Finanšu ministrijas (FM) iecere nākamgad vairs nepiešķirt degvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzei, iedragās jau tā daudz cietušo cūkkopības nozari, atzina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktore Dzintra Lejniece.

Viņa norādīja, ka, piemēram, Latgalē viena no cūku audzēšanas saimniecībām jau spiesta lūgt bankai kredīta brīvdienas, jo biogāze nes zaudējumus, līdz ar to jebkāda atvieglojuma likvidēšana vēl vairāk pasliktinās situāciju nozarē.

«Cūku audzētāju saimniecībām, kurām nepieciešams nodrošināt biogāzes reaktoru darbību ar kukurūzas piejaukumu, atkal gaidāma situācijas pasliktināšanās. Vai FM nesadarbojas ar Ekonomikas ministriju, kurai iesniegti aprēķini par zaudējumiem biogāzes staciju saimniecībām? Vasarā valdībā tika skatīti grozījumi noteikumos, kas būtiski uzlabotu situāciju, bet visi aprēķini balstījās uz esošo situāciju ar kukurūzas audzēšanu biogāzei, kas tagad atkal tiks mainīti. Turklāt, būvējot biogāzes stacijas un ieguldot lielas investīcijas, bija citi nosacījumi,» norādīja Lejniece.

Ņemot vērā pasaulē arvien pieaugošo pieprasījumu pēc zirņu proteīna, arī Latvijā pēdējo piecu gadu laikā zirņu sējumu platība Latvijā ir dubultojusies. Ja 2019. gadā tika apsēti 13,9 tūkstoši hektāru, tad pērn jau 37,6 tūkstoši hektāru.

Pasaulē arvien pieaug pieprasījums pēc alternatīviem olbaltumvielu avotiem, kas var aizvietot dzīvnieku izcelsmes produktus. Līdz ar to viena no pieprasītākajām izejvielām gaļas un piena aizvietotājproduktu ražošanā šobrīd ir zirņu proteīna izolāts. Tas nozīmē, ka zirņiem ir arvien pieaugošs pārstrādes potenciāls.

“Lai gan šobrīd viss viss liecina, ka zirņu “zvaigžņu stunda” Latvijā vēl ir tikai priekšā gan to audzēšanas īpašību, gan lielā pārstrādes potenciāla dēļ, ir skaidrs – pie mums ir iespējams iegūt augstas un kvalitatīvas zirņu ražas. Protams, tas nenozīmē, ka zirņu audzēšanas apjoms Latvijā varētu pārsniegt kviešu apjomus. Kvieši nemainīgi saglabās savu vietu kā pasaulē pieprasītākā un lauksaimniekiem ekonomiski visizdevīgākā kultūra. Taču redzams, ka zirņu sējplatības Latvijā strauji pieaug,” stāsta Ģirts Ozols, “Latraps” agronoms.

Tirdzniecība ar Krieviju ir pēdējā laika karstais kartupelis politiķu mutēs, jo sevišķi pēdējās raganu medības eksportētāju vidū, Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei uzdodot publicēt tos, kuri eksportē uz Krieviju.

Nemedījot vainīgos, paraudzījāmies uz šo tirdzniecību skaitļos, un iznāk, ka uz Krieviju pārsvarā eksportējam spirtotus dzērienus, bet importējam minerālos produktus ‒ gāzi, degvielu, eļļas.

«Ļaunā» eksporta uz Krieviju portrets

Uzmetot acis lielajiem skaitļiem, patiesi var nolemt, ka nekas šajā dzīvē nemainās, jo 2022. gada martā Latvijas eksports uz Krieviju veidoja aptuveni 90 miljonus eiro, bet 2023. gada jūnijā ‒ 95 miljonus eiro. Toties, ja paņem pērnā gada jūniju, ir samazinājums par 56,6%. Ja neievēro izmaiņas eksporta struktūrā un inflāciju, tad varētu izvēlēties atbilstošu mēnesi un pataisīt Latvijas eksportētājus par gataviem neliešiem. Velns slēpjas detaļās, un tādēļ uz tām arī paskatījāmies. Sīkāk ir redzams, ka no eksporta vadošajām pozīcijām pazudušas mašīnas un mehānismi, noteicošo lomu atstājot pārtikas un dzērienu preču grupai, kur nozīmīgāko lomu spēlē alkoholiskie dzērieni.

Viens no lielākajiem Baltijas graudu pārstrādes uzņēmumiem AS Dobeles dzirnavnieks šogad plāno pieņemt 250 000 tonnu graudu, intensīvākajā kulšanas periodā strādājot visu diennakti, informē uzņēmumā.

Papildu elevatora izbūve ar jaudu 200 tonnu stundā, kā arī jauns pieņemšanas punkts Gulbenē kāpinās kopējo graudu pieņemšanas un uzglabāšanas kapacitāti. Turklāt pirmo reizi Latvijā uzņēmums pieņems cieto jeb durum kviešu ražu no sešām vietējo zemnieku saimniecībām.

Dobeles dzirnavnieks atbalsta cieto kviešu audzētājus finansiāli, 70% apmērā sedzot izmaksas sēklas iegādei sešām zemnieku saimniecībām, kas iesējušas cietos kviešus vismaz 250 hektāru platībā. «Izrādās, ka cieto kviešu graudus var kvalitatīvi audzēt arī mūsu zemē, tikai tiem nepieciešami īpaši apstākļi un zināšanas. Esam pateicīgi drosmīgajiem zemniekiem, kuri mums uzticējušies, atļāvušies eksperimentēt un šovasar novāks pirmo cieto kviešu ražu,» saka Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Sadarbībā ar Stendes selekcijas staciju cieto kviešu audzēšanas tehnoloģiju izpēte notiek jau trešo gadu. Tiek strādāts arī pie citu kultūraugu – pārtikas miežu, auzu un vasaras cieto kviešu šķirņu – audzēšanas tehnoloģiju un īpašību izvērtēšanas.

Ingus Niedra ir zemnieks no Blankenfeldes, kurš Lietuvas pierobežā savā senču zemē audzē kaņepes, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

«Esmu zemnieks jau astotajā paaudzē. Man ir tas gods apsaimniekot mūsu dzimtas zemi un turpināt savu senču iesākto jau vairāku gadsimtu garumā. Protams, ar nelieliem pārtraukumiem, tādiem kā Padomju Savienības laiks, kad lielākā daļa zemju un īpašumu tika atņemti un nacionalizēti,» stāsta kaņepju audzētājs.

Lauksaimnieks kaņepes saimniecībā Blankenfeldē audzē 22 hektāru platībā – daļa tiek izmantota šķiedras, bet daļa sēklu ieguvei, kas ir tādu vērtīgu produktu kā kaņepju eļļa, sviests (staks) un vēl citu avots. Ingus atzīst, ka platības būtu jāpalielina, bet atbilstoši tirgus pieprasījumam, jo kaņepes kā kultūraugs nav ne viegli audzējamas, ne apstrādājamas. Kaņepju audzēšana un raža ir cieši atkarīga no laikapstākļiem. «Izskatās, ka šogad nāksies norakstīt daļu no platībām aukstā maija un jūnija dēļ. Vēsais laiks kavēja kaņepju augšanu un veicināja nezāļu attīstību,» secina Ingus.

Getliņu poligona teritorijā uzsākta Getliņi EKO siltumnīcu būvniecības 3. kārta. Tās ietvaros tiks izveidota siltumnīca, kas paredzēta augsti tehnoloģiskai gurķu audzēšanai. Projekta realizācijā tiks investēti aptuveni 3,85 miljoni eiro, būvniecības darbus veic SIA Arčers, informē Getliņi EKO pārstāvji.

Topošā siltumnīca ir iecerēta kā gurķu audzēšanas vieta. Tieši gurķu audzēšana ir Getliņu jaunais lauksaimniecības attīstības virziens, kas papildinās veiksmīgo tomātu audzēšanu. Jaunajā siltumnīcā darbu plānots uzsākt nākamgad un tirgū piedāvāt gurķus plānots jau nākamajā Getliņi sezonā, kas tradicionāli ir no novembra līdz augustam.

«Šāda tipa siltumnīcas Latvijā vēl nav un arī Eiropā tās vēl nav izplatītas. Tādēļ to pašizmaksa ir dārgāka nekā parasti, bet tā mums ļauj arī gurķu sezonu Latvijā pielāgot ziemas prasībām. Siltumnīca iecerēta 0,3 hektāru plaša, piemērota gurķu intensīvai audzēšanai ziemā, izmantojot LED apgaismojumu un rekuperācijas iekārtas. Gurķu stādu izvēlē un audzēšanā mēs cieši sadarbosimies ar eksperimentālajām siltumnīcām, kuras attīsta uzņēmums Philips, lai izceltu tās gurķu sugas, kuras ir piemērotas audzēšanai ziemā,» stāsta Guntars Strauts, SIA Getliņi EKO agronoms.

Valdība turpmāk varēs aizliegt vai ierobežot audzēt konkrētu ģenētiski modificētu kultūraugu visā valstī vai atsevišķā teritorijā. To paredz grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, ko otrdien, 19.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Šādus aizliegumus vai ierobežojumus varēs noteikt Eiropas Savienībā (ES) atļautu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai, ņemot vērā iemeslus, kas saistīti ar vides vai lauksaimniecības politikas mērķiem. Šādu ierobežojumu iemesli, kā to paredz likumprojekts, varēs būt, piemēram, pilsētas un valsts zemes plānojums, zemes izmantojums, sociālekonomiskā ietekme, līdzāspastāvēšana un sabiedrības nostāja, informē Saeimas Preses dienests.

Patlaban Ministru kabinets var noteikt aizliegumus vai ierobežojumus ES atļautu ģenētiski modificēto organismu audzēšanai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, lai netiktu apdraudēta konkrētās teritorijas bioloģiskā daudzveidība.

Lai veicinātu zemnieku saimniecības Kotiņi paplašināšanos un attīstību, kā arī produkcijas dažādošanu, Luminor banka piešķīrusi aizdevumu 2,9 miljonu eiro apmērā.

Finansējumu plānots izmantot granulēšanas un ekstrudēšanas kompleksa izveidei, kā arī lauksaimniecības tehnikas iegādei.

ZS Kotiņi ir viens no lielākajiem sēklu audzētājiem Baltijā, un ir Latvijas nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas dalībniekiem. Zemnieku saimniecībā ražo arī augstvērtīgi kvalitatīvu pārtiku un lopbarību.

“30 gadu laikā esam attīstījušies un izveidojuši pasaules līmeņa saimniecību, jau kopš dibināšanas mūsu pamatnodarbošanās ir graudkopība un sēklu ražošana. Saimniecības darbu ir novērtējušas gan valsts amatpersonas, gan mūsu apmeklētāji. Labprāt uzņemam ciemiņus, izglītojam un iepazīstinām ar mūsu veikumu, parādām jaunāko un modernāko lauksaimniecības tehniku, tādēļ mūsu saimniecību ir iecienījušas arī tūristu grupas. Saimniekojam gudri, ilgtspējīgi, un konkurētspējīgi. Esam vērsti uz nemitīgu izaugsmi un attīstību savā nozarē, īstenojam bioloģisku un videi draudzīgu saimniekošanu. Ļoti domājam, lai mūsu pārtikas ķēde no lauka līdz pusdienu galdam būtu ilgtspējīga,” stāsta Aldis Ločmelis, ZS Kotiņi saimnieks.

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

Rīgas dzirnavnieks un Dobeles dzirnavnieks dubulto auzu iepirkumus; prognozē auzu audzēšanas vilni līdz Ulmaņlaiku apmēriem, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pārtikas auzu audzēšana bija daudzu zemnieku nodarbošanās pirms okupācijas. Padomju gados tradīcija izsīka un nīkuļo joprojām, taču pēdējā laikā ir signāli, ka auzu audzēšanai ir nākotne. «Ja zemnieki ar nopietnību pievērstos vecumvecajai tradicionālajai kultūrai – auzām, tā varētu veidoties par normālu tirdzniecības kultūru,» vērtē graudkopju kooperatīva Latraps izpilddirektors Edgars Ruža.

Kāpina iepirkumu

«Pārtikas auzas audzē maz, jo attieksme pret auzu audzēšanu kopumā ir kā pret savvaļas kultūru – kaut kur pasēju, rudenī meklēšu, kur novākt. Tur pārtikas kvalitāte noteikti nesanāk. Ja audzētu atbilstoši pārtikas kvalitātes prasībām, sanāktu arī aritmētika to darīt,» uzskata E. Ruža. Atsevišķi Latraps biedri auzas audzē, lai piegādātu vietējiem pārstrādātājiem, taču tie vēl nav nopietni eksporta apjomi. «Mūsu kaimiņi somi ir pasaulē atzīti auzu audzētāji ar nopietniem eksporta apjomiem, un arī mēs to spētu,» uzsver E. Ruža. Tikmēr Rīgas dzirnavnieka pārtikas auzu iepirkums šogad augs par 50%, sasniedzot 20 tūkst. tonnu, atklāj uzņēmuma iepirkumu speciālists Uldis Ruska. Ja iepriekš auzas bija trešajā vietā pēc iepirktā graudu apjoma, pašlaik tās nospiedušas rudzus uz trešo vietu, bet līderi paliek kvieši, kas miltu ražošanai tiek iepirkti 50-60 tonnu apjomā. Savukārt AS Dobeles dzirnavnieks pašlaik pārstrādā aptuveni 12 tūkst. tonnu auzu gadā, no kurām puse ir pārtikas auzas, stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Jau nākamgad pārtikas auzu pārstrādes apjomus dobelnieki plāno dubultot līdz ar jaunās graudaugu pārslu un musli līnijas atvēršanu un produktu sortimenta paplašināšanu. Ražošanas līnija ir uzņēmuma lielākais investīciju projekts pēdējo gadu laikā – kopējās investīcijas plānotas 5,3 milj. eiro apmērā. «Jaunā auzu ražotne būs modernākā Baltijas valstīs, līdz ar to plānojam būt uzticams sadarbības partneris piegādātājiem, kā arī pieteiksim sevi kā nopietnu spēlētāju jaunā produktu grupā,» piebilst K. Amsils.

Personālvadības programmatūras izstrādātājs CakeHR iet jaunuzņēmumiem netipisku ceļu un izmanto tiešo pārdošanu; tikko kompānija izveidojusi pārstāvniecību Igaunijā

CakeHR ir daudz klientu no ārzemēm – viņi atrod šo risinājumu internetā, izveido savu kontu, pievieno maksājumu karti un lieto. Lai paātrinātu klientu skaita pieaugumu, uzņēmums izmēģināja interneta reklāmas, bet, lai arī pasaulē šis paņēmiens strādā, Latvijā ir grūti pastāstīt par tā produktu, izmantojot reklāmas baneri internetā. Tāpēc komanda nolēma izmēģināt tiešo pārdošanu Latvijā, kas uzrādīja labus rezultātus. Nesen uzņēmums atvēra biroju arī Igaunijā, mēģinot atkārtot Latvijas piemēru. «Kad svešā valstī, kuras valodā paši nerunājām, būsim pierādījuši, ka varam pārdot personālvadības programmatūru, virzīsimies uz citām valstīm,» saka Kaspars Upmanis, CakeHR (HR Bakery Ltd.) līdzīpašnieks. Pašlaik šā uzņēmuma piedāvātajam risinājumam ir vairāk nekā vienpadsmit tūkstoši lietotāju 90 valstīs. 40% klientu ir no Amerikas. CakeHR mērķis ir Austrumeiropa un Centrāleiropa, kur uzņēmumi ir ieinteresēti jaunos personālvadības tehnoloģiju risinājumos. «Mēs esam diezgan piezemēti savās ambīcijās, jo mums nav nekāda ārējā finansējuma. Visu attīstām par saviem līdzekļiem, tāpēc to darām piesardzīgi,» neslēpj Kaspars. Vaicāts, vai ir bijusi doma iestāties kādā jaunuzņēmumu akseleratorā vai piesaistīt investīcijas, Kaspars teic, ka CakeHR ir mēģinājis startēt akseleratoros, bet uzņēmums jau ir pārāk «vecs» to standartiem, jo produkts tirgū ir pieejams jau vairākus gadus. «Ar investoriem visu laiku taustāmies,» viņš atklāj.

AS «Dobeles dzirnavnieks» nākamgad graudu pieņemšanas, uzglabāšanas un pirmapstrādes jaudas palielināšanā plāno ieguldīt vairāk kā 7 miljonus eiro. Paredzēts uzbūvēt 15 jaunus graudu uzglabāšanas torņus, kapacitāti palielinot par 64 tūkstošiem tonnu, kā arī izveidot vēl vienu graudu kalti, informē «Dobeles dzirnavnieka» sabiedrisko attiecību konsultante Evita Bille.

2018. gadā tiks uzbūvēti 12 graudu torņi, kuru kopējā uzglabāšanas jauda būs 54 tūkstoši tonnas, un 3 mitro graudu torņi, kuru uzglabāšanas jauda būs 10 tūkstoši tonnas, kā arī jauna graudu kalte. Noslēdzot šo investīciju projektu, kopējā «Dobeles dzirnavnieka» graudaugu uzglabāšanas kapacitāte sasniegs vairāk nekā 230 tūkstošus tonnu graudu.

«Uzņēmuma graudu pārstrādes apjomi ik gadu pieaug. Piemēram, pagājušajā gadā atklājām jaunu pārslu ražotni un nupat noslēdzām investīciju projektu ar mērķi dubultot tās jaudu. Paredzam, ka jau nākamgad pārstrādāsim vairāk nekā 250 tūkstošus tonnas graudu, tāpēc paralēli attīstām un pilnveidojam graudu pieņemšanu, uzglabāšanu un pirmsapstrādi, jo efektīva kvalitatīvu izejvielu nodrošināšana ir ražošanas pamats,» saka «Dobeles dzirnavnieka» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, papildinot, ka «projekta realizācijai plānots piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, izmantot aizņēmumu bankā un ieguldīt paša uzņēmuma līdzekļus».

Aiva Zīle Apē no morāli novecojušām drēbēm šuj jaunus apģērbus ar zīmolu Zīle, tādējādi rūpējoties arī par dabu un planētas labsajūtu

Fotogrāfijas skaties raksta galerijā!

«Man vienmēr ir bijis aktuāli kaut ko pāršūt. Jebkuram apģērba gabalam, ko atnesu no veikala, pirmā doma ir pārstrādāt. Man vienmēr labāk ir paticis šūt kaut ko no kaut kā jau uzšūta, nekā ņemt auduma baķi un šūt no jauna auduma,» viņa saka. Reiz Aivas māsīca atveda viņai kaudzīti ar vecām džinsu biksēm, kas bija morāli novecojušas. Džinsiem ir dažādas skaistas detaļas – kabatiņas, jostas. Tā viņa no šiem apģērba gabaliem uzšuva pirmos mēteļus. Tas sakrita ar laiku, kad tika atvērts dizaina stends labdarības veikalā Otrā elpa. Aivas meita Agnese tur strādāja un aiznesa mammas mēteļus – un visus tos uzreiz nopirka. Tas bija pirms trim četriem gadiem.

No savas vairāk nekā 30 gadus garās lauksaimnieka pieredzes varu droši teikt, ka rapsis noteikti nav videi kaitīga kultūra, bet, tieši otrādi, ir neatsverams palīgs augu sekas nodrošināšanai un augsnes ielabošanai.

Vēlos saprotamā valodā iepazīstināt ar rapša audzēšanu to sabiedrības daļu, kurai nav tiešas saskares ar lauksaimniecību, bet kuru noteikti uztrauc pēdējā laikā sociālajos tīklos atrodamā informācija par rapša briesmīgo ietekmi uz vidi, iedzīvotājiem un mājdzīvniekiem.

Šogad rapša platības Latvijā aizņem ap 140 tūkstošiem hektāru. Līdz gadsimtu mijai tā izplatība Latvijas laukos bija nenozīmīga, bet, pasaulē attīstoties biodegvielas tirgum, tā cena būtiski pieauga un kļuva ekonomiski nozīmīga visā pasaulē. Latvijā rapša platību pieaugumu arī veicināja cukurbiešu audzēšanas pārtraukšana 2006. gadā.

Šobrīd rapsim Latvijā ir nozīmīga loma sējplatību apritē, sevišķi saimniecībās, kuras specializējušās tikai augkopības produkcijas ražošanā. Bez graudaugiem (kvieši, rudzi, mieži, auzas) un pākšaugiem (zirņi, pupas) klimatisko apstākļu dēļ Latvijā nav iespējams audzēt daudz laukaugu kultūru, kuras būtu ekonomiski un klimatiski pamatotas.

Dekoratīvo stādu audzēšana pēdējos pāris gados ir uzņēmusi apgriezienus, investīcijas sāk nest atdevi, apgrozījums palielinās, savukārt importa apjoms – samazinās , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā, dārzkopība ar katru gadu attīstās jo vairāk, tā savā ziņā ir tāda kā modes tendence, kuru veicina izpratne par zaļā dzīvesveida priekšrocībām, atzīst Latvijas Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš. Pēc viņa teiktā, dekoratīvo stādu audzēšanas un realizācijas apjomi Eiropā kopumā ir palielinājušies aptuveni par 5%.

Atdeve no investīcijām

Stādu audzētāju biedrībā šobrīd ir 110 uzņēmumi, bet kopumā ar stādu audzēšanu un tirdzniecību Latvijā nodarbojās 180 uzņēmumi, no kuriem 160 audzē dekoratīvos stādus. A. Vītoliņš stāsta, ka pēdējos divos gados stādu audzētāju apgrozījums ir būtiski palielinājies, kopumā aptuveni par 10%. Par to liecinot biedrības veiktā stādu audzētāju aptauja. A. Vītoliņš informē, ka lielo stādu audzētavu apgrozījums pēdējo pāris gadu laikā ir palielinājies aptuveni par 5%, bet mazie stādu audzētāji palielinājuši apgrozījumu pat par 20 līdz 25%. Viņš konstatē, ka stādu audzētājiem sāk atpelnīties pēdējo gadu laikā veiktie ieguldījumi tehnikas iegādē, siltumnīcu būvniecībā u.c. Tās bijušas gan uzņēmēju privātās investīcijas, gan ES struktūrfondu piesaistītie līdzekļi.

Otro gadu Bebru mājās Grobiņas novada Dubeņos mellenes audzē bijušais jūrnieks Aldis Ķeiris ar sievu Elvitu. Tas ir tikai sākums, abi atzīst, jo ir paredzēti Napoleona cienīgi plāni, trešdien raksta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Dzimtas mājās, kurās agrāk atradusies Dubeņu pienotava, liepājnieki iekopuši zemes stūrīti ar sešu šķirņu dažādiem melleņu stādiem.

To paredzēts ar katru gadu paplašināt, cik varēs finansiāli atļauties, piepērkot par aptuveni 50 stādiem.

Melleņu krūmiņi iepirkti no Latvijas stādaudzētavām Pūrē, Talsos un Jelgavā. Nākamos stādus audzētāji cer pavairot pašu spēkiem, jo atzīst, ka divgadīgs melleņu krūms maksā ap 15 eiro. Mazos dabūjuši, kā paši saka, par blatu, jo pieteikušies laicīgi, un tad viens stāds izmaksājis 7 eiro. Ogu audzēšanas prasmes A. Ķeiris apguvis pašmācības ceļā. Abi ar sievu gājuši uz izstādēm, iepazinušies ar lielajiem audzētājiem. Kādam no viņiem bijis aptuveni 40 hektāru liels melleņu lauks. Kurzemē lielākie audzētāji ir Talsos, bet pārsvarā audzē mazdārziņos pa dažiem krūmiem. Citiem ieaug, citiem neieaug un atmet ar roku. Pašiem arī daži krūmi neieauga, pastāsta A. Ķeiris.

SIA Getliņi Eko izsludinājusi konkursu par siltumnīca dārzeņu audzēšanai iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 11.maijam.

Kā skaidro Getliņi Eko pārstāve Linda Vītola-Barānova, šis ir atkārtoti izsludināts iepirkums, pirmo kompānija izsludinājusi februāra vidū, bet iepirkums tika pārtraukts, jo radās nepieciešamība precizēt iepirkuma dokumentāciju, kura potenciālajiem iepirkuma dalībniekiem ir būtiska piedāvājuma sagatavošanai. Tādēļ lemts par labu iepirkuma pārtraukšanai un precīzākas informācijas sagatavošanai, nevis iepirkuma pagarināšanai,un tagad konkurss izsludināts no jauna.

Plānotā siltumnīca ir iecerēta kā dārzeņu, konkrētāk gurķu, audzēšanas vieta. Gurķu audzēšana ir Getliņu jaunais plāns lauksaimniecības virziena attīstībā. Tiks turpināta arī tomātu audzēšanā esošajās siltumnīcās. Plānots, ka jaunajā siltumnīcā tiks investēti līdz 3,8 miljoni eiro bez PVN (aptuveni 4,5 miljoni eiro ar PVN), viņa uzsver. .

Eiropas Komisija (EK) nolēmusi iekļaut produktu Latvijas lielie pelēkie zirņi ES Aizsargātu cilmes vietu nosaukumu reģistrā, informē Zemkopības ministrija.

Latvijas lielie pelēkie zirņi atšķiras ar īpaši lieliem un rupjiem zirņiem – 1000 zirņu masa sasniedz 360 līdz 380 gramus. Kaut gan zirņu skaits pākstī nav liels, to kompensē šās šķirnes labas kulinārās īpašības – relatīvi īss vārīšanās laiks un garša.

Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts ir vienīgā vieta pasaulē, kurā tiek veikta lielo pelēko zirņu selekcija pārtikas vajadzībām. Tajā arī ir radīta šķirne Retrija Zirņu kvalitatīvās īpašības nodrošina tieši Latvijas augsnes un klimatiskie apstākļi. Svarīgas ir gadiem izstrādātās prasmes šī kultūrauga audzēšanā un ievākšanā, lai nodrošinātu gan kopražas pieaugumu, gan produkta kvalitāti. Piemēram, augsnes sagatavošana, audzēšanas mistra attiecības pareiza izvēle, kā arī ievākšanas laika pareiza izvēle.

Zinātniskās izpētes mežos 50 gadu laikā ir izaudzētas egles ar 50 centimetru diametru. Lai šāda situācija no meža īpašnieka sapņa kļūtu par realitāti, ir nepieciešami ne tikai kvalitatīvi stādi un atbilstoša audzes kopšana, bet arī izmaņas normatīvajos aktos

Tādi secinājumi skanēja pēc viena no Meža pētīšanas stacijas demonstrāciju objektu apmeklējuma pie Kalsnavas. Pašlaik zinātniskās izpētes meži ir nepilnu 29 000 ha platībā, kas izkaisīti pa visu Latvijas teritoriju. Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums atzina, ka zinātniskās izpētes mežos drīkst darīt to, kas aizliegts citos mežos, – būtībā pārkāpt mežsaimniecības un citu normatīvu prasības. Tieši ignorējot mežsaimniecības normatīvus un neko vairāk – 54 gadu laikā izaugušas egles ar diametru 50 līdz 56 centimetri. Būtībā pusgadsimtu vecs egļu mežs izskatās tā, it kā tam būtu 80–90 gadi. Vienlaikus tikai ļoti neliela daļa Latvijā strādājošo kokrūpnieku būtu tehnoloģiski spējīgi sazāģēt 50–56 cm diametra baļķi dēļos.

Sešus gadus ziemas ķiploku audzēšanai pievērsies Jānis Bambulis Trapenes pagasta piemājas saimniecībā Birzkalni. Viņš atzīst, ka audzēt ķiplokus nav nemaz tik viegli, jo tas ir smags roku darbs, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Birzkalnos saimnieko visa ģimene – Jānis ar sievu Lieni, meita Estere (7 gadi) un dēls Roberts (2 gadi), daudz palīdz arī Jāņa mamma Maija. J.Bambulis strādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes daļā par ugunsdzēsēju glābēju, ir arī Latvijas Amatniecības kameras biedrs, J.Bambulim ir krāšņu podnieka amata zeļļa diploms. Viņš nenoliedz – darba visur ir ļoti daudz, tādēļ saimniecībai laika atliek maz. «Mums ir lauku māja, zeme. Ja ir zeme, tā ir jāapstrādā – pirms sešiem gadiem radās iecere par ziemas ķiploku audzēšanu. Šogad sieva pēc bērna kopšanas atvaļinājuma atsāka darbu skolā un nu arī viņai atliek mazāk laika saimniecībai. Arī mana mamma strādā algotu darbu, bet tāpat brauc uz saimniecību palīgā – gan ravē ķiplokus, gan palīdz pie audzēšanas un novākšanas. Viņa mums ir ļoti liels atbalsts,» saka J.Bambulis. Savam priekam un vajadzībām saimniecībā audzē arī dažādus putnus – vistas, pērļu vistiņas, tītarus, kopā ir simts putnu saime.

Latvija un Grieķija iegūst tiesības neuzņemt savā teritorijā ASV uzņēmuma Monsanto ģenētiski modificēto kukurūzu, vēsta aģentūra Reuters.

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) martā apstiprinātajām regulām atsevišķas valstis var pieprasīt, lai tās netiek iekļautas kompāniju pieteikumos ģenētiski modificēto kultūraugu atļaujas iegūšanai.

Ģenētiski modificētie kultūraugi tiek plaši audzēti Amerikās un Āzijā, bet Eiropā vienīgā audzētā šķirne ir Monsanto pret kaitēkļiem noturīgā MON810 kukurūza, turklāt ES valda atšķirīga nostāja pret ģenētiski modificētiem kultūraugiem.

Francija un Vācija iebilst pret ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu, savukārt Lielbritānija atbalsta, bet Skotijas valdība - neatbalsta.

ES jaunās regulas ir izraisījušas neapmierinātību ģenētiski modificēto augu industrijā un ASV, kas vēlas, lai Eiropa pilnībā atver savas durvis ASV ģenētiski modificētajiem augiem, un gribētu iekļaut šādu punktu topošajā ES un ASV brīvās tirdzniecības likumā.

Salgales pagasta ZS Amoliņi kartupeļus audzē 65 ha platībā. Pavisam saimniecība apsaimnieko 300 ha, no tā lielāko daļu aizņem graudaugi un rapsis, raksta Latvijas Avīze.

Saimniecības īpašnieks Juris Strēlnieks stāsta, ka audzē piecu šķirņu kartupeļus un 90% no kartupeļu platībām aizņem labi zināmās Laura un Vineta. Šogad sācis audzēt Soraya šķirni, kas paredzēta čipsu ražošanai, jau noslēgts līgums ar uzņēmumu Latfood par noteiktu apjomu piegādēm ar fiksētu cenu. Tas nozīmē stabilitāti un garantētas piegādes. Saimniecībā kartupeļus audzē no 1992. gada, bet intensīvāk šai kultūrai pievērsās pēc Jelgavas cukurfabrikas likvidācijas. Iepriekš audzēto cukurbiešu vietā vajadzēja citu kultūru, un izvēle krita uz kartupeļiem. Augsne Zemgalē lielākoties ir pateicīga kartupeļu audzēšanai, taču dažos laukos, kur augsne mālaināka, tos nevarot dēstīt. Šogad kartupeļu raža gan nebūšot tik laba kā pērn, jo sējumu platības ietekmējis sausums – aptuveni 30 t/ha varētu sagaidīt. Iepriekšējos gados gan izdevies ievākt ap 40 – 50 t/ha. Kartupeļu novākšana masveidā sāksies septembra vidū.

Gatavojoties jau nākamajai ražas sezonai, viens no lielākajiem graudaugu pārstrādātājiem Latvijā AS Rīgas Dzirnavnieks uzsācis zemnieku saimniecību pieteikšanos auzu un vasaras kviešu audzēšanas programmai, informē uzņēmumā.

Šādu graudaugu audzēšanas programmu Latvijā uzņēmums uzsāka pērn ar mērķi ieinteresēt zemniekus vairāk audzēt auzas un sekmēt auzu un vasaras kviešu kvalitāti un ražīgumu. Pirmajā pilotgadā projektā sasniegti labi rezultāti, tāpēc šobrīd interese par dalību programmā ir ne tikai esošajām zemnieku saimniecībām, bet arī daudzām jaunām.

Programmas ietvaros zemnieki tiek nodrošināti ar šī reģiona klimatiskajiem apstākļiem atbilstošām auzu un vasaras kviešu sēklām, kas ir speciāli selekcionētas Skandināvījā un nodrošina augstāku izturību un ražību par parastajām sēklām. Uzņēmums nodrošina arī agronomu uzraudzību, kas sniedz konsultācijas un palīdz izaudzēt augstas kvalitātes graudus. Savukārt zemnieks ir motivēts piedalīties programmā, jo Rīgas Dzirnavnieks iepērk graudu ražu par augstāku cenu, salīdzinot ar parastajiem graudiem. Lielāks uzsvars programmā ir uz auzām.

Garneļu audzētājs FishBode (zīmols Mere Shrimp Farms) plāno ieguldīt vairāk nekā divus miljonus eiro Klusā okeāna garneļu audzēšanas ražotnes būvniecībā, kā arī tehnikas, iekārtu un aprīkojuma komplekta iegādē, piegādē un uzstādīšanā, pastāstīja kompānijas valdes loceklis Māris Hmeļņickis.

Viņš sacīja, ka investīciju projektu iecerēts īstenot divās kārtās. Pirmās kārtas laikā kompānija plāno izveidot garneļu māju ar vienu moduli, bet otrajā kārtā plānots pievienot vēl divus moduļus. Projekta pirmo kārtu iecerēts īstenot līdz 2017.gada 30.septembrim, bet otro kārtu - līdz 2018.gada vidum. Abu projektu laikā kopumā kompānija plāno garneļu audzēšanas apmērus palielināt līdz 100 tonnām gadā.

Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā minēts, ka FishBode plāno ieguldīt 1,03 miljonus eiro tehnikas, iekārtu un aprīkojuma komplekta iegādē, piegādē un uzstādīšanā garneļu audzēšanai, piesaistot Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzfinansējumu. Šī ir investīciju projekta otrā kārta. Interesenti konkursā var pieteikties līdz 2016.gada 14.decembrim.

25 gadu laikā Salaspils AS Roga-Agro nostiprinājusi pozīcijas maizes tirgū un šogad spēcinās rudzu audzēšanas tradīciju

Maiznīca savu darbību sākusi tā saucamajos pārmaiņu gados būvētā nelielā maizes ceptuvē, kas līdz tam piederēja agrofirmai Salaspils. Ceptuve tika būvēta ar mazu jaudu tikai rupjmaizes un saldskābmaizes cepšanai. Saimnieks Valdis Circenis atklāj, ka tolaik viņa mamma kļuva par ceptuves vadītāju un līdz ar to darbā iesaistījās visa ģimene. Bijuši vēl citi līdzīpašnieki, no kuriem laika gaitā atpirktas kapitāldaļas. No 1993. gada V. Circenim pilnībā nācās iesaistīties maizes biznesā. Atgūtie senču īpašumi Vidzemē ļāva arī uzsākt rudzu un kviešu audzēšanu, ko vēlāk Roga-Agro sāka pārstrādāt savās dzirnavās Salaspilī. «Bija laiks deviņdesmito gadu vidū, kad graudi maksāja gandrīz neko, bet milti bija ļoti dārgi,» atceras V. Circenis. Vēlāk sistēma mainījās un arī Roga-Agro saimnieks lēma izaudzētos graudus nodot pārstrādes uzņēmumiem, bet maizes ražošanai vajadzīgos miltus iepirkt. Šogad gan saimnieks pastiprinātu uzmanību pievērsīs rudzu audzēšanai, to darot savās saimniecībās z/s Jaunstrūkas un z/s Irbītes, kur ik gadu daļā no aptuveni 1500 ha lielās platības audzē graudaugus un rapsi. Abas saimniecības, ko V. Circenis saimniekošanā pārņēmis no tēva, arī dibinātas tieši pirms 25 gadiem.