Auto

Zivtiņš Timrotu salīdzina ar Breivīku

Dienas Bizness, 20.11.2013

Edmunds Zivtiņš

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

«Lai man Timrots un viņa atbalstītāji piedod, bet es viņu gribu salīdzināt ar Breivīku. Jo, tikai pateicoties tai ažiotāžai un visatļautībai, kas notiek uz ceļa, mums ir tik daudz bojāgājušo,» tik skarbi intervijā laikrakstam Diena izteicies bijušais Ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

«Kādi plus 15 km/h!? A kāpēc ne plus 20 km/h? Tā varam turpināt. Policijai ir jāizvērtē konkrētās vietas bīstamais ātrums. Ja viņi grib, lai liek kaut vai plus 50 km/h, bet, ja uzskata par pareizu, lai liek kaut vai no pirmā kilometra,» viņš atbildējis, vaicāts, ko saka par to, ka varētu būt kāds ātruma pārkāpuma solis, kuru fotoradars nefiksē kā pārkāpumu.

«Viens šis tautā populārais lēmums pārtraukt fotoradaru izmantošanu rezultēsies ar pieaugumu bojāgājušo skaita ziņā šogad, bet nākošgad būs vēl lielāks bojāgājušo pieaugums. Varbūt 2015. gadā būs tāds pats negadījumu pieaugums kā 2014. gadā, un tikai pēc tam mēs varam cerēt uz kaut kādu uzlabošanos, ja sāks darboties radari. Faktiski mēs viena lēmuma dēļ zaudējām četrus piecus gadus un četrdesmit piecdesmit cilvēku dzīvību. Un tad jau vajadzēja salikt kopā, kas ir pozitīvi, kas ir negatīvi. Nevar būt tikai tautā populāri lēmumi šādos gadījumos, kas skar sabiedrības drošību. Ir jābūt striktai nostājai. Ja ir jāoperē, tad ir jāoperē un nevis jāklausās visās pacienta iegribās,» intervijā laikrakstam paudis Zivtiņš.

Iespējams, nākamgad jauni fotoradari uz Latvijas ceļiem varētu neparādīties, par ko liecina, atbildīgo institūciju skopās atbildes uz šo jautājumu, kā arī fakts, ka budžetā nauda fotoradaru iepirkumiem nav paredzēta, nesen rakstīja Diena. Satiksmes ministrijas atbilde liecina, ka radaru ieviešana tik drīz nenotiks, jo «stacionāro fotoradaru ieviešana ir atkarīga no vairākiem aspektiem, t. sk. jautājuma turpmākas virzības Ministru kabinetā un Saeimā». Savukārt valdības iepriekš lemtais paredzot «jautājumu par finansējuma novirzīšanu fotoradaru iegādei un darbības uzsākšanai izskatīt tikai pēc attiecīgu grozījumu veikšanas Ceļu satiksmes likumā, kā arī kopā ar Satiksmes ministrijas kopīgi ar Iekšlietu ministriju sagatavoto ziņojumu par fotoradaru tehnoloģisko risinājumu - lāzera metodes vai doplera metodes salīdzinošu izvērtējumu».

Auto aktīvists Pauls Timrots iepriekš rosinājis ar fotoradariem fiksēt tikai tos ātruma pārkāpumus, kas par vairāk nekā 15 km/h pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu. Kontrole braukšanas ātruma pārkāpumiem līdz 15 km/h virs atļautā tiktu atstāta tikai ceļu policistu kompetencē.

Pērn valdība nolēma atbalstīt Iekšlietu ministrijas sagatavoto priekšlikumu neatpirkt fotoradarus no Vācijas ražotāja Vitronic GmbH. V-Traffic (iepriekš Vitronic Baltica un partneri) fotoradari uz Latvijas ceļiem pārkāpumus nefiksē no pagājušā gada 16.decembra.

Annešs Bērings Breivīks, uz kuru intervijā Dienai atsaucas E. Zivtiņš, 2011. gada 22. jūlijā uzspridzināja automašīnā ievietotu paštaisītu radiovadāmu spridzekli pie valdības ēkas Oslo, kā rezultātā gāja bojā astoņi cilvēki. Pēc tam viņš veica masu apšaudi Darba partijas organizētajā jauniešu nometnē Ūteijas salā, kur gāja bojā 69 cilvēki, galvenokārt pusaudži.