Jaunākais izdevums

Uz Zviedrijas salas drīzumā taps reālās dzīves hobitu ciemats. Dīvainais mājokļu projekts tiek dēvēts par pirmo tādu pasaulē, vēsta thelocal.se.

Hobiti ir autora Dž. R. R. Tolkīna izdomātas būtnes, kas izceļas ar savu mazo augumu un miermīlīgo dabu. Hobiti pirmoreiz ir pieminēti grāmatā Hobits.

Kā norādījis britu hobitu māju arhitekts Saimons Deils (Simon Dale), hobiti ir videi draudzīgas dzīves paraugs. «Hobiti attēlo cilvēkus, kuri dzīvo mierīgu dzīvi harmonijā ar dabu,» viesojoties Stokholmā, stāstījis 35 gadus vecais Deils. Viņš ieradies, lai plānotu 30 māju projektu Muskö, salā, kas atrodas apmēram 40 kilometrus no Stokholmas centra. Salas pirmā hobitmāja būšot gatava līdz 2014. gada vidum, bet visu ciematu esot plānots pabeigt tuvāko gadu laikā.

Zviedrijas hobitu ciemata radīšanā tikšot izmantoti dabiski materiāli - koks, akmens, smiltis, māls, zāle - un mājas tiks veidotas apaļās formās. Projekta mērķauditorija ir pilsētnieki, kuri nedēļu nogalēs un svētku dienās alkst pēc atpūtas dabā.

Energoefektivitāte būs primārais mērķis, apkurei tiks izmantota saule un malka.

Pats Deils hobitmājā esot dzīvojis jau desmit gadus, turklāt kopā ar sievu un diviem bērniem. Šādu ēku būvniecība esot kļuvusi par Deila aizraušanos, taču pēc profesijas viņš ir fotogrāfs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Derīguma termiņa diktāts

Kristīne Stepiņa
, 21.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā produktu ilgāk saglabāt svaigu, pagarinot tā derīguma termiņu, – tas ir ražotājiem aktuālākais jautājums; svarīgs ir arī preces vizuālais noformējums, jo cilvēki pērk ar acīm, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Videi draudzīgs, tai pašā laikā spējīgs saglabāt produkta labās īpašības ilgtermiņā, viegli pamanāms veikala plauktos, turklāt par saprātīgu cenu, – tāds ir iepakojums, par kādu varētu sapņot ikviens ražotājs.

600 veidu

Šādi mūsdienīgi iepakojumi sadarbībā ar pārtikas ražotājiem top Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Iepakojuma materiālu īpašību izpētes laboratorijā, kurā LLU Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas zinātniece, docente Sandra Muižniece-Brasava kopā ar universitātes studentiem un mācību spēkiem pēta dažādu iepakojuma materiālu saderību ar produktiem, meklējot risinājumu to ilgākai uzglabāšanai. Piemēram, gaļas salātu iepakošanai atrasta pieeja, lai salāti uzglabātos pat līdz 52 dienām. «Mūsu laboratorijas pētījuma lauks ir iepakojums mijiedarbībā ar produktu, pētām produkta saderību ar materiālu, lai pagarinātu derīguma termiņu, neizmantojot konservantus, e-vielas, atrodot piemērotāko iepakojumu un iepakošanas tehnoloģiju,» stāsta S. Muižniece-Brasava. Derīguma termiņa ilgums īpaši ir svarīgs tiem uzņēmējiem, kuru produkcija tiek eksportēta. Viens no pēdējiem LLU laboratorijas izstrādātajiem risinājumiem ir vakuuma iepakojums, kurā divus gadus istabas temperatūrā var glabāt mizotus un sagrieztus kartupeļus, kuri ir tvaicēti savā sulā un saglabājuši visas vērtīgās īpašības. Šiem kartupeļiem nav klāt konservantu un e-vielu, ilgo glabāšanas laiku nodrošina iepakojuma materiāls un tehnoloģija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieradumus mainīt ir grūti, tie mainās lēni – šajā procesā var palīdzēt ekonomiskais pamatojums

Tā teic vides eksperte un Ekodizaina kompetences centra vadītāja Jana Simanovska.

Lai dzīvotu videi draudzīgāk, viņa iesaka sākt ar mazumiņu – uz veikalu iet ar savu maisiņu, plastmasas pudelēs pildīta ūdens vietā dzert krāna ūdeni, kā arī vismaz kādu no pārtikas produktiem izvēlēties bioloģiski sertificētu. Viņa iestājas pret zaļmaldināšanu un iesaka ražotājiem un arī tirgotājiem būt atbildīgākiem savos apgalvojumos un neizmantot zaļo krāsu kā pircēju pievilinātāju. Vairāk par to, kā iespējams būt videi draudzīgākiem, viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi

Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada augusta vidū Babītes pagasta Piņķos durvis vērs modes zīmolu outlet jeb, latviskojot saskaņā ar Valsts valodas centra norādēm, zīmolpreču izpārdošanas ciemats "Via Jurmala Outlet Village". Baltijā šis būs pirmais outlet ciemats zem klajas debess, saskaņā ar attīstītāja vīziju - pilsēta pilsētā.

"Via Jurmala Outlet Village", kura raksturīgā iezīme, raugoties no dizaina viedokļa, ir Vidusjūras stila ēkas un ieliņas, visa gada garumā apmeklētājiem tiks piedāvāts iegādāties pasaulē populāru zīmolu iepriekšējo sezonu un outlet konceptam īpaši veidotu kolekciju preces.

"Via Jurmala Outlet Village" mārketinga vadītāja Anna Žigalova biznesa portālam db.lv stāsta: "Skatāmies uz tirgu, kurā jau darbojas esošie spēlētāji. Mēs varam tikai to pārdalīt, paņemt kādu tirgus daļu ar izdevīgāku piedāvājumu." Šobrīd uzstādīts 15% relatīvās (starp definētiem konkurentiem) tirgus daļas mērķis pirmajos divos gados.

"Via Jurmala Outlet Village" tiks attīstīts divās kārtās. Pirmajā kārtā ir ieguldīti 27 miljoni eiro. Otrās kārtas koncepts vēl tiek izstrādāts, saskaņojot ar potenciālo nomnieku vēlmēm, tādēļ plānotais investīciju apjoms vēl tiek rēķināts. Vaicāta, kad varētu sākties otrās kārtas attīstība, A. Žigalova teic, ka saskaņā ar šā brīža plāniem vismaz pusotru gadu plānots veltīt uzmanību pirmajai kārtai un pēc tam pievērsties tālākai attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Videi draudzīga sabiedriskā transporta infrastruktūrai no ES fondiem būs pieejami 96 miljoni eiro

Dienas Bizness, 12.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 11.februārī, Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) izsludināts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts, kas paredz veicināt videi draudzīga sabiedriskā transporta izmantošanu un pasažieru pieaugumu tajā.

To paredz VSS izsludinātais MK noteikumu projekts Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība 4.5.1.specifiskā atbalsta mērķa Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru 4.5.1.1.pasākuma Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transporta) īstenošanas noteikumi.

4.5.1.specifiskā atbalsta mērķa Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru 4.5.1.1.pasākuma Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transportu) ietvaros plānots īstenot projektus pilsētās, kurās tiek veikti pasažieru pārvadājumi ar tramvaju – Rīgā, Daugavpilī un Liepājā. Pasākuma ietvaros šajās pilsētās plānots izbūvēt vai uzlabot kopumā 8 km tramvaju līniju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Droša un tīra vide, iespēja izmantot mūsdienu tehnoloģiju dotās iespējas, tie ir galvenie priekšnosacījumi, lai liekot lietā savas zināšanas, cilvēks, kurš to vēlas, vairotu savu labklājību, būtu ilgtspējīgs un konkurētspējīgs. Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija ir guvusi iespēju uzlabot savu konkurētspēju krietni ātrāk. Eiropas Savienības fondu atbalsta mērķis ir nodrošināt nozaru sakārtošanu un attīstību, panākot ekonomisko izaugsmi.

Ievērojams ieguldījums ar Eiropas Savienības fondu atbalstu ir veikts transporta un sakaru jomās Latvijā. Tās ir nozares, kas nodrošina kustību uz sauszemes, jūrā un gaisā, ļaujot pārvietoties pietiekamā ātrumā gan cilvēkam, gan informācijai, gan milzīgam kravu apjomam. Videi draudzīgs transports un autoceļu kvalitāte ir galvenie priekšnosacījumi, kas tiek ņemti vērā attīstot autoceļu infrastruktūru. Tas attiecās arī uz sabiedriskā transporta infrastruktūru, kas paredz gan pilsētas videi draudzīga sabiedriskā transporta, gan pasažieru elektrovilcienu tīkla paplašināšanu un jaunu maršrutu ieviešanu, ar laiku būtiski palielinot videi draudzīga sabiedriskā transporta pārvadāto pasažieru skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcentējot japāņu tradīciju būvēt no koka, Tokijā top olimpisko spēļu sportistu ciemats un nule kā medijiem prezentēta viena no tā galvenajām ēkām - Village Plaza.

