2021. gads Latvijas zivsaimniekiem un produkcijas pārstrādātājiem aizvadīts ar mainīgām sekmēm, konkurējot ar 12 citām valstīm, kuru zvejnieki zvejo Baltijas jūrā.
Eiropas Komisija labprāt atbalsta robotizāciju, bet zvejas flotes atjaunošanai un jaunu kadru piesaistei līdzekļi jāmeklē pašiem, sarunā Dienas Biznesam pauda biedrības Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija (NZRO) valdes priekšsēdētājs un biedrības Latvijas Zivsaimnieku asociācija (LZA) izpilddirektors Viesturs Ūlis.
Sagriezti 10 mencu zvejas kuģi
“Jau kopš 2016. gada ir informācija par austrumu mencas biomasas samazināšanos. Zvejnieki, kas bija specializējušies mencu zvejā, vērsās Asociācijā ar lūgumu kompensēt radušos zaudējumus. Asociācija iesaistīja Zemkopības ministriju un BIOR zinātniekus,” vēsturi ieskicēja V. Ūlis. Darba rezultātā 2021. gada 18. februārī tika izdoti Ministru kabineta noteikumi, kas paredzēja mencu zvejojošo zvejas kuģu sadalīšanu un kompensācijas gan zvejas kuģu īpašniekiem, gan zvejniekiem, kas bija nodarbināti uz mencu zvejas kuģiem. Zvejas flotes sabalansēšanas rezultātā tika sagriezti 10 zvejas kuģi. Patlaban Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī zveju veic 42 zvejas kuģi.
Par jauniem speciālistiem un kuģiem jādomā pašiem
Runājot par akūtām nepieciešamībām nozarē, pirmkārt V. Ūlis min, ka zvejniecībā jau gadiem trūkst speciālistu un faktiski tos nākas meklēt ārpus Eiropas Savienības. Problēmas, ka valsts līmenī jaunu ārvalstu darbinieku piesaiste zvejniecībā netiek atbalstīta, risinājums, viņaprāt, iespējams, izveidojot atbalsta programmu darbinieku piesaistei iekšējā tirgū.
Otrkārt, zvejas flotes vidējais vecums šobrīd ir 30 gadi. “Kuģi noveco, bet jaunus vietā zvejnieki par saviem līdzekļiem nespēj iegādāties. Iegāde netiek atbalstīta arī Eiropas Savienības līmenī,” teic V. Ūlis, piebilstot, ka arī šajā gadījumā ir nepieciešams atbalsta mehānisms vai programma, kuru virzīt saskaņošanai Eiropas Komisijā, lai problēmu risinātu. “Man brīžiem šķiet, ka Eiropas Komisijai trūkst priekšstata par zvejniecības nozari Latvijā, jo noteikumi, kas tiek pieņemti Briselē, attiecas uz visām dalībvalstīm, bet ietekmē tās ļoti dažādi,” atklāja V. Ūlis.
Visu rakstu lasiet 4.janvāra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
