Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien pieaugušas par vairāk nekā 5% saistībā ar Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmumu samazināt naftas ieguvi.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieaugusi par 5,1% līdz 79,58 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena kāpusi par 5,2% līdz 84,02 dolāriem par barelu.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā.

Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā.

Samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

Pēc 98,86% AS Diena akciju iegādes, uzņēmējs Viesturs Koziols AS Žurnāli un Diena (AS Diena mātes uzņēmums) iekļāvis uzņēmumā SIA Rīgas Tirdzniecības osta (RTO). Turpmāk V.Koziols plāno vadīt RTO padomi, koncentrējoties uz visa koncerna stratēģisko vadību. Savukārt koncernā plānotas investīcijas un iespējama akciju kotācija biržā.

«Pirms diviem gadiem vienojos ar iepriekšējiem AS Diena īpašniekiem par 51% un vēlāk arī par atlikušo akciju iegādi. Tas ir izdarīts. Tagad uzņēmuma operatīvo vadību esmu gatavs uzticēt citiem un pats lielāku uzmanību pievērst arī pārējo savu īpašumu pārvaldībai. Tādēļ pieņēmu lēmumu AS Žurnāli un Diena, kas ir 98,86% AS Diena akciju turētājs, uz pirkuma līguma pamata, iekļaut RTO, kur esmu lielākais īpašnieks ar sev piederošiem 36%. Tā kā RTO konsolidētais apgrozījums 2011.gadā pārsniedza 25 milj. latu, darījuma apstiprinājums vēl jāsaņem no Konkurences padomes. Lēmums, kurš turpmāk pildīs AS Diena valdes priekšsēdētāja pienākumus, vēl nav pieņemts,» informē V.Koziols.

Par laikraksta Diena, kultūras izdevuma KDi un žurnāla Sestdiena izdevēja SIA Dienas mediji vienīgo īpašnieku kļuvis līdzšinējais a/s Diena valdes priekšsēdētājs Edgars Kots.

Pašreizējais SIA Dienas mediji un laikraksta Diena galvenais redaktors Gatis Madžiņš turpinās pildīt amata pienākumus un apliecina, ka nekādas izmaiņas medija redakcionālajā virzībā un redakcijas sastāvā nav plānotas.

«Lēmums iegādāties Dienu mediju videi tik mainīgos un nestabilos apstākļos ir liels izaicinājums. Tajā pašā laikā tā visam laikraksta kolektīvam ir arī lieliska iespēja. 23. novembrī svinam 25 gadu jubileju, kas ir simboliski jaunam sākumam. Es ticu šai avīzei, es ticu iespējām to attīstīt, es ticu, ka vārds Diena būs pašsaprotama mediju telpas sastāvdaļa vēl ilgi. Tāpat noteikti vēlamies pateikt lielu paldies mūsu uzticīgajiem lasītājiem un solām nākotnē tos nepievilt,» saka Kots.

Mediju eksperte Anda Rožukalne uzskata, ka kārtējās izmaiņas vienā no lielākajiem Latvijas laikrakstiem, liecina par lielu nestabilitāti un neprasmīgu biznesa vadību. Turklāt mainīti ne vien Dienas galvenie redaktori, bet arī menedžments, kurā, viņasprāt, nav iekļauti spēcīgi mediju profesionāļi. «Izmaiņas vadībā liek domāt, ka Diena tiek novājināta,» vērtē eksperte.

«Tik būtiskos amatos svarīga ir izcilība un sevis pierādīšana iepriekš,» viņa pauž. «Varbūt šie cilvēki neapzinās, ka tiek izmantoti un piemeklēti citiem mērķiem,» piebilda A.Rožukalne.

Jaunā Dienas vadība ir likvidatoru komanda, un laikraksts, visticamāk, ilgāk par jauno gadu neizturēs, tā aģentūrai BNS pauda bijušais koncerna vadītājs Arvils Ašeradens, kurš tagad iesaistījies politikā.

«Es drīzāk nosauktu šo komandu par likvidatoru komandu laikrakstam,» viņš teica. A.Ašeradens uzskata, ka viss tiek darīts, lai īsi pirms vēlēšanām, vienkārši pārņemot varu laikrakstā, vai nu to apklusinātu, vai sasniegtu konkrētus mērķus un pēc tam likvidētu. Viņaprāt, «tā sāk kļūt par nacionālu problēmu», jo arvien mazāk paliek tādu mediju, kas sniedz neatkarīgu komentāru un viedokli.

Laikraksta Diena kontrolpaketes īpašnieks Viesturs Koziols grasās iegādāties arī atlikšos Roulendu ģimenei piederošos 47,84% AS Diena akciju, liecina paziņojums laikrakstā Diena.

Pēc darījuma noslēgšanas V. Koziolam piederošajam uzņēmumam AS Žurnāli un Diena piederēs 98,84% AS Diena akciju.

«Esmu ļoti pateicīgs Roulendu ģimenei, ar kuru, jau iegādājoties 51% akciju, bija vienošanās turpināt sarunas arī par atlikušo akciju iegādi. Gan Roulendu ģimene, gan tagad arī es, neiegādājāmies plaukstošu, pelnošu uzņēmumu. Mēs iegādājāmies mediju, kuram nepieciešama ļoti liela uzmanība un smags darbs, lai šo mediju atkal padarītu konkurētspējīgu, pelnošu un galvenais - lasītājiem nepieciešamu,» paziņojumā raksta V. Koziols.

Mediju koncerna a/s Diena valde par SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Dienas mediji valdes locekli iecēlusi Jāni Ogstu.

Uzsākot darbu SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Dienas Mediji, J.Ogsts kā savas prioritātes min abu uzņēmumu turpmāku attīstību, auditorijas palielināšanu un finanšu rezultātu uzlabošanu.

J. Ogsts no 2010. gada līdz 2012. gada pavasarim jau darbojās A/S Diena koncerna padomes priekšsēdētāja amatā. Iepriekš J. Ogsts strādājis finanšu sfērā, ieņemot biržas brokera amatu dažādos uzņēmumos.

Līdzšinējais SIA Izdevniecība Dienas Bizness un SIA Dienas Mediji valdes loceklis Ģirts Ansons turpina darbu AS Diena kā koncerna finanšu direktors un pārējo koncerna meitasuzņēmumu valdes loceklis.

Akciju sabiedrība Diena radījusi jaunu multimediālu platformu Hugo.lv, kurā apvienoti dažādu tematu videokanāli.

Hugo.lv būs pārstāvēti visi AS Diena mediju produkti – laikraksti, portāli un žurnāli. Paredzēts, ka jaunajā projektā savus kanālus varēs veidot arī citi interesenti – gan augstskolas un uzņēmēji, gan arī neatkarīgi sižetu veidotāji. Paralēli jaunajam produktam Hugo.lv izsludina atlasi konkursam Meklējam TV talantus.

«No mūsu puses jaunā mediju platforma ir eksperiments,» par Hugo.lv stāsta AS Diena izdevniecības Dienas mediji galvenais redaktors Guntis Bojārs. «Pirmais jautājums, ko uzdevām paši sev, – vai koncerns, kam ir milzu pieredze drukāto mediju jomā, spēj izveidot televīziju? Mana atbilde – spēj, ja savieno mūsu redaktoru un žurnālistu kompetenci ar to profesionāļu pieredzi, kas saprot un redz kadru.»

Viens no treknākajiem kumosiem, kas patiesībā esot iekārdinājis britu investorus Roulendus, ir telekomunikāciju giganti Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT), kuru valstij piederošās kapitāla daļas ir privatizējamo valsts īpašumu saraksta augšgalā.

Darījuma cena, kuru gatavi solīt britu investori, esot miljards dolāru – iespaidīgs cipars, kas līdzvērtīgs cenai, kādu pirms pāris gadiem piedāvāja abu uzņēmumu līdzīpašniece, ziemeļvalstu TeliaSonera. Līdz velēšanām diskusijām par Lattelecom un LMT privatizāciju pielikts punkts. Pēc tām – jautājums būs valdības kompetencē, norāda B. Rulle.

Žurnāliste gan skaidro, ka šobrīd, visticamāk, nav iespējams iegūt dokumentus, piemēram, Dienas pirkšanas, pārdošanas un pārvaldes līgumus, pilnvaras, kas juridiski apstiprinātu, ka Dienas patiesie īpašnieki ir vietējie oligarhi. «Taču līdzšinējā pieredze, šķetinot gan ar Lembergu, gan ar Šķēli saistītas lietas, vedina cerēt, ka tas ir tikai laika jautājums. Agrāk vai vēlāk dokumenti parādīsies,» tā B. Rulle.

No piektdienas, 8.februāra, transportlīdzekļu riteņu bloķēšana Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietās tiks aizstāta ar pēcapmaksas kvītīm. Kvīts tiks izrakstīta gadījumos, ja nebūs veikta priekšapmaksa vai apmaksātais transportlīdzekļa stāvēšanas laiks tiks pārsniegts, par ko uz transportlīdzekļa tiks novietots attiecīgs paziņojums.

Pēcapmaksa tiks noteikta kā konstanta summa par katru maksas autostāvvietas darba dienu. Ja transportlīdzeklis turpinās stāvēt maksas autostāvvietā arī nākošajā dienā un apmaksa šajā dienā nebūs veikta, pēcapmaksa par transportlīdzekļa stāvēšanu tiks aprēķināta no jauna par konkrēto dienu.

Jaunie noteikumi paredz, ka gadījumā, ja maksas autostāvvietas lietotājs nav veicis maksas autostāvvietas lietošanas priekšapmaksu, maksas autostāvvietas lietotājs veic maksas autostāvvietas lietošanas pēcapmaksu septiņkāršā stundas tarifa apmērā par katru kalendāro dienu, kas ir maksas autostāvvietas darba diena, atbilstoši šādai likmei: Ls 13.40 dienā - A zonas teritorijā; Ls 10.60 dienā - B zonas teritorijā; Ls 8.00 dienā - C zonas teritorijā; Ls 33.00 dienā - R zonas teritorijā; Ls 5.40 dienā - D zonas teritorijā. Noteikumu pilns teksts ir pieejams Rīgas satiksmes mājas lapā https://www.rigassatiksme.lv/lv/par-mums/normativie-dokumenti/ vai http://www.likumi.lv/doc.php?id=254592.

a/s Diena padome 2010. gada 10. maijā veikusi izmaiņas a/s Diena uzņēmumu valdēs un apstiprinājusi to sastāvus. Visi ieceltie valdes locekļi arī līdz šim bijuši a/s Diena uzņēmumu darbinieki, taču turpmāk a/s Diena valdē redakcijas pārstāvēs arī Dienas žurnālu galvenā redaktore un direktore Inga Gorbunova.

a/s Diena valdē stādās Sia Dienas Mediji un SIA Dienas bizness direktors Zigmārs Meija (valdes priekšsēdētājs), Inga Gorbunova, Mūkusalas tipogrāfijas direktors Visvaldis Trokša, un Mārtiņš Dukāts, kurš no 10. maija būs arī a/s Diena finanšu direktors.

SIA Dienas Mediji: Zigmārs Meija, Inga Gorbunova, Visvaldis Trokša.

Izdevniecība SIA Dienas bizness: Zigmārs Meija, Mārtiņš Dukāts.

SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala: Visvaldis Trokša, Zigmārs Meija, Mārtiņš Dukāts.

SIA Dienas Žurnāli: Zigmārs Meija, Inga Gorbunova, Visvaldis Trokša, brīva vieta.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

No nākamā gada 2. janvāra par a/s Diena valdes priekšsēdētāju kļūs Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors Edgars Kots, liecina medijiem izplatītais paziņojums.

[Papildināts viss teksts]

«Lai stiprinātu akciju sabiedrības Diena vadības kapacitāti un veicinātu straujāku uzņēmuma izaugsmi, a/s Diena padome, kuras sastāvā ir SIA Rīgas Tirdzniecības osta valdes pārstāvji, pieņēmusi lēmumu no 2013.gada 2.janvāra par mediju koncerna Diena valdes priekšsēdētāju iecelt Edgaru Kotu, kurš līdz tam bijis ilggadējs Latvijas Televīzijas vadītājs un mediju vidē strādājis aptuveni 20 gadus,» teikts paziņojumā.

Db.lv jau vēstīja, ka E. Kots ar gadu miju aiziet no darba LTV. Par jauno darba vietu viņš līdz šim klusēja, norādot uz konfidencialitātes norunu. Līdzšinējais a/s Diena valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs darbu pārtrauc šā gada 31. decembrī.

SIA Dienas mediji valde nolēmusi par laikraksta Diena galveno redaktoru iecelt Sergeju Ancupovu, savukārt par galvenā redaktora pirmo vietnieku - Dzintaru Zaļūksni.

S. Ancupovs ir pazīstams kā Nacionālo resursu institūta, direktors, kā arī savulaik darbojies kā izglītības un zinātnes ministra padomnieks mazākumtautību jautājumos. Tāpat viņš aktīvi darbojas kā profesionāls mūziķis un indiešu kultūras un mūzikas popularizētājs. NRI padomē ir gan politiķis Valdis Birkavs, jurists Aivars Borovkovs un publisko attiecību veidotājs Mārcis Bendiks.

Savukārt līdzšinējais laikraksta Diena galvenais redaktors Guntis Bojārs, kļūs par Dienas turpmāko Dienas mediju galveno redaktoru, «lai dotu viņam iespēju savu koncepciju paplašināt uz citiem a/s Diena laikrakstiem

Šogad, 4. aprīlī, notiks izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) rīkotais karjeras izglītības pasākums skolēniem Ēnu diena.

No šodienas ēnu devēji ir aicināti publicēt savas vakances portālā enudiena.lv, lai skolēni atkal varētu doties ēnot un praktiski izzināt interesējošās profesijas. Otro gadu pēc kārtas Ēnu dienas partneris ir mazumtirdzniecības tīkls “Maxima Latvija”, kā arī atbalsta Rīgas Tehniskā universitāte.

Ēnu devēji aicināti reģistrēt ēnu vietas portālā www.enudiena.lv līdz 1.martam, kad pieteikšanos portālā publicētajām vakancēm uzsāks skolēni.

“Ēnu dienā skolēni ne vien praktiski redz, kā strādā viņa interesējošās profesijas pārstāvis, bet iepazīst darba vidi kopumā – kā notiek darbs, kāda ir kultūra uzņēmumā, kādas prasmes jāapgūst papildus profesionālajām iemaņām. Darba devējiem šī ir lieliska iespēja iepazīstināt ar sevi potenciālos jaunos talantus, kas darba tirgū startēs jau pēc dažiem gadiem. Priecē, ka par mūsu partneri jau atkārtoti kļuvis lielākais privātais darba devējs “Maxima Latvija”, sniedzot jauniešiem padziļināti iepazīt mazumtirdzniecības nozari,” saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Ceturtdien, 5. augustā, izdevniecības Dienas Mediji galvenais redaktors Guntis Bojārs no amatiem atbrīvojis laikraksta Diena galveno redaktoru Sergeju Ancupovu un portāla Diena.lv galveno redaktori Gunitu Ogriņu. S. Ancupova līdzšinējais pirmais vietnieks Dzintars Zaļūksnis pazemināts amatā un turpmāk Dienā ieņems redaktora amatu ar pārbaudes laiku.

Guntis Bojārs savu lēmumu pamato ar Dienas Mediju darbinieku 29. jūlija iesniegumu AS Diena padomes priekšsēdētājam Jānim Ogstam un AS Diena valdes priekšsēdētājam Uldim Salmiņam. Iesniegumā Dienas Mediju darbinieki, satraukti par negatīvu ietekmi uz Dienas zīmolu, aicināja nekavējoties no amatiem atbrīvot S. Ancupovu, G. Ogriņu un Dz. Zaļūksni. Šo iesniegumu atbalstījuši arī citi AS Diena uzņēmumu darbinieki, kā arī daudzi Dienas ārštata autori. Atbilde uz šo iesniegumu tika lūgta līdz 2. augustam, bet tā nav saņemta līdz šim brīdim. Šis fakts novedis pie ļoti saspīlētas situācijas laikrakstu redakcijā un uzņēmumā kopumā.

Laikraksta Dienas Bizness apgrozījums pērn veidoja 1,49 miljonus latu, savukārt laikraksta peļņa bija 368 tūkstoši latu, salīdzinot ar 509 tūkstošus latu lieliem zaudējumiem, kas uzņēmumam bija 2009. gadā.

A/s Diena zaudējumi pērn, salīdzinot ar 2009. gadu, ir samazinājušies par trešdaļu. 2010. gadā a/s Diena zaudējumi veidoja 1,97 miljonus latu. Uzņēmums pērn ieguldīja dažādos projektos – nacionālo un reģionālo mediju attīstībā, žurnālu pārveidē un jaunu žurnālu izdošanā. Pērn a/s Diena modernizēja arī tipogrāfijas iekārtas.

SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala, kas 2010. gadā bija pelnošākais koncerna Diena uzņēmums, pērn palielināja eksportu par 34%, un tā ieņēmumi veidoja 9,37 miljonus latu, bet peļņa – teju 395 tūkstošus latu.

Koncerna nekustamā īpašuma uzņēmums SIA Mūkusalas Māja pērn nopelnīja teju 176 tūkstošus latu, bet SIA Biznesa atbalsta grupa Pre Prior, kas sniedz grānmatvedības un algu aprēķinu pakalpojumus a/s Diena meitasuzņēmumiem, pērn strādāja ar 18 tūkstošu latu peļņu.

Nepilnas trīs nedēļas pēc īpašnieku maiņas laikrakstam Diena iecelts jauns galvenais redaktors – no otrdienas šos pienākumus sāk pildīt fotogrāfs Ilmārs Znotiņš, informē a/s Diena sabiedrisko attiecību pārstāve Anna Muhka.

Iepazīstinot ar jauno galveno redaktoru, Dienas 51% īpašnieks uzņēmējs Viesturs Koziols norādīja, ka darbojies ar viņu vairākos projektos. Iepriekš abi strādājuši, piemēram, uzņēmēja žurnālā Republika.lv. Viņš teica, ka vēlas stiprināt kolektīvu ar profesionālu, stipru, uzticamu cilvēku, kurš ir lojāls valstij un kura vērtības sakrīt ar viņa vērtībām.

Savukārt Guntis Bojārs, kurš galvenā redaktora pienākumus pildīja kopš Sergeja Ancupova atbrīvošanas no amata augusta sākumā, arī turpmāk būs Dienas koncernā ietilpstošā uzņēmuma SIA Dienas mediji galvenais redaktors. Dienas mediji izdod laikrakstu Diena, laikrakstu Dienas Bizness, septiņus reģionālos laikrakstus un uztur desmit interneta portālus.

«Kāpēc no valsts budžeta var dotēt LVRTC, kas arī ir miljonus pelnošs uzņēmums, bet nevar komerciālos medijus, ja šī dotēšana ir uz sociālā pakalpojuma sniegšanas pamata? Jo milzīgam mediju koncernam, kāds ir MTG, šī summa būtībā neko neizšķir. Stāsts ir drīzāk par principu un regulējumu – kā panākt, lai tas veicinātu konkurenci TV mediju starpā,» laikrakstam Diena pauda NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants.

Viens no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) piedāvātajiem modeļiem, kā aizpildīt brīvās vietas bezmaksas virszemes apraides, paredz: ja uz brīvajām divām trim vietām bezmaksas apraidē tiktu rīkots konkurss, iespēja būt redzamiem bezmaksas pakā konkursā uzvarējušiem komerciālajiem medijiem pienāktos bez maksas. Tādējādi uzvarējušie mediji ietaupītu vairāk nekā miljons latu jeb summu, ko no nākamā gada par kopējo bezmaksas platformas apraidi būs jāmaksā va/s Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC). Būtībā tas nozīmētu, ka no nodokļu maksātāju naudas tiktu dotēti konkursā uzvarējušie komerciālie mediji.

SIA Dienas Mediji un Izdevniecības SIA Dienas bizness direktora p.i. Gastona Neimaņa pienākumus no 22. aprīļa pārņem A/S Diena valdes loceklis Zigmārs Meija.

Uz abpusējas vienošanās pamata ar AS DIENA valdi no ceturtdienas, 22. aprīļa, Gastons Neimanis vairs nepildīs abu uzņēmumu direktora p.i. un valdes locekļa pienākumus.

Gastons Nemanis par izdevniecības SIA Dienas mediji direktoru kļuva pērn augustā, pirms tam jau vadīja SIA Dienas bizness. Viņš ir ieguvis ārsta izglītību, kā arī MBA un uzņēmumu un iestāžu vadības maģistra grādu Rīgas Biznesa skolā, vadījis vairāku starptautisku farmācijas uzņēmumu pārstāvniecības Latvijā un Baltijas valstīs.

Zigmārs Meija bijis mobilo sakaru operatora Tele2 pārdošanas direktors. Pirms tam strādājis Reckitt Benckiser Baltics par reģiona vadītāju Latvijā un Igaunijā, bijis šā uzņēmuma tirdzniecības mārketinga vadītājs Baltijā un lielo klientu vadītājs Latvijā. Z.Meija absolvējis Konkordijas Starptautisko universitāti Igaunijā, kur ieguvis bakalaura grādu starptautiskajā uzņēmējdarbības vadībā.

