvas uzņēmuma Grimeda ražotās auksti kūpinātās desas Exclusive sastāvā ir 9 % zirgu gaļas, Igaunijas uzņēmuma AS Nõo Lihatööstus, kas Latvijā zināma ar preču zīmi Latvijā Noo Cepeškungs, ražotās pilndūmu desas Parmezāna sastāvā ir 10 % zirgu gaļas, Latvijas uzņēmuma Kuršu zeme ražotā konserva Sautēta liellopu gaļa sastāvā konstatēti 15,6 % zirgu gaļas, bet uzņēmuma Forevers ražoto kupātu sastāvā - 4 % zirgu gaļas.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir uzdevis atsaukt no tirdzniecības AS Nõo Lihatööstus (Noo Cepeškungs) ražoto pilndūmu desas Parmezāna partiju, kurā konstatēta zirgu gaļas klātbūtne. SIA Kuršu zeme un SIA Forevers produkti, kuros konstatēta zirgu gaļa, tirdzniecībā nav pieejami, jo to izplatīšana jau ir apturēta pašos uzņēmumos. Arī Lietuvas uzņēmuma Grimeda desas Exclusive partija, kurā konstatēta zirgu gaļa, tirdzniecībā nav pieejama. Par konstatēto Pārtikas un veterinārais dienests ziņos Eiropas Komisijas Ātrās brīdināšanas sistēmā un kaimiņvalstu uzraudzības dienestiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināta - PVD: zirgu gaļu konstatē arī Forevers gaļas maizē un tējas desā

Sandra Dieziņa, Ieva Mārtiņa, 15.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Forevers ražotās gaļas maizes sastāvā ir konstatēti 14 %, bet tējas desas sastāvā 3,2 % zirgu gaļas, liecina pēdējie no Genon laboratorijas Lielbritānijā saņemtie šī uzņēmuma ražotās produkcijas paraugu laboratorisko izmeklējumu rezultāti.

Papildināta ar 4. un 5. rindkopu.

Tādējādi zirgu gaļa konstatēta kopumā trijos šī uzņēmuma ražotajos produktos – gaļas maizē, tējas desā un kupātos, kuru sastāvā konstatēti 4 % zirgu gaļas, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Vēl četru produktu paraugos ir apstiprināta zirgu DNS klātbūtne, taču zirgu gaļa tajos nepārsniedz 1 % robežu. Laboratorisko izmeklējumu rezultāti vēlreiz apstiprina PVD aizdomas par to, ka SIA Forevers ražošanā ir izmantojis zirgu gaļu, par ko liecina arī pavadzīmes, ar kurām uzņēmumam piegādāta zirgu gaļa.

Kā jau informēts iepriekš, pēc tam, kad PVD, veicot pārbaudes uzņēmumā Forevers, atklāja, ka kautuve AIBI tam piegādājusi zirgu gaļu, taču šī izejviela nav norādīta ne ražojumu receptēs, ne produktu marķējumā, PVD valsts uzraudzības ietvaros paņēma 10 uzņēmuma ražotās produkcijas paraugus un nosūtīja laboratoriskai izmeklēšanai. Laboratorijā Vācijā visos nosūtītajos produktu paraugos tika konstatēta zirgu DNS klātbūtne, taču tie tika nosūtīti padziļinātai analīzei uz Lielbritāniju. Par konstatēto Pārtikas un veterinārais dienests ziņos Eiropas Komisijai, un jau tuvākajā laikā tiks lemts par soda piemērošanu SIA Forevers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Relaksācija,» labākais, ko dod īpašums Liepājas Zirgu salā, nosauc liepājnieks Arvīds Kupčs. Zirgu sala ir Liepājas pašvaldības īpašums un sastāv no diviem zemes gabaliem. Puse salas tiek iznomāta laivu novietņu kooperatīvam Kaija ZS, par otra zemes gabala izmantošanu lēmums vēl jāpieņem, vēsta reģionālais portāls Rekurzeme.lv.

