Lietuvas valsts uzņēmuma Ignalinos atomine elektrine (IAE) 2014.gadā rīkotā radioaktīvā vara lūžņu izsole, kuras dēļ par atkāpšanos paziņojis aizdomās par amata pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu turētais IAE ģenerāldirektors Darjus Janulevičs, var izvērsties starptautiskā skandālā, vēsta portāls 15min.lt.

Proti, viens no pārējiem pieciem šajā lietā aizdomās turētajiem - Vācijas pilsonis Pēters Zivs - gatavojas vērsties tiesā pret Lietuvas valsti, apsūdzot to nelikumīgā īpašuma atsavināšanā.

Pēc portāla rīcībā esošās informācijas, vācu inženieris Zivs apturētajā Ignalinas atomelektrostacijā samontējis īpašu iekārtu, kas bija paredzēta ar radioaktīvajām vielām piesārņotu vara caurulīšu tīrīšanai. Iekārta joprojām tur atrodas, tā netiek izmantota, bet viņš nevar ne to atgūt, ne arī saņemt naudu par paveikto darbu.

«Lietuvas vārds plaši izskanēs pasaulē, jo es šo iekārtu esmu radījis un samontējis, bet tagad nevaru atgūt. Vēl vairāk, tieku turēts aizdomās. Es jums pats piedāvāju metodi, kā radioaktīva metāla virsmu nuslīpēt, pats investēju īpašā iekārtā, bet nu esmu zaudējis visu,» izdevumam stāstījis Zivs.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties restorāna Kabuki virtuvē, apskatot suši pagatavošanas procesu.

Suši gatavošanas pimssākumi meklējami Dienvidaustrumāzijā 4.gadsimtā pims mūsu ēras, tomēr tie nebija tādi suši, kādus tos zinām tagad, stāsta SVP un partneri restorānu grupas Mārketinga daļas vadītāja Sintija Grieze.

Kā tie tika gatavoti? Vienā no variantiem - iztīrīta un izķidāta zivs tika likta vairākās kārtās, tad apbērta ar sāli un likta zem akmens preses. Pēc vairākām nedēļām akmeņi tika noņemti un zivs uz vairākiem mēnešiem tika atstāta noturēties. Tikai pēc tā visa zivs skaitījās gatava un ēdama.

Savukārt Eiropā suši kļuva populāri 20.gadsimta beigās, kad suši parādījās tādi, kādus mēs tos zinām tagad.

Kabuki restorānu tīkls Latvijā pastāv jau no 1999.gada un šajā uzņēmumā ietilpst ne tikai japāņu restorāni Kabuki, bet arī japāņu restorāns Sumo, restorāns DaDa, japāņu restorāni Shogun un ēdienu piegāde Kabuki Express.

Pēdējos pāris gados aktivitāte valsts sektorā vadošu darbinieku, jo īpaši padomes locekļu, atlases procesos ir ievērojama. Nav šaubu - atlases process valsts un privātā sektorā būtiski atšķiras.

Atlasot kandidātus valsts iestādēm, jārēķinās ar pastiprinātu interesi no medijiem un visām ieinteresētajām pusēm, ir jābūt gataviem diezgan lielam birokrātiskam slogam, lai pamatotu katru darbību un lēmumu, pēc iespējas mazinot emocionālo un subjektīvo pieeju visa procesa gaitā. Procesam jābūt ne vien labi pārdomātam, bet arī detalizēti aprakstītam un caurspīdīgam, lai katram būtu iespēja rast pamatojumu, kāpēc kandidātu vērtējums ir tāds un ne citādāks, kāpēc viens kandidāts tiek virzīts tālāk, bet cits - paliek aiz strīpas.

Katram ir tiesības uz šīm atbildēm. Bieži dzirdam, ka procesam ir jāatbilst "korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem". Ko tie sevī ietver? Gribētos izcelt trīs būtiskus aspektus - komunikāciju, konfidencialitāti un procesa caurspīdīgumu. Komunikācijai jābūt pārdomātai, ievērojot visstingrākos konfidencialitātes principus attiecībā uz kandidātiem, kas pieteikušies atlases konkursā.

