Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome, izvērtējot iesniegto Nordea Bank AB uzņēmuma pārejas priekšlikumu, ir pieņēmusi lēmumu dot atļauju Nordea Bank AB nodot AS DNB Banka īpašumā Nordea Bank AB Latvijas filiāles aktīvus un saistības, informē FKTK.

Pēc uzņēmuma pārejas AS DNB Banka tiks pārdēvēta par Luminor Bank AS.

Darījums starp Nordea Bank AB un AS DNB Banka paredz, ka Nordea Bank AB nodot AS DNB Banka tās Nordea Bank AB Latvijas filiāles saistības, tiesības un pienākumus, tai skaitā ar klientiem noslēgto līgumu kopumu un citus aktīvus. Saskaņā ar kredītiestādes uzņēmuma pārejas līgumu, AS DNB Banka īpašumā tiek nodotas arī Nordea Bank AB grupai piederošo komercsabiedrību akcijas, piemēram, Nordea Latvijas atklātais pensiju fonds, Nordea Pensions Latvia IPAS, Nordea Finance SIA u.c.

Nordea un DNB bankas jau iepriekš ir paziņojusi par tās stratēģiskajiem plāniem apvienot savu darbību Baltijas valstīs. Banku darbības apvienošana notiek kā uzņēmuma pāreja, kas notiek pa posmiem. Vispirms Nordea Bank AB Latvijas filiāle nodod AS DNB Banka īpašumā Nordea Bank AB Latvijas filiāles aktīvus.

Finanšu pakalpojumu sniedzējs Luminor paziņojis par jaunas stratēģiskas korporatīvās partnerības uzsākšanu ar konsorciju, kura vadībā būs investīciju fonds Blackstone Group L.P. («Blackstone»).

Darījuma ietvaros «Blackstone» iegādāsies 60% Luminor akciju un kļūs par vairākuma akciju īpašnieku līdzās bankas pašreizējiem akcionāriem Nordea Bank AB («Nordea») un DNB Bank ASA («DNB»).

Šis ir pēdējās desmitgades vērienīgākais privātā kapitāla fonda bankas vairākuma akciju iegādes darījums Baltijas reģionā, uzsver darījumā iesaistītie.

Apvienojot Nordea un DNB biznesu Baltijas valstīs, Luminor tika izveidota 2017. gadā un ir trešais lielākais finanšu pakalpojumu sniedzējs reģionā ar 23% tirgus daļu kreditēšanā, kopējiem bankas aktīviem 15 miljardu apmērā, aptuveni 3000 darbiniekiem un 64 klientu apkalpošanas centriem visā Baltijas reģionā.

Nordea un DNB saglabās vienādas kapitāldaļas 20% apmērā, turpinot atbalstīt Luminor ar ilgtermiņa finansējumu, zināšanām un pārstāvniecību Luminor Grupas padomē. Tāpat arī «Blackstone» un Nordea noslēguši papildu vienošanos par Nordea 20% akciju pārdošanu tuvāko gadu laikā.

Vērtspapīru tirgus kritumi ir neatņemama ieguldījumu procesa sastāvdaļa. Kopš 1923. gada kritumi akciju tirgū 10–20% apmērā ir novēroti vidēji ik pēc diviem gadiem. Arī mūsdienās līdzīgas tendences ir saglabājušās, tāpēc vērtspapīru tirgus būtība ir nemainīga – izaugsme nevar turpināties nepārtraukti, jo tā ir cikliska.

Lēmums sākt darbību finanšu tirgos, veicot pirmo ieguldījumu, bieži nav viegls. Ir nepieciešams izvēlēties piemērotus finanšu instrumentus un īsto laiku, kad veikt ieguldījumus.

Tāpēc, lai veicinātu izpratni par dažādiem ieguldījumu produktiem un stiprinātu klientu pārliecību par ieguldīšanas priekšrocībām, Nordea banka īsteno vebināru jeb tīmekļsemināru ciklu, kurā labākie Baltijas valstu ieguldījumu eksperti sniedz padomus un dalās par šobrīd aktuālajām ieguldījumu iespējām.

Pieteikties Nordea vebināriem un uzzināt vairāk par ieguldījumiem iespējams Nordea mājaslapā www.nordea.lv/vebinari.

Investīciju fonda Blackstone Group L.P. (Blackstone) ieguldījums Baltijā strādājošās Luminor Bank kapitālā plānots uz termiņu no pieciem līdz septiņiem gadiem ar iespējām to pagarināt, intervijā aģentūrai LETA sacīja Luminor Group uzraudzības padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

««Blackstone» šobrīd uzskata, ka termiņš ir no pieciem līdz septiņiem gadiem, bet to var arī pagarināt. Tas nav iekalts akmenī. Fondi tomēr atšķiras, un «Blackstone» ir fonds, kurš priekšroku dod ilgtermiņa ieguldījumiem. Tādēļ mēs viņus arī saucam par stratēģisku investoru. Tas nav kāds no hedžfondiem, kuri spekulē un kuru interese ir gadalaikā pārdot tālāk un ātri nopelnīt. Arī tad, kad mēs izietu biržā, es šaubos vai viņi pārdotu visas savas daļas,» teica Melngailis.

Viņš piebilda, ka pagaidām nav apspriests, cik liela daļa bankas akciju varētu nonākt biržā. «To mēs vēl neesam apsprieduši. Tomēr tās nebūs visas akcijas. Tas būs atkarīgs no akcionāru lēmumiem. Varbūt kāds gribēs atstāt «Luminor» pilnībā. Taču es būtu pārsteigts, ja tas notiktu pilnībā ar visām akcijām,» sacīja Melngailis.

Blackstone noslēdzis viena miljarda eiro vērtu Luminor vairākuma akciju iegādes darījumu, informē bankas pārstāvji.

Bankas līdzšinējie īpašnieki, Nordea Bank Abp (Nordea) un DNB BANK ASA (DNB), katrs saglabās 20% Luminor akcijas.

Blackstone konsorcijs, kurā ietilpst Abu Dhabi Investment Authority pilnībā piederošs meitasuzņēmums, kā arī citi līdzinvestori, ir veiksmīgi noslēdzis darījumu, saņemot visas nepieciešamās atļaujas.

Nordea un DNB arī turpmāk atbalstīs Luminor banku ar ilgtermiņa finansējumu, kompetenci un savu pārstāvniecību bankas padomē. Blackstone ir vienojies ar Nordea par atlikušo 20% Nordea piederošo akciju izpirkšanu tuvāko gadu laikā.

Blackstone vecākais izpilddirektors Nadīms el Gabani (Nadim el Gabbani): «Ceru nākotnē turpināt kopīgu darbu, lai veidotu spēcīgāku platformu tālākai ekonomiskajai izaugsmei Baltijā. Mēs turpināsim atbalstīt vietējo uzņēmējdarbību, kā arī esam pārliecināti, ka Luminor ir labi pozicionēts, lai kā neatkarīgs finanšu pakalpojumu sniedzējs turpinātu būt vadošs tirgus spēlētājs.»

Ziemeļvalstu banku grupas «Nordea» akcijas cena pirmdien piedzīvojusi strauju kritumu saistībā ar Somijas raidorganizācijas YLE paziņojumu, ka tā pārraidīs jaunas apsūdzības par bankas iesaistīšanos naudas atmazgāšanā.

YLE norāda, ka tās žurnālisti redzējuši dokumentus, kuros atklāts, ka caur «Nordea» no aizdomīgiem avotiem plūduši vairāki simti miljoni eiro.

Šī informācija tiks pārraidīta pirmdienas vakarā pusstundu garā raidījumā, kurā tiks pētīts, kā Eiropas bankas ir saistītas ar Krievijā bāzētām naudas atmazgāšanas darbībām.

«Nordea» akcijas cena neilgi pēc tirdzniecības sākšanas Helsinku fondu biržā pirmdien nokritās par 6% - līdz 7,46 eiro.

Dānijas policija pērn paziņoja par izmeklēšanas sākšanu pret «Nordea» saistībā ar iespējamām naudas atmazgāšanas aktivitātēm. Izmeklēšana tika sākta pēc naudas atmazgāšanas skandāla «Danske Bank».

Polijas lielākā banka PKO Bank Polski (PKO) izteikusi piedāvājumu iegādāties banku Luminor, kas tika izveidota pagājušajā mēnesī, darbību Baltijas valstis apvienojot Zviedrijas bankai Nordea un Norvēģijas bankai DNB, ziņo aģentūra Reuters, atsaucoties uz diviem anonīmiem informācijas avotiem.

Viens no avotiem sacījis, ka šis piedāvājums ticis noraidīts, taču Polijas valsts kontrolētā PKO joprojām esot ieinteresēta izvērst darbību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

PKO noliegusi informāciju par piedāvājuma izteikšanu, bet Nordea un DNB aģentūrai Reuters komentārus nav sniegušas.

«PKO Bank Polski nav izteikusi piedāvājumu iegādāties Luminor un nav izteikusi interesi to pirkt. Banka neveic pasākumus, lai pārņemtu citas bankas Baltijas valstīs,» teikts PKO paziņojumā.

Savukārt abi Reuters informācijas avoti teikuši, ka PKO vēlas veikt investīcijas Baltijas valstīs, taču nevēlas sākt darbību no paša sākuma.

«PKO norādīja, ka nevēlas darbību šeit attīstīt no nulles. PKO [pārstāvji] teikuši, ka runājuši ar Luminor par bankas iegādi, taču pretī nav saņēmusi pilnīgi nekādu interesi,» sacījis viens no avotiem.

Globālajiem akciju tirgiem 2016. gada sākums bijis sliktākais vēsturē: kā liecina Bank of America Merrill Lynch dati, 2016. gada pirmajās deviņās tirdzniecības dienās akciju vērtība strauji samazinājās, nokrītot līdz aptuveni 5,7 triljoniem ASV dolāru, informē Nordea Ieguldījumu pārvaldes vadītāja Latvijā Anželika Dobrovoļska.

MSCI All Country World Index kopš gada sākuma piedzīvojis 9% kritumu un ar 18.8% kritumu kopš augstāka punkta aprīlī gandrīz sasniedzis oficiālā lāču tirgus teritoriju. Par lāču tirgu oficiāli tiek dēvēts kritums 20% un vairāk apmērā, un daudzi akciju tirgi pasaulē jau ir sasnieguši šo slieksni. Šī tendence sekmējusi spekulācijas medijos par iespējamību drīzumā nokļūt un jaunā 2008. gada sliekšņa, tomēr prognozes liecina, ka šāds scenārijs tomēr netiek gaidīts. «Ja pie horizonta tomēr nav redzama pasaules finanšu krīze, kas izraisa tik krasu izpārdošanu?» uz šiem jautājumiem atbild Nordea bankas ieguldījumu eksperti Baltijas valstīs.

Pensiju 2. līmeņa uzkrājumu apmērs veicina jaunu dalībnieku interesi par šo tirgu, nākamajā gadā varam sagaidīt pārvaldīšanas komisiju samazinājumu, kā arī klientiem varētu būt pieejami pensiju plāni, kas akcijās ļautu ieguldīt līdz pat 75% no līdzekļiem

To intervijā DB atklāj Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs. «Informatīvajā telpā aizvien biežāk ir dzirdami tādi izteicieni kā «tuvojas demogrāfiskā katastrofa» un «vecumdienu apokalipse», taču es neesmu šādu epitetu piekritējs,» atzīst I. Arefjevs.

Kā Latvijas pensiju sistēma izskatās, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm?

Mūsu sabiedrība nenoliedzami pakāpeniski noveco. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī citur Eiropā, taču Baltijā situāciju pasliktina tas, ka daudzi jaunieši aizbrauc strādāt uz citām valstīm. Jā, objektīvi raugoties, mums ir nepietiekama pensiju kapitāla problēma, bet tas nebūs smagākais brīdis Latvijas vēsturē. Turklāt šāds liktenis draud visai Eiropai – daudzas attīstītās valstis jau ir saskārušās ar to, kamēr mums vēl ir laiks meklēt risinājumu.

Ienesīgāko vidū zelts, obligācijas un atsevišķi akciju tirgi

Laikā, kad Volstrīta turpina atrasties gan savu vēsturisko rekordu tuvumā, taču vienlaikus uzrāda arī zināmu pagurumu, aizvien aktuālāks ir jautājums, vai peļņas gūšanai nav jāmeklē citi finanšu aktīvi. ASV plašā tirgus indekss Standard & Poor’s 500 no gada sākuma līdz 18. augusta biržas tirdzniecības sesijas slēgšanas brīdim ir palielinājies par 6,7%, savukārt, ierēķinot dividenžu ienesīgumu, tā ienesīgums ir sasniedzis apmēram 8%. Taču vienlaikus ir virkne finanšu aktīvu, kuri līdz šim dinamisko ASV akciju apsteidz un, iespējams, nākotnē to varētu izdarīt vēl vairāk.

Augošās akcijas

Latvijas finanšu koncerns AS DelfinGroup būs viens no pirmajiem uzņēmumiem Latvijas biržas vēsturē, kas gandrīz visas akciju sākotnējo publisko piedāvājuma (IPO) tikšanās un komunikāciju ar potenciālajiem investoriem organizēs ar moderno tehnoloģiju palīdzību virtuālajā vidē.

AS DelfinGroup laika posmā no 22. septembra līdz 11. oktobrim rīkos gan privātus, gan publiskus digitālos investīciju vebinārus privātajiem investoriem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Vebināri un interaktīvas prezentācijas privātajiem investoriem būs pieejamas gan Nasdaq Riga, gan LHV Bank, gan citās platformās.

Vebināru mērķis ir mudināt Baltijas valstu iedzīvotājus investēt vietējā kapitāla tirgū, kā arī iepazīstināt privātos investorus ar AS DelfinGroup šoruden plānoto akciju sākotnējo publisko piedāvājumu.

Tostarp publiska virtuālā konference Nasdaq Riga platformā pilnīgi visiem interesentiem un Baltijas valstu investoriem notiks 28. septembrī plkst. 11:00 angļu valodā un plkst. 13:00 latviešu valodā (Rīgas laiks). Vebināru vadīs un uz jautājumiem atbildēs AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš un valdes loceklis Kristaps Bergmanis.

Latvijas finanšu koncerns AS DelfinGroup otrdien, 28. septembrī, uzsāk akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) biržā Nasdaq Riga. Pieteikties uzņēmuma IPO akcijām būs iespējams līdz 11. oktobrim.

Privātajiem investoriem un institucionālajiem investoriem būs iespēja parakstīties kopā uz 7,300,000 jaunām uzņēmuma akcijām. Uzņēmumam ir opcija palielināt kopējo akciju piedāvājumu vēl par 1,095,000 akcijām, tādējādi kopējam emitējamam akciju skaitam publiskajā piedāvājumā sasniedzot 8,395,000 akcijas. Vienas akcijas cena ir 1,52 eiro. Minimālais akciju parakstīšanās apjoms vienam investoram: sākot no 1 akcijas.

IPO varēs piedalīties jebkurš privātais investors no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas un institucionālie investori no Latvijas un atsevišķi izvēlētām Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīm, kā arī citi institucionālie investori saskaņā ar akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) prospektu.

Noslēgumam tuvojas pierakstīšanās uz šī gada pirmā sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) akcijām biržā Nasdaq Riga – pieteikties Latvijas finanšu koncerna AS DelfinGroup IPO akcijām iespējams vēl tikai septiņas dienas, līdz 11. oktobrim (ieskaitot).

Vienas akcijas cena ir 1,52 eiro. Minimālais akciju parakstīšanās apjoms vienam investoram: sākot no 1 akcijas. Maksimālais akciju parakstīšanās apjoms nav ierobežots.

“Pirmajā nedēļā investoru interese bija ļoti daudzsološa – sagaidām, ka IPO rezultātā par uzņēmuma akcionāriem kļūs dažādi institucionālie, kā arī privātie investori no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Ir novērojama ļoti liela aktivitāte privātpersonu un mazo investoru vidū. . Ceram, ka arī otrajā parakstīšanās nedēļā interese nemazināsies un visi interesenti, kas vēl nav paspējuši iegādāties akcijas, to veiksmīgi izdarīs. Ar nepacietību gaidām, lai, tūlīt pēc IPO noslēgšanās, ķertos klāt nākamo uzņēmuma stratēģisko mērķu realizēšanai,” saka AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Zviedrija pārdevusi valstij piederošos atlikušos 7% jeb 284 miljonus Nordea Bank akciju, raksta Bloomberg.

Valdība piedāvāja akcijas par 75,5-76 kronām gabalā, tādējādi saņemot 21,6 miljardus kronu (3,4 miljardu dolāru). Akcijas iegādājušies gan vietējie, gan starptautiskie institucionālie investori.

«Valdības loma ir banku uzraudzība, nevis būt to īpašniekam,» paziņojumā sacījis Zviedrijas Finanšu tirgus ministrs Pīters Normans. «Banku akcijas ir riskanti aktīvi un bankām nepieciešama strikta regulācija un plaša uzraudzība. Tādējādi valdība plāno pārdot sev piederošās bankas daļas,» norāda ministrs.

Zviedrijas valdība ik pa laikam pakāpeniski samazina savu daļu Nordea Bank. 2011. gada februārī tā pārdeva daļu akciju, ietirgojot 19 miljardus kronu un pārdodot vienu akciju par 74,5 kronām. Savukārt šā gada jūnijā valsts samazināja savu ieguldījumu bankā no 13,4% līdz 7%, pārdodot 260 miljonus akciju par 75 kronām gabalā, tādējādi kopā saņemot 19,5 miljardus kronu.

Eiropas Savienībai būs jākontrolē politiķu radītā Brexit sekas un jāpanāk, ka Lielbritānijas piemēram neseko citas valstis, uzskata Nordea galvenais ekonomists Baltijā Žīgimants Maurics (Žygimantas Mauricas).

Šobrīd daudzi ir neapmierināti ar Eiropas Savienības procesiem, tomēr nav arī pareizi, ja visa atbildība tiek novelta uz Eiropas Centrālo banku. Eiropas Savienība šobrīd var cerēt uz ekonomisko izaugsmi, jo situācija atkal stabilizējas, veidojot labu pamatu investīcijām un ilgtermiņa ieguldījumiem, norāda eksperts.

Lielbritānijas referendums par dalību Eiropas Savienībā izrādījās liels pārsteigums visiem. Neskatoties uz to, ka aptaujas liecināja par līdzvērtīgu varbūtību referenduma iznākumam, bukmeikeri un lielākā daļa finanšu tirgus dalībnieku bija gaidījuši, ka briti nobalsos par palikšanu Eiropas Savienībā. Ceturtdien, kad sāka parādīties pirmie rezultāti, šķita, ka Lielbritānija paliek ES, un tas izraisīja ievērojamu akciju cenu ralliju finanšu tirgos. Diemžēl šis rallijs tikai pasliktināja kopējo tirgus kritumu pēc gala rezultātu pasludināšanas.

Uz liesā obligāciju ienesīguma fona eksperti izvēlas akcijas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Neskatoties uz to, ka globālā ekonomikas krīze ir aiz muguras, šogad aptuveni 30 pasaules centrālās bankas ir paziņojušas par ekonomikas stimulēšanas pasākumiem (piem., samazinājušas procentlikmes), kas daudzviet ļāvis turpināties vērtspapīru cenu pieaugumam. Valdot šādam fonam, eksperti norāda, ka par pievilcīgu ieguldījumu joprojām ir uzskatāmas akcijas, jo obligāciju ienesīgums kļuvis jau nepieklājīgi zems.

«Kvantitatīvās mīkstināšanas programma (QE), ko Eiropas Centrālā banka uzsāka martā, ir devusi gaidīto efektu, jo apjomīgie parādzīmju pirkumi atspoguļojas vājākā eiro valūtā pret citām valūtām. Pirmajos gada mēnešos eiro investora peļņa no globālajām akcijām bija aptuveni 15%, kur vairāk par pusi no peļņas veidoja labvēlīgāki valūtas maiņas kursi. Var teikt, ka eirozona piedzīvo daudz pozitīvu pārmaiņu periodu. Ekonomikas dati ir pārspējuši gaidas, un vājāka eiro valūta apvienojumā ar zemākām naftas cenām ir veicinājusi eksporta un ekonomikas izaugsmi. Virzītājspēks dabiski ir Vācija. Savukārt Grieķija joprojām ir tumšs laukums uz horizonta, jo par spīti ilgstošajām sarunām vēl nav atrisināta valsts finansiālā situācija. Tā rezultātā Grieķijas valdības obligāciju ienesīgums ir atgriezies krīzes līmenī. Tomēr šoreiz bažas par Grieķiju investoru vidū nav spējušas izplatīties, jo pārējo eirozonas dalībvalstu ekonomiskās saites ar Grieķiju ir ievērojami brīvākas nekā iepriekš, » norāda Nordea Private Banking ieguldījumu speciālists Raivis Palmakovskis.

Igaunijas piena koncerns Tere bankām parādā ir 36 miljonus eiro un uzņēmuma nodokļu parāds valstij ir 800 tūkstoši eiro, trešdien vēstīja laikraksts Postimees, kura rīcībā esošā informācija liecina, ka uzņēmuma īpašniekam Oliveram Krūdam tuvākajā laikā banku spiediena dēļ būs jāpārdod koncerna īpašums vai jāsamierinās, ka kreditori pieprasa Tere bankrotu.

Postimees vēstīja, ka kredītu 30 miljonu eiro apmērā dzēšanas termiņš beidzās jau pagājušā gada 20.oktobrī, tomēr bankas Krūdam deva vēl trīs mēnešus laika parādu nokārtošanai, bet arī šis termiņš ir jau pagājis. Sindicēto kredītu pārstāvošās bankas DNB Pank un Nordea pagaidām nav izlēmušas par tālāko rīcību Tere gadījumā.

2014.gada decembrī Tere parādi pārsniedza 53 miljonus eiro, no kā kredītu parādi bija vairāk nekā 36 miljonu eiro apmērā, bet citi parādi un priekšapmaksa veidoja vairāk nekā 17 miljonus eiro. Kompānijas ieņēmumi no pārdošanas 2014.gadā pārsniedza 85 miljonus eiro, bet peļņa bija 900 tūkstoši eiro. Uz 2016.gada 1.janvāri Tere bija izveidots nodokļu parāda dzēšanas grafiks 800 tūkstošiem eiro.

Latvijā patlaban pensiju 2.plāna pārvaldītāji piedāvā trīs stratēģiju plānus – konservatīvos, sabalansētos un aktīvos, preses konferencē sacīja Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Tiesa gan, populārākie ir aktīvie un konservatīvie pensiju plāni un sabalansētos plānus izvēlas tikai maza daļa iedzīvotāju. Konservatīvie pensiju plāni būtu jāizvēlas aptuveni desmit gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas, bet, sākot strādāt, vērts ieguldīt aktīvajos pensiju plānos, jo tas ļauj sasniegt augstākus ienesīguma rādītājus.

Sabalansētajos plānos ieteicams investēt 20 gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas, taču bieži vien iedzīvotāji neizprot, ko nozīmē sabalansētie pensiju plāni, līdz ar to izvēlas kādu no iepriekšminētajiem, uzsver Nordea Pensions Latvia pārstāvis.

I. Arefjevs uzsver, ka Latvijā patlaban maksimālais likumā noteiktais akciju īpatsvars, kādā var ieguldīt pensiju pārvaldnieki, ir pārāk zems – 50%, salīdzinoši pārējās Baltijas valstīs tas ir augstāks – Igaunijā tas ir 75%, bet Lietuvā – 100%.

Portāls db.lv aptaujāja pensiju 2.līmeņa plānu pārvaldniekus par rosinājumiem, kādas izmaiņas būtu jāveic pensiju 2.līmenī, lai uzlabotu tā sniegumu.

Db.lv jau rakstīja, ka Latvijā patlaban pensiju 2.plāna pārvaldītāji piedāvā trīs stratēģiju plānus – konservatīvos, sabalansētos un aktīvos, preses konferencē sacīja Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Tiesa gan, populārākie ir aktīvie un konservatīvie pensiju plāni un sabalansētos plānus izvēlas tikai maza daļa iedzīvotāju. Konservatīvie pensiju plāni būtu jāizvēlas aptuveni desmit gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas, bet, sākot strādāt, vērts ieguldīt aktīvajos pensiju plānos, jo tas ļauj sasniegt augstākus ienesīguma rādītājus.

Sabalansētajos plānos ieteicams investēt 20 gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas, taču bieži vien iedzīvotāji neizprot, ko nozīmē sabalansētie pensiju plāni, līdz ar to izvēlas kādu no iepriekšminētajiem, uzsver Nordea Pensions Latvia pārstāvis.

Kāda cenu korekcija drīzāk sniegtu iespēju pirkt, nevis pārdot

Akciju tirgū izaugsme turpinās jau astoņus gadus, kas ir visai ilgs periods. Tiesa gan, šajā paša laikā jāņem vērā, ka buļļu tirgi no vecuma parasti nomirt nemēdz – tos parasti nokauj recesija. Pašlaik pēc Donalda Trampa ievēlēšanas aktuālais akciju cenu pieaugums nedaudz noplacis un tirgus dalībnieki kļuvuši piesardzīgāki. Šajā pašā laikā eksperti norāda, ka esot pāragri sākt bažīties par lejupslīdi akciju tirgos, jo globālā ekonomika turpina attīstīties visai pieņemamā tempā un uzņēmumu peļņa saglabājas spēcīga.

Valdot šādam fonam, piemēram, Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš atklāj, ka viņš ieguldījumu pozicionējumā akcijām saglabā nedaudz palielinātu īpatsvaru un jebkuras tirgus svārstības drīzāk varētu uzskatīt par iespēju pirkt, nevis pārdot. «Laikposmā pēc finanšu krīzes ekonomikas attīstība visā pasaulē bijusi nevienmērīga, dažviet ekonomikai uzplaukstot, bet citviet attīstoties ar mainīgām sekmēm. Tomēr pašlaik pirmoreiz šķiet, ka visos reģionos iestājušies ekonomikai labvēlīgi apstākļi. Kopš pagājušā gada rudens ekonomikas rādītāji visā pasaulē ir bijuši labāki, nekā gaidīts. Noskaņojuma rādītāji ir palēkušies, un fiksētie pagātnes dati arī ir rādījuši dinamiku pieauguma virzienā. Ekonomikas izaugsme veido pamatu akciju cenu pieaugumam. Vēsturiski ilgākās lejupslīdes akciju tirgos ir sakritušas ar ekonomikas recesiju globālā mērogā. Tādējādi pašreizējais zemais recesijas risks ir labas ziņas investoriem. Ekonomikas izaugsme ASV ir bijusi samērā spēcīga jau ilgāku laiku, un arī Eiropa attīstās ar pozitīvu zīmi. Izejvielu ražotāji iepriekšējos gados ir bijuši globālās ekonomikas vājais posms, bet, izejvielu cenām atkal palielinoties, tādās valstīs kā Krievija un Brazīlija atkal atsākas izaugsme. Aprīlī investoru uzmanība galvenokārt tiks pievērsta 1. ceturkšņa uzņēmumu rezultātu ziņojumiem. Prognožu līmenis ir augsts: augoša ekonomika, samērīgs spiediens uz izmaksām un stabila atlabšana enerģētikas nozarē, kopā ņemot, norāda uz spēcīgu peļņas pieaugumu. Prognozes var izrādīties pārāk prasīgas, tomēr kopumā labi uzņēmumu rezultāti atbalstīs akciju cenas,» uzskata Nordea Private Banking eksperts.

Bažas par notikumu attīstību ASV izraisa strauju cenu kritumu Ķīnas fondu tirgū, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Neraugoties uz to, ka, pateicoties maigākai monetārajai politikai, Ķīnas fondu tirgus indekss Shanghai Composite šogad bija spējis pakāpties pat vairāk nekā par 50%, spriedumi par to, ka ASV centrālā banka kāpinās procentu likmes, vakar izraisīja lavīnveida izpārdošanu, kā rezultātā Austrumāzijas valsts akciju tirgus indekss nokritās par 6,5%. Komentējot vispārējo situāciju Ķīnā, Nordea Private Banking ieguldījumu pārvaldnieks Raivis Palmakovskis stāsta, ka, raugoties uz tirgus fundamentālajiem rādītājiem, vēl pirms vakardienas krituma Shanghai Composite indeksa vidējā akcijas cenas attiecība pret peļņu uz akciju jeb P/E rādītājs bija 44. Šāda rādītāja novērtējums pēdējā desmitgadē ir pārsniegts tikai divas reizes – 2007.gada akciju cenu «rallijā», kur rādītājs atradās pie 66 un 2010.gada sākumā, kad tas savā virsotnē sasniedza atzīmi pie 47. Salīdzinājumā ar ASV plašā tirgus Standard & Poor’s 500 šī attiecība ir apmēram 20.

Reālas konkurences pensiju 2.līmeņa pārvaldnieku vidū līdz šim nav bijis un viens no galvenajiem iemesliem ir cilvēku neinformētība par to, kādi ir viņu uzkrājumi fondēto pensiju sistēmā un to atdeve, atzina jaunā pensiju pārvaldnieka Indexo valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

«Līdz šim 2.pensiju līmeņa pārvalde ir bijusi pilnīga miera osta un pīļu dīķis,» uzsvēra Siksnis, norādot, ka līdzšinējie tirgus dalībnieki ar esošo situāciju ir samierinājušies un pat necenšas konkurēt pēc būtības - ar komisiju maksām vai atšķirīgām pensiju kapitāla pārvaldes filozofijām.

«It kā mums ir seši septiņi pārvaldnieki, bet ar ko viņi atšķiras? Es uz šo jautājumu nevaru atbildēt. Komisijas maksas visiem ir identiskas - likumā atļautajā maksimālajā līmenī. Vai kāds piedāvā atšķirīgu ieguldījumu filozofiju? Atšķirības ir minimālas. Pensiju plāni tiek pārdoti ar iPhone loteriju palīdzību, ar atlaidēm kādiem citiem bankas pakalpojumiem, dažās bankās, pirms jūs varēsiet lietot internetbanku, jums būs jātiek vaļā no agresīva reklāmas bannera «Apstiprini savu dalību 2.pensiju plānā», kur tikai ar brillēm būs saskatāma podziņa Nē. Es domāju, ka tā nav atbildīga pārdošana. Šo darbību rezultātā attiecīgās bankas pensiju pārvaldnieku tirgus daļa gandrīz perfekti korelē ar to, kāda ir bankas klientu bāze kopumā. Savukārt tam nav nekādas korelācijas ar pensiju plānu atdevi. Tas pensiju plānu pārvaldniekus pat nemotivē kaut ko darīt citādāk. Piemēram, vissliktākā atdeve desmit gadu laikā ir Swedbank ieguldījumu plānam Dinamika, bet tam ir dominējošā tirgus daļa,» pauda Siksnis.

Otrdien turpināja augt Eiropas akciju tirgus indeksi, jo vairāki uzņēmumi publicēja labākus finanšu rezultātus nekā gaidīts, kā arī tirgus dalībnieki gaidīja ASV Federālo Rezervju sistēmas divu dienu sanāksmi, liecina vērtspapīru tirgus dati.

Eiropas tirgu raksturojošais Stoxx Europe 600 pakāpās par 0,74%.

Akciju indeksu uz augšu pavilka Deutsche Bank cenas kāpums par 3,3%, jo banka publicēja labākus pirmā ceturkšņa finanšu rezultātus nekā tika gaidīts. Šis pieaugums palīdzēja pakāpties arī Vācijas DAX 30 indeksam par 1,14%. Indeksa kāpumu veicināja arī Infineon Technologies akcijas cenas pieaugums par 5% pēc tam, kad uzņēmums publicēja labākus datus, nekā gaidīja tirgus dalībnieki.

Tirgu patīkami pārsteidza arī Nokia Oyj, kas paziņoja, ka dividendēs izmaksās vairāk nekā 3 miljardus eiro. Rezultātā uzņēmuma akcijas cena pakāpās par 7,39%.

Laiku pa laikam dzirdam par neparastiem veiksmes stāstiem, kad kāds īsā laikā kļuvis bagāts. Patiesībā vieglais ceļš uz panākumiem ir krietni pārspīlēts, skaidro Anželika Dobrovoļska, Nordea bankas Ieguldījumu konsultāciju un risinājumu nodaļas vadītāja Baltijas valstīs.

Domājot par investīcijām, nereti tiek izlaistas svarīgas detaļas, proti, smags darbs ilgtermiņā un zināšanas, kas likumsakarīgi var novest pie labiem rezultātiem.

Noklusējot negatīvo, veiksmes koeficients nereti tiek pārspīlēts, jo panākumu pamatā mēdz būt arī neveiksmes. Neobjektīva informācija rada ilūziju, ka investējot tikt pie bagātības ir vienkārši un to var izdarīt īsā laika posmā. Nereti iesācēji sagaida neiespējami augstus rezultātus, tajā pat laikā neko nezinot par riskiem. Piemēram, daži tic, ka visa nauda jāiegulda tikai populārākajās akcijās, kamēr citi ir pārliecināti, ka bagātus padarīs īstermiņa spekulācijas ar vērtspapīriem.

Protams, vienmēr pastāv iespēja, ka kāds būs īpaši veiksmīgs un iegūs ātru spekulatīvo peļņu, gluži tāpat kā pastāv iespēja laimēt loterijā. Tomēr, loterija nav dzīvotspējīga stratēģija, jo iespēja zaudēt ir tikpat liela, cik iegūt. Tas pats attiecas arī uz īstermiņa spekulācijām ar vērtspapīriem. Saskaņā ar kompānijas CRB Trader datiem, ko prezentējis Roberts Dīls (Robert Deel), 92% īstermiņa investoru cieš neveiksmi. Spekulatīva tirdzniecība ir balansēšanas spēle – tas, ko kāds nopelna, nāk no kāda, kas zaudē. Un šajā jomā ir jāsacenšas ar daudziem profesionāļiem, kas velta ļoti daudz laika un naudas, lai rūpīgi apzinātu visas iespējas.