«Atbraucu katru dienu. Makšķerēju, kopju dārzu, atpūšos,» to, kā pavada laiku Zirgu salā, uzskaitījis A. Kupčs. Viņa ģimenei atpūtas sezona Zirgu salā sākas 1. maijā. Tad mastā tiek pacelts Latvijas karogs. Ziemas sezona sākas pēc 18. novembra svinībām, kad karogu nolaiž

Laivu novietņu kooperatīva Kaija ZS īpašnieki Zirgu salā uzcēluši vairāk nekā 200 laivu būdu. Ēku iekšpagalmi no garāmgājēju puses nav redzami. Tajos iedzīvotāji ierīkojuši sakņu dārziņus un atpūtas vietas, bet namiņu priekšpusē ir laivu piestātnes.

Pašvaldība kooperatīvam Kaija ZS ir iznomājusi aptuveni 11 hektārus zemes. Otrs zemes gabals ir 10 hektārus liels un par tā izmantošanu vēl jālemj, Rekurzeme.lv norādījis Liepājas Būvvaldes vadītāja vietnieks, galvenais teritorijas plānotājs Arvīds Vitāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā nedēļas nogalē – 21.augustā - pēc renovācijas būs pieejama Straupes zirgu pasta stacija. Šis kultūrvēsturiskais ēku komplekss atrodas Straupes pagastā, lielceļa Inčukalns - Valmiera 30. kilometrā.

Šī ir vienīgā zirgu pasta stacija Latvijā, kura saglabājusies kā vienots ēku komplekss un savus pirmsākumus rod 18. gadsimta sākumā, kad caur Straupes pagastu veda starptautiskas nozīmes zirgu pasta ceļš Tērbata-Rīga. Straupes zirgu pasta stacijas komplekss tiek atjaunots par privātiem līdzekļiem.

Pirmo dzīvību atjaunotajā kompleksā ienesīs Straupes lauku labumu tirdziņš - tas pārcelsies uz Straupes zirgu pastu ar 21. augustu un būs atvērts katra mēneša pirmajā un trešajā svētdienā.

Ārpus tirdziņa norisēm ēku komplekss nākotnē tiks izmantots gan amatniecības, gan mākslas darbu izstādēm, koncertiem, semināriem un lekcijām un citiem publiskiem pasākumiem, kas nav pretrunā ar kultūras pieminekļa būtību. Uzņēmēji plāno tajā iekārtot arī zirgu pasta kompleksa vēstures ekspozīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pērn Latvijā nokauti 400 zirgi

Sandra Dieziņa, 20.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zirgu gaļas izmantošana nav aizliegta, taču tam jābūt atspoguļotam marķējumā.

To, komentējot zirgu gaļas skandālu Eiropā, pauda Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) direktors Māris Balodis. Viņš arī stāstīja, ka Latvijā nokauto zirgu skaits nav liels, salīdzinot ar citām valstīm.

«Zirgu gaļas izmantošana nav aizliegta, to dara lielākā daļa Eiropas valstu, bet patērētājam ir tiesības zināt, ko viņš ēd,» teica M. Balodis. Šobrīd notiekot pastiprinātas kontroles gaļas nozares uzņēmumos. Atbilstoši EK norādījumiem PVD jāveic 50 DNS analīzes saistībā ar šo skandālu. Tā kā PVD līdzekļi ir ierobežoti, dienests lūdzis piešķirt papildu finansējumu šo analīžu veikšanas nodrošināšanai. Saskaņā ar CSP datiem, pērn no Ungārijas Latvijā ievestas 18,7 t zirga gaļas 31 tūkstoša Ls vērtībā, bet no Lietuvas - 27 kg par 379 Ls. No Latvijas zirga gaļa pērn nav eksportēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Zirga gaļas skandālam negaidīts pavērsiens Francijā

Jānis Rancāns, 21.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rumānijas varasiestādes, netālu no galvaspilsētas Bukarestes, atklājušas zirga gaļu, kas bija marķēta kā liellopu gaļa, vēsta Bloomberg. Savukārt Francijā pieauguši zirga gaļas tirdzniecības apjomi.

Rumānijas veterinārais dienests (ANSVSA) atklājis, ka zirga gaļa cēlusies no kādas kautuves valsts centrālajā reģionā. Varasiestādes slēgušas noliktavas, kur gaļa tika atklāta, un to visu izņēmušas. Gaļa bijusi paredzēta pārdošanai Rumānijā un nekāda sakara ar Eiropas zirgu gaļas skandālu tai neesot, uzsvēra Rumānijas varasiestādes.

Iepriekš kā zirgu gaļas, kura izrādījās daudzu liellopu gaļas pārtikas produktu sastāvā, lai gan uz marķējuma par to netika vēstīts, izcelsmes vieta tika nosaukta Rumānija, kas šo apgalvojumu kategoriski noliegusi. Rumānijas saistību ar zirgu gaļas skandālu noliegušas arī Eiropas Savienības (ES) institūcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Aktīvā atpūta: Māksla būt zirgā

Kristīne Stepiņa, 15.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atpūta un rehabilitācija zirga mugurā Latvijā ir gana populāra nodarbe, pēdējos gados attīstījies jāšanas sports, zirgs ir kļuvis par palīgu līderības prasmju apgūšanā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā zirgu audzēšana pamatā ir saistīta ar jāšanas sportu, kas, kā atzīst Latvijas Jātnieku federācijas prezidents Agris Blaus, valstī ir augstā līmenī. Šajās dienās uz Lasvegasu, kur notiks pasaules kausa fināls šķēršļu pārvarēšanā, kopā ar saviem zirgiem, dosies divi Latvijas sportisti.

Auto cenā

Latvijā jāšanas sports kļūst populārāks, konstatē A. Blaus. Pašlaik Latvijā ar jāšanas sportu gan profesionālā, gan amatieru līmenī nodarbojas vairāk nekā 800 sportistu, ir aptuveni 100 jāšanas skolas. Kopumā mūsu valstī ir aptuveni 12 tūkstoši zirgu, no kuriem divi tūkstoši ir sporta zirgi. Ļoti labs sporta zirgs Latvijā maksā aptuveni 30 līdz 50 tūkstošus eiro, bet citviet pasaulē ir sporta zirgi, kuru cena sasniedz pusmiljonu eiro. Viņš gan nepiekrīt stereotipam, ka jāšanas sports ir dārgs prieks, norādot, ka Latvijā ir ļoti plašas iespējas nodarboties ar to, turklāt labu zirgu varot iegādāties arī par 3 līdz 5 tūkstošiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zirgu staļļa Dabas zirgi īpašniece Līga Broduža gatavojas sava biznesa renesansei.

Dabas zirgu sēta atrodas klusā mežmalā dziļi Plakanciema mežārēs Ķekavas novadā. Mežs. Pļavas. Upe. Klusums. Lauku mājas. Zirgu bars Pierīgai neraksturīgajā ainavā ierakstās lieliski. Īpatnības dēļ vēsturiski šo apkaimi sauc par Mežiniekim, bet mūsdienās teritorija apvieno divas apdzīvotas vietas – Plakanciemu un Mellupus. Daļa zemes, kur ganās zirgi, ir Līgas un Raimonda Brodužu saimniecība Mežauļi, bet pārējās zemes Līga nomā. Tā kā zirgiem ir jāēd bioloģiski daudzveidīgos zālājos, tiem jāganās dabiskās pļavās. Dabiskums un ekoloģisks dzīvesveids gan stallī, gan ģimenē ir Brodužu sakoptās sētas pievienotā vērtība.

