Pasaulē

Zviedrija un NATO gatavojas stāties pretī ienaidniekiem kibertelpā

Lelde Petrāne, 05.03.2010

Jaunākais izdevums

Ir jādara vairāk iespējamo kiberdrošības draudu novēršanā, akcentējis Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bildts, ziņo swedishwire.com.

Saskaņā ar K. Bildta sacīto ir «pēdējais laiks izvirzīt šo problēmjautājumu starptautiskās dienaskārtības priekšgalā».

Arī NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens uzsvēris, ka NATO ir jābūt gatavai novērst draudus drošībai, ko varētu radīt potenciālie ienaidnieki kibertelpā.

Vairāki spēlētāji starptautiskajā arēnā ir diezgan ieinteresēti tajā, kas notiek NATO, un viņi arī izmanto kibertelpu, lai sasniegtu savus mērķus, A. F. Rasmusens sacījis reportieriem, apmeklējot krīzes vadības semināru Helsinkos. Lai gan 28 dalībvalstu teritoriālā aizsardzība joprojām esot NATO galvenā funkcija, mūsdienās nepietiekot tikai ar karavīriem, tankiem un militāro aprīkojumu.

NATO ģenerālsekretārs uzsvēris, ka draudi ir jānovērš jau saknē, un tas varētu būt kibertelpā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Kiberdrošības izaicinājumi kļūs vēl komplicētāki

Guntars Gūte, speciāli DB, 18.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikumi pasaulē drošības jomā aizvien vairāk ietekmē arī informācijas tehnoloģiju (IT) jomu, jo, aizbildinoties ar stratēģiskiem iemesliem, valstis un valstu grupas pakļauj kontrolei un izsekošanai aizvien lielāku skaitu IT lietotāju

Tā situāciju raksturo IT kompānijas DPA uzņēmumu grupas SIA Squalio drošības un infrastruktūras risinājumu virziena vadītājs Didzis Balodis.

Jāatrod vidusceļš

«Kiberdrošības jautājums ir iedalāms trijās lielās grupās – valstiska līmeņa izaicinājumi, uzņēmēju drošība IT jomā un privātersonu drošība, lietojot visa veida tehnoloģijas un modernās iekārtas,» akcentē D. Balodis. Valstiskā un globālā līmenī šobrīd drošības jautājums saistās ar t.s. Islāma valsti – šīs organizācijas cilvēki atrodas dažādās pasaules malās un sazinās kibertelpā. Drošības struktūrām, kuru mērķis ir neitralizēt teroristiskās organizācijas aktivitātes, būtiska uzmanība jāpievērš kibertelpas kontrolei, skaidro speciālists, piebilstot, ka ir jūtamas aktivitātes, kas liecina, ka tiek uzraudzīta arī citu privātpersonu aktivitāte, turklāt valstu vēlme tās kontrolēt palielinās. «Pēc Edvarda Snoudena atklātās informācijas cilvēki sapratuši, ka viņu darbību internetā specdienesti uzrauga, tāpēc bažas par privātumu ir pieaugušas. Šis ir viens no izaicinājumiem – atrast līdzsvaru starp totālu kontroli un privātuma tiesībām kibertelpā. Piemēram, Krievija un Ķīna vēlas noteikt pilnīgu kontroli pār interneta lietošanu savā valstī, arī demokrātiskās zemes mēdz ievākt informāciju par savu pilsoņu aktivitātēm kibertelpā. Lielvaras mēģina pārzināt cilvēku ikdienu un pašas definēt, kuras aktivitātes internetā ir privātas, bet kuras par tādām nav uzskatāmas,» akcentē D. Balodis. Ik pa laikam atklājas gadījumi, kad notikusi faktiski izspiegošana, piemēram, Vācijas amatpersonu noklausīšanās skandāls. «Nupat Kazahstāna paziņoja, ka vēlas kontrolēt jebkuras personas aktivitātes internetā savas valsts teritorijā, tostarp iegūt iespēju pārtvert arī šifrētus saziņas kanālus, web e-pasta lietošanu. Uzņēmumiem būs jāizvēlas – pakļauties šai kontrolei vai arī apsvērt pat biznesa slēgšanu. Mūsu uzņēmumam arī tur ir filiāle, un rodas jautājums, kā rīkoties gadījumā, ja jaunā kārtība tiks pieņemta,» akcentē D. Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Arvien vairāk ierīču tiek pievienotas internetam, tas nozīmē, ka ir arvien vairāk lietu, kam uzbrukt,» komentē Mennijs Barzilajs (Menny Barzilay), Izraēlas kiberdrošības risinājumu kompānijas FortyTwo dibinātājs.

ANO un citas starptautiskās institūcijas izvirza valstīm konkrētus uzdevumus kibernoziegumu mērīšanā, piemēram, informēt par noziegumu samazināšanas aktivitātēm, identificē trūkumus reaģēšanas procesā. Lai arī Eiropas Savienībā ir izstrādāta kibernoziegumu apkarošanas politika, arī šeit ir tā pati nelaime - nav statistikas, jo esošā ir ļoti nepilnīga.

Apdrošināšanas sabiedrību speciālisti uzsver, ka gan Eiropas, gan pasaules līmenī diskusijas par datu drošību kļūst arvien aktuālākas. Eiropas Savienībā kiberrisku apdrošināšana joprojām ir salīdzinoši jauna biznesa niša, ko apliecina arī fakts, ka neviens no pašmāju apdrošinātājiem Latvijā pagaidām šādu pakalpojumu nepiedāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Naudiņš: Digitālā ekonomika sniedz būtisku pienesumu Eiropas uzņēmumiem un patērētājiem

Dienas Bizness, 20.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālā ekonomika sniedz nozīmīgu labumu tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri veido dalībvalstu ekonomikas mugurkaulu, kā arī patērētājiem, kuri izmanto un rada pieprasījumu pēc digitālajiem risinājumiem.

To pirmdien, 20.aprīlī, Saeimas namā uzrunājot kolēģus no visu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu parlamentiem uzsvēra Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš, informē Saeimas Preses dienests.

«Tieši mazie uzņēmumi ir vistuvāk patērētājam un rada digitālos produktus, kas virza šo ekonomiku, kā arī veicina nodarbinātību. Tādēļ parlamentāriešu uzdevums ir saskatīt vienotā digitālā tirgus nākotnes priekšrocības un iedvesmot savu valstu biznesu un iedzīvotājus virzībai uz to,» norādīja R. Naudiņš.

Uzrunājot kolēģus, Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs sacīja, ka ES parlamentāriešiem jāpanāk vienota izpratne par vienotā digitālā tirgus saturu, kā arī aicināja parlamentāriešus dalīties savu valstu pieredzē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Pabriks: kibertelpā ar aizsardzību vien ir par maz; ir jābūt spējīgiem uzbrukt

Dienas Bizness, 09.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai šobrīd pastāv trīs galveni draudi – kiberdraudi, enerģētika un tādi draudi, kas nāk no informācijas telpas, sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Sarunā ar Latvijas Radio, ministrs sacīja, ka katru dienu, nedēļu palielinās uzbrukumi datoriem un datorsistēmām. Uzbrukumi ir spējīgi sagraut jebkuru valsti bez karaspēka iebrukuma.

Ministrs norādīja, ka kiberdraudu gadījumā nevar visu laiku būvēt ugunsmūrus, bet gan jādomā arī par uzbrukumu. «Par to varbūt politiķi un eksperti nevēlas atklāti runāt, bet īstenībā – kibertelpā ar aizsardzību vien ir par maz. Ir jābūt spējīgiem uzbrukt, jo labākā aizsardzība ir uzbrukums,» sacīja A. Pabriks.

Savukārt informācijas telpā patlaban notiekot karš par viedokļiem, ietekmi un cilvēku prātiem. Līdzīgus rakstus, kā nesen Igaunijas laikrakstā Postimees nopublicētais, kurā apšaubītas Latvijas armijas kaujasspējas, var uzskatīt par šāda informācijas kara sastāvaļām, sacīja A. Pabriks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Krievijas specdienests pēdējo gadu laikā vairākkārt īstenojis uzbrukumus Latvijas kibertelpai

LETA, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas armijas izlūkošanas pārvaldes (GRU) pēdējo gadu laikā vairākkārt īstenojis uzbrukumus Latvijas kibertelpai, aģentūra LETA uzzināja Satversmes aizsardzības birojā (SAB).

SAB vērtējumā GRU ir viens no aktīvākajiem ārvalstu dienestiem, kas arvien intensīvāk ir izvērsis darbu pret Rietumvalstīm, tajā skaitā pret Latviju.

Tā pati Krievijas militārā izlūkošanas dienesta hakeru grupa, kas īstenoja uzbrukumus Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai «OPCW», Pasaules Antidopinga aģentūrai un Malaizijas institūcijām, kuras veica izmeklēšanu saistībā ar «MH17» lidmašīnas notriekšanu, pēdējo gadu laikā ir vairākkārt īstenojusi uzbrukumus arī Latvijas kibertelpā, informēja SAB.

Kiberuzbrukumus Latvijā GRU ir veicis spiegošanas nolūkā, un visbiežāk uzbrukumi tikuši vērsti pret valsts institūcijām, tajā skaitā ārlietu un aizsardzības sektoriem. Retāk uzbrukumi bijuši mērķēti pret privātiem uzņēmumiem, arī medijiem. GRU īstenoto kiberuzbrukumu būtība ir iekļūt informācijas sistēmā, tajā darboties nepamanīti, un ilgstoši iegūt no sistēmas datus, piemēram, regulāri piekļūt e-pastu sarakstei un darba stacijā apstrādātiem dokumentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Twitter uzbrukumu veikušie hakeri nav bijuši amatieri

Jānis Rancāns, 04.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Populāro mikroziņojumu vietni Twitter uzlauzušie hakeri izmantojuši sarežģītas metodes, lai piekļūtu informācijai, atzinusi vietnes administrācija.

Uzbrukumu kompānija atklājusi aizvadītajā nedēļā un kibernoziedzniekiem, iespējams, izdevies piekļūt informācijai par 250 Twitter lietotāju vārdiem, e-pastiem un parolēm, atsaucoties uz kompānijas paziņojumu, vēsta laikraksts Wall Street Journal. Drošības nolūkos Twitter nosūtījis uzbrukumos cietušajiem aicinājumu izveidot jaunas paroles.

«Tie nebija amatieri un mēs neticam, ka tas bija atsevišķs incidents. Uzbrukums veikts izmantojot sarežģītas metodes un mēs ticam, ka līdzīgi cietušas ir arī citas kompānijas un organizācijas,» norādīja kompānija. «Tāpēc mēs uzskatām, ka ir svarīgi runāt par šo uzbrukumu, kamēr iespējams iegūt papildus informāciju. Mēs arī palīdzam valdības un federālajām tiesībsargājošajām institūcijām to centienos atrast un sodīt uzbrucējus, lai tādējādi padarītu drošāku visu internetu,» skaidroja Twitter.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietu internets, lielo datu izmantošana, mākoņdatošana, mākslīgais intelekts un datu pārraides attīstība mūsdienās ievērojami maina cilvēku ikdienu un veicina inovācijas gandrīz jebkurā nozarē.

Gada sākumā Baltijas biznesa tehnoloģiju izstādes un konferences Riga Comm organizatori aicināja iepriekšējo gadu runātājus un nozares ekspertus novērtēt tehnoloģiju attīstību un prognozēt 2019. gada tendences.

Diskutēt par nozares aktualitātēm varēs 8. Baltijas biznesa tehnoloģiju izstādē un konferencē Riga Comm, kas notiks 10. un 11. oktobrī.

Ražotāji pirmās 5G iekārtas sola piedāvāt jau šogad, un arī Latvijas telekomunikāciju operatori plāno šogad attīstīt pirmos 5G tīklus. LMT Inovatīvo risinājumu vadītājs Aleksandrs Sigajevs norāda, ka nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkls 5G nebūs vienkārši vēl ātrāks internets: «Tas tiek veidots kā īpaši stabils bezvadu interneta pieslēgums ar ļoti zemu aizkavējumu, lai uz to varētu paļauties gan automatizētās rūpnīcās, gan satiksmē esošs bezpilota auto, gan pacients attālinātā veselības aprūpē». A. Sigajevs norāda, ka 5G veicinās digitalizāciju praktiski jebkurā nozarē, un Latvijai ir visas tehnoloģiskās priekšrocības, kā arī gudri cilvēki, lai kļūtu par līderi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar 1. decembri, Ķīnas pilsoņiem būs jāļauj telekomunikāciju pārvaldītājiem skenēt viņu sejas, reģistrējoties piekļuvei internetam vai iegūstot jaunu tālruņa numuru, vēsta Business Insider.

Saskaņā ar oficiālo paziņojumu šī jauninājuma iemesls ir «aizsargāt pilsoņu likumīgās tiesības un intereses kibertelpā».

Papildu tam, ka pārvaldītājiem jāpieprasa sejas atpazīšana, lai pārliecinātos par pieteikuma iesniedzēja identitāti, Ķīnas iedzīvotāji vairs nevarēs nodot SIM kartes citiem.

Tiks pārbaudīta arī tālruņu īpašnieku identitāte.

Tas dos Ķīnas valdībai vēl vienu iespēju kontrolēt, ko cilvēki saka, redz un dara tiešsaistē. Reģistrējot seju apmaiņā pret piekļuvi internetam, ir vieglāk izsekot, kas tiek publicēts sociālajos tīklos un kādas vietnes tiek apmeklētas. Ķīnas valdība jau bloķē tādas sociālās vietnes kā Facebook un Twitter.

Ķīnas valdības noteikumiem spiestas pakļauties arī tās kompānijas, kurām nav Ķīnas izcelsmes. Tā, piemēram, ASV tehnoloģiju kompānija «Apple» pēc Ķīnas brīdinājuma izņēma no sava veikala lietotni «HKMap.Live», kas ļāva protestētājiem Honkongā izsekot policijas pārvietošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Diskutēs par digitālās ekonomikas izaicinājumiem

Dienas Bizness, 17.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu parlamentārieši pirmdien, 20.aprīlī, pulcēsies Saeimas namā, lai diskutētu par aktuālajiem digitālās ekonomikas jautājumiem, informē Saeimas Preses dienests.

Sanāksmes darba kārtībā būs tādas tēmas kā lielo datu un mākoņdatošanas iespējas, privātums un drošība kibertelpā, kā arī izglītība un nodarbinātība digitālajā ekonomikā. Ekonomikas un digitālo lietu komisiju vadītāju sanāksme būs piektais Saeimas kā ES prezidējošās valsts parlamenta rīkotais pasākums.

«Strauji augošā informācijas tehnoloģiju nozare sniedz vēl nebijušas iespējas veicināt Eiropas Savienības konkurētspēju. Digitālās ekonomikas būtiskākā priekšrocība ir augstas pievienotās vērtības uz zināšanām balstītu produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšana. Vienlaikus sekmīgai nozares izaugsmei Eiropas Savienībai vienoti un aktīvi jāstrādā pie tiesiskā regulējuma pilnveidošanas, kā arī gudri jāizmanto vienotā tirgus sniegtās priekšrocības,» uzsver Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Vairākas mājas lapas Latvijā cietušas no Indonēzijas hakeru rokas

LETA, 07.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hakeru grupa, kas sevi dēvē par Indonēzijas hakeriem, uzlauzusi un izķēmojusi vairākus desmitus interneta mājaslapu Latvijā, liecina informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv informācija.

Cietušas gan pašvaldību mājaslapas, gan privātas un komercdarbībai paredzētas lapas. Kā norāda Cert.lv, kopš Ziemassvētkiem notiek masveida uzbrukumi mājaslapām, kas tiek uzturētas uz Joomla platformas.

Uzlauzēji izmanto Joomla ievainojamību, kas atklāta vecākām tās versijām. Lai nodrošinātos pret hakeru uzbrukumu, Cert.lv aicina Joomla lietotājus veikt platformas atjaunināšanu, nodrošinoties ar jaunāko 2.5.8. versiju, kā arī pārliecināties, ka visi papildu funkcionalitātes moduļi tiek atjaunināti. Joomla platforma pasaulē ir plaši pazīstama, to savās lapās izmanto dažādas kompānijas un daudzas valsts iestādes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības zināšanas par drošu rīcību internetā pieaug, taču ļaundari meklē aizvien jaunus ceļus pie kārotajiem datiem

Par Eiropas Kiberdrošības mēnesi pasludinātais oktobris ir piemērots laiks ikvienam uzņēmumam un privātpersonai pārskatīt savus digitālos rīkus un to lietošanas paradumus. Lai arī vidusmēra lietotājam varētu šķist, ka dzīvojam drošā kibertelpā, tā nemaz nav, un ļaundaru uzbrukumu skaits nemitīgi pieaug.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.lv apkopotā informācija par šā gada otro ceturksni liecina, ka trīs mēnešos Latvijas teritorijā tikušas apdraudētas 246 656 unikālas IP adreses, kas ir par 28% vairāk nekā 1. ceturksnī un par 35% vairāk nekā šajā pašā laika posmā pirms gada.

Neatjauninātu programmu lāsts

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja latviešus un zviedrus samainītu vietām, būtu gaidāma sacelšanās. Zviedri ir pietiekami izlutināti, lai nepieciestu to, kas patlaban notiek Latvijā - sarunā ar LD atzīst Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Anderss PalzovsRektora kabinetā uz galda pedantiski izliktas košu krāsu mapes.

Nupat, intervējot uzņēmēju Haimu Koganu, nonācām līdz šībrīža situācijas rezumējumam, un viņš teica, ka ebrejiem ir muļķīgs ieradums nogriezt tur, kur vajadzētu pielikt. Tas esot attiecināms arī uz valdības darbu patlaban. Vai arī jums ir kāds anekdotisks ekonomiskās situācijas rezumējums viena teikuma garumā?

Es mēdzu teikt, taču tas jau ir izmantots gana daudz reižu, ka ballīte, kam pienācās beigties ap pusnakti, Latvijā ieilga līdz rīta gaismai. Patlaban mums ir svētdienas pusdienlaiks, vēl aizvien lielas ciešanas, un tās turpināsies līdz pirmdienas rītam.

Šādās reizēs cilvēki mēdz sev solīties, ka nekad vairs nelietos alkoholu. Iespējams, ka celtnieki šajās «paģirās» solās nekad vairs nevadāt cementa maisus ar BMW X5.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Zviedrija ir ES līdere atjaunojamajā enerģētikā, bet diez vai iztiks tikai ar to

Dienas Bizness, 16.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Zviedrijas nacionālajam Energoefektivitātes rīcības plānam jeb ceļa kartei, kas 2010. gadā tika iesniegta Eiropas Komisijai, 2020. gadā no atjaunojamajiem resursiem iegūtās enerģijas daļai bruto gala patēriņā jāsasniedz 50,2% (kā juridiski saistošs mērķis gan norādīti 49%). Rīcības plāna ietvaros Zviedrijā 2020. gadā no atjaunojamajiem avotiem jāiegūst 62,8% elektroenerģijas, atjaunojamās enerģijas daļai apkurē/dzesēšanā jābūt 62%, bet transporta sektorā – 12,4%, un faktiski šos plānus jau var uzskatīt par izpildītiem, piektdien raksta laikraksts Diena.

Lai arī atbilstoši pēdējiem Eurostat datiem, kas publiskoti šāgada maijā, atjaunojamās enerģijas iekšējā patēriņa bruto daļa Zviedrijā 2013. gadā bija 34,8% – otra lielākā Eiropas Savienībā aiz Latvijas (36,1%), šajā ziņā atpaliekot arī no ES neietilpstošajām Norvēģijas (37,4%) un Melnkalnes (36,9%), bruto gala patēriņa ziņā Zviedrija ar 55,1% tālu apsteidza visas pārējās ES dalībvalstis, gan atkal atpaliekot no kaimiņvalsts Norvēģijas (64%). Šajā gadījumā, kas arī ir galvenais rīcības plānā iekļautais salīdzinošais rādītājs, tiek fiksēta tikai «tīrā» enerģija, kuru saņem patērētāji – mājsaimniecības, rūpniecība, transporta nozare utt. Atšķirības par labu lielākajai atjaunojamās enerģijas daļai bruto gala patēriņā, salīdzinot ar bruto iekšzemes patēriņu, parasti liecina, ka no neatjaunojamajiem avotiem iegūta enerģija (visbiežāk – elektrība vai degviela) tiek izmantota atjaunojamo resursu pārvēršanai enerģijā un nogādāšanai līdz patērētājiem. Jāpiebilst, ka atjaunojamo resursu daļa elektroenerģijas gala patēriņā Zviedrijā 2013. gadā bija 61,8% (vienīgais rādītājs, kas bija zemāks par 2020. gada mērķi), apkurē – 67,2%, transporta jomā – 16,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrija ir pirmrindniece atkritumu šķirošanā un pārstrādē Eiropā un pasaulē. Zviedru reciklēšanas sistēma ir tik efektīva, ka tā saucamās pildizgāztuves, kur kādreiz slējās milzīgi sadzīves atkritumu kalni, tiešā nozīmē ir kļuvušas tukšas, jo gandrīz visi atkritumi tiek pārstrādāti. Tādēļ Zviedrija ir spiesta importēt atkritumus no citām Eiropas valstīm, jo, piemēram, simtiem tūkstošiem ēku ir atkarīgas no elektroenerģijas un siltuma, ko saražo no atkritumiem, vēsta laikraksts Diena.

Par Zviedrijas sabiedrības apskaužamo centību atkritumu pārstrādē liecinot fakts, ka tikai 4% Zviedrijā radīto atkritumu nonāk izgāztuvēs. Pārējie 96% visbiežāk nokļūst speciālās dedzinātavās, kur no tiem iegūst siltumu un elektroenerģiju.

Pašlaik aptuveni 30 atkritumu dedzinātavās ik gadu sadedzina 5,5 miljonus tonnu atkritumu, tādējādi saražojot 20% no siltuma, ko Zviedrijā izmanto centrālās apkures tīklos, apgādājot ar siltumu vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvojamo māju un rūpnīcu, noskaidrojis laikraksts. Dedzinātavas arī nodrošinot ar elektrību aptuveni 250 tūkstošus māju, liecina Zviedrijas atkritumu pārvaldes asociācijas Avfall Sverige dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zviedrija joprojām gatava aizstāvēt savu pieeju pandēmijai

Jānis Šķupelis, 29.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa pasaules uzmanības joprojām pievērsta pandēmijas statistikai. Pieejamie dati liecina, ka Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits pasaulē nupat pārsniedzis 10 miljonus un nāves gadījumu skaits – 500 tūkstošus.

Liela daļa valstu, lai apkarotu vīrusa izplatīšanos, izvēlējās pieslēgt savas tautsaimniecības. Tiesa gan, jau kādu laiku attiecīgie dažādie ierobežojumi tiek mazināti vai pat atcelti, jo maksa par nefunkcionējošām ekonomikām draudēja kļūt pārāk liela.

Lielu interesi izpelnījās tie, kas izvēlējās iet nedaudz citu ceļu, kur šajā ziņā visspilgtāk, šķiet, izcēlās Zviedrija. Tā kariņā ar pandēmiju pamatā aprobežojās ar valdības vadlīnijām par distancēšanos un rekomendācijām iedzīvotājiem pašiem būt atbildīgiem nevis ļoti stigru likumu ieviešanu, kas bloķētu būtisku daļu tautsaimniecības. Viens no šādas taktikas rezultātiem nu ir tas, ka lielākā daļa Eiropas Savienības valstis Zviedriju ierindo to valstu sarakstā, uz kurām ceļošana šobrīd joprojām nav droša. Var paspekulēt, ka Zviedrija bez maz vai tiek sodīta, ka tā izvēlējās iet citu ceļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar šobrīd vērojamo krīzi būvniecības nozarē Latvijā eksporta spēju stiprināšanai tiek pievērsta arvien lielāka nozīme; statistika gan rāda kritumu arī šajā segmentā

«Jau kopš krīzes 2008. gadā būvniecības nozares uzņēmumi ir strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Tomēr jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, 5–6% tiek uzskatīti par labu rādītāju ārvalstu pasūtījumu īpatsvaram. Latvijā šobrīd šis rādītājs ir zem 2%. Kamēr būvnieki mājas tirgū būs spiesti cīnīties ar birokrātijas kalniem un ēnu ekonomiku, ir ļoti grūti investēt ārvalstu tirgu apguvē, jo tas prasa nopietnus administratīvos resursus. Otrs faktors – ir dažādu izmēru un profilu uzņēmumi, līdz ar to vienmēr būs daļa kompāniju, kas strādās tikai un vienīgi mājas tirgum,» DB norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Viens no tādiem uzņēmumiem ir AS RERE Grupa. Tās valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir, ko būvēt, rekonstruēt un restaurēt, uzlabot infrastruktūru, līdz ar to tuvāko gadu laikā uzņēmuma plāns ir nostiprināt savas pozīcijas tieši vietējā tirgū. «Šobrīd mums ir aktīvi 26 projekti visā Latvijā gan no valsts un pašvaldībām, gan privātajiem pasūtītājiem. Mūsu mērķis ir būvēt kvalitatīvi ar pirmo reizi, līdz ar to veicam dubultās drošības pārbaudes, kas prasa daudz resursu, kas, iespējams, atmaksāsies tikai ilgtermiņā,» viņš saka un uzskaita virkni objektu, piemēram, muzeja krātuvju kompleksa būvniecību Pulka ielā, stacionāra Gaiļezers Ambulatorās daļas rekonstrukciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēkas būvniecību Apē un daudzus citus. Arī par finanšu situāciju, neņemot vērā sarežģīto situāciju nozarē, uzņēmums šogad nesūdzas – apgrozījums kāpis vairākas reizes. Te gan jāpatur prātā, ka RERE Grupa ir jauns uzņēmums – dibināts vien 2014. gada vasarā –, kurš pārņem aktīvo darbību būvniecībā no SIA Re&Re. Tādējādi tā finanšu rādītāji vēl nav pat tuvu nozares lielākajiem uzņēmumiem, proti, 2015. gadu RERE Grupa beidza ar 772,9 tūkst. eiro lielu apgrozījumu un 716,8 tūkst. eiro zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tallink pasažieru skaits maršrutā oktobrī Latvija-Zviedrija audzis

Gunta Kursiša, 05.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī šā gada oktobrī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, kopumā par 2,2% sarucis Igaunijas prāmju kompānijas Tallink pārvadāto pasažieru skaits, klientu skaits maršrutā Zviedrija-Latvija, ir pieaudzis, liecina uzņēmuma paziņojums biržā NASDAQ OMX Baltic.

Tallink pārvadāto pasažieru skaits maršrutā Latvija-Zviedrija šā gada oktobrī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, ir pieaudzis par 5,4%. Tiesa gan, maršrutā Latvija-Zviedrija tiek pārvadāts vismazākais pasažieru skaits. Šā gada oktobrī maršrutā starp Latviju un Zviedriju tika pārvadāti vairāk nekā 54 tūkst. pasažieri iepretim 374 tūkst. pasažieru maršrutā Somija-Igaunija, kas ir visvairāk noslogotais maršruts.

Tallink maršrutā Somija-Igaunija šā gada oktobrī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laika posmu, pasažieru skaits audzis par 0,9%. Otrajā noslogotajā maršrutā Somija-Zviedrija minētajā periodā pārvadāti 256 tūkst. pasažieru, kas ir par 7,6% mazāk nekā pērn oktobrī. Tāpat sarucis pārvadāto pasažieru skaits maršrutā Igaunija – Zviedrija. Šajā maršrutā gada laikā vērojams pasažieru skaita samazinājums 2,4% apmērā līdz 67 tūkst. pasažieru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu

Db.lv, 10.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

UPB grupas konsolidētais apgrozījums sasniedzis 212 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 04.02.2020

Šogad turpinās darbs arī pie augstceltnes Garda Vesta Zviedrijā, kur jānodrošina augstas ugunsdrošības un sprādzienizturības prasības.

Avots: UPB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB grupas konsolidētais apgrozījums 2019. gadā sasniedza 212 miljonus eiro. Kopš 2015. gada apgrozījums ir pieaudzis gandrīz par 100 miljoniem eiro, informē uzņēmumā.

UPB grupas uzņēmumi pērn turpināja attīstīt jaunus un inovatīvus produktus, investēja ražotņu, biroja telpu paplašināšanā un tehnoloģiju modernizācijā.

UPB īstenojis vairākus nozīmīgus "Design&Build" objektus, lielākais no tiem ir Boeing 747-8 angārs Baku lidostā, Azerbaidžānā, ar kopējo platību 8046 m2. Projektēšanā bija jāņem vērā seismiskā aktivitāte, lielā vēja slodze (41 m/s) un specifiskās ugunsdrošības prasības.

Savukārt tepat Latvijā ekspluatācijā tika nodota Liepājas Olimpiskā centra Tenisa halle. Pērn UPB noslēdza līgumu un uzsāka tirdzniecības centra SĀGA projektēšanu un būvniecību, un šobrīd tas ir UPB vēsturē lielākais objekts Latvijā ar kopējo platību 59 000 m2.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dziļā finanšu krīze Eiropā liek arvien vairāk Grieķijas pilsoņu aktīvi meklēt darbu ārpus valsts robežām, piemēram Zviedrijā, raksta thelocal.se.

Salīdzinot 2011. gadu ar iepriekšējo, atklājas, ka šogad darba meklētāju no Grieķijas Zviedrijā pieaudzis divkārši.

«Mums trūkst inženieru, lai apmierinātu pieprasījumu Zviedrijā,» vietējam radio Sveriges Radio norādīja Eiropas Darba mobilitātes portāla (European Job Mobility Portal, EURES) pārstāvis Peters Karancis (Peter Karancsi).

Zviedru radio ziņo, ka šogad licences darbībai Zviedrijā ieguvuši teju simts grieķu ārsti. Tāpat statistika atklāj, ka Zviedrija, vismaz grieķu ārstu skatījumā, ir viena no populārākajām valstīm Eiropas Savienībā (ES).

«Šeit man ir lielāka iespēja iegūt darbu nekā Grieķijā,» pauž elektroinženieris Čaris Katsakaks (Charis Katsakakis), kas Zviedrijā no Grieķijas ieradies pavisam nesen. Neņemot vērā to, ka viņš tikai nesen pabeidzis studijas, kā arī nemāk zviedru valodu, viņa izredzes atrast darbu ir diezgan labas, pauž P. Karancis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

BMGS būvēs AES Somijā

Māris Ķirsons, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Problēmas ar samaksas saņemšanu par padarīto darbu mēdz būt ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Zviedrijā, kur pašlaik notiek sarunas ar ģenerāluzņēmēju, lai iztiktu bez tiesāšanās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva. Viņa norāda, ka būvniecībā Latvijā ir kā šūpolēs – te uz augšu ( visi būvē un nozare ir pārkarsusi), te atkal – lejā ( nebūvē teju neko). Tad nozarei ir auksti, un, lai diversificētu šādus riskus, vienīgā iespēja ir strādāt ārzemēs, kur atkal jārēķinās ar attiecīgo valstu īpatnībām.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir būvniecības nozarē Latvijā?

Būvniecība gan Latvijā, gan arī ārzemēs ir tā joma, pēc kuras visvieglāk var izdarīt secinājumus par tautsaimniecības stāvokli kopumā, jo būvē jau tikai tad, ja pasūtītājam ir ne tikai ideja vai projekts, bet gan arī atbilstošs finansējums. Nauda iecerēto projektu īstenošanai privātsektorā lielākoties tiek iegūta, saņemot kredītu, kur aizdevēji vienmēr cenšas pārliecināties par ieceres (ražotņu, biroja, noliktavu ēku) ekonomisko dzīvotspēju. Savukārt valsts un pašvaldību sektorā būvniecības projekti lielākoties tiek veikti, izmantojot ES struktūrfondu projektu līdzfinansējumu. Tā rezultātā būvniecībā pēdējos gados ir novērojamas cikliskās svārstības: nav ES struktūrfondu projektu – ir daudz mazāk būvobjektu (2014- 2015), un otrādi - ir Eiropas līdzfinansējums (2017), un nozare burtiski «vārās» un mēģina risināt ar šo procesu radušās problēmas. Viena no galvenajām problēmām, ar ko cīnās daudzi nozares uzņēmumi, ir darbaspēka deficīts, kas nes sev līdzi vēl arī izmaksu pieaugumu. Izņēmums nav arī BMGS. Lai spētu kvalitatīvi īstenot uzsāktos būvniecības projektus paredzētajos termiņos, esam piesaistījuši viesstrādniekus no Ukrainas. Protams, situācija būtu bijusi citāda ar darbaspēku, ja nebūti bijuši nosacīti klusuma gadi, jo vienkārši nebija ES struktūrfondu atbalsta. Būvniecības apjomu kritumu nozares uzņēmumi centās kompensēt ar savu pakalpojumu eksportu uz citām valstīm, lielākoties ES. Diemžēl ne visiem uzņēmumiem ir pozitīva pieredze, strādājot ārvalstu tirgos, jo nekas nestāv uz vietas un līdz ar to daudzas sākotnējās projektu attīstītāju ieceres piedzīvo pārmaiņas. Protams, būvniecības nozarē arī ir specializācija, kas nemaina kopējo skatījumu uz nozari, bet maina situāciju, kādā atrodas pats uzņēmums. Piemēram, BMGS ir specializējies tieši dažādu infrastruktūras — tiltu, pārvadu, ostu piestātņu, molu, kuģošanas kanālu, dzelzceļa objektu – būvniecībā, rekonstrukcijā, un tieši šādu projektu esamība visvairāk ietekmē uzņēmuma neto apgrozījumu. Protams, BMGS ir iesaistījies arī dzīvojamo māju un biroja ēku būvniecībā un rekonstrukcijā, piemēram, Rīgā Stacijas laukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānija Eesti Energia no nākamā gada ar Enefit zīmolu plāno sākt elektroenerģijas tirdzniecību patērētājiem Somijā un Zviedrijā, informē uzņēmumā.

Šādi kompānija turpina īstenot savu izaugsmes stratēģiju Baltijas jūras reģionā, kuras pirmais solis bija šogad sāktā elektroenerģijas un gāzes tirdzniecība Polijā.

Pašlaik abās Skandināvijas valstīs izveidotas pieredzējušas vietējās vadības komandas. Vienlaikus turpinās darbs pie formalitāšu un tehnisko jautājumu sakārtošanas, kas nepieciešams biznesa uzsākšanai Somijā un Zviedrijā. Elektroenerģijas tirdzniecība mājsaimniecībām abās valstīs tiks sākta 2018. gada pirmajā pusē, kamēr Zviedrijā elektroenerģija tiks piedāvāta arī biznesa klientiem.

«Somijā un Zviedrijā patērētāju gatavība mainīt elektroenerģijas tirgotāju ir augstāka nekā vidēji Eiropā. Šajās valstīs elektroenerģijas tirgus ir atvērts jaunu tirgotāju ienākšanai un mēs ticam, ka šo valstu paterētāji arī ir gatavi apgūt mūsu piedāvātos digitālos risinājumu elektroenerģijas tirdzniecībā. Šie ir galvenie iemesli kādēļ izvēlamies Somiju un Zviedriju, kā jaunus tirgus, lai paplašinātu savu darbību starptautiskā mērogā un meklētu jaunu vietu izaugsmei. Mūsu mērķis ir ieņemt stabilas tirgus pozīcijas visos kaimiņvalstu tirgos,» norāda Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Suters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūziķa Luija Fonteina (Stīna Lorensa) rīkotajā mūzikas festivālā Back in hell (Atpakaļ ellē) iekļauts Nila Īles priekšnesums uz, iespējams, pasaulē lielākās pašdarinātās ritma mašīnas.

Ritma mašīnu jeb beatmachine uzbūvēja pats uzņēmējs un mūziķis Luijs Fonteins pirms vairākiem gadiem, ievietojot videoklipu ar tās demonstrējumu youtube.com un apgalvojot, ka tā ir lielākā pasaulē. Festivāls šogad notiks no 12.līdz 14.augustam, un tā organizatori tikko izsludinājuši biļešu pārdošanu un grupu sarakstu. Pirmās 100 biļetes tiks pārdotas par sešiem latiem, pēc tam – par astoņiem latiem.

Grupu sarakstā ir pārstāvēti gandrīz vairāki kontinenti - Torture Squad (Brazīlija); Mozes Hazy (Somija); Rebel Riot (Latvija); Inokentijs Mārpls (Latvija); Pienvedēja piedzīvojumi (Latvija); Louie Fontaine & Starlight Seachers (internacionāls projekts); Argies (Argetīna); Zig Zag (Latvija); SIA (Latvija); Gaujarts(Latvija) ; Tor Peders Kapell (Zviedrija); Phonomik (Dānija); Langfinger (Zviedrija); Transwagon (Zviedrija); Folke Westside (Somija); Faith of Merchants (Lielbritānija); Evil One (Francija) Impo & the Tents(Zviedrija); Fab Twins (Latvija) ; Mirta & the Hot Accoustic(Latvija); Black Apple Market (Latvija); Laime Pilnīga (Latvija) Rūsa (Latvija); Nils Īle (Dānija,Latvija); Alis P(Latvija); VIPP Basbočka(Latvija); Skurkarna (Zviedrija). Mūziķi uzstāsies uz kopumā sešām skatuvēm. Festivāla galvenā skatuve, tāpat kā iepriekš, būs Gypsy camp pagalmā. Divas skatuves tiks nodrošinātas klubā Fontaine palace un mūzika skanēs arī bāros Fire bar un Prison bar. Jauna – Acropolis skatuve, tiks izveidota blakus Fontaine palace klubam un visus festivāla vakarus to pieskandinās 20 Barselonas jam skolas mūziķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Latvijas hokeja izlase pirmo reizi kopš 2009.gada iekļūst pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā

LETA, 16.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas hokeja izlase otrdien nodrošināja vietu pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā, kur spēlēs pirmo reizi kopš 2009.gada.

Izšķirošajā B apakšgrupas mačā par ceļazīmi uz ceturtdaļfinālu Latvijas hokejisti ar rezultātu 1:0 (1:0, 0:0, 0:0) uzvarēja pasaules čempionāta rīkotāju Dāniju.

Latvijas hokejisti B apakšgrupā ieņēma ceturto vietu un ceturtdaļfinālā ceturtdien tiksies ar A apakšgrupas uzvarētāju Zviedriju.

Vienīgos vārtus šajā mačā Latvijas izlases labā guva Andris Džeriņš.

Savukārt «sauso» uzvaru Latvijas izlases vārtos izcīnīja Elvis Merzļikins, kurš atvairīja visas 19 pretinieku mestās ripas.

Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase piedalījās 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: DB viesojas BMGS īstenotajos objektos Zviedrijā

Rūta Kesnere, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas būvniecības eksports ir teju 200 miljoni eiro, un galvenie eksporta tirgi ir Zviedrija, kā arī Lietuva, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šādus datus ir apkopojusi Latvijas Būvnieku partnerība. Viens no lielākajiem eksportējošajiem Latvijas būvuzņēmumiem, kas veiksmīgi darbojas Zviedrijas un Lietuvas tirgos, ir akciju sabiedrība BMGS, kas specializējas hidrotehnisko un civilo būvju celtniecībā. Turklāt tuvā nākotnē kā perspektīvs eksporta tirgus tiek uzlūkota Norvēģija. Jāmin, ka uzņēmumam ir filiāles Somijā, Igaunijā un Lietuvā, kā arī pārstāvniecība Zviedrijā.

BMGS ir viens no būvniecības nozares līderiem Latvijā; 2016. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 33,18 miljoni eiro, bet peļņa – 200,8 tūkst. eiro. DB veidotajā TOP 500 par 2016. gadu starp 30 būvniecības nozares līderiem BMGS ierindojās piektajā vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru