Zviedru arodbiedrības veiktā Laval un partneri blokāde ierobežojusi pakalpojumu sniegšanas brīvību, nonākot pretrunā ar ES noteiktajām pamatbrīvībām.
Latvijas un Zviedrijas pusēm negūstot vienprātību šajā jautājumā, puses vērsās EKT, lai tā sniegtu prejudiciālo nolēmumu par Zviedrijas tiesību aktu atbilstību kopienu tiesībām.
Zviedri pārspīlējuši
"Šāda rīcība, kas realizēta būvobjektu blokādes formā, ierobežo brīvību sniegt pakalpojumus, kas šajā gadījumā nav attaisnoti ar sabiedrības interesēm aizsargāt strādniekus," atzinusi EKT. Tiesa norāda, ka dalībvalstu arodbiedrībām ir tiesības veikt darbības, kas vērstas uz to, lai citu dalībvalstu uzņēmēji uzsāktu ar tām sarunas par darbinieku atalgojumu un koplīguma parakstīšanu, kurā būtu iekļauts ar arodbiedrībām apstiprinātais atalgojums un garantijas. Tomēr konkrētajā lietā EKT norāda, ka Zviedrijas arodbiedrību rīcība ir uzskatāma par tādu, kas citiem ES dalībvalstu uzņēmējiem Zviedriju padarītu par mazāk saistošu vai tādu, kas liek pārāk sarežģītus šķēršļus būvdarbu veikšanai Zviedrijā. Līdz ar to Zviedrijas arodbiedrību darbības uzskatāmas par tādām, kas ierobežo pakalpojumu sniegšanas brīvību ES kopējā tirgū.
Nepamatota blokāde
Tiesa, izvērtējot notikumu gaitu un Zviedrijas normatīvos aktus, konstatējusi, ka Zviedrijas arodbiedrībām dotās tiesības paredzētas, lai tās varētu cīnīties par to, lai darba devēji no citām valstīm Zviedrijā strādājošajiem darbiniekiem maksātu vismaz valstī noteikto minimālo algu, taču Zviedrijā šī sistēma ir nepārskatāma un uzņēmējiem rada liekus sarežģījumus. EKT norāda, ka zviedru arodbiedrību veiktā Laval un partneri blokāde būtu attaisnojama tikai tad, ja tiktu apdraudēta sabiedriskā kārtība, drošība vai veselība. "Tā kā neviens no šiem apsvērumiem nav pamatots ar sabiedrisko kārtību, drošību vai veselību, tad šāda diskriminācija [Laval un partneri blokāde] nevar tikt attaisnota," pēc virknes argumentu iztirzāšanas rezumē EKT.
Gaida iniciatīvu
Zviedrijas celtnieku arodbiedrība Byggnads EKT spriedumu gan uztver kā uzvaru. "EKT atzinums, ka varam veikt kolektīvas darbības, ir mūsu uzvara, Db pauda 130 000 personu aptverošās arodbiedrības prezidents Hans Tillijs. Diskusija par šādu darbību samērīgumu vairs nepastāv. EKT konstatējusi, ka Zviedrija ieviesusi darbinieku nosūtīšanas direktīvu, un tas nozīmējot, ka mums nav tiesību pieprasīt, lai mūsu koplīgumos atrunātie noteikumi tiktu piemēroti arī citu valstu kompānijām. Tādēļ mēs pieņemam, ka valdība [Zviedrijas] izrādīs iniciatīvu, lai mēs varētu nodrošināt, ka vienlīdzīgi noteikumi tiktu piemēroti gan Zviedrijas, gan ārvalstu kompānijām,» tā H. Tillijs.
Arodbiedrību tiesības
Db jau rakstīja par Laval līdzīgo Viking Line lietu, kad Somijas prāmju operators 2005. gadā paziņoja par plāniem maršrutā Tallina-Helsinki kursējošo pasažieru prāmi Rosella reģistrēt Igaunijā un izmantot igauņu apkalpi, kurai varētu maksāt mazākas algas. Somu jūrnieki pret to protestēja, piesakot streiku. Viking Line iesūdzēja Somijas jūrnieku arodbiedrību tiesā, norādot, ka tā iejaucoties kompānijas tiesībās uz brīvu pārvietošanos. EKT atzina, ka arodbiedrībām ir tiesības iejaukties situācijā, kad uzņēmums vēlas pārcelt savu darbību uz citu valsti, taču šādas rīcības pamatojums var būt tikai darbinieku aizstāvība. Attiecībā uz Laval un partneri lietas tālāku izskatīšanu Zviedrijai būs saistošs EKT nolēmums. Tas būs saistošs arī citu dalībvalstu tiesām, kurām varētu rasties identisks problēmjautājums.
Latvijā priecājas
Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) tikmēr nākusi klajā ar paziņojumu, ka Latvijas valdība apsveic EKT tiesas spriedumu. Tas atbilst Latvijas valdības pozīcijai, ka arodbiedrībām ir tiesības uz kolektīvu rīcību, bet šajā gadījumā blokāde neliecināja par darbinieku tiesību aizsardzību, bet cīņu pret citas ES dalībvalsts uzņēmuma tiesībām sniegt pakalpojumus vienotajā ES tirgū. Latvijas valdības nekavējoša iesaiste strīda risināšanā novērsa līdzīgu gadījumu atkārtošanos attiecībā uz citu jauno ES dalībvalstu uzņēmumu diskrimināciju iekšējā tirgū, uzskata ĀM un uzsver: Latvijas pozīcija lietā nemainīgi ir bijusi, ka minētajā konfliktā novērojami brīvas pakalpojumu kustības pārkāpumi. ĀM pauda cerību, ka Zviedrijas Darba tiesa savā spriedumā sekos EKT nolēmumam. Par EKT lēmumu priecīga ir arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), norādot, ka tas apliecina, ka vienota brīva un godīga konkurence Eiropas iekšējā tirgū ļauj izmantot Eiropas potenciālu globālajā tirgū. "Darba devēji ir gandarīti par šādu EKT lēmumu, kas pierāda, ka ES tiek ievērots pakalpojumu sniegšanas brīvības princips, un pierāda, ka Zviedrijas arodbiedrību noslēgto koplīgumu noteikumu uzspiešana uzņēmumiem no citām ES valstīm, kas sniedz pakalpojumus Zviedrijā, nav pieļaujama. Šis tiesas lēmums pierāda, ka zviedru arodbiedrību rīcība pret Latvijas pakalpojumu sniedzējiem ir bijusi diskriminējoša un nav attaisnojama," teikts LDDK ģenerāldirektores Elīnas Egles paziņojumā.
Db vairākkārt mēģināja sazināties ar Laval un partneri vienīgo īpašnieku Guntaru Tiltiņu, taču viņš nebija sazvanāms ne birojos, ne pa mobilo tālruni. Biroju darbinieku sniegtā informācija bija pretrunīga - gan, ka G. Tiltiņš uz 15 minūtēm izgājis pusdienās, gan, ka izbraucis no valsts. Tikmēr būvkompānijas SIA Latvijas energoceltnieks (LEC) padomes priekšsēdētājs Jānis Kols pauda gandarījumu par EKT spriedumu. Viņš uzskata, ka tas ir labs precedents, lai LEC varētu uzsākt sarunas par pasūtījumiem Zviedrijā. "Būvniecībā viennozīmīgi nemēģināsim. Mēs redzam savas iespējas izvērsties Zviedrijas sakaru un enerģētikas tirgos, jo šī valsts nav likvidējusi pirms trijiem gadiem vētras nodarītos postījumus," stāstīja J. Kols. Zviedrijas arodbiedrību stingro prasību rezultātā LEC 2005. gadā atteicās strādāt šajā valstī.
.jpg)