Village Plaza piedāvās plašu pakalpojumu klāstu sportistiem, komandu amatpersonām, viesiem un plašsaziņas līdzekļiem olimpisko un paralimpisko spēļu laikā.

Ciemats atrodas Tokijas Harumi krastmalas rajonā, un tajā būs viss, sākot no kafejnīcas un bankas, līdz medicīnas centram un frizētavai.

Saskaņā ar Spēļu organizēšanas komitejas teikto, vienstāva koka konstrukcijai Village Plaza aptuveni 5300 kvadrātmetru platībā izmantoti apmēram 40 000 lapegles, ciedra un cipreses koku, ko ziedojušas 63 Japānas pašvaldības. Katrs kokmateriāls apzīmēts ar tās pašvaldības nosaukumu, kura tos ziedojusi. Materiālu izmaksas tiek lēstas aptuveni 20 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sitio Pariahan, piekrastes ciemats Filipīnās, kādreiz bija sala, bet tagad ir bez zemes.

Ciemats, kas atrodas aptuveni 17 kilometru attālumā no Filipīnu galvaspilsētas Manilas, katru gadu nogrimst dziļāk par apmēram 4 cm.

Globālās sasilšanas izraisītā jūras līmeņa celšanās drīz varētu padarīt šo ciematu nelietojamu. Ar šādu problēmu saskaras arī citas Āzijas valstis, kur vissmagāk cieš tieši visnabadzīgākā sabiedrības daļa.

Sitio Pariahan ciematā dziļa aka ir vienīgais ūdens avots. Uz daudziem jumtiem uzstādīti saules paneļi, lai iegūtu elektrību, kas galvenokārt tiek izmantota, lai kopīgi skatītos televīzijas pārraides. Dienās, kad elektrības ir maz, iedzīvotāji laiku pavada, spēlējot azartspēles.

Taču savulaik ciemats bijis pavisam citāds. Tur rīkoti basketbola turnīri un tik grandiozi svētki, ka uz tiem ieradušies viesi no citām valsts vietām. Basketbola laukums tagad ir pilnībā nogrimis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais Latvijas kluba ciemats top Babītes pagastā, tā attīstītāji ir uzņēmums S.I.Development un Krievijas būvnieku asociācijas pirmais viceprezidents Sergejs Čerņins, liecina medijiem sniegtā informācija.

Kā tiek skaidrots, kluba ciemats esot Latvijā jauns nekustamā īpašuma veids - slēgts dzīvojamais ciemats, kurā radīta un labiekārtota iekšējā infrastruktūra.

Pirmās 5 Jurmala Lake Club villas un 24 apartamentus nodos ekspluatācijā 2014. gada rudenī. Kopā vairāk nekā 12 ciemata hektāros būs izvietotas trīs veidu ēkas – privātās villas un ēkas ar četriem divstāvu apartamentiem, kā arī daudzdzīvokļu nams ar tajā izvietotiem: sporta klubu, bāru, SPA, iebraukšanas kontrolpunktu, pazemes autostāvvietu, veikalu, mini tirdziņu un iedzīvotāju apkalpošanas servisu. Dzīvojamo telpu platības ir plānotas no 153 līdz 359 kvadrātmetriem, privātās villas izvietotas uz 1200 līdz 2500 kvadrātmetriem zemes, kuru pircējs iegādāsies kopā ar nekustamo īpašumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alpu kalnu Nebelhorna virsotnē atrodas iglu jeb sniega būdu ciemats.

Ciemats, kas ietver bāra iglu, ēdamistabas iglu un karstā ūdens āra baseinu, atvērts ziemas mēnešos - līdz aprīlim. Vienas nakts uzturēšanās tajā maksā 114 eiro par personu. Cenā ietvertas arī brokastis un siera fondī.

Iglu ciemats ar 11 būdām atrodas netālu no Bavārijas pilsētas Oberstdorfas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Nodod ekspluatācijā gājēju un velosipēdistu tiltu pār Jūrmalas šoseju

Lelde Petrāne, 01.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnsabiedrība LNK Industries Group ekspluatācijā nodod gājēju/velosipēdistu tiltu pār autoceļu A10 Babītes pagasta teritorijā, Rīgas–Ventspils šosejā 14,82. km. Tilta būvniecība veikta pēc VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pasūtījuma, būvprojekta autors ir SIA Projekts 3.

Tilta būvniecības izmaksas: 1 059 959.99 eiro (ieskaitot PVN).

Tilta laiduma konstrukciju veido trīslaiduma tērauda kopne, kas balstīta ar tērauda vantīm, tilta garums ir 78,24 metri un platums 3,67 metri. Tas balstās uz 18 monolītā dzelzsbetona balstiem un tilta pamatus veido 52 urbpāļi ar diametru 880 mm. Gājēju tilta vantis ir veidotas no 36 mm tērauda stieņiem. Lai samazinātu konstrukcijas pašsvaru, pārvada ietves virsma tika apstrādāta ar speciālu pretslīdes pārklājumu, kura kvalitāte attiecībā uz saķeri un ilglaicību neatpaliek no tradicionālās asfaltbetona segas. Šis seguma veids ir arī betona konstrukciju hidroizolācija. Uz abām pusēm no gājēju tilta ir izbūvētas nepārtrauktas plātņu sistēmas dzelzsbetona rampas. Babītes pusē tās garums ir 77,61 m, Priežciema pusē – 90,24 m. Pārvada galos tika izbūvētas pandusu konstrukcijas 22,55 m un 22,87 m garumā. Autoceļa sadalošajās joslās ‒ 50 metru uz katru pusi ‒ tika izbūvēts žogs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Pētījums: Sociāli atbildīgus zīmolus pērk vairāk

Dienas Bizness, 28.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

66% patērētāju pasaulē gatavi tērēt vairāk par plaša patēriņa precēm, kas ražotas, ievērojot ilgtspējīgas biznesa prakses principus – rūpējoties par vidi un sabiedrību, izmantojot ekoloģiskas izejvielas, liecina Nielsen pētījums. Šī tendence ir augoša - 2014.gadā šādu gatavību apliecināja 55% patērētāju, bet 2013. gadā – 50%. Ilgtspējīgu zīmolu pārdošanas apjoms gada laikā pasaulē pieaudzis par 4%, secināts pētījumā.

«Ilgtspēja ir pasaules sabiedrības un uzņēmumu uzmanības centrā, īpaši valstīs, kur pieaugošais iedzīvotāju skaits rada papildu riskus videi,» skaidro Nielsen valdes locekle Latvijā Iveta Pukše. «Pētījumā redzam, ka arvien vairāk patērētāju, un jo īpaši attīstītajos tirgos – Eiropā un Ziemeļamerikā, zīmolu sociāli atbildīgu darbību uzskata nevis par īpašu pazīmi un pievienoto vērtību, bet par obligātu priekšnoteikumu dalībai tirgū.»

To, ka investīcijas sociāli atbildīgas biznesa prakses īstenošanā atmaksājas, apliecina arī tirdzniecības rādītāji. 2014.gadā sociāli atbildīgu zīmolu tirdzniecības apjoms pasaulē pieauga par 4%, tikmēr zīmoli, kas nepievērš tik lielu uzmanību ilgtspējīgas darbības principiem, pārdošanas apjomus audzējuši vien par 1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Saņemti pieci Rīgas kapsētu apsaimniekošanai paredzētie elektromobiļi

Dienas Bizness, 26.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas kapsētas saņēmušas piecus pašvaldības iegādātos elektromobiļus, kas palīdzēs padarīt kapsētu apsaimniekošanu ne tikai efektīvāku, bet arī videi draudzīgāku, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Projekta ietvaros iegādātos elektromobiļus plānots izmantot I un II Meža, Jaunciema, Pļavnieku un Bolderājas kapos. Tie tiks izmantoti kapsētu teritoriju apsekošanai; mazā inventāra pārvadāšanai pa teritoriju; kapsētu tīrības nodrošināšanai u.c.

Nākotnē to kapsētu tuvumā, kurās tiks izmantoti elektromobiļi, plānots uzstādīt uzlādes stacijas, kas būs pieejamas arī iedzīvotāju privātajiem elektromobiļiem.

«Šo elektromobiļu iegāde atvieglos Rīgas kapsētu darbu. Kapsētu teritoriju kopējā platība Rīgā divkārt pārsniedz dārzu un parku platību, sasniedzot 450 hektārus. Sanāk, ka uz katriem 90 kapsētu hektāriem ir viens elektromobilis. Turklāt jāņem vēra, ka kopējā kapsētu teritorija Rīgā katru gadu pieaug par aptuveni diviem hektāriem, tāpēc es ceru, ka šie elektromobiļi kļūs par pirmajiem, nevis vienīgajiem kapsētu elektromobiļiem,» - jaunā transporta prezentācijā pauda Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā top jauni skatu torņi un platformas

Dienas Bizness, 07.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu Latvijā Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) šogad turpinās dabas infrastruktūras attīstību teju visā Latvijā. Daudzviet šogad taps jauni skatu torņi un platformas, informē DAP pārstāve Inese Pabērza.

Vidzemē šogad tiks izbūvēti divi jauni skatu torņi. Viens no tiem tuvākajā laikā tiks pabeigts dabas liegumā Korneti – Peļli, savukārt otrs drīzumā taps ainavu apvidū Ziemeļgauja. Skatu tornis dabas liegumā Korneti – Peļli būs 27 metru augsts, un Drusku pilskalna dabas takas apmeklētājiem būs iespēja izbaudīt skaisto skatu gan uz Alūksnes, gan Hanjas augstieni Igaunijā un pat redzēt Munameģi. Otru torni aizsargājamo ainavu apvidū Ziemeļgauja, Valkas novada Zvārtavas pagastā dabas baudītāji iegūs tuvāko mēnešu laikā. Tā būvniecība jau ir uzsākta. No tā 27 metru augstumā varēs redzēt Gauju, tās līkumus un apkārtni – pļavas un mežus. Blakus šim tornim tiks izbūvēts arī stāvlaukums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latgalē turpinās dabas tūrisma infrastruktūras atjaunošana

Dienas Bizness, 24.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) šogad turpina dabas tūrisma infrastruktūras attīstību teju visā Latvijā. Latgalē darbi norisināsies dabas parkos Sauka, Kuja, Daugavas loki, Dvietes paliene, Teiču dabas rezervātā un Rāznas nacionālajā parkā, informē DAP.

Dabas parkā Sauka taps jauns skatu tornis. Jau izbūvēti tā pamati, metāla karkass un uzsākta nesošo konstrukciju izbūve. Piegādāti kokmateriāli skatu torņa būvniecībai.

Savukārt dabas parkā Kuja tiks uzstādīts jauns informācijas stends. Šajās nedēļās tiek veikti nepieciešami sagatavošanās darbi un teritorijas labiekārtošana.

Dabas parkā Daugavas loki šovasar tiks izbūvēta Dinaburgas dabas taka vairāk nekā puskilometra garumā, laipas izbūve uz balstiem, taps kāpnes, tiltiņi un skatu platforma, kā arī tiks izbūvēts stāvlaukums un uzlabota informācijas infrastruktūra. Takā jau ir demontētas vienas kāpnes (no Dinaburgas pilskalna) un daļa no kāpņu margām (līdz Dinaburgas pilskalnam). Lielākajā takas daļā uzbērts jaunais takas segums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sekmētu sabiedrības iesaisti videi kaitīgu atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, Zaļā josta uzsāk izlietoto bateriju vākšanas konkursu Tīrai Latvijai!. Konkursā aicinātas iesaistīties mācību iestādes, ar kuru audzēkņu starpniecību ikdienas atkritumu šķirošanas kultūru un cīņu ar videi kaitīgiem atkritumiem plānots izvērst visas valsts mērogā.

Kā norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa, izlietoto bateriju vākšanas konkurss izglītības iestādēm kļuvis par ikgadēju tradīciju, ar kuras palīdzību Zaļā josta īsteno videi kaitīgu preču reģenerāciju. Šajā mācību gadā konkurss divpadsmito gadu pēc kārtas apvieno bērnus un jauniešus, palīdzot visiem piedalīties tīras Latvijas vides veidošanā un vērtīgu resursu taupīšanā. Turklāt konkursa laikā bērni mācās izprast izlietoto bateriju kaitīgo ietekmi uz vidi, iepazīst bateriju pārstrādes gaitu un savām acīm ierauga, cik daudz šo videi kaitīgo atkritumu katrs no mums ik gadu rada.

Izlietoto bateriju vākšanas konkursā Tīrai Latvijai! aicinātas piedalīties vispārējās, profesionālās un pirmsskolas izglītības iestādes, kā arī interešu izglītības iestādes no visas Latvijas. Dalībnieku pieteikumi tiek pieņemti līdz 2017.gada 31.decembrim. Savukārt bateriju vākšana ilgs līdz pat 2018.gada 28.februārim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā, līdz ar 2017. gadu palielināta dabas resursu nodokļa likme sadzīves atkritumu apglabāšanai, veidojot 25,00 eiro par poligonā apglabāto atkritumu tonnu. Savukārt 2018. gadā likme tiks palielināta uz 35,00 eiro par apglabāto atkritumu tonnu. Līdz ar nodokļa pieaugumu sadārdzinās sadzīves atkritumu apglabāšanas izmaksas, tātad – par atkritumu izvešanu ir jāmaksā dārgāk. Kā ietaupīt uz atkritumu rēķina, intervijā portālam DB.lv stāsta SIA Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa.

Atkritumu šķirošanas kultūras līmenis aug

“Atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstība Latvijā mērāma jau gadu desmitos. Pirms 15 gadiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi tikai sāka darbu pie stereotipu laušanas, no vidi apdraudošām izgāztuvēm pārejot uz dabai drošiem atkritumu poligoniem un uzsākot atkritumu dalītu vākšanu. Ja agrāk sabiedrība tika iepazīstināta ar iespēju atkritumos saskatīt otrreizējos resursus, tad tagad jau varam lepoties, ka lielākā valsts iedzīvotāju daļa ir iesaistījusies atkritumu šķirošanā. Pērn veiktajā pētījumā “Zaļā josta” noskaidroja, ka 55% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norāda, ka aktīvi šķiro atkritumus vai vismaz kādu no atkritumu veidiem. Un tas jau ir lielisks rādītājs,” norāda J. Lapsa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Rīkojot vērienīgu vides festivālu visai ģimenei, pateiksies par iedzīvotāju nopelniem atkritumu šķirošanā

Zaļā josta, 24.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairs nevienu nesajūsmina tūkstošus vērta rokas somiņa vai kāda zīmola milzonīgs logo ar mērķi izcelt īpašnieka statusu un maksātspēju. Sabiedrība ir kļuvusi pieredzējušāka un vairāk skatās uz darbiem, nevis uz spēju atļauties nevajadzīgu, bet dārgu preci.

Arī līdzjūtība un palīdzība vairs nav svešvārdi: nepieciešamības gadījumā mēs spējam apvienoties un palīdzēt gan cilvēkiem, gan planētai.

Šie ir atslēgvārdi jaunajam, sociāli nozīmīgajam projektam, kura idejas autors un projekta īstenotājs ir piecpadsmitgadīgais kulinārijas blogeris Pipars. Projekta īstenotājs stāsta: "Ideja par LABA SOMA man radās nejauši, jau 2018.gadā, kad biju uzsācis akciju "Pipars Pogai". Skatījos uz plastmasas iepirkuma maisiņu ar veikala nosaukumu un domāju, ka uzņēmums šādā veidā parāda, ka tam pilnīgi vienalga, kas notiks ar mūsu planētu nākotnē. Nākamā doma - es labprāt nēsātu auduma somu un atbalstītu zero waste kustību, bet gribu kaut ko krāsainu un oriģinālu. Kaut ko īpašāku! Atbilde nāca uzreiz - maisiņiem dizainus varētu radīt bērni ar īpašām vajadzībām. Starp viņiem ir ļoti daudz talantīgu bērnu. Tā būs lieliska iespēja pašam bērnam nevis lūgt palīdzību, bet gan naudiņu savai rehabilitācijai nopelnīt zīmējot. Gluži tāpat, kā mākslinieki. Kāpēc gan maisiņš nevarētu būt glezna vai mākslas darbs?! Tā radās ideja un sākās garš eksperimentu un testu ceļš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Zviedrija ir ES līdere atjaunojamajā enerģētikā, bet diez vai iztiks tikai ar to

Dienas Bizness, 16.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Zviedrijas nacionālajam Energoefektivitātes rīcības plānam jeb ceļa kartei, kas 2010. gadā tika iesniegta Eiropas Komisijai, 2020. gadā no atjaunojamajiem resursiem iegūtās enerģijas daļai bruto gala patēriņā jāsasniedz 50,2% (kā juridiski saistošs mērķis gan norādīti 49%). Rīcības plāna ietvaros Zviedrijā 2020. gadā no atjaunojamajiem avotiem jāiegūst 62,8% elektroenerģijas, atjaunojamās enerģijas daļai apkurē/dzesēšanā jābūt 62%, bet transporta sektorā – 12,4%, un faktiski šos plānus jau var uzskatīt par izpildītiem, piektdien raksta laikraksts Diena.

Lai arī atbilstoši pēdējiem Eurostat datiem, kas publiskoti šāgada maijā, atjaunojamās enerģijas iekšējā patēriņa bruto daļa Zviedrijā 2013. gadā bija 34,8% – otra lielākā Eiropas Savienībā aiz Latvijas (36,1%), šajā ziņā atpaliekot arī no ES neietilpstošajām Norvēģijas (37,4%) un Melnkalnes (36,9%), bruto gala patēriņa ziņā Zviedrija ar 55,1% tālu apsteidza visas pārējās ES dalībvalstis, gan atkal atpaliekot no kaimiņvalsts Norvēģijas (64%). Šajā gadījumā, kas arī ir galvenais rīcības plānā iekļautais salīdzinošais rādītājs, tiek fiksēta tikai «tīrā» enerģija, kuru saņem patērētāji – mājsaimniecības, rūpniecība, transporta nozare utt. Atšķirības par labu lielākajai atjaunojamās enerģijas daļai bruto gala patēriņā, salīdzinot ar bruto iekšzemes patēriņu, parasti liecina, ka no neatjaunojamajiem avotiem iegūta enerģija (visbiežāk – elektrība vai degviela) tiek izmantota atjaunojamo resursu pārvēršanai enerģijā un nogādāšanai līdz patērētājiem. Jāpiebilst, ka atjaunojamo resursu daļa elektroenerģijas gala patēriņā Zviedrijā 2013. gadā bija 61,8% (vienīgais rādītājs, kas bija zemāks par 2020. gada mērķi), apkurē – 67,2%, transporta jomā – 16,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvojamo māju ciematu projekti šobrīd nekustāmā īpašuma tirgū parādās reti. Tomēr ir uzņēmumi, kas ir darbojušies un turpina darboties šajā jomā. SIA Art Terra ir uzņēmums, kas vairākus gadus nodarbojas ar dzīvojamo māju ciematu attīstīšanu, tā iegūstot uzticamu un lietpratīgu reputāciju šajā jomā. SIA Art Terra uzņēmumā strādājošo speciālistu galvenais uzdevums ir - kopīgiem spēkiem radīt maksimāli kvalitatīvu produktu par pieejamu cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zviedrija joprojām gatava aizstāvēt savu pieeju pandēmijai

Jānis Šķupelis, 29.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa pasaules uzmanības joprojām pievērsta pandēmijas statistikai. Pieejamie dati liecina, ka Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits pasaulē nupat pārsniedzis 10 miljonus un nāves gadījumu skaits – 500 tūkstošus.

Liela daļa valstu, lai apkarotu vīrusa izplatīšanos, izvēlējās pieslēgt savas tautsaimniecības. Tiesa gan, jau kādu laiku attiecīgie dažādie ierobežojumi tiek mazināti vai pat atcelti, jo maksa par nefunkcionējošām ekonomikām draudēja kļūt pārāk liela.

Lielu interesi izpelnījās tie, kas izvēlējās iet nedaudz citu ceļu, kur šajā ziņā visspilgtāk, šķiet, izcēlās Zviedrija. Tā kariņā ar pandēmiju pamatā aprobežojās ar valdības vadlīnijām par distancēšanos un rekomendācijām iedzīvotājiem pašiem būt atbildīgiem nevis ļoti stigru likumu ieviešanu, kas bloķētu būtisku daļu tautsaimniecības. Viens no šādas taktikas rezultātiem nu ir tas, ka lielākā daļa Eiropas Savienības valstis Zviedriju ierindo to valstu sarakstā, uz kurām ceļošana šobrīd joprojām nav droša. Var paspekulēt, ka Zviedrija bez maz vai tiek sodīta, ka tā izvēlējās iet citu ceļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar šobrīd vērojamo krīzi būvniecības nozarē Latvijā eksporta spēju stiprināšanai tiek pievērsta arvien lielāka nozīme; statistika gan rāda kritumu arī šajā segmentā

«Jau kopš krīzes 2008. gadā būvniecības nozares uzņēmumi ir strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Tomēr jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, 5–6% tiek uzskatīti par labu rādītāju ārvalstu pasūtījumu īpatsvaram. Latvijā šobrīd šis rādītājs ir zem 2%. Kamēr būvnieki mājas tirgū būs spiesti cīnīties ar birokrātijas kalniem un ēnu ekonomiku, ir ļoti grūti investēt ārvalstu tirgu apguvē, jo tas prasa nopietnus administratīvos resursus. Otrs faktors – ir dažādu izmēru un profilu uzņēmumi, līdz ar to vienmēr būs daļa kompāniju, kas strādās tikai un vienīgi mājas tirgum,» DB norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Viens no tādiem uzņēmumiem ir AS RERE Grupa. Tās valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir, ko būvēt, rekonstruēt un restaurēt, uzlabot infrastruktūru, līdz ar to tuvāko gadu laikā uzņēmuma plāns ir nostiprināt savas pozīcijas tieši vietējā tirgū. «Šobrīd mums ir aktīvi 26 projekti visā Latvijā gan no valsts un pašvaldībām, gan privātajiem pasūtītājiem. Mūsu mērķis ir būvēt kvalitatīvi ar pirmo reizi, līdz ar to veicam dubultās drošības pārbaudes, kas prasa daudz resursu, kas, iespējams, atmaksāsies tikai ilgtermiņā,» viņš saka un uzskaita virkni objektu, piemēram, muzeja krātuvju kompleksa būvniecību Pulka ielā, stacionāra Gaiļezers Ambulatorās daļas rekonstrukciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēkas būvniecību Apē un daudzus citus. Arī par finanšu situāciju, neņemot vērā sarežģīto situāciju nozarē, uzņēmums šogad nesūdzas – apgrozījums kāpis vairākas reizes. Te gan jāpatur prātā, ka RERE Grupa ir jauns uzņēmums – dibināts vien 2014. gada vasarā –, kurš pārņem aktīvo darbību būvniecībā no SIA Re&Re. Tādējādi tā finanšu rādītāji vēl nav pat tuvu nozares lielākajiem uzņēmumiem, proti, 2015. gadu RERE Grupa beidza ar 772,9 tūkst. eiro lielu apgrozījumu un 716,8 tūkst. eiro zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Norisināsies seminārs par izlietotā iepakojuma, videi kaitīgu preču un elektroiekārtu uzskaiti un apsaimniekošanu uzņēmumā

, 15.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izlietotā iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekotājs Zaļā josta uzsācis dalībnieku pieteikšanos semināram par iepakojuma, videi kaitīgu preču, tostarp elektroiekārtu, plūsmas uzskaiti uzņēmumā. Seminārs norisināsies šī gada 27. martā Rīgā.

Seminārs „Izlietotā iepakojuma un videi kaitīgu preču plūsma un dabas resursu nodokļa uzskaite uzņēmumā” norisināsies šī gada 27. martā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Gaismas pils konferenču centrā, sākums plkst. 10.00. Lai piedalītos seminārā, nepieciešams reģistrēties. Pieteikuma forma atrodama Zaļā josta mājaslapā www.zalajosta.lv.

Semināra laikā Zaļā josta dalībniekus informēs par dabas resursu nodokļa nozīmi un objektiem, kas ir apliekami ar šo nodokli. Īpaša uzmanība tiks pievērsta iepakojuma un videi kaitīgu preču veida un svara noteikšanas metodēm, kas nereti sagādā vislielākās grūtības, kā arī sniegts ieskatu pareizā uzskaites sistēmas vešanā un pārskatu sagatavošanā. Par aktualitātēm saistošajā likumdošanā informēs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji. Savukārt Valsts vides dienesta pārstāvis informēs par aktualitātēm ražotāju atbildību sistēmu uzraudzībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Binders ieviesīs videi draudzīgas tehnoloģijas Vangažu asfaltbetona rūpnīcā

Dienas Bizness, 29.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves firma Binders noslēgusi līgumu ar LR Ekonomikas ministriju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par asfalta ražošanas procesa pilnveidošanu Vangažu asfaltbetona rūpnīcā, informē uzņēmumā.

Projekta izmaksas - 1 761 723 eiro, līdzfinansējums - 501 750 eiro, līguma realizācijas termiņš - 2015.gada 3.oktobris.

Projektu līdzfinansēs Norvēģijas finanšu instrumenta programma Inovācijas zaļās ražošanas jomā 2009.- 2014. gada periodam.

Projekts paredz jaunu iekārtu uzstādīšanu un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanu asfaltbetona ražošanas procesā. Viens no līdzfinansējuma galvenajiem nosacījumiem bija projekta atbilstība principam - inovatīva tehnoloģija rada inovatīvu produktu, kas samazina kaitējumu apkārtējai videi.

Ceļu būves uzņēmums iecerējis pilnveidot jau esošo asfaltbetona ražotni Vangažos ar iekārtām un tehnoloģijām, kas dos iespēju modificēt bituma sastāvu un asfalta ražošanas procesā kā vienu no izejvielām izmantot nofrēzēto asfaltu, kas skaitās ražošanas atkritumi, bet kas joprojām satur asfaltam nepieciešamās komponentes.

Komentāri

Pievienot komentāru