Uzelpošana

Pašlaik stallis kā bizness piedzīvo otro elpu, stāsta Līga. Tā drīzāk ir nevis otrā elpa, bet uzelpošana, ļaujot gaisam dziļi piepildīt plaušas, pēc domas stalli slēgt. Stallī mītošo zirgu īpašnieki, kuri uzticējuši savus zirgus Līgai, jau bija atraduši jaunas mājvietas saviem dzīvniekiem, tomēr Līga izlēma staļļa darbību turpināt. Tāpēc iecere mesties muižas atjaunošanā Vidzemes pusē pagaidām atlikta malā. Līga vada arī Dabas zirgu biedrību, ar kuras palīdzību piedalās dažādos projektos. Dabas zirgu stallis iesaistījies arī projektā Proti un dari, kura mērķis ir attīstīt jauniešu prasmes un veicināt iesaisti izglītībā, apgūt arodu. Projekta mērķa grupa ir tie 15 līdz 29 gadus vecie jaunieši, kuri nemācās un nestrādā. «Tur ir ielu bērni, jaunieši no internātskolām, jaunieši ar īpašām vajadzībām. Doma ir tāda, ka uz stalli atbrauc šie jaunieši, reāli dara fizisku darbu – tīra stalli, šeptējas ar zirgiem. Šajā projektā nav neviena bērna, kas nebūtu īpašs kādā veidā, un varbūt kāds no viņiem paliks šeit strādāt,» stāsta Līga. Savukārt sadarbībā ar Ķekavas pašvaldības sociālo dienestu Līga Dabas zirgos cenšas izveidot deinstitucionalizācijas pakalpojumu – aicinot pie sevis visdažādākās sociālā riska grupas, šiem cilvēkiem dodot iespēju zirgu sētas vidē pavadīt veselu dienu. «Viņi varētu darboties lauku vidē, aprūpēt dārzu. Patiesībā nav nekādas nozīmes tam, kas te beigās varētu tikt saražots – svarīgs ir process. Vēlamies veidot permakultūras dārzu, nelielā apjomā bioloģiski audzēt dārzeņus un tirgot tiešās pirkšanas pulciņā Ķekavā,» par ieceri stāsta Līga. Tas saskanētu ar videi draudzīgu saimniekošanu, kas Dabas zirgos ir jau pašlaik. Liels mērķis ir uzbūvēt pulcēšanās ēku, ko Līga jau iedēvējusi par jātnieku māju – tā kļūtu par vietu, kur pavadīt laiku saimniecības viesiem, jo pašlaik visas aktivitātes notiek Līgas ģimenes mājā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Dziednieces sirds bizness

Laura Mazbērziņa, 09.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dziedniece Kate Ansone jau daudzus gadus individuāli strādā ar cilvēkiem un zirgiem, kā arī vada savu izveidoto sporta klubu un biedrību Sport De Lux.

Sport De Lux piedāvā jāšanas apmācības, zirgu un jātnieku sagatavošanu sportam, zirgu piemeklēšanu klientiem, transporta pakalpojumus, pasākumu un sacensību rīkošanu, fizioterapiju cilvēkiem un zirgiem, mentālos treniņus, dziedniecības un aktīvā tūrisma pakalpojumus. K. Ansone ir starptautiski sertificēta dziedniece un daudzus gadus individuāli strādā ar cilvēkiem un zirgiem. «Darbības laikā dzīve mani ir savedusi kopā ar nozares speciālistiem. Adatu terapeite zirgiem Jasmīne Vaincīrla no Vācijas Latviju apmeklē gandrīz 15 gadus. Viņa strādā ar zirgu metabolisko sistēmu, izmantojot austrumu metodes un izpratni par enerģētiskajiem procesiem ķermenī. Jasmīne galvenokārt sabalansē enerģijas plūsmu meridiānos un ļauj ķermenim pašam ieņemt savu dabisko stāvokli. Stefija Vatsa no Lielbritānijas ir kiropraktiķe, dzīvnieku fizioterapeite un masiere. Stefija darbā ar zirgiem apvieno visas šīs metodes un strādā aptuveni stundu ar katru dzīvnieku, tiekot līdz dziļākajiem fiziskajiem līmeņiem. Darbā ar cilvēka fizisko ķermeni daudz esmu mācījusies no fizioterapeitiem Anitas Elksnes un Aigara Fadejeva,» stāstīja K. Ansone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kļūt par veģetārieti zirga gaļas dēļ nav vērts. Zirgs kā lopiņš ēd tikai veģetāru uzturu, to pārstrādā ar baktēriju palīdzību, līdz ar to tieši zirga gaļa ir ražota no viskvalitatīvākās izejvielas, skaidro Latvijas Ārstu biedrības prezidents un ārsts Pēteris Apinis

Visiem pārējiem lopiņiem tiek vairāk vai mazāk papilduzturs, sākot no sojas izstrādājumiem, zivju un gaļas miltiem un tā, ko Latvijas likumdošana dēvē par uzturbagātinātājiem, tā viņš.

Apinis norāda, ka kolēģi no Dānijas un Zviedrijas esot stāstījuši, ka cilvēki Skandināvijā izvairoties no dažādu «burgeru ēstūžiem», jo, viņuprāt, šo iestāžu produktos zirga gaļas esot visvairāk. «Tirdzniecības tīkls Rimi aizliedzis Latvijas uzņēmumu gaļas produktus, it kā desām būtu piemalti troļļu nagi un bārdas,» saka Apinis, runājot par to, ka arī Latvijas ļaudis ar neticību skatās uz desām un kotletēm, kur varot būt iestrādāta zirgu gaļa, kas nu būšot ļoti kaitīga veselībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Rimi izņem no pārdošanas igauņu Parmezāna desu; Elvi un top! nesteidzas

Nozare.lv, 09.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu tīkls Rimi Latvia šodien apturējis tirdzniecību ar Igaunijas uzņēmuma AS Nõo Lihatööstus (preču zīme Latvijā - Noo Cepeškungs) ražoto pilndūmu desas Parmezāna partiju, kurā konstatēta zirgu gaļas klātbūtne, informē veikala pārstāve Laura Podskočija.

«Balstoties uz Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) mājaslapā pieejamo informāciju, hipermārketos un lielveikalos visā Latvijā uz noteiktu laiku līdz turpmākajai rīcībai patlaban apturēta NÖÖ Cepeškungs ražotā pilndūmu desas Parmezāna partijas tirdzniecība, kurā konstatēta zirgu gaļas klātbūtne. Turklāt papildus esam pieprasījuši no piegādātāja sīkākus paskaidrojumus par šo situāciju,» sacīja Podskočija.

Kā ziņots, tikmēr veikalu tīkls top! un veikalu tīkls Elvi nesteidz no pārdošanas izņemt aizdomīgo Parmezāna partiju.

Veikalu tīkla top! mārketinga vadītāja Ilona Bukša teica, ka patlaban vēl tiek gaidīta informācija no PVD par konkrētā produkta partijas numuru. Tiklīdz tas būs zināms, tā uzreiz tiks pārtraukta produkta tirdzniecība. Patlaban top! veikalos nopērkamās desas Noo Cepeškungs derīguma termiņš ir 13.aprīlis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta - Arī Latvijā varētu meklēt zirgu gaļu; līdz šim zirga gaļas precedenti nav bijuši

Sandra Dieziņa, Db.lv, 14.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija izvērtē iespēju uzdot visu ES dalībvalstu pārtikas uzraudzības dienestiem veikt DNS pārbaudes pārstrādātai liellopu gaļai, jo vairāku dalībvalstu dienesti atklājuši, ka Comigel un Findus ražotajos pārtikas produktos liellopu gaļa aizstāta ar zirgu gaļu, turklāt ir aizdomas par veterināro zāļu atliekvielām šajā gaļā. Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) līdz šim veiktajās pārbaudes aizdomīgu gaļu nav konstatējis, tomēr novēroti citi pārkāpumi.

Papildināta ar 1., 2. un 3. rindkopu.

Ja EK pieņems lēmumu visu ES dalībvalstu pārtikas uzraudzības dienestiem vekt DNS pārbaudes pārstrādātai liellopu gaļai, arī PVD, iepriekš izvērtējot, kuros pārtikas aprites posmos un kādiem pārtikas produktiem, ņems paraugus laboratoriskajām pārbaudēm. Līdz šim Latvijā nav bijuši tādi gadījumi, kad liellopu gaļā tikusi konstatēta zirga gaļas klātbūtne, Db.lv stāstīja PVD pārstāve Ilze Meistere.

Tomēr līdz šim ir bijuši gadījumi, kad tirgotāji ir nepareizi norādījuši dzīvnieka vecuma kategoriju, tādējādi maldinot pircējus, stāstīja PVD pārstāve. PVD ir konstatējis tādus gadījumus, kad piemēram, aitas gaļa tiek uzdota par jēra gaļu (jērs ir līdz 12 mēnešu vecumam, aita – no 12 mēnešiem), un liellopa gaļa – par jaunlopa gaļu (teļš – līdz 8 mēnešiem, jaunlops – no 8 līdz 12 mēnešiem, no 12 mēnešiem – liellops), skaidro PVD pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināta - Maxima un Rimi izņem no tirdzniecības Kuršu zeme konservus

Dienas Bizness, 28.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas pārtikas apriti uzraugošā kompetentā iestāde Latvijas ražotāja Kuršu zeme ražotajos liellopu gaļas konservos laboratoriski ir konstatējusi zirgu gaļu, atsaucoties uz paziņojumu EK Ātrās brīdināšanas sistēmā, vēsta Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

(Papildināta ar 2. un 3. rindkopu)

«Pēc PVD izplatītās ziņas par zirga gaļas atklāšanu Kuršu Zemes ražotajos gaļas konservos, „Maxima” preventīvi, sākot ar ceturtdienu, aptur vairāku minētā ražotāja gaļas konservu tirdzniecību, līdz lietas apstākļu pilnīgai noskaidrošanai,» Db.lv informēja Ivars Andiņš, Maxima preses sekretārs.

Arī Rimi, pēc PVD paziņojuma, nolēmis Kuršu zemes produkciju no veikalu plauktiem izņemt.

Pēc pašreiz PVD rīcībā esošās informācijas SIA Kuršu zeme nav to uzņēmumu sarakstā, kuriem Latvijas kautuves ir piegādājušas zirgu gaļu. Taču pārbaudes vēl turpinās. Iepriekš PVD informēja, dažās Latvijā pārbaudītajās kautuvēs nav bijusi nodrošināta zirgu gaļas izsekojamība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta – Latvijas veikali sāk ierobežot Forevers produktu tirdzniecību

LETA, Db.lv, 27.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu ķēde Rimi Latvija apturējusi tirdzniecību ar visu uzņēmuma SIA Forevers produkciju, kur sastāvā norādīta liellopu gaļa, informēja veikala pārstāve Laura Podskočija. Tāpat Forevers produktu tirdzniecību pārtrauks arī veikalu tīkli Maxima un Iki.

Papildināta ar 2.,3. un 4. rindkopu.

«Rūpējoties par mūsu pircēju drošību, balstoties uz Pārtikas un veterinārā dienestā mājas lapā pieejamo informāciju, šobrīd Rimi veikalos visā Latvijā līdz turpmākajai informācijai tiek apturēta gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers produkcija, kuras sastāvā ir norādīts «liellopa gaļa»,» norādīja veikala pārstāve.

Veikalu tīklos Maxima atcelta Forevers ražotās liellopu kotlešu masas tirdzniecība. Lai arī šis produkts nav iekļauts «melnajā zirga gaļas sarakstā», Maxima to netirgos, līdz noskaidrosies situācija saistībā ar Forevers produktiem. «Veiksim pārbaudes paši vai gaidīsim atbildīgo iestāžu atzinumu,» Db.lv informēja Maxima pārstāvis Ivars Andiņš, norādot, ka Maxima līdz šim tirgoto Forevers preču klāsts nav liels, piemēram, veikalos netiek tirgotas Forevers desas, pār kurām pašlaik gulstas zirga gaļas ēna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

PVD: Kuršu zemes izmantotajā Polijas liellopu gaļas izejvielā konstatē 87% zirgu gaļas

Žanete Hāka, 16.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liellopu gaļas trimmingā jeb atgriezumos, kurus Latvijas uzņēmums Kuršu zeme iegādājās no Polijas uzņēmuma FHU Mipol Sp.j. un izmantoja gaļas konservu ražošanā, konstatēti 87 % zirgu gaļas, liecina Lielbritānijas laboratorijā Genon veikto laboratorisko izmeklējumu rezultāti.

Kā informēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvji, dienests liellopu gaļas atgriezumu paraugu laboratoriskai izmeklēšanai nosūtīja pēc tam, kad veicot izejvielu izsekojamības pārbaudi uzņēmumā Kuršu zeme, netika gūti dokumentāli pierādījumi tam, ka uzņēmums būtu iegādājies un konservu ražošanā izmantojis zirgu gaļu. Tomēr, tā kā laboratoriski uzņēmuma ražotajā produkcijā tika konstatēta zirgu gaļas klātbūtne, PVD nolēma pārbaudīt no Polijas uzņēmuma iegādātās izejvielas sastāvu.

Par Polijas izcelsmes liellopu gaļas atgriezumiem, kuru sastāvā konstatēti 87 % zirgu gaļas, PVD informēs Polijas pārtikas uzraudzības dienestu un Eiropas Komisiju, jo, visticamāk, Polijas uzņēmums šādu viltotu liellopu gaļas izejvielu ir piegādājis uzņēmumiem arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļas pārstrādes uzņēmums SIA Forevers savu ieraušanu zirga gaļas skandālā skaidro ar konkurentu centieniem nomelnot uzņēmumu, lai to vēlāk varētu veiksmīgāk pārņemt. Aizdomas pastiprina arī tas, ka interese pievērsta tieši šim konkrētajam uzņēmumam un tādēļ Forevers pārstāvji grasās vērsties tiesībsargājošās institūcijās.

«Netiek izslēgta iespējama ļaunprātīga rīcība no konkurentu puses, kas uzdarbojušies, lai ar reiderisma metodēm pārņemtu veiksmīgi strādājošu uzņēmumu, kura gada apgrozījums ir ap 15 miljoniem latu,» komentējot gaļas pārstrādes uzņēmuma SIA Forevers iekulšanos zirga gaļas skandālā, kas rezultējies ar to, ka lielākie Latvijas veikalu tīkli izņēmuši Forevers produktus no tirdzniecības, uzņēmuma vārdā pauž SIA Foreveres zinātniskā konsultante un veterinārārste Anita Lancmane.

Jau ziņots, ka vairākās kautuvēs un vienā gaļas pārstrādes uzņēmumā - Forevers - ir konstatētas aizdomīgas darbības ar zirgu gaļu. Zirgu gaļa konstatēta Latvijas uzņēmuma Forevers produkcijā Vācijā, informē Pārtikas un veterinārais dienests. Forevers pārstāvji Db.lv pauda, ka atbildība par notikušo jāuzņemas gaļas piegādātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc renovācijas apmeklētājiem ir pieejama Straupes zirgu pasta stacija, pirmo dzīvību tajā ienesis Straupes lauku labumu tirdziņš

Straupes zirgu pasta kompleksa restaurāciju uzņēmušās privātpersonas Aija un Guntis Āboltiņi – Āboliņi, kuriem piederošā SIA Brasla to iegādājās 2014. gadā un piecos gados plāno pilnībā atjaunot. Šobrīd renovēts viens no diviem zirgu staļļiem 250 m2 platībā un pasta stacijas pagalms, kurā divas reizes mēnesī pulcējas teju 80 tirgotāji un vairāk nekā 3000 apmeklētāji.Visa kompleksa atjaunošana izmaksās aptuveni divus miljonus eiro.

«Teritorija ir plaša, turklāt tā nav mainījusies pēdējo divsimt gadu laikā. 1841. gada plāns precīzi sakrīt ar nupat digitāli uzmērīto. 3000 m2 19. gadsimta sākuma autentiskais pagalma bruģējums ir unikāls atklājums un vērtība, tiesa nav tik ērti staigājams kā no jauna bruģētie celiņi,» Dienas Biznesam saka G. Āboltiņš – Āboliņš. Sākotnēji tika plānots lēnām, secīgi atjaunot ansamblī ietilpstošās ēkas. «Šobrīd ir sajūta, ka esam nedaudz aizsteigušies notikumiem priekšā, un līdz ar tirdziņa ienākšanu ir jārūpējas ne tik vien par restaurācijas darbiem, bet arī par apmeklētājiem, kuri sagaida tasi siltas tējas vai kafijas. Darām visu, lai pēc iespējas ātrāk tas viss būtu iespējams,» sola uzņēmējs. Līdz nākamā gada pavasarim tiks izstrādāts restaurācijas projekts kantora ēkai. Tā varētu tikt izmantota kafejnīcas un viesu nama ierīkošanai. Savukārt pārējās ēkās iespējams attīstīt vietas tirdzniecībai, amatnieku darbnīcām un arī nelielai ekspozīcijai par Zirgu pasta vēsturi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Forevers gaļas kombināts, kura reputācijai ēnu met tā dēvētais zirga gaļas skandāls, pilnībā atjaunojis visu savas produkcijas realizācijas apjomu, tomēr skandāla rezultātā uzņēmums cietis «pietiekami lielus zaudējumus» un uzskata, ka par zirga gaļas problēmu faktiski atbildīgs Pārtikas un veterinārais dienests, stāsta Forevers direktors un īpašnieks Andrejs Ždans.

Jāatgādina, ka šā gada pirmajos mēnešos Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) konstatēja zirgu gaļu vairākos SIA Forevers produktos, piemēram, gaļas maizē, tējas desā un kupātos, taču šī izejviela netika norādīta ne ražojumu receptēs, ne produktu marķējumā. Kā skaidroja uzņēmums, zirgu gaļu uzņēmumam piegādāja kautuve Aibi un PVD aktivitātes raksturoja kā valsts naudas izšķērdēšanu un uzņēmuma nomelnošanas kampaņu. Uzņēmums vērsies arī tiesā, lai apstrīdētu PVD lēmumu, kam Forevers nepiekrīt pēc būtības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzirnavu ielā 46 pabeigta Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) rīcībā esošā ēka, kas tiek dēvēta par Zirgu pastu. Ēkas rekonstrukcijā tika piesaistīts Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējums, valsts budžeta līdzekļi un akadēmijas finansējums kopumā 1,4 milj. Ls apmērā.

Zirgu pasts būs LKA Teātra un audiovizuālās mākslas katedras Teātra studiju bāzes ēka, kurā pamatā mācīsies aktieru un režisoru kurss. Ēka dēvēta par Zirgu pastu, jo tieši pretī šai mājai pagalmā vēsturiski ir bijusi pasta māja, no kuras šobrīd saglabājusies ēka ar zirga galvām. Pastā visas piegādes notikušas ar zirgiem, līdz ar to vēsturiski nosaukums ir pārņēmis visu šo vietu – gan pagalmu, gan apkārtesošās ēkas.

Zirgu pasta atjaunošanā Eiropas Reģionālais attīstības fonds (ERAF) ieguldījis 1,001 milj. Ls, no valsts budžeta līdzekļiem nākuši 84,5 tūkst. Ls, savukārt pati akadēmija nodrošinājusi finansējumu 300 tūkst. Ls apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru