Jaunākais izdevums

Biznesā ienākot robotiem un dažādiem robotiskiem risinājumiem, arvien aktuālāks kļūst jautājums par to izmantošanas juridiskajiem un ētiskajiem izaicinājumiem.

Šā gada notikumi pasaulei varētu likt mainīties vairākos veidos, un viens no virzieniem ir vēl lielāka dažādu darbu automatizācija.

Mūsdienās tehnoloģijas strauji attīstās, un daudzos uzņēmumos tās aizstāj vai būtiski atvieglo cilvēku darbu.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 9. jūnija numurā:

  • viedokļi - administratīvi teritoriālā reforma
  • viedokļi - kāpēc negribam savus sezonas strādniekus
  • aktuāli - pandēmija kā maksātspējas tests visiem
  • numura tēma - roboti

- roboti rada juridiskus un ētiskus jautājumus

- pandēmija kā automatizācijas paātrinātājs

- robotu nodoklis

  • statistika - Latvijas ekonomika
  • nodokļi - jaunie nodokļi un tarifu kari
  • nekustamais īpašums - centralizācija ir valsts pārvaldes uzņēmumu nākotne
  • nekustamais īpašums - 25 lielākie nekustamā īpašuma darījumi ārpus Rīgas
  • biznesa psiholoģija - pārmaiņas notiek visu laiku
  • pārtikas bizness - piena pārstrādes uzņēmums "Limbažu siers"
  • tūrisms - eksotiku nomaina uz pašmāju džungļiem
  • brīvdienu ceļvedis - Jana Lindberga, dāmu modes apavu salona "Bonbon Shoes" vadītāja, SIA "Madam Bonbon" valdes priekšsēdētāja

Abonēt ir ērtāk: https://www.dbhub.lv/dienas-bizness-abonesana-2020-gads

Var meklēt arī preses tirdzniecības vietās vai lasīt elektroniski: https://www.dbhub.lv/eavize

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #21

DB, 26.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Žurnāla uzmanība pievērsta būvniecības nozarei, un viens no secinājumiem – būvniecība bauda pēdējos augļus publiskajiem pasūtījumiem, pirms noslēdzies Eiropas Savienības 2014.–2020. gada plānošanas periods.

Būvniecības nozares uzņēmējiem ir konkrēti ierosinājumi, piemēram, izveidot valsts finansētu un administrētu fondu, kas ļautu uzņēmējiem, kuri eksportē uz valstīm ārpus eirozonas, veikt valūtas maiņu 2020. un 2021. gadā par fiksētu kursu.

Starptautiskās Norēķinu bankas aptaujā secināts, ka ASV dolārs tiek izmantots gandrīz 90% pasaules valūtu tirdzniecības darījumu – arī par to šīs nedēļas žurnālā.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 26. maija numurā:

  • viedokļi - situācija būvniecības un nekustamo īpašumu tirgū
  • statistika - Latvijā iegulda eiropieši
  • aktuāli - pandēmija un darbaspēks
  • tēma - būvnieku TOPs jeb būvniecībai raksturīga inerce
  • tēma - zvejos īpašumu atlaides
  • enerģētika - gāzei cenas nepieaugs
  • ekonomika - pēc dolāriem stāvēja rindā
  • investīcijas - kas notiek ar valstu divpusējiem aizsardzības līgumiem
  • finanses - nebanku aizdevēji un klienti ir gatavāki atbildīgiem lēmumiem
  • tehnoloģijas - "Confero Technologies" sniedz pakalpojumus jau deviņās valstīs
  • zaļā ekonomika - cik izcērt, tik apmežo
  • ideju mežs - kā bijušais bankas darbinieks rada koka interjera priekšmetus
  • biznesa psiholoģija - pārpērk labākos
  • komercija - "Printful" izaugsme
  • mazais bizness - "LALALA design" piedāvā saglabāt bērnības atmiņas
  • pie stūres - "BMW X6" apskats
  • brīvdienu ceļvedis - Mārtiņš Gineitis, aģentūras "Addiction" vadītājs un konferenču producents

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #25

DB, 30.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Jēdziens "jaunais normālais" ir kļuvis par apzīmējumu ārkārtas situācijas izraisītajām pārmaiņām gan sadzīvē, gan biznesā. Šīs nedēļas žurnālā dažādu nozaru uzņēmumi paredz, ka drošības pasākumi, kas tika ieviesti, lai ierobežotu koronavīrusu, būs jaunā ikdiena arī turpmāk.

Vēlme un arī spiediens dzīvot pēc "jaunā normālā" principa aizsarglīdzekļu ražotājiem liek secināt, ka nepieciešamība pēc šādiem pakalpojumiem būs noturīga.

Ne visās nozarēs jaunais ir normālais. Sabiedriskais transports pandēmijas laikā ir veicis simtiem reisu bez cilvēkiem. Nozare cer, ka tukšie autobusi nekļūs par ikdienu, taču saprot, ka pasažieri neatgriezīsies vienā dienā.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 30. jūnija numurā:

  • viedokļi - atgūšanās pēc pandēmijas

  • aktuāli - banku sektors skaitļos
  • numura tēma - pasažieru pārvadājumi
  • atkritumu apsaimniekošana - jaunais atkritumu apsaimniekošanas plāns
  • pētījums - personīgās aizsardzības līdzekļi
  • finanses - biznesa finansēšana krīzes apstākļos
  • investīcijas - uzmanība ilgtermiņa ietekmei
  • modes bizness - "Amoralle" virzās soli pa solim
  • pārtikas bizness - SIA "N. Bomja maizes ceptuve Lielezers" nepieļauj viduvējības
  • tehnoloģijas - intervija ar "HUAWEI Consumer Business Group" Baltijas reģiona vadītāju Janu Hunu
  • auto - videi draudzīgiem auto izdevīgāks līzings
  • brīvdienu ceļvedis - Andris Vanags, AS "Sakret Holdings" padomes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Jāpalīdz "pārziemot" eksportspējīgiem

Māris Ķirsons, 07.04.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ieva Lūka/LETA

Meža nozarē strādājošie uzņēmēji koronavīrusa radītās sekas izjūt atšķirīgi un cenšas pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Būtiskākais ir iesaldēto līdzekļu samazināšana visos posmos un darba plāna izveidošana divām nedēļām, vienlaikus esot gataviem situācijai, kad pieprasījums strauji pieaugs.

Uzņēmēji norāda, ka nozares ekonomisko situāciju vairāk ietekmē nevis Latvijas valdības noteiktie ierobežojumi koronavīrusa izplatības apturēšanai, bet gan tas, kā rīkojas koksnes izstrādājumu pircējvalstu valdības un šo valstu industriālo produktu pircēji, un arī konkurentvalstu ražotāji.

Pārtikas ražotāju komentārus par esošo situāciju lasiet 31. marta žurnālā "Dienas Bizness".

"Situācija pašreizējos apstākļos mēdz mainīties ne tikai pa dienām, bet reizēm arī pa stundām un pat minūtēm, tāpēc tas, kas bija aktuāli pirms nedēļas, šodien tāds vairs nav," žurnālam "Dienas Bizness" skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši jau trīs gadi, kopš Ventspils novada alus darītavas "Užavas Alus" vienīgais īpašnieks un valdes loceklis Uldis Pumpurs nodeva 99% uzņēmuma kapitāldaļu savam dēlam Oskaram Pumpuram.

U. Pumpurs ar lepnumu rāda ģimenes ģerboni, kurā uz viena kāta plaukst trīs apiņu pumpuri, jo bizness ir visu trīs ģimenes locekļu – viņa, sievas Irēnas un dēla Oskara – lolojums.

Tieši tas, ka šis ir ģimenes uzņēmums, piešķir zīmolam īpašu vērtību. O. Pumpuram netrūkst ambīciju alus darītavas attīstībā, taču pagaidām uzņēmuma vadības groži ir tēva rokās, kurš uzskata, ka visam ir jāpieiet ar mēru un apdomu.

"Lai arī dēlam pieder 99% uzņēmuma kapitāldaļu, es viņu kontrolēju un faktiski vadu alus darītavu. Statūti paredz, ka tikai es varu pieņemt lēmumus un bez manis nekas nevar notikt. Šobrīd viņš uzņēmumā pilda direktora vietnieka pienākumus," intervijā žurnālam "Dienas Bizness" saka U. Pumpurs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Investori valstis var vērtēt pēc Covid-19 indeksa

Māris Ķirsons, 05.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

Ja agrāk potenciālie investori būtisku vērību pievērsa valstu "Doing Business" un Globālās konkurētspējas indeksiem, tad tagad, iespējams, nozīme varētu būt arī Covid-19 ierobežošanas un apkarošanas konkurētspējas indeksam, kurā Latvija pašlaik ierindota 39. vietā

To intervijā žurnālam "Dienas Bizness" stāsta uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju eksperts Ģirts Greiškalns, kurš šobrīd konsultē un apmāca Aberdīnas un Grampiānas reģiona tirdzniecības palātas uzņēmumus Skotijā (Lielbritānijā), kā arī ir Lielbritānijas–Latvijas Tirdzniecības kameras pārstāvis Ziemeļaustrumu Skotijā.

Ģ. Greiškalns pieļauj, ka tieši šāds vai līdzīgs no vairākiem kritērijiem veidotais indekss varētu būt viens no faktoriem, lai tieši tajās valstīs, kuras veiksmīgāk apkaro un cīnās ar vīrusa ierobežošanu, arī ātrāk atjaunotos ekonomika.

"Pieļauju, ka tās valstis, kuras ir un būs šī saraksta augšgalā, savu ekonomiku varēs atjaunot straujāk nekā tās, kuras ir augsta riska zonā (otrs saraksts) [abi saraksti lasāmi 5.maija žurnālā "Dienas Bizness"], iespējams, pat veidosies ekonomiski ātrāk atjaunojošos valstu salas. Viena no tādām valstu grupām varētu būt Baltija," viņš saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #40

DB, 13.10.2020

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir turpat 10 tūkstoši Ministru kabineta noteikumu un gandrīz 6 tūkstoši dažādu likumu.

Šīsnedēļas žurnālā Dienas Bizness pēta, kurām nozarēm dienaskārtībā ir jautājumi par jauniem likumiem un sekām, kas rodas pārmērīgo regulējumu dēļ.

Lasi žurnāla #DienasBizness 13.oktobra numurā:

  • viedokļi - kā Latvijas uzņēmējdarbības vidi ietekmē pārāk stingrs nozaru regulējums?
  • aktuāli - kam vajadzīgi zemnieki un invalīdi?
  • tēma - pārregulētas nozares
  • finanses - sacensība par digitālo valūtu
  • mazumtirdzniecība - TOP mazumtirgotāji Latvijā
  • būvgruži – nozarē tiecas uz zero waste
  • likumdošana - Ināra Pētersone par nodokļu reformu
  • brīvdienu ceļvedis - Juris Rūsa, R GRUPA valdes priekšsēdētājs
  • DB Konferences sadarbības materiāli – energoefektivitāte, aizsargājamās teritorijas Latvijā, nekustamā īpašuma tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #30

DB, 04.08.2020

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā zinātnes žurnāla "The Lancet" pētnieki prognozē, ka Latvijā pēc 80 gadiem dzīvos ap 430 000 cilvēku. Turklāt Latvija ir valsts, kurā būs visstraujākais iedzīvotāju skaita kritums. Šādas prognozes ir izteiktas, ņemot vērā Latvijas pašreizējo situāciju.

Kopš Latvijā tiek veikta tautas skaitīšana, mūsu teritorijā ir fiksēts arī mazāks iedzīvotāju skaits, un tas bija 1860. gadā, kad šeit dzīvoja 1,22 miljoni iedzīvotāju.

Starptautisko ekspertu aplēses liecina, ka Latvijā iedzīvotāju skaits turpinās samazināties, kas radīs gan ekonomiskas, gan sociālas problēmas – maz strādājošo, daudz uzturamo, maz patērētāju.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 4. augusta numurā:

  • viedokļi - iedzīvotāju skaita sarukums komplektā ar Covid-19
  • aktuāli - strīds par NĪN reformu sākas
  • tēma - Latvija var kļūt mazāka par Rīgu
  • pētījums - darba devējiem piešķirtās pilnvaras atšķiras
  • intervija - ar Eiropas Parlamenta deputāti un bijušo Latvijas kultūras ministri Daci Melbārdi par kultūras nozari gan Eiropas Savienībā kopumā, gan arī Latvijā
  • investīcijas - pandēmija liek spīdēt zeltam
  • zinātne - Rīgā spirulīna aug tikpat laimīga kā Āfrikā
  • mobilitāte - par auto koplietošanu jeb carsharing
  • brīvdienu ceļvedis - Elīna Cēsniece - smiltsērkšķu dārza "ZELT" saimniece

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā: rekords – 24,43 miljoni

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, 17.04.2020

1932,1 m2 zemes un administratīvā ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 21

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žurnāls "Dienas Bizness" publicējis ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa bija Latvijas apstākļiem fantastiska – 91 miljons eiro, tad pērn virsotne ir bijusi tikai nepilnu 24,5 miljonu eiro apmērā.

Ieskats TOP 3 darījumos:

Par rekordaugstu summu pērn 25. septembrī SIA "Valdemāra centrs" pārdeva 1932,1 kvadrātmetru zemes un administratīvo ēku Krišjāņa Valdemāra ielā 21. Zemi kompānija ieguva 1998. gadā kā Rīgas domes mantisko ieguldījumu par summu 636 610 lati (905 814 eiro).

Pērnā gada 3. decembrī SIA "KBB Real Estate" bez hipotekārajiem kredītlīdzekļiem nopirka 895 kvadrātmetrus zemes ar ēku Vecrīgā, Kaļķu ielā 15. To pārdeva SIA "Key 15", kas to 2012. gadā ieguva īpašumā par 6,22 miljoniem latu (8,85 miljoni eiro). Žurnālā "Dienas Bizness" lasi pašreizējo pārdošanas cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāze var palīdzēt visai tautsaimniecībai Latvijā tuvoties klimata neitralitātei, pašlaik šī energoresursa loma ir novērtēta tieši enerģētikā, taču nav izmantotas tās iespējas, kādas paveras transportā un arī lauksaimniecībā.

Lai šādas priekšrocības izmantotu, ir nepieciešama ne tikai atbilstoša valsts politika, bet arī attiecīgi instrumenti šo ieceru iedzīvināšanai.

"Objektīvi izvērtējot dažādus sektorus un to ietekmi (CO2 izmešu apmērus) uz klimatu, jāsecina, ka Latvijā ir trīs jomas, kuras rada vislielākās siltumnīcu gāzu emisijas, – lauksaimniecība, transports un enerģētika," situāciju žurnālam "Dienas Bizness" skaidro AS "Latvijas Gāze" Biznesa attīstības vadītājs Jānis Bethers.

Viņš atzīst, ka līdz šim īpaši aktīvi Latvija, raugoties no klimata skatupunkta, ir darbojusies enerģētikas nozarē. Enerģētikā dabasgāze nodrošina fleksibilitāti – spēju reaģēt gan uz sezonālām, gan arī ļoti straujām īstermiņa pieprasījuma izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmija ir kļuvusi par draudu daudzu uzņēmumu maksātspējai un paaugstinājusi maksātnespējas risku. Situācija raisa jautājumus par to, ko un kā darīt, lai sarežģījumus pārvarētu bez būtiskiem zaudējumiem.

Pēc žurnāla "Dienas Bizness" aptaujāto domām, pašlaik pat vēl neesot iespējams prognozēt reālos postījumu apmērus, jo ir zināmas smagi cietušās nozares – viesmīlība, tūrisms, sabiedriskā ēdināšana, bet mazāk publiski zināms par darbības rādītājiem nozarēs un uzņēmumos, kuri darbu martā un aprīlī turpināja. Arī šie uzņēmumi sajuta pasūtījumu apsīkumu, cenu kritumu un rēķinu apmaksas termiņu pagarināšanos.

"Pašlaik Latvijā ir vairākas krīzes – koronavīrusa, tranzīta un tā dēvētā cīņa par naudas higiēnu. Tā sacīt – trīs vienā, un tāpēc arī kopējā situācija ar daudzu uzņēmumu maksātspēju nav tā iepriecinošākā, un sliktākais scenārijs būtu svētki maksātnespējas administratoriem, kura īstenošanos nevajadzētu pieļaut," situāciju vērtē AS "Brīvais vilnis" līdzīpašnieks Arnolds Babris. Viņaprāt, Latvijā nedrīkst pieļaut maksātnespējas cunami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad skaidrību par dzīvi nākotnē jau tā pamatīgā miglā ietinusi globālā pandēmija. Gada beigās uz tās fona gaidāms vēl viens būtisks notikums, kas arī var noteikt daļas pasaules dzīvi, – ASV prezidenta vēlēšanas.

Pagaidām reitingi šķietami nedaudz vairāk runā par labu tam, ka tajās laurus plūks ASV Demokrātu partijas kandidāts Džo Baidens. Bilde šajā ziņā gan nav neapšaubāma, jo pēdējā laikā abu kandidātu uzvaras iespējas sākušas izlīdzināties.

Ar līdzīgiem reitingiem mēdz būt visādi, un nav izslēgta situācija, ka šajās vēlēšanās ir vēl arī citi pavērsieni. Ja vēlēšanu iznākums izrādīsies pietiekami neskaidrs, ir iespējama aktīva tā apšaubīšana no abu ASV vadošo politisko spēku puses. Tas var nozīmēt, ka globāli ietekmīgākajā valstī demokrātiskos procesus pārņem arvien lielāka šaubu ēna, kam kādā brīdī var būt būtiska negatīva ietekme arī uz pārējo pasauli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas nodokļu sistēmā varētu kļūt par realitāti, ja valdība atbalstīs Finanšu ministrijas sagatavotos ierosinājumus.

Vairāki žurnāla "Dienas Bizness" aptaujātie uzskata, ka šis ir sava veida starta šāviens diskusijām par to, kādai būtu jābūt nodokļu sistēmai Latvijā. Eksperti atgādina, ka nodokļu būtiska palielināšana ekonomiskās lejupslīdes laikā izraisīs negatīvas blaknes – legālo darba vietu sarukumu un ēnu ekonomikas pieaugumu, tāpēc ar radikālām idejām par jaunu nodokļu ieviešanu jābūt ļoti piesardzīgiem.

Vairāki aptaujātie ir piesardzīgi par to, vai pašlaik patiešām ir nepieciešama jauna nodokļu sistēmas reforma, jo ir sācies 2018. gada nodokļu reformas trešais gads, kas ir pārāk īss termiņš, lai varētu bezkaislīgi novērtēt iepriekšējās reformas rezultātus – gan tās pozitīvos, gan arī negatīvos aspektus. Minēto iemeslu dēļ tiek pausta nostāja, ka pašlaik nekādus radikālus soļus spert nevajadzētu. Lai būtu objektīvs vērtējums, nodokļu sistēmai būtu jāpastrādā vismaz piecus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #13

DB, 31.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Krīze var skart jebkuru organizāciju, bet par spēju to pārvaldīt liecina tas, cik labi organizācija ir sagatavojusies. Jau šobrīd ir skaidrs, ka šā gada lielākās krīzes būs saistītas ar koronavīrusa izraisītajām sekām.

Saistībā ar koronavīrusa Covid-19 izplatību un ārkārtas situācijas izziņošanu Latvijā, mazumtirdzniecības veikalu tīklos tika novērots liels pircēju pieprasījums pēc ilgtermiņa uzglabāšanas produktiem. Veikali šo pieprasījumu spēja nodrošināt un ažiotāža novērsta.

Tikmēr ārkārtējā stāvokļa izsludināšana Latvijā ir radījusi neparedzētus apstākļus darba tirgū kā darba devējiem, tā darba ņēmējiem un arī dažādu pakalpojumu sniedzējiem, tādēļ advokāti steidz atbildēt uz jautājumiem par nepārvaramas varas apstākļu iestāšanos.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 31. marta numurā:

  • viedokļi - "Latvijas Dzelzceļš" no devēja kļūst par prasītāju
  • aktuāli - force majeure apstākļi Covid-19 laikā
  • finanses - turpinās apkarot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju
  • tēma - krīžu cena, riski un iespējas
  • tabakas nozare grūtos laikus pārdzīvo labi
  • pasākumu organizēšana - Baltijas sporta samitu iesildīs tiešsaistē
  • parādu piedziņā jāmeklē kompromiss
  • pārtikas ražotāji iztur pircēju ažiotāžu un paradumu maiņu
  • lauksaimniecība - Strausu ferma "Nornieki" tiecas uz izcilību
  • intervija - Lauris Leitis, "Cafè Osiris" vadītājs
  • dizains - "mammalampa" iekarojusi savu vietu uz pasaules dizaina skatuves
  • auto - par degvielas veidu izšķiras politiķi
  • brīvdienu ceļvedis - Iveta Vanaga, SIA "A-Sono" un zīmola "FaceLatvia" līdzīpašniece, Rīgas gide

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Force majeure apstākļi Covid-19 laikā

Jānis Maršāns, 31.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Viktorija Jarkina

Foto: no personīgā arhīva

Ārkārtējā stāvokļa izsludināšana Latvijā ir radījusi neparedzētus apstākļus darba tirgū kā darba devējiem, tā darba ņēmējiem un arī dažādu pakalpojumu sniedzējiem. Uz aktuāliem jautājumiem atbild advokātu biroja "Sorainen" zvērināta advokāte Viktorija Jarkina.

Fragments no intervijas, kas publicēta žurnālā "Dienas Bizness":

Civillikumā nav noteikta nepārvaramas varas jeb force majeure definīcija. Vai ārkārtas situācijas izsludināšana automātiski uzskatāma par nepārvaramas varas apstākļu iestāšanos?

Ārkārtējā stāvokļa izsludināšana, piemērotie ierobežojumi un vīrusa izplatīšanās var tikt uzskatīti par nepārvaramas varas apstākļiem tikai tad, ja līguma saistību izpildi šie apstākļi objektīvi ietekmē, padarot līguma izpildi par neiespējamu šo apstākļu dēļ. Tomēr lielāka uzmanība pievēršama faktiskajam stāvoklim, nevis ārkārtas situācijas izsludināšanas faktam pašam par sevi.

Tāpat jānorāda, ka, ja līguma puses iekļauj ārkārtas situācijas izsludināšanu starp nepārvaramās varas apstākļiem, tad šāda atruna būs automātiski saistoša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #36

DB, 15.09.2020

Dalies ar šo rakstu

Statistikas dati rāda, ka krīzes laikā ir samazinājies nodarbināto atalgojums un tas ir noticis privātajā sektorā.

No iepriekšējās krīzes parauga – brīdī, kad apstājās ekonomika privātajā sektorā, nekas cits neatlika, kā samazināt algas un atlaist darbiniekus valsts sektorā.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 15. septembra numurā:

  • viedokļi - ko valsts var darīt efektīvāk, gudrāk, savādāk, mazāk vai nemaz
  • aktuāli – sagaidāmi skaļi procesi OIK lietās
  • tēma - "Dienas Bizness salīdzina" atalgojumu valsts pārvaldē un privātajā sektorā
  • likumdošana - akcionāru karu izbeigšanai nepieciešams kapitālais remonts
  • ārpolitika - kas būs, ja ASV paralizēs politiskā krīze
  • mazumtirdzniecība - turpina iepirkties, bet dara to citādi
  • biznesa psiholoģija - vadītājs birojā un darbinieki attālināti?
  • dzīvesstils – radoša digitālā satura mārketinga aģentūras "New Black" dibinātāja Artūra Medņa un dzīvesbiedres Ilzes Mednes kaislība - motocikli
  • brīvdienu ceļvedis - Brigita Bula, "Brigita Bula arhitekti" vadošā arhitekte

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi Jūrmalā: rekords - 3,10 miljoni

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, 22.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Dienas Bizness" turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā.

Kūrortpilsētā pērn reģistrēti tikai 15 darījumi, kuros darījuma summa bija miljons eiro vai vairāk, un darījuma cenas rekords ir bijis pieticīgs – 3,1 miljons eiro

Ieskats TOP darījumos:

1997. gadā dzimusī Latvijas pilsone Mona Martinsone divos darījumos, katrā nopērkot pusi, pagājušā gada 20. un 21. maijā nopirka 3735 kvadrātmetrus zemes ar dzīvojamo māju Vikingu ielā 25, Jūrmalā. Īpašumu pārdeva SIA "MMA Invest", kas to ieguva 2017. gadā par trīs miljoniem eiro. Darījums veikts bez hipotekārajiem kredītlīdzekļiem.

1953. gadā dzimusī Marina Mamontova pagājušā gada 19. jūnijā nopirka pusi no 5519 kvadrātmetru liela zemesgabala Ernesta Birznieka-Upīša ielā 3, Jūrmalā, uz kura atrodas divas dzīvojamās mājas, pirts ēka, saimniecības ēka un noliktavas ēka ar nojumi. Īpašumu pārdeva Kiprā reģistrēts uzņēmums "Tobis Ent, Limited". Iepriekšējais darījums ar šo nekustamo īpašumu slēgts 2012. gadā par 3,83 miljoniem latu (5,45 miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

VIDEO: No uzvalku pasaules mēbeļu biznesā

Monta Glumane, 28.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Bijušais bankas darbinieks un nekustamo īpašumu mākleris Armands Grīnbergs jau vairākus gadus biroja darbu ir iemainījis pret interjera priekšmetu radīšanu no koka.

Koka dizaina mēbeles Pierīgā viņš sāka radīt pirms aptuveni pieciem gadiem. "Toreiz vēl strādāju bankā "Citadele". Nopirku jaunu gultu, un man vajadzēja atrast televizora galdiņu. Nolēmu, ka to uztaisīšu pats. Tā tapa pirmais, un daudziem iepatikās. Palēnām pa vakariem sporta pēc sāku ķimerēties. Aizgāju no bankas, no uzvalku pasaules un sāku darboties šajā biznesā," žurnālam "Dienas Bizness" stāsta zīmola "Groods" izveidotājs Armands Grīnbergs.

Šobrīd interjera priekšmetu radīšana no koka ir viņa pamatnodarbošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi ārpus Rīgas: rekords - 6,3 miljoni

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, 09.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Dienas Bizness" turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā.

6,3 miljoni eiro – tāds bijis lielākā Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā 2019. gadā fiksētā nekustamā īpašuma (izņemot zemi) darījuma apmērs valstī ārpus Rīgas un Jūrmalas.

Ieskats TOP darījumos:

Latvijā reģistrētā SIA "Dinex Latvia" pērn 31. jūlijā pārdeva ārvalstu juridiskai personai "Dinex Emission Holding AS" 4,55 hektārus zemes ar astoņām ēkām Rubeņu ceļā 58, Raubēnos, Cenu pagastā, Ozolnieku novadā. Pārdevēja šo īpašumu ieguva 2002. gadā par 201 790 latiem (287 121 eiro).

SIA "Apex Investments" pērn 1. aprīlī pārdeva 7/8 daļas no patstāvīga ēku nekustamā īpašuma Viestura ielā 10, Daugavpilī. To par saviem līdzekļiem nopirka SIA "DV Serviss Group".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgā spirulīna aug tikpat laimīga kā Āfrikā

Anda Asere, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksperimentālajā ražotnē "SpirulinaNord" spēj ražot 3 kg svaigas spirulīnas nedēļā un cer ik pa dažiem mēnešiem šo apjomu dubultot.

Latvijas ziemeļu klimatā uzņēmums var audzēt spirulīnu 12 mēnešus gadā pretēji aptuveni sešu mēnešu sezonai Francijā un deviņu mēnešu sezonai Āfrikā. Baltijā un tuvākajā reģionā neviens neaudzē mikroaļģes biofotoreaktoros. Uzņēmums strādā pie ceturtās fotobioreaktora versijas, kas būs efektīvāka, ražīgāka, aizņems mazāk vietas.

Zinātnē un pētniecībā arī ir savas modes tendences, un, saprotot, ka viņas iepriekš apskatītā tēma – implanti no stikla keramikas – šobrīd īsti nav aktuāla, kā arī to, ka, lai tos komercializētu, ir vajadzīgas desmitgades, "SpirulinaNord" līdzdibinātāja un Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece Agnese Stunda-Zujeva vēlējās nomainīt pētniecības tēmu. Otra līdzdibinātāja – RTU Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas vadošā pētniece Kristīne Veģere – zināja, ka mikroaļģes ir modē un būs arvien pieprasītākas, jo tā ir strauji augoša biomasa un ir pat tādas sugas, kas dubulto biomasu reizi dažās stundās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Valsts komunikācija sociālajos tīklos – juridiski nesaistoša

Jānis Goldbergs, 08.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13 ministrijas, desmitiem to pakļautības iestāžu un saistītu valsts uzņēmumu, kā arī pašvaldības uztur savas interneta vietnes sociālajos tīklos "Twitter" un "Facebook", kur ik dienas tiek pausta valsts nostāja, izplatīta informācija. Visām šīm ziņām nav juridiska spēka.

"Ir jautājumi, kas ir labāk komunicējami sociālajos tīklos, un ir tādi, kam neapšaubāmi vajadzēs izvēlēties citus kanālus, lai atbilde iegūtu juridisku spēku. Taču par teikto sociālajos tīklos ir jāatbild gan sabiedrības priekšā, gan jādomā par to, ka komunikācijas saturs var tikt izmantots arī juridisku jautājumu risināšanai," žurnālam "Dienas Bizness" saka Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Realitāte, ko "Dienas Bizness" novērojis, – ja aplamības tiek pamanītas, tās dzēš un, iespējams, pēc plašām runām tajos pašos sociālajos tīklos kāds komunikācijas speciālists zaudē darbu.

"Pret komunikāciju sociālajos tīklos ikvienam, tai skaitā valsts iestādēm, ir jāattiecas tikpat nopietni kā pret komunikāciju tradicionālajos medijos, jo sekas ir identiskas. Atšķirība ir tā, ka sociālajos tīklos komunikācija notiek reālā laikā un tā ir divvirzienu, tāpēc valsts iestādēm jāspēj reaģēt ātri un precīzi," kļūmes komentē J. Citskovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot aptauju trīs sociālajos tīklos - "Instagram", "Facebook" un "Twitter" - "Dienas Bizness" guvis apstiprinājumu tam, ka darba devēji Latvijā ir pretimnākoši aicinājumam ļaut darbiniekiem strādāt no mājām.

Aptaujas rezultāti visās trīs interneta vietnēs ir lielā mērā līdzīgi. "Instagram" 64% aptaujāto norādīja, ka strādā attālināti no mājām, bet 36% - uz vietas darbavietā, "Twitter" - 56% aptaujāto strādā attālināti no mājām, bet 44% - darbavietā, savukārt "Facebook" 59% aptaujāto apstiprināja, ka strādā attālināti, bet 41% - joprojām dodas strādāt uz vietas.

Līdz ar Covid-19 uzliesmojumu, arvien vairāk darba devēju aicina savus darbiniekus veselības drošības dēļ palikt strādāt no mājām. Arī daudzi "Dienas Bizness" darbinieki savas un citu veselības drošības dēļ šobrīd strādā no mājām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #33

DB, 25.08.2020

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz 55% sadārdzinājums četru gadu laikā, kas naudas izteiksmē ir ap 50 miljoniem eiro, – par šādu summu dārgāka kļuva Stradiņa slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvniecība laika posmā no 2016. līdz 2020. gadam.

"Dienas Bizness" ir sekojis līdzi procesiem ap būvniecību, un šobrīd var vēlreiz pārliecināties, ka jau tolaik bija zināms – plānot objekta cenu 1500 eiro par kvadrātmetru bija politisks lēmums, nevis reālajā ekonomikā pamatota argumentācija.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 25. augusta numurā:

  • viedokļi - 2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu partiju priekšvēlēšanu programmu vērtējums
  • aktuāli – partiju solījumi bez finansiāla seguma
  • tēma - vai politiķi apzināti plāno būvēt lētāk?
  • DB konferences - gāzes artava klimata neitralitātes sasniegšanā
  • zaļā ekonomika - jaunaudžu kopšanai vajadzīga motivācija
  • pārtikas ražošana - lielāks dabas resursu nodoklis paaugstinās pārtikas cenas Latvijā
  • tendences - netradicionālie ekonomikas indikatori: lūpukrāsas patēriņa tendenču mērīšana u.c
  • brīvdienu ceļvedis - Aigars Fadejevs, rehabilitācijas klīnikas "AF Workout" īpašnieks un vadītājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #19

DB, 12.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Pārsteigumu nav – tā var teikt par statistikas datiem, kuri rāda uzņēmējdarbības vidi aprīlī.

Bezdarbnieku skaits pieaudzis, pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits sarucis. Vēl šā gada martā PVN maksātāju skaits bija 79 032, bet maija sākumā – 72 947. Seši tūkstoši PVN maksātāju mēneša laikā izgaisuši.

Līdz 30. aprīlim bankas no uzņēmumiem bija saņēmušas vairāk nekā 2,6 tūkstošus pieteikumu piešķirt kredītbrīvdienas. Būtiski arī sarucis kredītu pieteikumu apjoms.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 12. maija numurā:

  • viedokļi - Covid-19 ierobežojumu mīkstināšana
  • aktuāli - restarts prasa palielināt valsts lomu
  • aktuāli - jauni uzņēmumi rodas uz pusi mazāk
  • tēma - kreditēšanas standarti kļūst striktāki
  • ekonomika - pandēmija maina valdību lomu sabiedrības dzīvē
  • enerģētika - līderi nemainās; elektroenerģijas cenas; zaļā enerģija
  • tehnoloģijas - ieguvēji tie, kas prot pielāgoties
  • transports/loģistika - taksometri cieš zaudējumus kopā ar tūrismu
  • transports/loģistika - "Bolt Latvija" ātri pielāgojās situācijai
  • veselības aprūpe - zālēm jākļūst vēl pieejamākām
  • biznesa psiholoģija - strauji notikumi prasa ātru reakciju
  • bizness reģionos - uzlabotais restorāns "Kest" Cēsīs
  • iepakojums - "Madara Cosmetics" izmanto OWP (Ocean Waste Plastic) materiālus
  • brīvdienu ceļvedis - Artūrs Gailītis, SIA "Rezidence" un organizācijas #viedi izveidotājs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar plašiem protestiem nupat notikušo prezidenta vēlēšanu iznākuma dēļ Baltkrievija šobrīd ir nonākusi pasaules uzmanības centrā. Starptautiskā Valūtas fonda aplēses liecina, ka šīs valsts tautsaimniecība šogad varētu sarukt par 6%.

Jebkādas prognozes par Baltkrievijas ekonomikas dinamiku šobrīd ir neskaidras. Baltkrievijas politiskā krīze valsts nedienas tautsaimniecībā vismaz īstermiņā var krietni padziļināt. Nav izslēgts scenārijs, ka savu darbu sāk iepauzēt lielie Baltkrievijas valdības kontrolētie uzņēmumi, un tas var novest pat līdz veselas ekonomikas sabrukumam.

Ja tā notiktu, tas būtu trieciens arī Latvijas mazajai, atvērtajai tautsaimniecībai. Var vien minēt, kā tieši attīstīsies notikumi šajā valstī un kādas tam būs sekas.

Latvijas tirdzniecība ar kaimiņvalsti pēdējos gados augusi, un vismaz pagājušajā gadā no Baltkrievijas importējām preces aptuveni par 130 miljoniem eiro vairāk, nekā eksportējām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Prognozētā lejupslīde komplektā ar PVN maksātāju atgriešanos

Māris Ķirsons, 03.08.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto avots: Pixabay

Jaunu uzņēmumu reģistrācija un arī darba ņēmēju skaits šogad turpinājis savu lejupslīdi, taču pēc vairāku mēnešu pieredzētā PVN maksātāju krituma to skaits ir pieaudzis.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos reģistrēti 4369 jauni uzņēmumi – par piektdaļu mazāk nekā gadu iepriekš attiecīgajā periodā, tā uzrādot zemāko rādītāju pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA "Lursoft" dati.

Pirmajos sešos mēnešos šogad likvidēti kopskaitā 6109 uzņēmumi. Starp pirmajā pusgadā likvidētajiem uzņēmumiem vairāk nekā ceturtā daļa pārstāv tirdzniecības sektoru, savukārt desmitā daļa pārstāv profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumus, kas aptver tādas apakšnozares kā juridiskos un grāmatvedības pakalpojumus, reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumus u.c.

Savukārt izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sektors, kas viens no pirmajiem izjuta Covid-19 krīzes sekas, apstājoties tūristu plūsmai, nav ierindojies starp nozarēm, kuru uzņēmumi šogad būtu likvidēti vairāk nekā citi.

Komentāri

Pievienot komentāru