Jaunākais izdevums

Ceturtdienas sanāksmē Zviedrijas Centrālā banka Riksbank pazemināja bāzes likmi līdz negatīvam līmenim – mīnus 0,1%, liecina bankas paziņojums.

Lēmumu bankas vadība pamato ar to, ka inflācijas kāpumu veicinošie faktori ir vāji, un situācija ārvalstīs ir neskaidra, kas palielina risku, ka inflācija neaugs pietiekami strauji.

Tāpat banka paziņojusi, ka iegādāsies valdības parādzīmes 10 miljardu kronu (1,2 miljardu dolāru) vērtībā un ir gatava iegādāties vairāk, ja tas ir nepieciešams.

«Lai nodrošinātu, ka inflācija aug un tuvojas mērķim, Riksbank ir gatava paplašināt monetāro politiku, un tam obligāti nav jānotiek sanāksmes laikā,» banka norādījusi ziņojumā. Šie pasākumi ietver tālāku likmes samazinājumu, likmes paaugstināšanas pārcelšanu uz vēlāku laiku, kā arī valdības parādzīmju iepirkumu apjomu palielināšanu.

Kā liecina Bloomberg dati, krona pēdējā gada laikā starp pasaules valūtām uzrādījusi sliktāko rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas centrālā banka izskata iespēju radīt savu digitālo valūtu, vēsta thelocal.se.

Ja patiešām «dzims» e-krona, Riksbank kļūs par pirmo centrālo banku pasaulē ar savu digitālo valūtu. «Jo mazāk Zviedrijā dzīvojošie izmanto banknotes un monētas, jo skaidrāks kļūst tas, ka Riksbank jāizpēta, vai būtu nepieciešams emitēt elektronisko naudu kā papildinājumu tai naudai, kas ir patlaban,» skaidro Zviedrijas centrālā banka.

Skaidra nauda Zviedrijā piedzīvo lēnu nāvi. Banknošu un monētu skaits apgrozībā kopš 2009. gada samazinājies par 40 procentiem. Zviedri ir vieni no pasaulē aktīvākajiem maksājumu karšu lietotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Zviedrija procentu likmi samazina līdz visu laiku zemākajam līmenim

LETA--RTTNEWS, 28.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas centrālā banka Riksbank otrdien pieņēma lēmumu samazināt bāzes procentu likmi, lai ļautu inflācijai palielināties līdz noteiktajam mērķim 2% apmērā.

Banka bāzes procentu likmi samazināja par 0,25% - līdz 0%, kas ir visu laiku zemākais līmenis.

Iepriekšējo reizi izmaiņas bāzes procentu likmē tika veiktas jūlijā, kad Riksbank to samazināja par 0,5 procentpunktiem.

Banka norāda, ka zema bāzes procentu likme palielina pieprasījumu ekonomikā, tādējādi veicinot inflāciju.

Riksbank otrdien arī paziņoja, ka procentu likmi varētu sākt paaugstināt 2016.gada vidū, bet līdz 2017.gada beigām tā varētu sasniegt 1,75%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien Zviedrijas Centrālā banka Riksbank pārsteidza tirgus dalībniekus, nemainot bāzes procentu likmi, kaut arī iepriekš to minēja starp pasākumiem, kas nepieciešami, lai paaugstinātu inflāciju tuvāk 2% mērķim, raksta MarketWatch.

Riksbank atstāja repo likmi mīnus 0,25% apmērā. The Wall Street Journal aptaujātie analītiķi prognozēja, ka likme tiks samazināta līdz mīnus 0,4%.

Tiesa gan, banka paziņoja, ka palielina parādzīmju iepirkumu programm līdz 40-50 miljardiem kronu.

Riksbank arī paziņoja, ka repo likmes paaugstināšana nav plānota līdz nākamā gada otrajai pusei, turklāt tā būs lēnāka nekā iepriekš domāts.

Pēc paziņojuma Zviedrijas kronas vērtība pret eiro pieauga no 9,36 kronām līdz 9,27 kronām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Centrālā banka: Zviedrijā pēc pieciem gadiem tikpat kā nelietos skaidru naudu

LETA, 04.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas centrālās bankas Riksbank rīcībā esošie dati liecina, ka pēc pieciem gadiem Zviedrijas iedzīvotāji tikpat kā vairs nelietos skaidru naudu, vēsta Zviedrijas Radio.

Pagājušajā gadā Zviedrijas centrālā banka emitēja jaunas banknotes, lai nomainītu vecās kronas, tomēr aprēķini liecina, ka arī tās tuvāko piecu gadu laikā vairs varētu netikt izmantotas.

Zviedrija ir ieguvusi slavu kā bezskaidras naudas valsts, un maksājumi skaidrā naudā šobrīd aizņem ne vairāk kā 2% no visu Zviedrijā veikto maksājumu vērtības, liecina "Riksbank" informācija.

Zviedrijas radio piektdien ziņo, ka šādu maksājumu īpatsvars nākamo piecu gadu laikā samazināsies līdz 0,5%.

Tomēr Riksbank eksperti uzskata, ka tas varētu nenotikt tik ātri.

«Apmēram 20% maksājumu tirdzniecībā joprojām tiek veikti skaidrā naudā. (..) Mēs domājam, ka skaidrā nauda būs apgrozībā līdz 30.gadiem,» ziņu aģentūrai TT paziņoja bankas preses pārstāvis Fredriks Vange.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Zviedri baidās no marginalizācijas Eiropā

Didzis Meļķis, 13.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu aiziešana no Eiropas Savienības Zviedrijai būtu lielāks trieciens nekā Baltijas valstīm, saka Swedbank grupas galvenā ekonomiste Anna Bremane.

Zviedrijai ekonomikas ārpolitikā ES līmenī svarīga ir bloķēšanās ar Lielbritāniju. Cik liels kaitējums Zviedrijas interesēm būtu no Brexit jeb Lielbritānijas aiziešanas no ES? Un – cik ļoti tas ietekmētu salīdzinoši nesen izveidoto NB8+ jeb Ziemeļvalstu, Baltijas un Lielbritānijas sadarbības formātu?

Mēs par to esam ļoti nobažījušies. Zviedrija, Ziemeļvalstis vispār, Baltijas valstis un Lielbritānija lielā mērā ir līdzīgi domājošas valstis, un ES mēs lielā mērā esam labākie draugi. Ja Lielbritānija aizietu, Ziemeļvalstu un Baltijas teikšana ES politikā būtu daudz, daudz mazāka. Baltijas valstīm vēl ir labums no tā, ka jūs esat eirozonā – jūs aizvien piedalītos Eirogrupā jeb eirozonas finanšu ministru forumā, bet Zviedrijai ārpus eirozonas britu aiziešana būtu pamatīgs pozīciju zaudējums. Kopā ar britiem mēs vēl esam spējuši skatīties līdzi, lai Eiropas politika netiktu pārlieku nosvērta eirozonas interesēs, bet bez viņiem mēs būsim daudz vairāk marginalizēti, un mūsu zaudējumi būtu salīdzinoši lielāki, nekā Baltijas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Zviedrija nemaina rekordzemo procentu likmi un palielina obligāciju iegādes programmas apjomu

LETA--RTTNEWS, 21.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas centrālā banka Riksbank trešdien pieņēma lēmumu bāzes procentu likmi saglabāt nemainīgu un paplašināt obligāciju iegādes programmu.

Trešdien pieņemtais lēmums paredz, ka bāzes procentu likme Zviedrijā arī turpmāk veidos mīnus 0,5%.

Banka norāda, ka bāzes procentu likmes pakāpenisku palielināšanu paredzēts sākt vien 2018.gada sākumā.

Iepriekšējo reizi izmaiņas bāzes procentu likmē Riksbank veica februārī, kad tā tika samazināta no mīnus 0,35%

Tāpat Riksbank trešdien paziņoja, ka valdības obligāciju iegādes programmu paplašinās par papildu 30 miljardiem kronu (3,08 miljardiem eiro), lai tās kopējais apjoms 2017.gada pirmajā pusē sasniegtu 275 miljardus kronu.

Vienlaikus banka paaugstināja Zviedrijas ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam. Banka prognozē, ka valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 3,4%, bet nākamgad - par 2,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Zviedrijas kronas vērtība zemākajā līmenī kopš finanšu krīzes

Db.lv, 04.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas kronas vērtība samazinājusies līdz zemākajam līmenim kopš finanšu krīzes, liecina Blomberg dati.

Tādējādi centrālajai bankai varētu būt pienācis brīdis, kad jāsāk celt bāzes procentu likmes. Zviedrijas centrālās bankas Riksbank vadītājs Stefans Ingvess un citas amatpersonas šonedēļ, 6.septembrī, tiksies, lai apspriestu lielākās Ziemeļvalstu ekonomikas monetāro politiku. Visi 24 Bloomberg aptaujātie eksperti prognozē, ka centrālā banka šoreiz likmi atstās esošajā līmenī – mīnus 0,5%, taču visdrīzāk komentāros par nākotni šī tēma varētu tikt apspriesta.

«Krona šobrīd ir tik vāja, ka šis faktors komentāros tiks iekļauts,» prognozē Nordea AB galvenā ekonomiste Annika Vintša. Tajā pašā laikā viņa arī piebilst, ka inflācija ir vāja, tādēļ šonedēļ likmes netiks celtas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nākotnē skaidra nauda būs relikvija

Kerli Gabrilovica, "Luminor" vadītāja Latvijā, 22.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šobrīd neskaidra nauda tiek apgrozīta vairāk nekā skaidra un darījumu īpatsvars turpina pieaugt. Arvien biežāk tiek pieteikti risinājumi, kas ļauj cilvēkiem iepirkties, neizmantojot ne skaidru naudu, ne bankas kartes.

Zviedri iecerējuši tuvāko gadu laikā no skaidras naudas atteikties pilnībā, arī citas valstis vēlas sekot. Skaidra nauda iespējams drīz piedzīvos relikvijas statusu, jautājums tikai – cik ilgu laiku aizņems paradumu maiņa?

Arī Latvijā pieaug bezskaidras naudas maksājumu skaits

Latvijas Bankas dati liecina, ka valstī izplatīti ir gan skaidras, gan bezskaidras naudas maksājumi – skaita ziņā tie ir aptuveni līdzīgi, tomēr apmēra ziņā bezskaidras naudas maksājumi veido jau vairāk nekā pusi no kopējās naudas plūsmas. Tātad bezskaidra nauda tiek apgrozīta vairāk, nekā skaidra, un šādu darījumu īpatsvars Latvijā pieaudzis kopš eiro ieviešanas. Piemēram, pērnā gada pirmajos sešos mēnešos tika veikti 262,1 miljoni bezskaidras naudas maksājumi 92,8 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2018. gada otro pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieaudzis par 4,1%, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Zviedrijas krona pret dolāru saruka līdz sešu gadu zemākajam līmenim, reaģējot uz centrālās bankas lēmumu samazināt likmi līdz negatīvam līmenim un ieviest ekonomikas stimulēšanas programmu, raksta Reuters.

Krona saruka par 2% līdz 8,5512 kronām par dolāru, kas ir vājākais līmenis kopš 2009. gada aprīlim. Pret eiro krona saruka līdz divu mēnešu zemākajam līmenim – 9,6894 kronām.

«Zviedrijas Centrālā banka bija agresīvāka nekā mēs gaidījām,» saka RBC Capital Markets eksperts Adams Kols. «Turklāt pastāv iespēja, ka banka var paplašināt kvantitatīvās mīkstināšanas programmu, kā arī vēl vairāk samazināt likmi. Līdz ar to patlaban ir grūti domāt konstruktīvi par šo valūtu,» uzsver eksperts.

Db.lv jau rakstīja, ka ceturtdienas sanāksmē Zviedrijas Centrālā banka Riksbank pazemināja bāzes likmi līdz negatīvam līmenim – mīnus 0,1%, liecina bankas paziņojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Naudas vētra

Konrāds Bjalass, TMS Brokerage House galvenais ekonomists, 07.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā centrālo banku apgalvojumi izbrāzās cauri tirgiem gluži kā viesulis. Postījumi ir redzami visā lielā desmitnieka valstu apkaimē, jo pārvērtēšana aptvēra visu monetārās politikas pozīciju uztveri.

Ir pienācis gals dalījumam: ASV Federālās rezervju bankas «vanagi» (kas par augstāko prioritāti izvirza inflācijas uzraudzību) un pārējā pasaule. Dažu pēdējo dienu laikā ECB, Anglijas Centrālā banka un Kanādas Centrālā banka ierosināja, ka šīm institūcijām vajadzētu izbeigt galēji brīvas monetārās politikas neprātu.

Neatliekamas monetārās ekspansijas pārtraukšana nenozīmē, ka tūdaļ pat tās ķersies pie stingrākas politikas. Viena lieta ir labot pārmērīgi piesardzīgo monetāro politiku, bet pavisam cita – nopietni apsvērt sākt monetārās politikas skrūvju piegriešanas ciklu. Nevienam nav noslēpums, ka ECB plāno nākamā gada sākumā samazināt kapitāla iepirkšanu, taču pirmo izmaiņu dati pagaidām vēl ir tālu aiz horizonta (varbūt tās notiks 2019. gadā?).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Negatīvās likmes ir padarījušas laimīgus vairākus Zviedrijas meža īpašniekus, raksta Bloomberg.

Meža cenas Zviedrijā šajā gadā varētu sasniegt rekordaugstu līmeni, jo vēsturiski zemās likmes liek investoriem meklēt ienesīgumu alternatīvos ieguldījumu instrumentos.

Gada pirmajā pusē cenas ir augušas līdz 419 kronām par kubikmetru, salīdzinot ar 398 kronām pērn, liecina dati. Tas ir tikai nedaudz zem vēsturiski augstākās atzīmes – 420 kronām, ko cenas sasniedza 2010.gadā un visdrīzāk tās turpinās pieaugt.

