Zemnieki Eiroparlamenta pieņemto ziņojumu par kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada uzskata par pirmo mazo uzvaru.
Lai arī apzināmies, ka rezultāts būs sasniegts tad, kad reformu un likumdošanas paketi apstiprinās Eiropas Padome un Parlaments, tomēr par mazo uzvaru varam uzskatīt Eiropas Parlamenta (EP) lauksaimniecības komitejā skatīto un apstiprināto Alberta Desa Ziņojumu un vienošanos, ka atbalsts nevienas dalībvalsts zemniekiem nedrīkst būt mazāks vai lielāks par saprātīgu procentu no vidējā atbalsta apjoma Eiropā, norāda Zemnieku saeimas (ZSA) priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.
Latvijas lauksaimnieki būtu apmierināti, ja mūsu eiroparlamentāriešu virzītais priekšlikums - diferencēt atbalstu pa valstīm, nosakot 75% līdz 125% no vidējā ES atbalsta lieluma - tiktu atbalstīts. Turklāt būtu svarīgi pārtraukt atbalsta apjoma noteikšanu, balstoties uz seniem vēsturiskiem datiem, jo gan ražošanas, gan ekonomiskie rādītāji Latvijā ir krietni izmainījušies salīdzinājumā ar 1999.-2001. gadu, kas tika ņemti kā references gadi. ZSA uzskata, ka atbalsta apjoma noteikšanā jāskatās kompleksi gan atteikšanās no seniem vēsturiskiem rādītājiem, gan procentu koridora noteikšana maksājumu lielumam. Latvija kopā ar citām sabiedrotajām valstīm ir ieinteresēta, lai jaunais plānošanas periods ar jaunajiem nosacījumiem un maksājumiem sāktos jau 2014. gadā. Valstis ar pašreiz zemāku atbalsta likmi, t.sk., Latvija, pastāv uz pēc iespējas īsāku pārejas periodu, lai drīzāk izlīdzinātos nevienādie konkurētspēju ietekmējošie atbalsta pasākumi un maksājumi starp ES dalībvalstīm.
ZSA kopā ar citām NVO ir sniegusi savu atbalstu ZM Latvijas pozīcijas virzīšanai Eiropas institūcijās un savu iespēju robežās sola turpmāk veikt visu nepieciešamo, lai kopīgi panāktu mūsu lauksaimniekiem labākus atbalsta nosacījumus un lielākus maksājumus. ZSA, tāpat kā ZM, ir sniegusi savu pozīciju un komentārus, norādot uz Alberta Desa Ziņojuma nepilnībām un nekonkrētību attiecībā uz nākamo budžeta plānošanas periodu. Ziņojums vēl ir jāapstiprina Eiropas Parlamenta plenārsēdē, bet visaktīvākais darbs būs rudenī, kad sāksies konkrētās likumdošanas paketes sagatavošana. Tad arī būšot redzams rezultāts lauksaimnieku un Latvijas politiķu sadarbībai, aizstāvot Latvijas lauksaimnieku intereses Eiropā.