Ņemot vērā Zviedrijas atšķirīgo pieeju pandēmijas risināšanā, ar lielu uzmanību pasaule gaidīja šīs valsts tautsaimniecībai oficiālos mērījumus, kā tai īsti klājies šā gada otrajā ceturksnī.

Zviedrija “Covidkrīzes un Covidbaiļu” risināšanā vairāk aprobežojās ar rekomendācijām – šajā valstī skolu, bāru, veikalu un sporta zāļu durvis palika vaļā. Ēnas puse tam bijusi tā, ka Zviedrijā fiksēti vairāk Covid- 19 saslimšanas gadījumu.

Vienlaikus var jau izdarīt pirmos secinājumus – trieciens pa Zviedrijas ekonomiku tomēr ir bijis mazāk dramatisks, vismaz, ja salīdzina ar lielu daļu citu Eiropas biedru. Proti, Zviedrijas tautsaimniecība šā gada otrajā ceturksnī gada skatījumā saplakusi par 8,2%, kas tai ir rekordliels kritums – nedaudz sliktāks par to, ko pirms tam vidēji prognozēja, piemēram, "Bloomberg" aptaujātie ekonomisti. Tie lēsa, ka Zviedrijas tautsaimniecība otrajā ceturksnī būs sarukusi "vien" par 7,4%. Šajā pašā laikā Spānijai šis kritums bija 22,1% apmērā, Francijai – 19% apmērā un Itālijai – 17,3% apmērā. Visi šie kritumi, ieskaitot Zviedriju, ir milzīgi.

Par to, ka Zviedrijas ekonomikas šausmu stāsts varētu būt nosacīti nedaudz mazāk bailīgs, jau kādu laiciņu lika domāt šīs valsts biržā kotēto uzņēmumu finanšu rādītāju bilde.

Visu rakstu lasiet 11. augusta žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.