«Liepājnieki manu produkciju jau labi iepazinuši un laucinieki arī,» gandarīts par paša ražotās produkcijas pieaugošo noietu ir mājražotājs Imants Vitlībs. Ar brendu Zirgu salas zivis viņš iekarojis savu nišu, piedāvājot kūpinātu zivju izstrādājumus tirdziņā Lauku sēta pilsētā un Nīcā. Pircēju atzinība ļāvusi meistaram tikt pie modernākām ražošanas telpām, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Gardumi tagad dabū dūmu speciāli šim nolūkam uzbūvētā glītā namiņā, bēniņstāvā glabājas zvejas rīki, jo Imants ik pa brīžam mēdz izbraukt ezerā un jūrā. Kūpināšanas tehnoloģija ir tā pati, un arī izejvielas, ko iepērk arī no kādas firmas galvaspilsētā, nav mainījušās – vilka zivs, vācieši to sauc par wolffish, lasis, heks, skumbrija, siļķe, forele, sviesta zivs, Atlantijas asaris. Gana pieprasīta joprojām ir klasika – mazsālīta siļķe, kā arī malta mencas fileja – kotletītēm. Katrai tirgošanās reizei tiek sagatavoti desmit produkcijas veidi, un trīs ejošākās ir laša šašliks jeb laša gabaliņi uz iesmiņa, «rozītes» un «snikerīši», skaidro I. Vitlībs.

Informācija par produktu sastāvu joprojām ir skopa

Tā uzskata Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Pauls Princis.

DB jau rakstīja, ka pērn decembrī, beidzoties pārejas laikam jauno ES prasību par pārtikas marķēšanu ieviešanai, Forevers prasības ieviesa pārāk skrupulozi, jo regulas tulkojums, kā vēlāk atklāja DB, bija stipri kļūdains. Brisele steidza labot tās tekstu. Labojumi stājušies spēkā jūlijā. «Ierēdņi nereti saņēmuši nopēlumu par neieklausīšanos un atrakstīšanos – mūsu pieredze liecina par pretējo, un tādējādi visai nozarei svarīgā marķējuma regula tagad latviskota pareizi,» vērtē Forevers direktors Andrejs Ždans. Pateicoties regulai, uz produktiem jānorāda «formēta gaļa» vai «formēta zivs», ja produkcija sastāv no dažādiem gabaliem, lai gan izskatās pēc vesela gabala. Tāpat nosaukumā jānorāda pievienotā ūdens klātbūtne, ja pievienotais ūdens ir vairāk nekā 5 % gala produkta svara. Tāpat uz iepakojuma jāinformē par pievienotu atšķirīgu dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu klātbūtni un izcelsmi gaļas un zivs produkcijas nosaukumā. Tāpat jāatšifrē augi, no kuriem iegūta izmantotā eļļa, kā arī cita būtiska informācija.

Jaunākais Krievijas prezidenta Vladimira Putina pašreklāmas mēģinājums ar 21 kilogramu smagas līdakas noķeršanu kaimiņvalstī izraisījis zobošanos un izsmieklu.

Aizvadītajā nedēļā Kremlis laida klajā video, kurā redzams, kā V. Putins, makšķerējot Tivas republikā, izvelk lielu līdaku. Tā vēlāk nosvērta un izrādījies, ka svars ir 21 kilograms. No līdakas vēlāk pagatavotas kotletes.

Tomēr Krievijas sociālajos tīklos prezidenta «varoņdarbs» tiek apšaubīts. Kaimiņvalstī pazīstams blogeris Andrejs Malgins veicis savu izmeklēšanu, kuras gaitā atklājis, ka brauciens uz Tivas republiku (kur V. Putins ticies ar vietējās pārvaldes pārstāvjiem), nav bijis prezidenta dienaskārtībā, kā arī atradis fotogrāfijas no citiem V. Putina braucieniem uz nomaļo apgabalu, kuras bijušas aizdomīgi līdzīgas nesen publicētajām.

Vides nomaiņa Norvēģijā ar kārtīgu zivju patēriņu un fizisko aktivitāti.

Mēdz teikt, ka cilvēka veselīgai esamībai svarīgi, ja ik pa laikam izdodas lauzt rutīnu. Viens no mūsdienās pašiem ierastākajiem veidiem, kā to mēģināt daudzmaz kontrolēti, bez lieliem pārdzīvojumiem izdarīt, ir atvaļinājums. Tā laikā attiecīgi var ieplānot ceļojumu, piemēram, uz kādu citu valsti, kas pēc definīcijas piesola vides nomaiņu. Nepilnas stundas lidojuma attālumā no Latvijas atrodas Norvēģija – milzum skaista valsts. Dzīvošanās pa fjordiem un dabas takām ierindas letiņam, kas vairāk vai mazāk pieradis pie mūsu valsts plakanības, var izvērsties par īstenu eksotiku.

Viena no lietām, ko, iespējams, vajadzētu pamēģināt katram, kurš kādreiz rokā paņēmis makšķerkātu, ir cope fjordā. Ja laiks ir labs, tad tas, vai ķeras vai ne, pat nav tik svarīgi. Vienā mierā var baudīt šīs valsts dabas grandiozitāti. Tomēr parasti gan ir tā, ka ķeras! Tas visu procesu padara vēl neaizmirstamāku.

Kvalitatīvi, dabīgas izcelsmes, nedārgi un vienkārši pagatavojami zivju produkti - vai tiešām ir iespējams šāds savienojums? Mūsdienās, kad neierobežotās iespējas ļauj baudīt dažādus eksotiskus ēdienus no visas pasaules, nav viegli tos visus pārzināt un izvērtēt. Tādēļ esam kļuvuši piesardzīgāki un izvērtējam rūpīgāk ražotāju reputāciju un produktu izcelsmes vietu, jo vides piesārņojuma sekas liek sevi manīt. Īpaši tas attiecināms uz zivīm, jo būtiskas ir ne tikai to garšas īpatnības, bet arī izcelsmes vieta un ieguves veids. Un tas patiešām ir svarīgi, jo no šiem faktoriem atkarīga ir gan produktu kvalitāte, gan garša un ietekme uz cilvēka veselību.

VIČI SNOW CRAB šajā ziņā ir izcils piemērs – tas ir gatavots no Aļaskas mintaja, kas nāk no tīras, nepiesārņotas vides, nav mākslīgi audzēts un barots, turklāt tā nozvejas reģionos tiek saglabāta un uzturēta ūdenstilpņu ekosistēma. Mintajs atbilst visaugstākajām prasībām attiecībā uz to, ko varam sagaidīt no zivju ēdieniem – liels olbaltumvielu un minerālvielu daudzums, maz taukvielu.

Tīrā, dabiskā vidē augušas zivis

Zivju delikatešu cienītājiem arvien grūtāk atrast produktus ar lielisku garšu un samērīgu cenu, kas nākušus no tīras, ekoloģiski nepiesārņotas vides. Viens no šādiem produktiem ir krabju nūjiņas jeb surimi, kuru gatavošanā tiek izmantots Aļaskas mintajs - VIČI SNOW CRAB. Mintajs pie mums gan ir mazāk zināma, tomēr ļoti vērtīga zivs, jo īpaši, ja tā nāk no Aļaskas reģiona.

Nedēļas nogalē - no 13. līdz 15 februārim - Igaunijas skaistajā, kalnainajā pilsētā Vīlandē (Viljandi - igauņu valodā) norisinājās, pēc organizatoru vārdiem, lielākais ziemas makšķerēšanas festivāls Ziemeļvalstīs Kalafest 2015. Tajā šogad piedalījās ap pieciem tūkstošiem dalībnieku - gan igauņi, gan citu valstu pārstāvji. Un arī db.lv.

Lielais dalībnieku skaits pierāda to, ka makšķerēšanas tūrismam ir potenciāls.

Festivāla norises vieta ir Vīlandes ezers un tā gleznainā apkārtne. Tam šogad netraucēja neviens no zīmīgajiem datumiem - ne piektdiena, 13. datums, ne 14. februāris - mīlnieku diena. Dalībnieki bija patiešām aizrauti ar galveno nodarbi - makšķerēšanu.

Pirmais, kas pārsteidza - šis ir īsts ģimeņu pasākums! Bērniem tiek organizētas pat atsevišķas makšķerēšanas sacensības. Otrais - igauņu makšķernieku draudzīgā attieksme. Vajag tikai palūgt un tev ne vien iedos ledus urbi, bet arī apmācīs, kā ar to rīkoties, vai sliktākajā gadījumā - izdarīs to tavā vietā. Nekādu problēmu.

Šonedēļ Rīgā viesojas pasaulē atzīts restorānu kritiķis no Lielbritānijas Endijs Heilers. Pats viņš sevi dēvē par ēdienu rakstnieku. E. Heilers ir apmeklējis visus pasaules restorānus, kuriem piešķirtas trīs Michelin zvaigznes. Baltijas valstīs pagaidām gan diemžēl vēl nav neviena restorāna, kuram ir kaut viena šāda zvaigzne.

Fragments no DB intervijas:

Kurus restorānus plānojat apmeklēt?

Esmu iecerējis doties uz Vincentu, Gastronome, Bibliotēka nr.1 un Muusu.

Rīgā runā, ka esat atbraucis apmeklēt vairākus speciāli izvēlētus vietējos restorānus, lai tos rekomendētu Michelin zvaigznes saņemšanai. Vai tā ir taisnība?

Runāju ar šefpavāriem par to, kādiem standartiem jāatbilst restorānam, kāds ir līmenis, lai saņemtu Michelin zvaigzni, stāstu par pašreizējām izsmalcināto virtuvju tendencēm. Ņemot vērā, ka daudz ceļoju un apmeklēju restorānus visā pasaulē, par to zinu daudz, taču tajā pašā laikā man nav nekāda sakara ar Michelin zvaigznēm. Es neesmu inspektors un nevaru rekomendēt kādam, piešķirt vai nepiešķirt zvaigzni. Rakstu par ēdienu, par restorāniem žurnālam Elite Traveler, atsauksmes par restorāniem savā mājaslapā. Tā kā esmu apmeklējis restorānus, kam piešķirtas trīs Michelin zvaigznes, zinu, kādam tam jābūt, man paša izstrādāta 20 baļļu sistēma, kā vērtēt restorānu. Ja restorāns iegūst 15–16 punktus, tas jau velk uz vienu Michelin zvaigzni.

Pēc ilgstošas darba pieredzes restorānu nozarē, Edgars Zaķis Rīgā izveidojis divus virtuālos restorānus, kurā ēdienu var saņemt tikai, pasūtot attālināti.

Restorāns "Spārni un Astes" izveidots šā gada jūlijā, bet "Humosa bļoda" oktobra sākumā.

Ideja radīt savu uzņēmumu E.Zaķim radās, vēl tad, kad viņš apguva restorāna vadītāja profesiju. "Tajā laikā man bija tikai maza teorijas bāze, bet nekādas praktiskās zināšanas. Vajadzēja paiet gadiem, manā gadījumā vairāk nekā 20, strādājot dažāda līmeņa restorānos gan šeit Latvijā, gan arī dzīvojot 16 gadus Īrijā, līdz mana ideja varēja materializēties. Doma par to, kāds būs mans uzņēmums, radās mana pēdējā algotā atvaļinājuma laikā, lidojot uz Budapeštu. Tas bija brīdis, kad man pilnībā bija skaidrs, ka ir pienācis laiks iemēģināt roku, strādājot pašam sev," stāsta E.Zaķis.

Turpinot AS Latvenergo zivju resursu atjaunošanas pasākumus, šodien Ķeguma HES ūdenskrātuvē tika ielaisti 20 000 sīgu mazuļi, kas izaudzēti z/i BIOR Tomes zivjaudzētavā, informē uzņēmumā.

Šogad Daugavas baseina ūdenstilpnēs kopumā būs ielaisti 6 300 000 dažādu sugu zivju mazuļi un kāpuri. To ielaišana sākās pavasarī, kad Daugavā pie Mangaļsalas notika lašu mazuļu ielaišana. Maijā izlaida līdaku kāpurus, jūnijā – nēģu kāpurus, jūlija sākumā vienvasaras lašu mazuļus un līdaku mazuļus, savukārt tagad ir pienākusi kārta sīgu mazuļu izlaišanai. Vēl Daugavas baseina ūdenstilpnēs ir plānots izlaist jūlija beigās un augusta sākumā zandartus un septembrī vimbas.

Ezera sīga ir lašu dzimtas saldūdens zivs, kura dzīvo lielākajā daļā Latvijas ūdens tilpņu. Ezera sīga pieskaitāma pie makšķernieku mērķa zivīm. Zivs populācija Latvijas ūdens tilpnēs ir maza un tāpēc tiek veikta mākslīga tās pavairošana.

SIA 24 PM Baltkrievijā un Krievijā jūtoties kā zivs ūdenī – tur uzņēmums spēj sevi apliecināt nekustamā īpašuma projektu vadībā

SIA 24 PM savulaik dibināts kā holdinga a/s Dominante Capital īpašumu pārvaldīšanas uzņēmums. «Vairāku gadu griezumā mainītas prioritātes. Sākām piedāvāt ārpakalpojumus, bet pirms diviem gadiem paplašinājām darbību ar projektēšanu, projektu vadību un celtniecību, kas arī nodrošināja vērā ņemamu apgrozījuma palielinājumu. 2013. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, to gandrīz dubultojām, bet šajā gadā prognozējam 10–15% pieaugumu,» skaidro SIA 24 PM valdes loceklis Mareks Saulgriezis.

Lauvas tiesu apgrozījuma kāpuma nodrošinājusi industriālo objektu attīstīšana un būvēšana «Esam pieraduši pie lieliem mērogiem, sarežģītiem objektiem. Šajā jomā esam profesionāļi. Tomēr cerēt, ka uzņēmums trīs vai četru gadus pēc kārtas dubultos apgrozījumu, nav reāli. 2013. gadā izrāvienu nodrošināja darbība ārzemēs, kur īstenojām vairākus objektus,» atzīst M. Saulgriezis. Veiksmīgā darbība eksporta tirgos SIA 24 PM nodrošina vietu DB un Lursoft veidotajā strauji augošu uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

Noslēdzies zvērkopības AS Grobiņa izsludinātais iepirkums par aukstuma iekārtu, kas nodrošina produkcijas uzglabāšanu sešās aukstuma kamerās, iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iekārta paredzēta zivs un gaļas subproduktu glabāšanai.

Konkursā piedāvājumus iesniedza trīs pretendenti un par uzvarētāju tika atzīta SIA Vega 1. Iepirkuma paredzamā līgumcena tika noteikta 100 tūkstoši eiro, bet uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 77,5 tūkstoši eiro. Pretendentam iekārtas jāpiegādā līdz šā gada 31. oktobrim.

Iepirkums tiek īstenots ar Lauku atbalsta dienesta finansējuma palīdzību Eiropas zivsaimniecības fonda (EZF) pasākuma Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde ietvaros.

Uzņēmums iepriekš ziņoja, ka 2013. gadā AS Grobiņa sāka strādāt pie barības virtuves izveides projekta, kas nākotnē varētu nodrošināt ar barību ne tikai AS Grobiņa fermas, bet arī citas Latvijas un Lietuvas fermas.

Šis tests jāveic vienatnē, godīgi atbildot uz jautājumiem. Ar testa atbildēm nav jādalās, var pat nevienam nestāstīt, tikai izvērtēt, vai atbilde apmierina vai sajūsmina. Tests ir pavisam vienkāršs – nepieciešams atbildēt uz 7 jautājumiem, tiem piekrītot vai nepiekrītot.

1. «Šodien ir piektdiena, tāpēc pēc plkst. 14.00 tāpat nevienu vairs nevar sazvanīt.»

2. Raksturojot jaunu darbinieku, paud savu viedokli, ka neko labu jau nevar sagaidīt.

3. «Lai klients atgrieztos, ir nepieciešamas labākas cenas!»

4. Atbildot uz telefona zvanu mirkli pirms darba laika sākuma, tu teiktu: «Zvaniet vēlāk, tagad vēl nestrādājam.»

5. «Ar šādiem nodokļiem vispār neko nevar sasniegt!»

6. «Man ir bijušas TĀDAS iespējas!»

7. «Neteikšu komplimentus, lai tik otrs nesadomātos.»

Ja kaut uz vienu no jautājumiem atbildēts pozitīvi (jeb pēk-pēk), tad sanāk, ka tevī ir pīles pazīmes. Jo vairāk pēk-pēk atbilžu, jo lielāka pīle. Ja visas atbildes ir noliedzošas, apsveicam – tu esi ērglis!

Esmu darbojies un joprojām darbojos šādās organizācijās un apvienībās, tajās pārstāvot savu darba devēju – vienu no lielākajiem Latvijas būvniecības tirgus spēlētājiem, kā arī pavisam nelielu biznesu, kas ir mans hobijs un sirdslieta. Tāpēc allaž jebkuru šajās organizācijās virzāmu jautājumu izvērtēju, kā minimums, no abām šīm pozīcijām. Diemžēl nereti nonāku pretrunās, jo viens svaru kauss mēdz būt stipri smagāks par otru.

Ikviens, kurš apsver domu iesaistīties kādā biedrībā, profesionālajā organizācijā vai apvienībā, vispirms sev uzdod jautājumu – kāpēc man to vajag? Līdzdarbošanās prasa ne vien laiku, bet arī enerģiju, un virzāmie jautājumi ne vienmēr ir tieši saistīti ar pārstāvēto jomu. It īpaši tas izpaužas, darbojoties vispārīgās, ne šauri specializētās biedrībās un asociācijās. Tomēr tās ir ļoti būtiskas, jo sniedz kopskatu un parāda, kā konkrētais risinājums «iet kopā» ar citām nozarēm. Savukārt specializētās profesionālās apvienības spēj radīt visprecīzāko konkrētajai jomai nepieciešamo regulējumu, kas ir balstīts praksē un reālu jomas ekspertu gūtās atziņās. Tikai, vienlaikus pastāvot gan specializētajām, gan vispārīgajām uzņēmēju apvienībām, ir iespējams optimāls gala rezultāts. Tas, kas motivē mani personīgi darboties apvienībās, ir atziņa – ja Latvijai kopumā ies labi, tad arī man un biznesam, ko pārstāvu, veiksies.

Veikala Bergs (SIA Mode Pluss) īpašniece Ilze Priede-Kļaviņa biznesu vada racionāli un apdomīgi, tai pat laikā atzīst, ka, strādājot modes industrijā, bez vērīgas acs un spējas ātri pieņemt lēmumus neiztikt

Ilze sevi raksturo kā strādīgu reālisti, kura neļaujas salūtiem galvā un lielai eiforijai par sasniegto, bet gan visus lēmumus izsver un tad rīkojas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Šis gads veikalam Bergs nesis jaunu mājvietu, un droši vien lojālākie klienti to ir ievērojuši. Kādēļ izlēmāt pārcelties?

1994. gadā pēc apjomīgiem remontdarbiem atvērām veikalu Bergs Marijas un Elizabetes ielas krustojumā. Projekta autore bija arhitekte Zaiga Gaile, ar ko ļoti lepojamies. Brīdī, kad remontējām šīs telpas, mājas īpašnieku solījums un perspektīva bija tāda, ka visu ēku remontēs un augšējos stāvos izveidos modernus dzīvokļus. Principā ar šādu noteikumu iegājām šajās telpās; diemžēl māja visu šo 25 gadu laikā palika neapdzīvota. Šajā laika periodā vēl divas reizes telpas remontējām, taču pati ēka lēnām mira. Parādījās plaisas sienās un citas nedienas – augšējos stāvos plīsa caurules. Noskaidrojām, ka uzlabojumi tuvākajos piecos gados mājai nenotiks. Kļuva skaidrs – jāpārceļas. Mums veicās, un šādas telpas atradām pavisam netālu no iepriekšējās mājvietas. Jaunās telpas izrādījās ar brīnišķīgu vēsturi – tajās kādreiz bija atradies Rīgas Modeļu nams. Mājai bija tikko renovēta fasāde un uzņēmīgs mājas saimnieks. Biju domājusi, ka vecās telpas atstāt būs grūti tīri emocionālu apsvērumu dēļ. Tomēr, pēdējo reizi ieejot telpās, lai atdotu atslēgas, sapratu, ka te mani vairs nekas nesaista.

Pirms gada aktīvu darbību uzsākušais ēdināšanas uzņēmums «Amdaram» cer ar savu piemēru radīt pārmaiņas arī pašvaldības izglītības iestāžu ēdienkartēs.

«Amdaram» dibinātāja Madara Rutkovska ēdināšanas nozarē darbojas jau divdesmit gadus. Kad pirms septiņiem gadiem skolas gaitas uzsāka viņas pašas bērns, gan profesionāli vadīta, gan personīgu iemeslu pēc M.Rutkovska sāka pievērst pastiprinātu uzmanību izglītības iestādes ēdienkartei.

Iepirkumu galvenokārt tolaik diktējusi zemākā cena, kas bieži ietekmēja arī izraudzīto produktu kvalitāti. Ēdienkartes bija novecojušas un nemainīgas desmitiem gadu garumā, bieži aizpildītas ar tukšām kalorijām - maizi un miltu ēdieniem, kā arī ēdienkartēs teju nemaz neparādījās vietējie produkti, situāciju pirms septiņiem gadiem raksturo M.Rutkovska.

Vēloties iesaistīties, lai veicinātu pārmaiņas ēdināšanas jomā izglītības iestādēs, M. Rutkovska radīja uzņēmumu, kas pašos pamatos balstās uz sadarbību ar vietējiem zemniekiem un lauksaimniekiem. Viņa atzīst, ka sadarbības sākumā ne visi ticējuši, ka tā tiks turpināta ilgtermiņā, taču tagad ar prieku jau varot secināt, ka plānotais izdevies.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) ar Lauku atbalsta dienesta un Eiropas Jūrlietu un attīstības fonda atbalstu ir izstrādājusi unikālu mācību materiālu – rokasgrāmatu inovatīvu zivsaimniecības produktu ražošanai.

Grāmata paredzēta gan studentiem – topošajiem pārtikas tehnologiem -, gan zivju pārstrādes nozares zinātniekiem, kā arī nozares speciālistiem un praktizējošiem pārtikas tehnologiem. Mācību materiālā (Strukturētas zivju masas un to produktu ražošanas rokasgrāmata), kas pieejams gan digitālā, gan drukātā formātā, uzsvars likts uz ekonomiski pamatotu tehnoloģisko produkcijas apstrādi, bezatkritumu izejvielu pārstrādi un jaunas receptūras radīšanu.

“Zivsaimniecība Latvijā ir vēsturiska un tradīcijām bagāta nozare. Kopējā nozares tendence mainās lēni – ražošanā joprojām dominē tradicionālā produkcija un tradicionālie zivju konservi. Rets izņēmums ir jauni un inovatīvi, Eiropā un pasaulē konkurētspējīgi produkti ar paaugstinātu pievienoto vērtību. Šis mācību materiāls ir viens no būtiskiem soļiem ceļā uz nozares konkurētspējas paaugstināšanu – tikai sagatavojot zinošus speciālistus, kuri pārzina modernās zivju pārstrādes tehnoloģijas, Latvijā varam izstrādāt inovatīvus un pasaules tirgos konkurētspējīgus produktus, kas balstās gan ekonomiskos aprēķinos, gan modernās tehnoloģijās un izejvielu bezatkritumu apstrādes pieejā,” uzsver viens no mācību materiāla līdzautoriem, LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāns Mārtiņš Šabovics.

Finanšu policijas pēdējā laika skaļākajā lietā par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanu un naudas atmazgāšanu vairāk nekā 11 miljonu eiro apmērā viena no vairākiem desmitiem kratīšanu veikta arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) galvenā speciālista Jāņa Miķelsona un viņa civilsievas Antas Dišereites dzīvesvietā, raksta portāls Pietiek.com.

Finanšu policijas kriminālprocesā, kura ietvaros jūlijā notika vairāki desmiti kratīšanu un īslaicīgi tika aizturēts arī politiķu aprindās ietekmīgais būvuzņēmējs un basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Māris Martinsons, kā centrālā figūra iezīmējas tikai šauram lokam vien pazīstamā Anta Dišereite, kuras uzņēmums sniedzis fiktīvus pakalpojumus. Tie, kā apgalvo Finanšu policija, palīdzējuši izkrāpt PVN un legalizēt noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus, valsts budžetam nodarot kaitējumu vairāk nekā 11 miljonu eiro apmērā.

Par izmeklēšanas gaitu informēti avoti Dišereiti Pietiek raksturo kā mazo zivi, izpildītāju jeb algotu menedžeri, kura ir tikai vērienīgās PVN shēmas izkārtne, ko īstie grupējuma līderi izmantojuši naudas atmazgāšanas un nodokļu izkrāpšanas realizācijai. Dišereite uzPietiek lūgumu tikties un apstiprināt konkrētu personu vārdus, ar kuriem viņai aizliedz kontaktēties piemērotais drošības līdzeklis, īsi atbildēja: «Pagaidām nē. Nav komentāru» un telefonsarunu pārtrauca. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas Dišereite atbrīvota no apcietinājuma pirms dažām nedēļām pret lielu drošības naudu.

Zivju un jūras produktu importētājs Baltijas valstīs SIA Salas zivis izsludinājis vairākus iepirkumus transporta un iekārtu iegādei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kompānija vēlas iegādāties vakuuma pakošanas līnijas MULTIVAC R245 darba formas un piederumus. Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 20 tūkstoši eiro. Tāpat uzņēmums vēlas iegādāties zivs kaulu izņemšanas iekārtu ar vakuuma sūkni un tvertni. Paredzamā līgumcena ir 60 tūkstoši eiro.

Kompānija par 70 tūkstošiem eiro vēlas iegādāties piecus specializētos mazgabarīta transportlīdzekļus svaigo vai atdzesēto zivju produkcijas transportēšanai, bet par 56 tūkstošiem eiro – četrus specializētos mazgabarīta transportlīdzekļus svaigo vai atdzesēto zivju produkcijas transportēšanai.

Paredzamais līguma izpildes terminņš ir šā gada decembris. Piedāvājumi pretendentiem jāiesniedz līdz 30.martam.

Rīgā durvis vēris jauns ātrās ēdināšanas restorāns Chickenson’s, kura ēdienkartē uzsvars likts uz panētiem un eļļā fritētiem ēdieniem, informē restorāna pārstāvji.

Chickenson’s pārstāvis Ivars Kalvis atzīmē, ka veselīgs dzīvesveids kļūst arvien populārāks, taču cilvēku vēlme sevi palutināt ar ātrajām uzkodām nemazinās.

Jaunā ātro uzkodu restorāna Chickenson’s ēdienkarti pamatā veido panēts un fritēts ēdiens, pagatavots no svaigiem produktiem. Nekas nav pirkts vairumā sasaldēts - ēdiens tiek pagatavots uz vietas restorānā, tai skaitā arī sīpolu gredzeni, frī kartupeļi, vairums mērču un panējums, kas ir neatņemama fritēto ēdienu sastāvdaļa. Chickenson’s ēdienkartes «slavas zāle» atvēlēta fritētām vistiņām un frī kartupeļiem labākajās beļģu tradīcijās - tie pagatavoti no svaigi grieztiem īpašas šķirnes kartupeļiem un fritēti liellopa taukos. Chickenson’s padomājuši arī par veģetāriešiem un vegāniem - pieejama arī ierastā, eļļā fritēto frī kartupeļu versija, salāti, panēts siers, zivs ar frī (Fish & Chips), jūras veltes un tofu.

Atvērtas vēl divas Raunas dārzs eklērnīcas un turpat astoņkāršots apgrozījums, ieviests jauns piedāvājums veselīgas ātrās ēdināšanas segmentā – pokiju bārs

Pirms pusotra gada Raunas dārza īpašnieks Andrievs Jansons DB prognozēja eklēru uznācienu, kas arī ir sagaidīts, – šos saldos našķus sāka cept un pārdot teju katra sevi cienoša konditoreja. Tagad viņš gaida havajiešu ēdiena pokija, kas no Amerikas straujiem soļiem ienāk Eiropā, uzvaras gājienu arī Latvijā. Šogad SIA Puravs AJ, kas veic trīs eklērnīcu saimniecisko darbību, plāno apgrozījumu vairāk nekā viena miljona eiro apjomā.

«Bijām pirmie, kuri fokusējās uz eklēriem, kas gatavoti nevis uz sviesta, bet vārītā krēma bāzes, tāpēc esam ieguvuši lielu tirgus daļu. Rīgā mums ir daudz pastāvīgo klientu, kas pēc mūsu ceptajiem eklēriem ir gatavi braukt lielus attālumus. Esam pieprasīti arī reģionos, pāris reižu braucām uz pasākumiem Valmierā, tur mūs aicināja atvērt eklērnīcu, taču šobrīd šādu iespēju neapsveram, jo vešanas laikā eklērs zaudē savas garšas īpašības, bet investēt ceptuvē ārpus Rīgas pašlaik neatmaksājas,» skaidro A. Jansons.

Iedvesmu smeļas Spānijas piejūras ciematiņos

Liepājā, pa ceļam uz pludmali, atvērts ātrās ēdināšanas bistro, kura ēdienkartē ir tikai zivju ēdieni. Īpašnieki Karīna un Viktors Borovi tā īsajā darbības laikā kopš vasaras sākuma jau secinājuši, ka tieši šāda vieta liepājniekiem un pilsētas viesiem bija ļoti vajadzīga.

Iedvesmojas no spāņiem

Zivju burgers, mencu bumbiņas, cepta zivs fileja ar frī jeb Anglijā tik populārais fish&chips ir daži no Boroffish bistro iegādājamajām uzkodām. Ēdienkartē iekļauti tikai zivju ēdieni, izņemot frī kartupelīšus bez piedevām, ko piedāvā bērniem. Pieejama arī kafija, ir doma nokārtot alkohola tirgošanas licenci, lai vīri pie zivtiņas varētu arī alu piedzert. Intervijas brīdī piee- jams tikai bezalkoholiskais alus un gāzētie atspirdzinošie dzērieni.