Naftas cenas pasaulē pirmdien pieauga par vairāk nekā 6% pēc Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmuma samazināt naftas ieguvi. Akciju cenas pasaules biržās pārsvarā nedaudz palielinājās.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā. Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā. Naftas ieguvi samazinās arī Gabona, Kazahstāna un Omāna.

Šie samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

OPEC+ no maija samazinās naftas ieguvi par 1,15 miljoniem barelu dienā papildus 0,5 miljonu barelu dienā samazinājumam no Krievijas. Krievija jau ir apņēmusies no marta samazināt ieguvi par 0,5 miljoniem barelu dienā līdz gada beigām. Tomēr faktiskais ieguves ierobežojums būs ap miljonu barelu dienā, jo Krievija jau februārī ražoja par 0,7 miljoniem barelu dienā mazāk.

No šodienas, 21.jūlija, īpašnieki portālam Diena.lv iecēluši galveno redaktori. Tā būs Gunita Ogriņa (1968).

Darbam portālā Diena.lv viņu uzaicinājis a/s Diena un SIA Dienas mediji valdes priekšsēdētājs Uldis Salmiņš. Ar U.Salmiņu G.Ogriņa, pēc pašas teiktā, iepriekš neesot bijusi pazīstama.

G.Ogriņa vairāk nekā desmit gadus strādājusi Mediju namā. Bijusi gan žurnāliste laikrakstā Rīgas Balss, gan reklāmas darbiniece, strādājusi par reklāmas žurnālisti.

Viņa bijusi redaktore žurnālā Māja un Dzīvoklis, kā arī strādājusi Dienas žurnālu Reklāmas nodaļā.

G.Ogriņa ir īpašniece reklāmas aģentūrai GO Aģentūra. Pēc stāšanās darbā Diena.lv viņa reklāmas aģentūrā aktīvi vairs nestrādāšot.

Šodien tika prezentēts viens no jaunajiem iegādātajiem fotoradariem. Kopumā tiks uzstādītas simtu sešdesmit ierīces, no kurām 110 būs īsti radari, bet 60 - mānekļi. Turklāt 30 no radariem būs arī pārvietojami.

Kad uz ceļa atrodas vairākas automašīnas vienlaicīgi, tad radars norāda uz to automašīnu, kuras ātrums tiek fiksēts. Ja ātrumpārkāpumu fiksē vairākām automašīnā vienlaicīgi, tad to ierīce arī uzrāda - radars spēj fiksēt ātrumpārkāpējus vairākās joslās.

Fotoradari tiks izvietoti aptuveni 200 satiksmes punktos, taču tikai par daļu no to atrašanās vietām iepriekš brīdinās speciālas ceļa zīmes.

Maldīvu salas ir viena no vietām, kur noteikti kādreiz gribēju doties. Novembrī ieraudzīju treneres Lauras Timoško galeriju sociālajā tīklā Facebook - viņa ar grupu bija devusies uz Maldīvu salām. Redzot bildes, ļoti gribējās būt daļai no šāda piedzīvojuma. Zināju, ka viņa šādu pasākumu rīkos vēlreiz un, tiklīdz Laura izsludināja nākamo braucienu, sazinājos ar viņu, lai noskaidrotu, kā pieteikties.

Lai dotos šādā braucienā, pirmais solis, kas jāveic, ir aviobiļešu iegāde un, kad tas ir izdarīts, tu tiec pievienots dalībnieku sarakstam.

Biļetes vari iegādāties pats vai ir iespēja iegādāties biļetes ar Lauras palīdzību.

Pirms biļešu iegādes bija satraukums, jo Lauru nepazinu personīgi. Vienmēr esmu ceļojusi ar kādu kopā, bet šī bija pirmā reize, kad devos ceļojumā viena pati ar pilnīgi nezināmiem cilvēkiem.

Es izvēlējos biļešu iegādi caur Lauras piedāvāto kontaktpersonu, lai būtu iespēja doties kopīgi.

Biļetes iegādājos laicīgi decembra sākumā, kad bija laba cena - 712 EUR. Tiem, kas biļetes iegādājās vēlāk, tās bija kļuvušas dārgākas, bet kādam sanāca iegādāties arī par izdevīgāku cenu. Viena padoma, kurā brīdī veikt biļešu iegādi, man nebūs.