Pārtika

Zivsaimniecības nozares uzņēmējus godinās ar Lielā loma balvu

Dienas Bizness, 02.06.2015

Jaunākais izdevums

Zemkopības ministrija (ZM) aicina zivsaimniecības nozares uzņēmējus un jaunos darbiniekus pieteikties balvai Lielais loms – 2015, informē ministrijā.

«Lai īpaši izceltu zivsaimniecības nozares svarīgo lomu valsts tautsaimniecības attīstībā, vēlamies ieviest jaunu tradīciju – pasniegt gada balvas labākajiem zivsaimniecības nozarē strādājošajiem,» norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņš uzsver, ka ZM balva Lielais loms būs augstākā atzinība par nozīmīgiem sasniegumiem un ieguldījumu nozares labā.

Balvas mērķis ir veicināt zivsaimniecības nozares attīstību un nozīmīgumu sabiedrībā. Izvirzīt pretendentus konkursam aicinātas ne tikai zivsaimniecības nozares uzņēmumi un nevalstiskās organizācijas, bet arī pašvaldības.

Pretendenti gada balvai Lielais loms – 2015 tiks vērtēti nominācijās – Gada uzņēmums zivsaimniecībā, Jauns un daudzsološs nozarē un Par inovatīvu uzņēmējdarbību. Pieteikumi dalībai šajās nominācijās jāiesniedz SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs konsultāciju birojos vai Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs, vai LAD Centrālajā aparātā Klientu apkalpošanas daļā, Rīgā, Republikas laukumā 2 līdz 2015. gada 17. augustam.

Tāpat tiks pasniegta balva Par mūža ieguldījumu zivsaimniecībā, kas tiks piešķirta personai par ilgstošu un nozīmīgu ieguldījumu zivsaimniecības nozares attīstībā. Pretendentus šai balvai var izvirzīt zivsaimnieku nevalstiskās organizācijas un pašvaldības.

Iepazīties ar gada balvas Lielais loms – 2015 nolikumu, vērtēšanas kritērijiem un pieteikuma veidlapu var ZM mājaslapā. Plānots, ka laureātu godināšanas pasākums notiks 2015. gada nogalē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jaunām politikas iniciatīvām nākamā gada budžetā prasa 798,334 miljonus eiro

LETA, 06.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Minhenē pārrunās Latvijai aktuālos jautājumus

Kārlis Mīlbergs, 06.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 7. martā, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Briselē tiksies ar četrām augstām ES amatpersonām, lai pārrunātu vairākus aktuālus jautājumus, kuros Latvijas lauksaimniekiem, pārtikas ražotājiem un zivsaimniekiem nepieciešama labvēlīgu risinājumu panākšana ES, ziņo Zemkopības ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pēc uzņēmēju domām, vislielākā vajadzība veikt reformas ir veselības, nodokļu, izglītības un ekonomikas jomās

Laura Mazbērziņa, 16.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aizsardzība, nodokļi, izglītība un ekonomika – tās ir jomas, kurās, pēc Latvijas uzņēmēju domām, ir vislielākā vajadzība veikt reformas, liecina bankas Citadele un SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Uz nepieciešamību veikt reformas veselības aizsardzībā norādījuši 49% uzņēmēju, nodokļos – 45%, izglītībā – 44% un ekonomikā - 44% aptaujāto uzņēmēju.

Šo reformējamo nozaru atbildīgās ministrijas un to vadība lielākoties saņēmušas arī kritiskāko vērtējumu no uzņēmējiem par pēdējos četros gados paveikto.

«Nodokļu jomā Latvijā īpaši darbaspēka nodokļi, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir visaugstākie. Vienlaikus strauji aug darba algas, darbaspēks trūkst un arī energoresursu cenas ir augstas. Līdz ar to šajā jomā vēl ir daudz darāmā. Vienlaikus 77% aptaujāto uzņēmēju norādījuši, ka negaidītas izmaiņas nodokļu politikā varētu apdraudēt viņu uzņēmuma darbību. Tādēļ īpaši svarīgi, lai reformas tiktu īstenotas pakāpeniski un ļoti pārdomāti,» saka bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi (LOSP) nelikvidēs, Zemkopības ministrija, sadarbojoties ar Nevalstiskajām organizācijām, likumus nav pārkāpusi, bet pietrūkst daži kilogrami apdrukāta papīra protokolu formātā, kas pārliecinātu Valsts kontroli par sadarbības atklātību.

Tāds secinājums Dienas Biznesam radās pēc LOSP tikšanās ar Valsts kontroli un biedrību Delna. Delna iepriekš publicēja rakstu Delna rosina izbeigt nepieņemamu NVO finansēšanas praksi un ieviest sistēmu sabiedriskā labuma organizāciju stiprināšanai, kas savukārt balstīts uz Valsts kontroles ziņojumu Nevalstisko organizāciju iesaiste Zemkopības ministrijas nozarēs aiz necaurskatāma aizsega? Faktiski tika kontrolēta Zemkopības ministrija, nevis LOSP, un daudzi no aptuveni 16 tūkstošiem LOSP veidojošo organizāciju biedriem nosprieduši, ka valsts finansējuma un jumta organizācijas vairs nav. Daži Dienas Biznesam pauda, ka saskata Valsts kontroles secinājumos politisku pasūtījumu, citi – VK kompetences robežu pārsniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finansējums laboratoriskajiem izmeklējumiem pārtikas un veterinārās uzraudzības, kā arī zivju resursu saglabāšanas jomā joprojām tiek piešķirts, pamatojoties uz vēsturiskiem datiem, informē Valsts kontrole (VK).

Zemkopības ministrijas īstenotajā finanšu vadībā ir trūkumi, kas ļauj tās padotībā esošajam zinātniskajam institūtam «BIOR» budžeta līdzekļus tērēt pēc inerces, daļu izlietojot iepriekš neplānotiem mērķiem. To revīzijā secinājusi VK.

«Aicinām Zemkopības ministriju revīzijas secinājumus izmantot kā instrumentu, lai panāktu, ka valsts budžeta līdzekļi tiek plānoti, piešķirti un izlietoti paredzētajām sabiedrības vajadzībām. «BIOR» ir tikai viens, bet ļoti uzskatāms piemērs, kā varētu mazināt valsts budžeta līdzekļu tērēšanu, regulāri izvērtējot faktiski nepieciešamo līdzekļu apmēru un tik arī no valsts maciņa saņemot. Arī Finanšu ministrijai šis varētu kalpot par piemēru tam, ka budžeta līdzekļus var iegūt ne tikai meklējot papildu ieņēmumu iespējas, bet arī rūpīgi pārskatot jau piešķirto līdzekļu izlietošanu,» revīzijas secinājumus skaidro Ilonda Stepanova, Valsts kontroles padomes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējā Ministru kabineta vadītāja Māra Kučinska (ZZS) ministriem un viņu palīgiem izmaksās kompensācijas 373 505 eiro apmērā, paredz nākamnedēļ, 5.februārī, Ministru kabinetā iesniegtais rīkojuma projekts.

Rīkojuma pamatojumā skaidrots, ka no programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» nepieciešami 373 505 eiro, lai nodrošinātu atlaišanas pabalsta un kompensācijas par neizmantotajām atvaļinājuma dienām izmaksu Ministru kabineta locekļiem, Ministru prezidenta biroja un ministru konsultatīvajām amatpersonām, kā arī ministriju parlamentārajiem sekretāriem, beidzot pildīt amata pienākumus.

No minētās summas 98 482 eiro plānots novirzīt Valsts kancelejai, no kuras 53 934 eiro paredzēti kā kompensācija Kučinska konsultatīvajām amatpersonām.

Tāpat 22 397 eiro kompensācijās plānots izmaksāt Aizsardzības ministrijā iepriekš strādājošajiem, 27 103 eiro - Ekonomikas ministrijā, 39 388 eiro - Finanšu ministrijā, 22 563 eiro - Iekšlietu ministrijā, 14 173 eiro - Izglītības un zinātnes ministrijā, 10 219 eiro - Zemkopības ministrijā, 30 815 eiro - Satiksmes ministrijā, 27 402 eiro - Labklājības ministrijā, 35 817 eiro - Tieslietu ministrijā, 21 323 eiro - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, bet Veselības ministrijā - 23 823 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Par nepiegādāto piena daudzumu maksās 140 eiro par tonnu

Žanete Hāka, 05.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir piešķīrusi 150 miljonus eiro atbalstu visu ES dalībvalstu piena ražotājiem, kuri, tirgus problēmu un finansiālo grūtību spiesti, apsver iespēju brīvprātīgi samazināt piena ražošanas apjomus 3 mēnešu periodā savā saimniecībā, informē Zemkopības ministrija.

Atbalsta mērķis ir kompensēt ražotājiem īslaicīgu piena piegādes samazināšanu.Atbalsta shēmas izmantošana ir brīvprātīga, un katram piena ražotājam pašam ļoti atbildīgi jāizvērtē nepieciešamība un iespējas ražošanu samazināt vismaz 3 mēnešu periodā.

Ja piena ražotājam ir interese par šo EK piedāvājumu, kas būs spēkā no šā gada 11. septembra, ražotājs varēs tam pieteikties saskaņā ar Zemkopības ministrijas izstrādāto kārtību.

Pieejamais atbalsts piena ražotājam paredzēts par piena piegādes samazināšanu 3 mēnešu periodā, salīdzinot ar tādu pašu references periodu iepriekšējā gadā, ja ražotājs 2016. gada jūlijā ir veicis piena piegādi pirmajam pircējam (neattiecas uz tiešo tirdzniecību). Patlaban atbalsta likme paredzēta 140 eiro par tonnu par references periodā samazināto piegādes apjomu, t.i., par nepiegādāto piena daudzumu: ja piena piegādi samazina vismaz par 1500 kg 3 mēnešu periodā; par apjomu, kas nepārsniedz 50% no references periodā piegādātā daudzuma (var samazināt vairāk, bet atbalsts pienāksies tikai par 50%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Dūklavs: Ķīna varētu būt tirgus, kur realizēt Latvijas produktus ilgtermiņā

Žanete Hāka, 12.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien zemkopības ministrs Jānis Dūklavs tikās ar Šanhajas amatpersonām un uzņēmējiem no Ķīnas. Šanhajas delegācijas vizītes laikā zemkopības ministrs pārrunāja abu valstu turpmākās sadarbības iespējas tirdzniecības jomā, informē Zemkopības ministrija.

Tikšanās laikā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ar Šanhajas amatpersonām un uzņēmējiem pārrunāja piena pārstrādes uzņēmuma Food Union interesi eksportēt piena produktus uz Ķīnu, kā arī sadarboties ar Ķīnas uzņēmējiem produktu ražošanā.

«Ķīna ir viena no lielākajām Eiropas Savienības tirdzniecības partnerēm, un Latvijai jau tagad ir izveidojusies stabila sadarbība ar šīs valsts uzņēmējiem. No Latvijas tiek eksportētas saldētas ogas, galvenokārt, mellenes, kā arī kokmateriāli. Piena pārstrādes uzņēmuma Food Union sadarbība ar vienu no lielākajiem Ķīnas pārtikas ražošanas uzņēmumiem Bright Food varētu būt apliecinājums tam, ka Ķīna arī turpmāk būs eksporta tirgus, kur realizēt Latvijas produktus ilgtermiņā,» norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lietuvas tirgotāji atsakās parakstīt labas gribas memorandu piena nozarē

LETA--ELTA, 25.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas tirgotāji šobrīd atsakās parakstīt valdības izstrādāto labas gribas memorandu piena nozarē, kura mērķis ir veidot godīgas partnerattiecības starp visiem tirgus dalībniekiem un aizsargāt Lietuvas patērētāju intereses, radiostacijai Žiniu radijas otrdien paziņojusi zemkopības ministre Virgīnija Baltraitiene.

Iecerētais memorands ar piena ražotājiem, pārstrādātājiem un tirgotājiem, kas būtu spēkā līdz gadumijai, cita starpā nosaka ierobežojumus uzcenojumiem.

«Trīs puses - Zemkopības ministrija, piena ražotāji un pārstrādātāji - ir noskaņotas memorandu parakstīt, lai gan, iespējams, ne visam piekrīt. Dialogs nenotiek ar tirgotājiem (..). Informējām premjeru, jo uzskatām, ka ar tirgotājiem būtu jārunā valdībai, nevis Zemkopības ministrijai. Tirgotāji nekādu konkrētu atbildi nav atsūtījuši, bet viņiem acīmredzot varētu nepatikt tas, ka svarīgākajām pārtikas precēm, piena produktiem, ierosināts nenoteikt lielāku uzcenojumu par 10%, un nav pieņemams arī ierosinājums par atlaidēm, par savas daļas samazināšanu pašā cenā (..). Cik saprotu, viņi grib runāt tikai ar premjeru,» sacījusi ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Dūklavs: EK piedāvātais tiešmaksājumu pieauguma temps ir nepietiekams

Monta Glumane, 02.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar priekšlikumu par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam, paredzot, ka plānotais finansējums ES Kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) nākamajā septiņu gadu finanšu periodā būs par 5% mazāks, salīdzinot ar pašreizējo ES daudzgadu budžeta periodu 2014. līdz 2020. gadam, informē Zemkopības ministrija.

EK priekšlikumā piedāvā turpināt tiešmaksājumu tuvināšanu starp dalībvalstīm. Pieņemot, ka arī nākamajā finanšu periodā tiktu piemērota pakāpeniska tiešmaksājumu izlīdzināšana, saskaņā ar Zemkopības ministrijas provizoriskiem aprēķiniem tiešie maksājumi Latvijas lauksaimniekiem palielinātos nedaudz, tikai 2026. gadā sasniedzot 80% no ES vidējā tiešmaksājumu līmeņa. 2020. gadā tiešie maksājumi Latvijā sasniegs 68% no vidējā līmeņa.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs norāda, ka pašreizējais EK priekšlikums arī turpmāk neparedz vienlīdzīgus tiešos maksājumus visiem ES lauksaimniekiem, kas var negatīvi ietekmēt atsevišķu dalībvalstu lauksaimnieku konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

VK: Atsevišķas lauksaimniecības NVO budžeta finansējuma saņemšanā bauda īpašas privilēģijas

Žanete Hāka, 22.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības nozares ietekmīgākās nevalstiskās organizācijas (NVO) finansējuma saņemšanā no valsts budžeta bauda īpašas privilēģijas, kas nav raksturīgas nevalstiskajam sektoram valstī kopumā, secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā «Vai lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozares nevalstiskajām organizācijām piešķirtie budžeta līdzekļi ir izmantoti lietderīgi?».

Valsts kontrolē skaidroja, ka rodas priekšstats par nosacīti slēgtu klubiņu, kas darbojas tikai savu interešu vadīts, tādējādi izslēdzot plašu sabiedrības grupu iesaisti.

Veicot revīziju, Valsts kontrole secināja, ka Zemkopības ministrijas (ZM) un lauksaimniecības NVO sadarbība nav atklāta un caurskatāma. Revidentiem tā arī neizdevās rast priekšstatu, kā - nozares vai atsevišķu NVO vai to pārstāvju - interesēs rezultātā tiek pieņemti lēmumi. Kopumā Zemkopības ministrija nevalstiskajam sektoram no valsts budžeta un Eiropas Savienības (ES) fondiem novirza vairāk nekā 10 miljonus eiro gadā, tostarp dažādu projektu realizācijai.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsver, ka, zinot, cik grūti nevalstiskajām organizācijām ir piesaistīt finansējumu savai darbībai, šķiet īpatnēji, ka vienā pašā ZM darbojas vēsturiski izveidojies slēgts klubiņš, kurā pie viena galda saujiņa nozīmīgu spēlētāju lemj par pašu finansēšanu no valsts budžeta un par naudas dalīšanu citiem projektiem. "Tikmēr ne sabiedrība, ne citas nevalstiskās organizācijas nevar zināt, kā tieši pieņemti nozarei nozīmīgi lēmumi un sadalīta nozares organizācijām paredzētā nauda. ZM jānodrošina atklātība, kas nepieciešama pilnvērtīgai pilsoniskās sabiedrības iesaistei demokrātiskas valsts attīstībā, arī lauksaimniecības nozarē,» norādīja Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Eksperti: Samazinot PVN pārtikai, ieguvēji būs ražotāji un pircēji; šaubas par ietekmi uz ēnu ekonomiku

LETA, 21.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinot pievienotās vērtības nodokli (PVN) augļiem un dārzeņiem, palielināsies pašmāju produkcijas patēriņš un vietējo ražotāju konkurētspēja, tomēr pagaidām vēl nav pilnīgas pārliecības, vai šāds solis mazinās ēnu ekonomiku, kuras īpatsvars nozarē ir vairāk nekā 40%, secināts šodien Zemkopības ministrijā notikušajā ekspertu grupas sanāksmē.

Starpinstitūciju darba grupas pirmajā sēdē tās vadītājs, ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis akcentēja, ka galvenais uzdevums ir izvērtēt, vai samazināts PVN pozitīvi ietekmēs ražotāju konkurētspēju, kāpinās vietējo produktu patēriņu, uzlabos maznodrošināto iedzīvotāju pirktspēju. Tāpat vēl nav skaidrs, vai samazināts PVN ietekmēs cenas veikalos, kam nodokļa samazināšanas gadījumā vajadzētu kļūt mazākām.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas pārstāvis Noris Krūzītis gan apliecināja, ka gadījumā, ja tiktu samazināts PVN pārtikai, pārtikas cenas mazumtirdzniecībā samazinātos.

«Tirgotāji šajā jautājumā būs godprātīgi. Un arī augļu un dārzeņu sektors būs ieguvēji. Ja Latvijā ienāk lielās fūres ar nezināmas izcelsmes lētu preci un tas viss parādās tirgū, tad mēs veikalos nevaram vairs iztirgot vietējo produkciju un veikt pasūtījumus piegādātājiem. Pārstrāde investējusi lielu naudu, lai palielinātu ražošanas apjomus, bet mēs nevaram to visu paņemt pretī. No praktiskā aspekta PVN samazināšana pelēko tirgu samazinātu vismaz par 30%,» sacīja Krūzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dūklavs: Nav pareizi piena cenām ES tirgū mērīt vidējo temperatūru

Žanete Hāka, 17.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijai, īstenojot atbalsta pasākumus piena ražošanas nozarei, nepieciešams ņemt vērā to, cik smagi Krievijas ekonomiskās sankcijas ir ietekmējušas katru no dalībvalstīm, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē uzsvēris zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

«Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra vērtējums par vispārējo situāciju piena tirgū rod zināmas cerības, taču to nevar attiecināt uz visām dalībvalstīm. Latvijā piena iepirkuma cena, salīdzinot ar 2014. gada jūliju – laiku pirms Krievijas embargo, ir pazeminājusies par 31%. Kā jau esmu norādījis arī iepriekšējās padomes sēdēs, attiecībā uz piena cenām nav pareizi mērīt vidējo temperatūru Eiropas Savienības tirgū, jo tā maldinoši raksturo situāciju dažādās dalībvalstīs,» padomē uzsvēra zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Ministrs arī norādīja, ka šā gada septembrī, salīdzinot ar augustu, piena iepirkuma cena turpināja samazināties par 0,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Teju neviena ministrija neievēro likuma normas par pārkāpumu novēršanu pēc VK revīzijām

LETA, 09.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Valsts kontrole (VK) pēc veiktajām revīzijām ministrijās un valsts iestādēs norāda uz likuma normu pārkāpumiem, liela daļa ministriju neievēro normatīvos noteikto pienākumu saistībā ar pārkāpumu novēršanu.

Aģentūras LETA rīcībā ir nonākusi Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V) un Valsts kancelejas direktorei Elitai Dreimanei adresēta vēstule, kurā ir uzskaitītas ministrijas, kas pēc revīzijām nepilda likumā noteiktos pienākumus saistībā ar pārkāpumu novēršanu.

Piemēram, septiņas no 13 ministrijām neievēro likumā noteikto termiņu, kādā ir jāveic revīzijā konstatēto pārkāpumu izvērtēšana un jāinformē VK par personu atbildības izvērtēšanas rezultātiem. Kultūras ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), Veselības ministrija (VM), Iekšlietu ministrija (IeM), Finanšu ministrija, Tieslietu ministrija, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija informāciju par personu atbildības izvērtēšanas rezultātiem saistībā ar VK veiktajās finanšu revīzijās par 2013.gada pārskata sagatavošanas pareizību konstatēto nosūtījušas tikai pēc tam, kad VK ar atsevišķu vēstuli lūgusi pildīt likumā noteikto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija ir elastīgi reaģējusi uz dažādām smagām situācijām piena tirgū, komentējot Valsts Kontroles ziņojumu, norāda ZM pārstāvji.

Esam reaģējuši gan uz tām, kas šajā laikā posmā notika ārējos piena tirgos, gan Krievijas noteiktajām sankcijām, kas varēja beigties pat ar piena saimniecību bankrotiem, norāda ZM.

Tāpat arī Zemkopības ministrija reaģēja uz iepriekš neparedzamajām piena iepirkuma cenu svārstībām un Latvijas piena ražotāju konkurētspēju ES tirgos. Finansējums piena ražotājiem piešķirts, sadarbībā ar lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām izvērtējot situāciju nozarē un atbilstošu rīcību tās stabilizēšanai, norāda ZM.

Db.lv jau rakstīja, ka laikā no 2008. līdz 2015. gadam Latvijas piena nozares atbalstam izlietoti ap 900 miljonu eiro, no kuriem gandrīz trešdaļu veido Latvijas valsts budžeta līdzekļi, savukārt divas trešdaļas – Eiropas Savienības fondi, informē Valsts kontrole. Revīzijā Vai Eiropas Savienības fondu un valsts atbalsta finansējums piena nozarei sekmē tās attīstību?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Direktīvas mērķis ir ierobežot negodīgas tirdzniecības prakses visā pārtikas piegādes ķēdē, nosakot minimālo sarakstu ar aizliegtām tirdzniecības praksēm starp pārtikas preču piegādātāju un pircēju.

Lai iepazītos ar direktīvas projektu, pirmdien, 16. aprīlī, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis piedalīsies ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē, kurā dalībvalstīm tiks prezentēts direktīvas projekts par negodīgām tirdzniecības praksēm, informē Zemkopības ministrija.

Direktīvas projekts paredz, ka turpmāk par negodīgām tirdzniecības praksēm tiks uzskatīti, piemēram, tādi norēķinu termiņi, kas produktiem, kuri ātri bojājas, pārsniegs 30 dienas. Tāpat par negodīgām tirdzniecības praksēm uzskatīs vienpusēju piegādes līguma nosacījumu maiņu, pasūtījumu atcelšanu neilgi pirms preču piegādes u.tml. Pārtikas produktu pircējiem tiks uzlikts aizliegums šādas prakses piemērot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lauksaimniekiem papildus piešķir 23 miljonus eiro

Žanete Hāka, 19.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrijā nolemts izņēmuma kārtā papildus iedalīt 23 miljonus eiro, lai varētu apstiprināt visus lauksaimnieku sagatavotos atbilstošos projektus Lauku attīstības programmas (LAP) 2014.-2020. atbalsta pasākumam Ieguldījumi materiālajos aktīvos, informē Zemkopības ministrija.

LAP atbalsta pasākuma Ieguldījumi materiālajos aktīvos 1. kārtā līdz šim bija paredzēts finansējums 65,9 miljonu eiro apmērā, taču lauksaimnieku sagatavotie projekti šo summu pārsniedza par gandrīz 23 miljoniem eiro, tādējādi no 1504 iesniegtajiem projektiem 369 projekti paliktu aiz svītras.

«Lauksaimnieku aktivitāte bija ļoti liela, un atbalsta pasākums Ieguldījumi materiālajos aktīvos ir ļoti svarīgs Latvijas zemniekiem, jo ar tā palīdzību lauksaimnieki īsteno ražošanas ēku būvniecību vai pārbūvi, iegādājas ražošanas iekārtas vai lauksaimniecības tehniku. Ņemot vērā lielo aktivitāti un to, ka atsevišķos reģionos pieteikšanās šai aktivitātei nav bijusi divus gadus, Zemkopības ministrija nolēma papildus šim pasākumam iedalīt 23 miljonus eiro. Tas dos iespēju Lauku atbalsta dienestam izvērtēt un bez kavēšanās apstiprināt visus atbilstošos projektus, lai lauksaimnieki varētu sākt to realizāciju,» uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Recesiju nemanījušās kūdras nozares noturēšanās pašreizējās pozīcijās, nemaz nerunājot par attīstību, bez valsts apstiprināta nozares stratēģiskā attīstības plāna un arī izmaiņām normatīvajos aktos par dedzināmās kūdras izmantošanu Latvijā nav iespējama

Tāds ir secinājums pēc DNB Bankas rīkotās apaļā galda diskusijas. Valstij ir jāpārskata sava attieksme pret resursu, kurš ir tepat zem mūsu kājām, jo pašlaik kūdra vairs nav energoresurss, kāda tā ir Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Lietuvā, pat Baltkrievijā. Tas ir būtiski ne tikai no energodrošības viedokļa, bet arī no izmaksu skatupunkta. Lai arī Latvija neatkarību atguva pirms vairāk nekā ceturtdaļgadsimta, tomēr joprojām nav izstrādātas un apstiprinātas kūdras nozares attīstības stratēģijas, tādējādi uzņēmējiem nākotne ir neskaidra, un līdz ar to investīcijas, kuras varētu tikt ieguldītas Latvijā šajā nozarē, silda citu valstu ekonomiku. Dabas vērtību aizsardzības politika ir vērsta uz to, lai aizsargātu jebkādu dabas vērtību, tādējādi apgrūtinot jaunu platību nodošanu kūdras ieguvei. Kūdras, atšķirībā no daudzām citām ES dalībvalstīm, Latvijai ir ļoti daudz (1,5 miljardi t), turklāt tās apjoms ik gadu turpina pieaugt vismaz par 1,2 milj. t, un ik gadu iegūstot ap 0,8 milj. t kūdras, šādos apjomos var turpināt iegūt vismaz 800 gadus. Kūdras nozarei arī vairāk jāinformē sabiedrība par tās devumu tautsaimniecībai – darba vietām (tiešajām un saistītajām), samaksātajiem nodokļiem, eksporta ieņēmumiem utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Zemes fonds lauksaimniekiem iznomājis īpašumus par kopumā 50,32 miljoniem eiro

LETA, 10.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") pārvaldītais Latvijas Zemes fonds piecos tā darbības gados gados lauksaimniekiem iznomājis īpašumus par kopējo summu 50,32 miljoni eiro, informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Ministrijā norādīja, ka līdz 2020.gada 30.jūnijam Latvijas Zemes fonds ir izskatījis 2868 pieteikumus un iegādājies 824 nekustamos īpašumus 16 664 hektāru platībā par kopējo summu 50,32 miljoni eiro, ieskaitot reversās nomas darījumos iegūtos īpašumus, kā arī iznomājis 798 īpašumus 16 126 hektāru platībā, bet lauksaimnieciskajā ražošanā atgriezis 470 hektārus.

Latvijas Zemes fonda stratēģijā paredzēts līdz 2021.gada beigām uzkrāt lauksaimniecībā izmantojamās zemes aptuveni 18 000 hektāru apmērā, to iznomājot lauksaimnieciskās darbības veicējiem, tostarp 7000 hektārus ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām īpašumu pārdevējiem.

Vienlaikus ministrijā norādīja, ka, pēc "Altum" aplēsēm, pie pašreizējās darījumu aktivitātes minētais mērķis varētu tikt sasniegts agrāk - līdz 2020.gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aicinās samazināt PVN līdz 5% Latvijā izaudzējamiem dārzeņiem, augļiem un ogām

Žanete Hāka, 07.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 7. martā, nozaru eksperti turpināja analizēt iespējas samazināt pārtikai vai atsevišķām pārtikas preču grupām pievienotās vērtības nodokli (PVN), informē Zemkopības ministrija.

Darba grupa pēc notikušajām divām sēdēm kopš izveidošanas vienojās aicināt samazināt PVN dārzeņiem, augļiem un ogām līdz 5% (no 21%). Eksperti arī bija vienisprātis, ka PVN jāsamazina tiem dārzeņiem, augļiem un ogām, ko var izaudzēt Latvijā.

Saskaņā ar šo vienošanos tiks sagatavots priekšlikums par PVN samazināšanu līdz 5% dārzeņiem, augļiem un ogām un iesniegts zemkopības ministram Jānim Dūklavam.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere, kas ir detalizēti pētījusi PVN pārtikai samazinājuma ietekmi uz lauksaimniecības nozari, uzsvēra, ka samazināts PVN dārzeņiem, augļiem un ogām, ja PVN samazināšanu godprātīgi ievēros mazumtirgotāji, veicinās Latvijas dārzeņu un augļu ražotāju konkurētspēju, palielinās iedzīvotāju pirktspēju un līdz ar to Latvijā izaudzēto dārzeņu un augļu pārdošanas apjomu. Un, kas nav mazsvarīgi, samazinoties dārzeņu un augļu cenām mazumtirdzniecībā, samazinātos šās preču grupas nelegālā tirdzniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 20. jūlijā, Zemkopības ministrijā notika Pārtikas nozares padomes sanāksme, kurā pēc diskusijām nolemts neatbalstīt Veselības ministrijas priekšlikumu par akcīzes nodokļa paaugstināšanu un ieviešanu atsevišķām pārtikas produktu grupām – šokolādei, sālim, cukuram un citiem produktiem, informē Zemkopības ministrijas pārstāvis Kaspars Funts.

Latvijas pārtikas ražotāju un lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas uzsvēra, ka akcīzes nodokļa ieviešana vājinātu pārtikas ražotāju konkurētspēju gan vietējos, gan eksporta tirgos. Turklāt citu valstu pieredze norāda, ka šādu nodokļu ieviešana nesasniedz savu mērķi, bet tikai vājina vietējo ražotāju pozīcijas tirgū.

Pārtikas ražotāji Pārtikas nozares padomes sēdē norādīja, ka nodokļu sloga palielinājuma rezultāts būtu pārtikas produktu cenu pieaugums, nevienlīdzīga konkurence ar kaimiņvalstu uzņēmumiem, pirktspējas samazināšanās iedzīvotāju vidū, nozares ražošanas apjomu kritums un mazākas iemaksas valsts budžetā, kā arī tam būtu negatīva ietekme uz saistītajām nozarēm, piemēram, lauksaimniecību. Atsevišķu pārtikas produktu grupu aplikšana ar jaunu nodokli pasliktinātu uzņēmējdarbības vidi Latvijā, kā rezultātā mūsu valsts pārtikas ražotāji pārceltu galaproduktu ražotnes uz Lietuvu, Igauniju un citām valstīm, kur šādi nodokļi nepastāv. Pārtikas ražotāju organizācijas uzsvēra, ka šobrīd Latvijā ir svarīgi saglabāt uzņēmumus, kas nodrošina ražošanu un darba vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dūklavs saistībā ar Krievijas embargo prasīs valsts un ES atbalstu zivsaimniecības nozarei

Dienas Bizness, 04.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Krievijas atbildīgo iestāžu pieņemto lēmumu par pagaidu aizliegumu Latvijā ražotās zivju produkcijas eksportam uz Krieviju, kā rezultātā Latvijas zivju apstrādes uzņēmumiem tiks radīti ievērojami zaudējumi, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ir ticies ar labklājības ministru Uldi Auguli un ekonomikas ministri Danu Reiznieci - Ozolu, kā arī ar Latvijas zivju apstrādes uzņēmumu vadītājiem, lai veiktu analīzi par produkcijas apjomu, kas līdz šim tika eksportēts uz Krieviju, iespējamajiem zaudējumiem un strādājošo skaitu zivju apstrādes uzņēmumos, informē Zemkopības ministrijā.

Patlaban Zemkopības ministrija gatavo informatīvo ziņojumu, kas tuvākajā laikā tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā. «Zemkopības ministrijas piedāvātais risinājums būs līdzīgs kā pēc Krievijas aizlieguma importēt Latvijā ražoto piena produkciju. Jau Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru neformālās padomes laikā 1. un 2. jūnijā Latvijā es personīgi informēju Eiropas Savienības lauksaimniecības komisāru Filu Hoganu par iespējamo kritisko situāciju Latvijas zivju apstrādes nozarē. Lauksaimniecības komisārs apliecināja, ka sekos līdzi situācijai Latvijā, kā arī par to informēs savu kolēģi – Eiropas Savienības vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisāru Karmenu Vellu,» norāda J. Dūklavs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimnieki un pašvaldības iebilst pret Meža likuma grozījumu stāšanos spēkā

Lelde Petrāne, 19.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība Zemnieku saeima ir saņēmusi 19 vēstules no pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un lauksaimniekiem, aicinot vismaz līdz 2025.gada 1.janvārim atlikt Meža likuma 3.panta 2.punktu, kas nosaka, ka par mežu tiks uzskatīta 0,5 ha un lielāka platība, uz kuras ir izveidojusies mežaudze ar koku vidējo augstumu vismaz pieci metri.

Meža likums tiks skatīts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē rīt, 20.janvārī.

Biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norāda: «Pēdējo gadu statistika liecina, ka ar katru gadu pieaug ražošanā izmantoto lauksaimniecībā izmantojamo hektāru skaits. Attīstās teju visas lauksaimniecības nozares, bet īpaši liellopu audzēšana un aitkopība, kas ir ļoti labi piemērotas jaunu platību apgūšanai un izmantošanai. Lauksaimnieki daudz investē aizaugušo lauksaimniecības zemju sakopšanā. Arī Zemkopības ministrijas politika ir līdz 2020. gadam panākt divu miljonu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes iesaistīšanu ražošanā, tomēr šī brīža rīcība, pieļaujot atvieglotu aizaugušo lauksaimniecības zemju transformēšanu par meža zemēm, norāda uz pretējo. Vienlaicīgi, tā ir klaja zemes īpašnieku slinkuma legalizēšana. Zemkopības ministrijai vajadzētu domāt par iespējamiem atbalsta mehānismiem, kā šo zemi atgriezt atpakaļ lauksaimnieciskajā ražošanā. Šo faktu lieliski apzinās un izprot ne tikai lauksaimnieki, bet arī pašvaldības, kurām rūp iedzīvotāju nodarbinātība un teritorijas apdzīvotība, tādēļ mēs kopā aicinām vismaz līdz 2025.gada 1.janvārim atlikt Meža likuma 3.panta 2.punkta stāšanos spēkā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Sausuma dēļ situāciju lauksaimniecībā noteiks kā valsts mēroga katastrofu

LETA, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes vadības padome otrdien nolēma, ka saistībā ar sausumu lauksaimniecībā nav izsludināma ārkārtas situācija - tā vietā to noteiks kā valsts mēroga dabas katastrofu.

Lēmums par valsts mēroga dabas katastrofu stājas spēkā šodien.

Kā skaidroja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), Krīzes vadības padome neatbalsta ārkārtas situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā, jo tas nav nepieciešams, ņemot vērā, ka ilgstošā sausuma izraisīto seku dēļ nav jāpiemēro atbalsta instrumenti ārpus spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Tā vietā, iepazīstoties ar aktuālo situāciju nozarē, nolemts izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā. Šāds statuss ļauj rīkoties un palīdzēt lauksaimniekiem atbilstoši konkrētajai situācijai.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) atzina, ka izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā visā Latvijā nepieciešams, lai šīs nozares uzņēmumi atsevišķu līgumsaistību neizpildes rezultātā netiktu sodīti, piemēram, sausuma dēļ laikā nepabeidzot Eiropas Savienības finansētus projektus vai arī nespējot nokārtot finansiālās saistības ar kredītiestādēm. Padomes šīs dienas lēmums varot tikt izmantots kā arguments gadījumos, ja, piemēram, Lauku atbalsta dienests vai kredītiestādes ar sankcijām vēršas pret sausumā cietuša lauksaimnieka, ja tas nav laikā izpildījis līgumsaistības. Šādos gadījumos sausumu varēs uzskatīt kā «force majeure» apstākli.

Komentāri

Pievienot komentāru