ZM: Latvijas lauksaimniekiem jābūt līdzvērtīgiem nosacījumiem ES vienotajā tirgū 

Otrdien, 15. novembrī, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē ES dalībvalstis diskutēja par Kopējās lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2020. gada, lauksaimnieku pozīcijas uzlabošanu pārtikas ķēdē un par ES lauksaimniecības interešu aizstāvību starptautiskajās tirdzniecības sarunās, informē Zemkopības ministrija.

Žanete Hāka, 2016. gada 15. novembris plkst. 17:13

KLP nākotnes jautājumā Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis uzsvēra, ka Latvijai būtiskākais jautājums sarunās par KLP nākotni būs Latvijas lauksaimniekiem patiesi līdzvērtīgi tiešie maksājumi, lai nodrošinātu vienlīdzīgas konkurences apstākļus. Tika uzsvērts arī tas, ka ir svarīgi izveidot efektīvus un uzlabotus risku pārvaldības instrumentus krīžu situācijas risināšanai. Ņemot vērā to, ka vēl joprojām Latvijas lauku teritoriju dzīves līmenis nozīmīgi atšķiras no ES vidējiem rādītājiem, ir nepieciešams turpināt spēcīgu Lauku attīstības politiku un tam nepieciešams adekvāts ES finansējums arī nākamajā plānošanas periodā. Latvijas lauksaimnieki tuvākajā nākotnē sastapsies ar izaicinājumu klimata izmaiņu mazināšanai nepieciešamiem ieguldījumiem, taču svarīgi atcerēties vienu no galvenajiem KLP mērķiem, kas vēl joprojām ir aktuāls – nodrošināt ES ar veselīgu un kvalitatīvu pārtiku.

Pēc sarunas ministru padomē par lauksaimnieku lomas stiprināšanu pārtikas ķēdē Ringolds Arnītis norādīja: Līgumu izmantošana lauksaimnieku darījumos ar pircējiem un konkurences noteikumu pilnveidošana sadarbības stiprināšanai un darījuma spēka palielināšanai ir nozīmīgi veicamie pasākumi un tie jāpapildina ar lauksaimnieku savstarpēju pārliecību sadarbību un kooperāciju.

Saistībā ar starptautiskās tirdzniecības līgumu Latvija atzinīgi vērtē šo līgumu piedāvātās eksporta iespējas, taču uzsver, ka papildus muitas tarifu samazinājuma ietekmei būtu vērtējami arī atšķirīgie ražošanas vides noteikumi un prasības ES un valstīs, ar kurām plānots noslēgt tirdzniecības līgumus, tostarp tika atzīmēts varbūtēji atšķirīgais lauksaimnieku ieguldījums klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanā. 

Dalies ar šo rakstu!
Nepalaid garām

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Lietuvas...

Anda Šmitmane ēdināšanas biznesā Tukumā darbojas jau 20 gadus. Viņa atzīst, ka...

Mazumtirdzniecības tīkls Rimi pirmdien prezentēja pirmo veikalu Latvijā ar pašapkalpošanās skeneriem....

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas...

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs...

No šīs sadaļas
2016. gada 15. novembris plkst. 18:02

Lietuvas aizejošās valdības enerģētikas ministrs Roks Masjulis otrdien izklāstījis valsts...

2016. gada 15. novembris plkst. 16:04

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2016. gada oktobra rezultāti liecina, ka produktu realizācija...

2016. gada 15. novembris plkst. 15:54

Plānots, ka Tallink kuģu flotes jaunākais dalībnieks Megastar savā pirmajā reisā maršrutā...

2016. gada 15. novembris plkst. 14:43

Apdrošināšanas sabiedrība Balta (PZU grupa) pieņēmusi lēmumu par apdrošināšanas...

2016. gada 15. novembris plkst. 13:18

Ziemeļvalstu gaļas pārstrādes grupa HKScan, kuras zīmolu vidū ir arī Rīgas miesnieks...

2016. gada 15. novembris plkst. 9:48

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu astoņām pašvaldībām...

2016. gada 15. novembris plkst. 9:44

Tirgū laists jauns zīmola TRIKATA produkts – proteīna dzēriens ProCapsul. Dzēriens top...

2016. gada 14. novembris plkst. 17:01

2016.gada oktobrī Ventspils ostā sasniegts jauns viena mēneša laikā uz un no...

2016. gada 14. novembris plkst. 16:23

Zīmols Gutta šā gada novembrī Latvijas tirgū laidis klajā piecus produktus smūtiju...

2016. gada 14. novembris plkst. 15:58

Kaut arī jaunajā NordBalt jaudas pārvades starpsavienojumā bija atslēgumi, Latvijas...