Visi vēlas vairāk meža platības – gan privātie īpašnieki, gan kompānijas, norāda LRF Konsult eksperts Markuss Helins, piebilstot, ka interese meža iegādē ir no visām pusēm un visdrīzāk šī tendence turpināsies.

Mežu cenas aug līdz ar Zviedrijas ekonomiku, ko veicina rekordzemās procentu likmes un centrālās bankas īstenotā monetārā politika. Zviedrijas Riksbank ir samazinājusi likmes ievērojami zem 0% un ekonomikā ar obligāciju iepirkumiem iepludinājusi gandrīz 300 miljardus kronu (38 miljardus dolāru).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jāpierod, ka skaidras naudas darījumi paliks pagātnē

Ieva Bruksle, Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes prodekāne, 06.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets februāra izskaņā atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz būtiski samazināt darījumu skaitu ar skaidru naudu.

Paredzams, ka likuma grozījumi stāsies spēkā šogad maijā, bet pirms tam likumprojektam jāgūst atbalsts Saeimā. Šajā laikā ideja daļā sabiedrības jau tikusi nodēvēta par banku lobiju uzvaru, kas ļaus tām gūt papildus peļņu. Skaidras naudas darījumu samazināšana ir loģisks solis digitalizācijas laikmetā, turklāt Latvija nav ne pirmā, ne pēdējā valsts, kurā notiek šādi procesi.

Zviedri plāno ieviest e-kronas

Šobrīd pasaule kļūst aizvien digitālāka un pārmaiņas skar arī norēķinu jomu. Domāju, ka mūsu ikdienā ienāks aizvien vairāk šādu risinājumu, ne tikai bankas pārskaitījumi, un ar to ir jārēķinās.

Šādas izmaiņas neskar tikai Latviju, daudzviet pasaulē tā jau ir ierasta prakse, turklāt virkne valstu ir gājušas vēl tālāk. Zviedrijas centrālā banka Riksbank šogad plāno sākt pilotprojektu ar mērķi izstrādāt elektronisko valūtu, proti, lietošanai gatavu e-kronu, ko nākotnē varētu laist apgrozībā, ja tiktu pieņemts attiecīgs lēmums. Projekta autori plāno izstrādāt e-kronas, ko varēs augšuplādēt mobilajā aplikācijā vai īpašā maksājumu kartē. Zviedrija pēdējo gadu laikā cenšas būtiski samazināt skaidras naudas izmantošanu norēķinos un rezultāti liecina, ka mērķis tiek sasniegts – kredītkartes un debetkartes Zviedrijā šobrīd ir izplatītākais norēķinu veids, savukārt mobilie maksājumi ir tikpat populāri kā skaidra nauda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas lielākais hipotekāro kredītu devējs Swedbank AB darbinieku skaitu samazinās par 5,5%, lai mazinātu izdevumus, raksta Bloomberg.

Banka paziņojusi, ka tuvāko divu gadu laikā samazinās darbinieku skaitu par 600-800, un plāno pazemināt izdevumu līmeni līdz 2,23 miljardiem ASV dolāru 2016.gadā. Septembra beigās Swedbank kopējais darbinieku skaits bija 14,6 tūkstoši. Trešajā ceturksnī bankas peļņa ir pieaugusi par 9,3%.

Zviedrijas Centrālā banka jūlijā samazināja galveno procentu likmi vairāk nekā tika prognozēts – par 50 bāzes punktiem līdz 0,25%.

Deflācijas spirāles draudi šajā valstī ir likuši vairākām bankām, tostarp, Nordea Bank, SEB un Swedbank izteikt prognozes, ka Riksbank būs spiesta līdz gada beigām samazināt likmes vēl vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zviedrijas Banka nemaina likmi

Žanete Hāka, 16.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien notikušajā sanāksmē Zviedrijas Centrālā banka saglabāja bāzes procentu likmi 0% līmenī, un signalizēja, ka to varētu celt 2016. gada otrajā pusē, nevis vidū, raksta MarketWatch.

Ja monetārajai politikai nākotnē būs jākļūst plašākai, centrālā banka ir gatava arī likmes palielināšanas termiņu pacelt.

Banka arī paziņojusi, ka tā gatavo turpmākus pasākumus, lai paplašinātu monetāro politiku. Centrālā Banka gan nekonkretizēja, kādus politikas pasākumus tā apsver, taču bankas vadītājs iepriekš sacījis, ka Riksbank rīcībā ir tie paši instrumenti, kas citām centrālajām bankām.

Pēc lēmuma zviedru kronas vērtība pret eiro pavājinājās. Eiro vērtība pieauga līdz 9,53 kronām.

Nākamā bankas sanāksme paredzēta 2015. gada 11. februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru