Jaunākais izdevums

Zviedrijas cenu salīdzināšanas interneta vietne "PriceRunner" pirmdien paziņoja, ka sūdz tiesā interneta gigantu "Google" par to, ka tas meklēšanas rezultātos sekmē savus iepirkšanās salīdzināšanas pakalpojumus.

"PriceRunner" tiesas ceļā no "Google" vēlas piedzīt 2,1 miljardu eiro.

Taču Zviedrijas tehnoloģiju jaunuzņēmums norāda, ka tiesas prāvā nolemtais zaudējumu apmērs varētu būt arī ievērojami lielāks, jo šie pārkāpumi joprojām tiek veikti.

"PriceRunner" vadītājs Mīkaels Lindāls saka, ka šī tiesas prāva ir arī cīņa par patērētājiem, kuri ievērojami cietuši no "Google" veiktajiem konkurences noteikumu pārkāpumiem pēdējos 14 gados.

Uzņēmums sūdzību iesniedzis patentu un tirgus tiesā Stokholmā pēc tam, kad Eiropas Savienības (ES) Vispārējā tiesa nolēma, ka "Google" pārkāpis ES konkurences noteikumus, manipulējot ar meklēšanas rezultātiem par labu saviem salīdzināšanas pakalpojumiem.

"PriceRunner" vēstī, ka vēlas piedzīt zaudējumus par zaudētajiem ienākumiem Lielbritānijā kopš 2008.gada, kā arī un Zviedrijā un Dānijā kopš 2013.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Google mārketingu mēs, digitālās mārketinga aģentūras MMN pārstāvji saucam Google Ads reklāmu platformas sniegtās iespējas un mājaslapas SEO optimizāciju uz Google dabiskiem meklēšanas rezultātiem. Abas šīs iespējas uzņēmējiem sniedz lielu potenciālu sasniegt to mērķauditoriju, kas jau ir ieinteresēta produktā vai pakalpojumā. Šodien apskatīsim šo mārketinga kanālu attīstības tendences, par ko vairāk diskutē speciālisti 2022.gadā.

Pirmās puses datu nozīme

No vairākiem aspektiem skatoties, pirmās puses datu, tas ir uzņēmuma/mājaslapas pašu datu nozīme pieaug arvien straujāk. Šobrīd ir privātuma laikmets, daudziem tas ir svarīgs aspekts - gan dažādas organizācijas, valstis, savienības, gan arī sabiedrība satraucas par to, kur nonāk interneta lietotāju dati un kā tie tiek izmantoti.

Trešās puses dati kļūst arvien nepieejamāki un lielās reklāmas platformas diezgan strauji pāriet uz tikai pirmās puses datu izmantošanu. Tas nozīmē, ka jaunam spēlētājam konkrētā digitālās reklāmas tirgū būs daudz grūtāk un dārgāk iekarot vēlamo auditoriju nekā uzņēmumam, kurš tajā jau kādu laiku apgrozās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai palielinātu uzņēmuma pozīcijas meklētājprogrammās (Google, Yandex u.c.) un piesaistītu lielāku apmeklētāju plūsmu, vitāli svarīga ir mājaslapas SEO optimizācija, kas ietver dažādas tehnikas. Tomēr tā nav iedomājama arī bez SEO rīku palīdzības. Lai gan vairums no šiem rīkiem izmaksā dārgi, internetā ir pieejami daudzi bezmaksas risinājumi un spraudņi, kas var būt noderīgi gan tiem, kas nesen uzsākuši interesēties par šo tēmu, gan arī tiem, kas ar SEO nodarbojas jau ilgāku laiku. Šajā rakstā mēs aplūkosim nelielu daļu no labākajiem bezmaksas SEO rīkiem, kas palīdzēs Tev sasniegt vēlamos SEO rezultātus.

Kas ir SEO optimizācija?

SEO optimizācija ir procesu kopums, kuru veic, lai uzlabotu mājaslapas pozīcijas meklētājprogrammu rezultātu lapās (SERP). Jo labāka ir vietnes redzamība meklēšanas rezultātos, jo augstāks apmeklējums un iespēja pārvērst potenciālos klientus par pircējiem. Šis process ietver dažādas darbības, piemēram, atslēgvārdu analīzi, satura izstrādi, vietnes tehnisko analīzi un ārējo satura optimizāciju. SEO optimizācijai ir nepieciešama pārdomāta stratēģija, ko noteikti vislabāk veiks pieredzējis SEO speciālists vai SEO aģentūra, tomēr tā kā SEO pakalpojumi ir dārgi, ikkatrs var izmēģināt internetā pieejamos bezmaksas rīkus, lai iegūtu vismaz virspusēju lapas novērtējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule varēs vērot, kā Google cīkstēsies par sava dominējošā stāvokļa saglabāšanu interneta meklēšanas tirgū.

Septembra pirmajā daļā tika startēta, iespējams, viena no lielākajām pretmonopola stāvokļa izmantošanas lietām mūsdienu vēsturē. ASV cīnīsies ar internetā dominējošā meklēšanas uzņēmuma Google mātes kompāniju Alphabet. Daži pauž viedokli, ka šīs tiesvedības iznākums var noteikt to, kāda nākotnē izskatīsies interneta meklēšana. Šim procesam arī var būt pa spēkam pavērt durvis uz to, lai pret Alphabet un citiem tehnoloģiju grandiem tiek izvirzītas kādas citas prasības.

Konkrēti šī ASV Tieslietu departamenta lieta ir vērsta pret Alphabet saistībā ar to, ka šis uzņēmums slēdzis, iespējams, ne īsti legālas vienošanās par to, lai tieši tā Google meklēšanas platforma vienmēr būtu pamata izvēle patērētāju pūļiem. Piemēram, Google šādus daudzmiljardu ASV dolāru darījumus slēdzis ar Apple un ne tikai - lieta koncentrēsies uz līdzīgiem Alphabet darījumiem gan ar Samsung un pārējiem viedtālruņu ražotājiem, gan citiem tās šādiem sadarbības partneriem. ASV investīciju bankas J.P. Morgan analītiķi rēķinājuši, ka Google šogad vien tās meklēšanas rīka partneriem izmaksās gandrīz 30 miljardus ASV dolāru. 20 miljardi no tiem, lai Google būtu pamata izvēles meklēšanas rīks, atlēkšot Apple un 8 miljardi – tālruņu izstrādātājiem ar Android operētājsistēmu. ASV prokurori gan kopējo summu min krietni mazāku – 10 miljardu ASV dolāru apmērā, kas, iespējams, liecina par duļķainu un visai interpretējamu lauku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmums "Google" un Ekonomikas ministrijas pārstāvji parakstījuši sadarbības memorandu, lai sekmētu vietējo uzņēmumu izaugsmi un stiprinātu biznesa noturību.

Sadarbības ietvaros "Google" īstenos programmu "Izaugsme ar Google", kuras mērķis ir palīdzēt Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem uzlabot digitālās prasmes un to pielietošanu.

Jaunā specializētā programma “Izaugsme ar Google” jau līdz šī gada beigām nodrošinās bezmaksas apmācības vismaz 3 000 mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvjiem, paplašinot viņu zināšanas un prasmes tādās jomās kā e-komercija, eksports, digitālais mārketings un tehnoloģiju integrācija uzņēmējdarbībā.

Programmas “Izaugsme ar Google” mērķis ir palīdzēt Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem uzlabot digitālo prasmju apguvi un pielietošanu, kā arī sekmēt, lai Latvijas iedzīvotāji varētu pilnībā izmantot digitālo iespēju priekšrocības. Tas palīdzēs arī Latvijas ekonomikai. Kā liecina organizācijas Connected Commerce Council veiktais pētījums, mazie uzņēmumi Eiropā, kas prasmīgi izmantoja digitālos rīkus, pandēmijas laikā spēja izveidot "digitālo drošības tīklu", sasniedzot par 80% labākus pārdošanas apjomus un par 60% lielākus ieņēmumus. Šādi uzņēmumi arī biežāk rada darbavietas, nodarbinot trīs reizes vairāk darbinieku nekā citi. Savu atbalstu programmai paudusi Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālajā vidē iekšējā (On Site) un ārējā (Off Site) mājaslapas optimizācija ir divas dažādas SEO stratēģijas, kas palīdz uzlabot vietnes redzamību meklētāja rezultātos. Šajā rakstā apskatīsim, kā tās atšķiras un kā katrs no šiem elementiem ietekmē jūsu vietnes veiksmīgu ierindošanos Google meklētājā.

On-Site SEO: Mājaslapas iekšējā SEO optimizācija

On Site SEO optimizācija ir aktivitātes, kas tiek veiktas pašā mājaslapā, lai uzlabotu vietnes redzamību meklēšanas rezultātos.

1. Vietnes veiktspēja

Mājaslapas ātrums ietekmē ne tikai lietotāju pieredzi, bet arī rezultātus Google meklētājā. Veicot veiktspējas optimizāciju, piemēram, izmantojot rīkus kā PageSpeed Insights, jūs varat uzlabot lapas ielādes laiku, izmantojot metodes kā attēlu kompresijas iespējas un citus pielāgojumus.

2. Lapas nosaukumu un virsrakstu optimizācija

Lapu virsraksti (H1, H2, H3) ir svarīgi, jo palīdz lietotājiem un meklētājprogrammām saprast par ko ir vietnes saturs. Optimizējiet lapu nosaukumus, iekļaujot mērķa atslēgvārdus un piesaistiet lietotāju uzmanību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Kiberdrošības vide kļūst arvien izaicinošāka

LETA, 15.07.2022

"Google" viceprezidents globālās politikas un attiecību ar valdībām jautājumos Karans Bhatija.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Google" katru dienu saskaras ar simtiem tūkstošu dažāda veida apdraudējumu, kuri ir jāiztur uzņēmuma sistēmām, lai pasargātu lietotājus, un kopumā kiberdrošības vide kļūst arvien izaicinošāka, sacīja "Google" viceprezidents globālās politikas un attiecību ar valdībām jautājumos Karans Bhatija.

Viņš norādīja, ka kiberuzbrukumi nāk no visas pasaules, un "Google" iegulda miljardiem ASV dolāru uzņēmuma sistēmu drošībā.

Vienlaikus arī dezinformācija un maldinoša informācija ir globāls izaicinājums, un "Google" ir veltījis 10 miljonus ASV dolāru, lai cīnītos ar šo problēmu, taču šim izaicinājumam bieži ir arī ļoti lokālas dimensijas, ko bieži ir grūti efektīvi novērst. Tādēļ "Google" sadarbojas ar faktu pārbaudes organizācijām un ar masu medijiem.

Vienlaikus Bhatija sacīja, ka Covid-19 bija nozīmīgs globāla mēroga notikums, kura laikā uzņēmums pieņēma politiku, kas ļauj izņemt no platformas maldinošu informāciju, un viena lieta, kas no Covid-19 laika ir pārņemama attiecībā uz citām krīzēm, ir izaicinājumu mērogs, ar kādu tādi uzņēmumi kā "Google" var saskarties. Interneta platformās ir pieejams milzīgs informācijas apjoms, ar kuru ir jātiek galā ar mākslīgā intelekta un tehnoloģiju rīkiem, un "Google" tajā arvien turpina investēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Google bez maksas apmācīs Latvijas uzņēmējus biznesa attīstībai digitālajā vidē

Db.lv, 26.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumiem joprojām ir pieejami vairāki neizmantoti digitālie risinājumi, tāpēc Google sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) turpina apmācību programmu “Izaugsme ar Google”, kurā pērn piedalījušies vairāk kā 6000 biznesa pārstāvju un tostarp - latvieši ārvalstīs.

Lai gan digitālās tehnoloģijas ir kļuvušas par vienu no nozīmīgākajiem uzņēmējdarbības attīstības virzītājspēkiem, Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) būtiski atpaliek no Eiropas vidējā līmeņa – digitālo tehnoloģiju ieviešanas jomā ierindojas vien 23. vietā no 27 ES valstīm1.

“Digitalizācija būtiski uzlabo uzņēmumu darbības efektivitāti un rada jaunas biznesa iespējas, kas ir īpaši svarīgi nenoteiktības apstākļos. Taču izpratnes un vajadzīgās informācijas trūkums, kā arī piesardzība un bailes no nezināmā ir tie izaicinājumi, ar kuriem saskaras MVU pārstāvji, domājot par digitālo risinājumu ieviešanu. Mūsu mērķis ir iedrošināt un atbalstīt uzņēmējus ceļā uz attīstību, tāpēc arī šogad mēs turpinām programmu “Izaugsme ar Google”. Sadarbībā ar vadošajiem Latvijas kiberdrošības, e-komercijas un digitālā mārketinga ekspertiem esam sagatavojuši apjomīgu apmācību ciklu, aicinot ikvienu izmantot šo iespēju, lai integrētu dažādus digitālos risinājumus savu uzņēmumu darbībā,” uzsver Vītauts Kubiļus (Vytautas Kubilius), Google direktors Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmums "Google" paudis gatavību ieguldīt lielākas investīcijas Latvijas digitālās spējas stiprināšanā, informē Ekonomikas ministrija (EM)

Tāpēc EM, sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un nozares asociācijām turpina attīstīt sadarbību ar "Google" vairākos Latvijas tautsaimniecībai būtiskos virzienos, kā arī digitālo prasmju stiprināšanā un kiberdrošības uzlabošanā.

Kā ziņots, Trīs Jūru foruma ietvaros Rīgā, "Google" valdības lietu un sabiedriskās politikas viceprezidents Karans Bhatija (Karan Bhatia) paziņoja, ka "Google" vēlas dubultot savus ieguldījumus Centrālās un Austrumeiropas reģionā, jo Krievijas izraisītā kara Ukrainā rezultātā, civiliedzīvotāji, uzņēmēji un investori jūtas satraukti par stabilitāti, resursu pieejamību un izaugsmes iespējām Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 40 ASV štati sūdz tiesā sociālo mediju platformu "Facebook" un "Instagram" īpašnieku "Meta" par bērnu garīgajai veselībai nodarītu kaitējumu un cilvēku maldināšanu par šo platformu drošumu.

"Cenšoties maksimāli palielināt savus finansiālos ieguvumus, "Meta" ir atkārtoti maldinājis sabiedrību par tā sociālo mediju platformu būtiskajām briesmām," teikts kopīgā prasībā, kas otrdien tika iesniegta federālā tiesā Kalifornijā.

Daži no štatiem, kas sūdz tiesā "Meta", gan ir izvēlējušies iesniegt prasības vietējās tiesās, nevis pievienoties federālajai lietai.

Kopīgajā prasībā teikts, ka "Meta" ir izmantojis gados jaunos lietotājus, radot biznesa modeli ar mērķi maksimāli palielināt laiku, ko viņi pavada platformā, neraugoties uz kaitējumu viņu veselībai.

"Bērni un pusaudži cieš no sliktas garīgās veselības rekordlielos līmeņos, un tajā ir vainojami tādi sociālo mediju uzņēmumi kā "Meta"," paziņojumā par šo lietu sacīja Ņujorkas ģenerālprokurore Letiša Džeimsa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmuma "Google" filantropiskā struktūrvienība "Google.org" piešķīrusi 250 000 ASV dolāru (227 520 eiro) grantu biedrībai "Riga TechGirls" izglītojošo programmu īstenošanai, kas veicinās iedzīvotāju digitālās prasmes, informē "Google" pārstāvji.

Izmantojot finansiālo atbalstu, "Riga TechGirls" palīdzēs 11 000 sieviešu padziļināti apgūt tādas zināšanas un prasmes, kas ir nepieciešamas, lai strādātu tehnoloģiju nozarē, un pirmo reizi paplašinās darbību ārpus Latvijas, atverot tiešsaistes programmu nevalstiskajās organizācijās strādājošām sievietēm no citām Eiropas valstīm.

Ar "Google.org" atbalstu "Riga TechGirls" mācību programma "Iepazīsti tehnoloģijas" būs pilnībā pieejama tiešsaistē, padarot to pieejamāku, kā arī individuāli piemērotāku un iesaistošāku, pateicoties inovatīvajām spēļošanas metodēm. Dalībniecēm tiks piedāvāts apgūt prasmes tādās jomās kā UX dizains, digitālais mārketings, e-komercija, analītika, kiberdrošība un citas jomas, sekmējot sieviešu konkurētspēju darba tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šopavasar uz Latvijas ceļiem atkal būs sastopamas Google Street View automašīnas. Sākot no 21. marta tās ceļos pa Latviju, turpmāko mēnešu laikā apmeklējot daudzas pilsētas un maršrutus visā valstī. No Rīgas līdz Krāslavai un no Liepājas līdz Alūksnei – šogad viedās automašīnas apceļos vairāk nekā 20 Latvijas pilsētas.

Mērķis kā vienmēr ir atjaunināt pilsētu, ceļu un automaģistrāļu attēlus Google Maps lietotnē.

Pateicoties Google Street View, lietotājiem jau ir iespēja apskatīt lielāko daļu Latvijas pilsētu, daudzus kultūras pieminekļus, kā arī dabas objektus. Apzinoties, ka infrastruktūra gan pilsētās, gan arī starp tām nepārtraukti attīstās un mainās, Google regulāri atjaunina pieejamos attēlus, lai pēc iespējas precīzāk atspoguļotu aktuālo situāciju. Jaunie attēli palīdzēs lietotājiem vēl labāk orientēties dažādos galamērķos, kā arī vērot 360 grādu panorāmas attēlus ar ielām un apskates vietām.

Papildus ielām un ceļiem Google iemūžina arī dažādas gājēju zonas un citas vietas, kas nav sasniedzamas ar automašīnu. Piemēram, ikvienam ir iespēja doties virtuālā pastaigā pa Vecrīgas ieliņām, ieraudzīt Eiropas platāko ūdenskritumu Ventas rumbu vai doties apskatīt Ventspils loču torni jeb “Balto bāciņu”, kas celta 1934. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad sāc strādāt ar jaunām kriptovalūtu platformām un jaunizveidotiem projektiem, nepaiet ilgs laiks, lai saprastu, ka šie darījumi var būt ļoti riskanti. Turklāt mēs nerunājam par tirgus nepastāvību. Internets ir pārpildīts ar krāpniecību, un kriptovalūtu darījumi nav izņēmums. Tāpēc, domājot par investīcijām dažādos jaunos uzņēmumos un aktīvu tirdzniecības platformās, paturi prātā, ka pilnīgi izslēgta nav iespēja zaudēt gandrīz visu savu ieguldījumu.

Pēc ekspertu domām, pētot kriptovalūtu uzņēmumus, pārliecinies, vai tie darbojas ar blokķēdi, kas nozīmē, ka tie seko līdzi notiekošajiem darījumiem. Pēc tam pārbaudi, vai tiem ir stabilas un pamatotas biznesa idejas, kas risina faktiskas problēmas un nākotnē tiem būs reāls pielietojums. Pēc tam šiem uzņēmumiem jāizpilda visas ICO vadlīnijas un digitālās valūtas likviditātes prasības. Visbeidzot, jaunā kripto projekta uzņēmuma vadītājiem būtu jāparāda sevi publiski, nevis jāslēpj sava identitāte aiz segvārda. Ja uzņēmums, kurā plāno investēt, neatbilst visām šīm prasībām, Tev vajadzētu vēlreiz padomāt vai šī ir īstā vieta, kur ieguldīt savu naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Digitālā mārketinga aģentūra Realweb Latvia kļūst par WHAT Digital Marketing

Sadarbības materiāls, 29.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms 10 gadiem, 2013. gada oktobrī, Rīgas centrā darbību uzsāka Realweb Latvia – digitālā mārketinga aģentūra, kas viena no pirmajām piedāvāja tobrīd tādus inovatīvus digitālā mārketinga risinājumus kā reklāmu Google un Facebook.

Šodien Realweb Latvia ir viena no lielākajām digitālā mārketinga aģentūrām Baltijā ar gada apgrozījumu virs 50 milj. EUR, un tās lielāko partneru vidū ietilpst Google, Meta Facebook, Microsoft, TikTok. Realweb Latvia ir viens no 3 Google Premier partneriem Latvijā vairāk kā 40 reklāmas aģentūru konkurencē un pārvalda digitālās reklāmas Google, Meta Facebook, Microsoft, Linkedin, TikTok ar budžetu virs 3 miljoniem EUR mēnesī. Visi aģentūras speciālisti ir sertificēti, savukārt aģentūras vadītāja Velta Mestere 2020. gadā Forbes Latvijas veiksmīgāko sieviešu reitingā ieņēma augsto 4. vietu. Pēdējo gadu laikā esam strauji auguši eksporta nozarē - to apliecina arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) 2022. gada nominācija “Eksporta čempions”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas klienti tagad var pievienot savu privātpersonas vai uzņēmuma maksājumu karti Google Pay, lai norēķinātos par pirkumiem veikalos un tiešsaistē.

Šis maksājumu risinājums ir pieejams Android viedierīču lietotājiem.

“Redzam, ka interese par maksājumiem ar viedierīcēm aug un šobrīd priekšroku šāda veida maksājumiem dod 10% Latvijas iedzīvotāju, lielākoties jaunieši*. Tāpēc esam priecīgi papildināt savu digitālo pakalpojumu klāstu ar vēl vienu mūsdienīgu un drošu bezkontakta maksājumu veidu – Google Pay, kas tagad ir pieejams Android ierīču īpašniekiem,” norāda SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Lai sāktu izmantot jauno maksāšanas iespēju, ir nepieciešama aktīva SEB bankas maksājumu karte un Google lietotāja konts, kas pievienots Android viedtālrunim vai viedierīcei, kas atbalsta NFC maksājumus un Google Pay.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

NVA sadarbībā ar Google piedāvā bez maksas apgūt digitālās prasmes

Db.lv, 31.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai atbalstītu bezdarbniekus, darba meklētājus un nodarbinātos, kuriem nepieciešams pilnveidot prasmes atbilstoši darba tirgus prasībām, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un uzņēmums “Google” arī šogad piedāvā iespēju bez maksas apgūt darba tirgū pieprasītās digitālās prasmes.

Tiešsaistes mācības un profesionālo sertifikātu iegūšana notiks četrās izglītības programmās: "IT atbalsts", "Datu analīze", "Lietotāju pieredzes dizains", "Projektu vadība". Uzņēmuma “Google” atbalstītajās mācībās šogad plānots iesaistīt 350 darba meklētājus un nodarbinātos.

“Darba tirgus digitālā transformācija paātrinās aizvien straujāk, pieprasījums pēc digitālajām prasmēm novērojams pat vienkāršajās profesijās, tāpēc darba ņēmējam savas darbavietas saglabāšanai un veiksmīgas karjeras izveidei ir nepieciešams visa darba mūža garumā mācīties, profesionāli attīstīties, apgūt un pilnveidot darba tirgū pieprasītās kompetences un prasmes. Esmu gandarīta, ka mūsu sadarbība ar uzņēmumu “Google” turpinās, un klientiem arī šogad varam piedāvāt mūsdienīgas mācību iespējas digitālo prasmju apguvei,” komentē NVA direktore Evita Simsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopiena Riga TechGirls, kas nodarbojas ar sieviešu iespējošanu tehnoloģiju jomā, saņēmusi papildu finansējumu 500 000 eiro apmērā no Google filantropiskās organizācijas Google.org.

Līdzekļi tiks izmantoti, lai organizētu vairākas programmas, kuru mērķis ir palielināt izpratni par tehnoloģiju darba tirgu, MI izmantošanu, lai palielinātu produktivitāti, un veicinātu veiksmīgu pāreju uz IT karjeru.

Līdz 2026. gada beigām programmās tiks aicinātas piedalīties 3000 sieviešu.

“Mēs ļoti pateicamies Google.org par atbalstu, tai skaitā par šo finansējumu, kas ļaus paplašināt aktivitātes un ar tehnoloģiju palīdzību stiprinātu sievietes un cilvēkus no citām mazaisargātām grupām. Šis atbalsts palīdzēs pārvarēt plaisu ģeneratīvā MI lietošanā un palielināt darbaspēka produktivitāti Latvijā,” norāda Riga TechGirls valdes priekšsēdētāja Anna Andersone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Google Maps slēdz reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu Ukrainā

LETA--DPA, 28.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV tehnoloģiju kompānija "Alphabet" savā navigācijas lietotnē "Google Maps" atslēgusi reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu Ukrainā, lai aizsargātu iedzīvotājus Krievijas īstenotā kara apstākļos.

Kompānija paziņoja, ka pirms lēmuma konsultējusies ar Ukrainas varasiestādēm un tā mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus.

"Google" apkopo datus ar viedtālruņu, kuriem ir "Android" operētājsistēma, atrašanās vietu un izmanto tos, lai noteiktu, piemēram, sastrēgumu vietas un citas satiksmes plūsmas problēmas.

Tomēr Ukrainā tas ļāva reāllaikā izsekot, vai pie ceļu bloķēšanas posteņiem neveidojas sastrēgumi, civiliedzīvotājiem bēgot no Krievijas karaspēka uzbrukumiem.

"Google" vietnē "Twitter" paziņoja, ka pagājušajā nedēļā ieviesusi vairākus pasākumus un turpina izvērtēt situāciju saistībā ar karu Ukrainā un nepārtraukti strādā, lai garantētu "mūsu darbinieku, lietotāju un klientu drošību".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Patēriņa cenu līmeni 2023.gadā visbūtiskāk ietekmēja cenu kāpums pakalpojumiem un cenu tendences pasaulē

Db.lv, 12.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada novembri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,8%, kas bija straujākais cenu kritums decembra mēnesī kopš 1991.gada jeb datu publicēšanas uzsākšanas.

Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,4%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam degvielai, elektroenerģijai, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pasažieru aviopārvadājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

2023.gadā kopumā patēriņa cenas stabilizējās, katru mēnesi sarūkot, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi - no 21,5% šā gada sākumā līdz 0,6% decembrī. To turpināja ietekmēt pasaules cenas un nestabilā ģeopolitiskā situācija. Ņemot vērā inflācijas dinamikas bāzes efektu, 2023.gadā vidējā gada inflācija saglabājās augsta - 8,9%.

Lielākā palielinošā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni gada laikā bija pakalpojumu cenu kāpumam. Pakalpojumu cenas kopumā pieauga par 5,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 1,3 procentpunktiem. Lielākā palielinošā ietekme bija ambulatorajiem pakalpojumiem, galvenokārt sadārdzinoties ārstu speciālistu un zobārstniecības pakalpojumiem, cenas ievērojami palielinājās arī ēdināšanas pakalpojumiem, pasažieru aviopārvadājumiem un pārvadājumiem pa autoceļiem, atpūtas un kultūras pakalpojumiem (ieskaitot televīzijas abonēšanas maksu, atpūtas un sporta pasākumus, muzeju, kinoteātru, teātru, koncertu apmeklējumu), mājokļa īres maksai, atkritumu savākšanai un citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt cenas būtiski samazinājās kanalizācijas pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, Konkurences padome (KP) 2023.gada pavasarī uzsāka tirgus uzraudzību olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgū.

Pētījums par piena produktu grupu neatklāj tirgotāju aizliegtas vienošanās par cenu vai Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) pārkāpumus mazumtirgotāju un piegādātāju sadarbībā. Vienlaikus dažādu piena produktu (siera, skābā krējuma) ražošanas un tirdzniecības posmos cenu pārnesē konstatētas nepilnības - cenu izmaiņas notikušas novēloti vai neproporcionāli. Lai uzlabotu situāciju nozarē, KP sniedza priekšlikumus tostarp atbildīgajām nozares institūcijām.

Pētījums aptver laika periodu no 2021.gada janvāra līdz 2023.gada maijam. KP vērtēja piegādātāju un mazumtirgotāju sadarbību, kā arī vērtēja cenu izmaiņu korelāciju piegādes ķēdes posmos un mazumtirdzniecības cenu mainību. Kopā tika pieprasīti dati no 28 mazumtirgotājiem un 40 ražotājiem/piegādātājiem no Latvijas un ārpus Latvijas, piemēram, no Baltijas valstīm, Vācijas, Itālijas. Kopā izanalizēti vairāk nekā 100 000 pirmajā kārtā iegūtie dati un vairāk nekā 70 000 otrajā kārtā iegūtie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūzikas izdevēji, arī kompānijas "Universal Music Publishing Group", "Warner Chappell Music" un "Sony Music Publishing", sūdz tiesā vietni "Twitter" par "plašiem autortiesību pārkāpumiem" pret konkrēto kompāniju mūzikas katalogiem.

Prasību Tenesī štata federālajā tiesā iesniedza 17 izdevēji, kuriem ir tiesības uz tādu mākslinieku kā Dreiks, Teilore Svifta un Adele, no vienīgā atbildētāja lietā - "Twitter" īpašnieces Īlona Maska kompānijas "X Corp" - prasot vairāk nekā 250 miljonus ASV dolāru (231 miljons eiro).

ASV Nacionālās mūzikas izdevēju asociācijas vadītājs Deivids Izrealaits paskaidroja, ka "Twitter" ir vienīgā no lielākajām sociālo tīklu platformām, kura "savā pakalpojumā pilnībā atsakās licencēt miljoniem dziesmu", lai gan labi apzinās, ka platformā "miljardiem cilvēku ik dienu mūziku noplūdina, prezentē un straumē".

Viņš apsūdzēja "Twitter" par platformas sniegšanu noplūdinātai mūzikai, ar autortiesībām aizsargātiem videoklipiem un citiem materiāliem. ASV Digitālās tūkstošgades autortiesību likums paredz, ka "Twitter" un citām sociālo mediju platformās nevar iesūdzēt tiesā par autortiesību pārkāpumiem saistībā ar lietotāju augšupielādētu saturu, ja platformas cenšas dzēst autortiesības pārkāpušo materiālu un soda lietotājus, kas pārkāpj autortiesības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cenu kāpums Latvijā šobrīd jau līdzinās 2007. un 2008. gadā pieredzētajam

Db.lv, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas cenu piecenojumi veikalos ir pamatoti, vienlaikus iedzīvotājiem, vērtējot tā apmērus, būtu jāņem vērā visu pārtikas apritē iesaistīto pušu un aspektu loma cenas veidošanās procesā, atzina aptaujātie nozares pārstāvji.

Piemēram, SIA "Latvijas Tirgotāju savienības" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis skaidroja, ka preču piecenojums ap 100% ir ļoti reti sastopams. Tas, kā norādīja Okmanis, var būt iespējams nepārtikas produktu segmentā, kur prece tiek iepirkta lielos iepakojumos, bet pārdota pa gabaliem, piemēram, skrūvēm.

LOSP: Dažiem vietējiem ražojumiem lielveikalos uzcenojums ir 70%, ir arī 150% 

Lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels, intervijā...

Tāpat viņš uzsvēra, ka kompānijā pārtikas precēm visām preču grupām piecenojums tiek stingri kontrolēts, jo, lai pircējs pirktu preces un nāktu uz "LaTS" veikalu, preču cenai ir jābūt atbilstošai tirgus situācijai. Pretējā gadījumā veikals kļūst nekonkurētspējīgs.

"Vislabāk pērk akciju preces. Akciju precēm ir piecenojums no 5%," sacīja "LaTS" vadītājs, piebilstot, ka reizēm preces tiek tirgotas par pašizmaksu, tāpat ir reizes, kad cena tiek noteikta zem tās.

Tāpat viņš uzsvēra, ka "LaTS" piecenojums sabiedrībai aktuālajām preču grupām tiek uzraudzīts īpaši. Viņš atklāja, ka maizei tas ir ap 20%, pienam un piena produkcijai - 15 līdz 25%, svaigai gaļai - ap 30%. Gaļas piecenojuma veidošanos ietekmē svara zudumi, kas veidojas izpakojot gaļu no transporta iepakojuma - tā apžūst un paliek vieglāka, skaidroja Okmanis.

Vienlaikus augļiem un dārzeņiem veikala piecenojums ir ap 25-30%, nepārtikas preču piecenojums ir virs 30%. Nepārtikas preču piecenojuma apmēru Okmanis skaidroja ar to, ka "LaTS" primāri ir pārtikas veikals, kur nepārtikas produkti ir kā papildus sortiments.

Okmanis arī norādīja, ka atsevišķos lielveikalos akcijas preces tiek piedāvātas par ļoti labu cenu, taču, ja produkta attiecīgā veikala plauktā nav, pircējs mēdz izvēlēties līdzīgu preci, kurai nav piemērota akcijas cena un kura ir dārgāka. "Tāpēc es ļoti ieteiktu skatīt cenu piedāvājumus veikalos kopumā, nevis tikai sekot līdzi precēm, kuras ir akcijā," atzīmēja Okmanis.

Viņš arī pauda, ka veikals strādā ar tādām precēm, ko piegādā piegādātājs jeb vairumtirgotājs. Izņēmums ir tās preces, ko uzņēmums pats importē no ražotāja. Piecenojums tiek veidots pie tās cenas, kuru nosaka ražotājs.

"Mainās iepirkuma cena, mainās cena veikala plauktā," sacīja tirdzniecības ķēdes vadītājs, iestarpinot, ka, ja pircējs redz veikalā pēkšņi ļoti lielu cenu kāpumu, tad tas nozīmē to, ka vecais pievedums ir beidzies, un piegādātājs ir pacēlis iepirkuma cenu.

"Veikalnieks necels cenu ārpus tiem rāmjiem, kas ir noteikti tirgū. Piecenojumi "LaTS" tīklā nemainās," apliecināja Okmanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka iespaids, kas rodas pircējiem, ka preces kļūst ļoti dārgas, varētu būt atsevišķu veikalu tīklu mārketinga triks - tiek sakāpināta preču grupas cena un pēc tam, akcijas laikā, šī cena tiek strauji pazemināta, piemēram, par 30-40%.

Kopumā Okmanis norādīja, ka veikalnieku noteiktie piecenojumi produkcijai ir pamatoti.

Tikmēr SIA "Rimi Latvia" mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Kristīne Ciemīte norādīja, ka diskusijās par pārtikas preču cenām vai uzcenojumiem būtu vēlreiz jāatgādina, ka pārtikas cenas veido un ietekmē visa piegādes ķēde - lauksaimnieks, kas izaudzē produkciju, ražotājs, kas to pārstrādā un nogādā tirgotājam, ka arī tirgotājs, kas to tālāk izplata veikaliem un nogādā pircējiem.

"Nereti visiem posmiem netiek pievērsta atbilstoša uzmanība, diskusijām dažkārt līdzinoties vienpusējai tirgotāju nomelnošanas kampaņai," uzsvēra Ciemīte.

Viņa arī sacīja, ka katram produktam un kategorijai ir atšķirīga loma un situācija, no kā arī atkarīga konkrētā produkta virzīšanas stratēģija tirgū un citi faktori. "Tāpēc nav saprotams, kāpēc publiskajā telpā tiek kultivēts mīts par pārtikas tirgotāju 300% uzcenojumu, kas ir ārpus konteksta izrauts apgalvojums un nav patiess," minēja kompānijas pārstāve.

Vienlaikus arī Ciemīte norādīja, ka lielāko daļu no preces cenas veido pašas preces izmaksas, jeb tas, par kādu cenu "Rimi" šo preci iepērk no ražotāja vai piegādātāja. Arī viņa uzsvēra, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta cenu ziņā jutīgākajām svaigās pārtikas preču grupām, kas nozīmē, ka uzcenojums virknei preču ir pat negatīvs, tirgojot preces zem pašizmaksas.

"Tas attiecas arī uz vietējo produkciju," sacīja Ciemīte, uzskaitot, ka piemēram, cenu ziņā pieejamāko ikdienas produktu kategorijā, kas ir piens, skābpiena produkti, krējums un citi produkti, teju visi produkti "Rimi" tīklā ir vietēji ražoti un ar minimālu uzcenojumu. Cita starpā "Rimi" svarīgajā piena produktu grupā atrodams piens, kam tirgotāja peļņas marža ir mīnus 0,8%, kefīrs ar maržu 10%, šokolādes sieriņi kam marža ir mīnus 2%.

Arī maizes kategorijā peļņas marža pircējiem svarīgākajiem produktiem ir salīdzinoši zema, atzīmēja Ciemīte. Piemēram, "Rimi" plauktos varat atrast sagrieztu baltmaizi ar peļņas maržu mīnus 13%, veiklos nopērkama arī cāļa gaļa, kuras peļņas marža ir mīnus 5%, sviests, olas, siers ar peļņas maržu no 4% līdz 7%, bet dārzeņu un augļu kategorijā "Rimi" nopērkami tomāti, kuru peļņas marža kompānijai ir 4-7%.

Vienlaikus Ciemīte sacīja, ka līdzās ikdienas precēm, kur tirgotāja peļņas procents ir zems, ir arī tādas preču grupas, kas nav tik cenu jutīgas, piemēram, atsevišķi ekskluzīvie sieri, mandeļu piens vai nepārtikas preces. "Taču konkurence mazumtirdzniecībā ir tik sīva, ka mums ir rūpīgi jāizsver iespējamais uzcenojums katrai precei," atzīmēja kompānijas pārstāve.

Ciemīte uzsvēra, ka mazumtirdzniecība ir nozare, kurai ir raksturīgs liels apgrozījums, taču salīdzinoši neliels rentabilitātes procents, piemēram, "Rimi" neto peļņa pērn ir sarukusi un bija tikai 2,7%. Arī iepriekšējos trīs gados tā bijusi 3,2% - 3,6% apmērā. Citās nozarēs, tai skaitā ražotājiem, šis rentabilitātes rādītājs ir ievērojami augstāks, skaidroja pārstāve.

"Šajās diskusijās, meklējot risinājumus, būtu nepieciešams korekti izvērtēt visu iesaistīto pušu atbildību gan cenu pārskatīšanas un samazināšanas procesā, gan savos apgalvojumos par tirdzniecības nozari," pauda Ciemīte.

Tikmēr SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine sacīja, ka tirgotāja noteiktais piecenojums produktiem publiskās diskusijās vienmēr ir "karstais kartupelis", ar ko sabiedrība mīl spekulēt dažādos veidos, un zināmā mērā apstākļi ir labvēlīgi šādām spekulācijām - piecenojuma apmērs ir komercnoslēpums un lielai daļai cilvēku trūkst izpratnes par to, kā veidojas veikala plaukta cena, visas tajā ietvertās izmaksas vienkāršoti norakstot uz tirgotāju mantrausību un peļņas kāri.

"Kvalitatīvas izpratnes veidošanai sabiedrībai atkal un atkal ir jāskaidro, kas veido plaukta cenu veikalā," uzsvēra Vārtukapteine, norādot, ka reti kurš aizdomājas, ka preču cena veikalā ietver, piemēram, valsts daļu, tas ir, pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas vairumam preču ir 21%, daļai preču - arī akcīzes nodokli, kura apmērs atkarīgs no preces veida, izmaksas par produkta loģistiku, veikala komunālos maksājumus, darbinieku atalgojumu, kasu sistēmu uzturēšanas maksājumus, veikala vides iekārtošanas materiālus un citas ar tirdzniecību saistītas lietas.

Vārtukapteines ieskatā, produktu piecenojums ir ekonomiski pamatotas izmaksas un ir maldīgi uzskatīt, ka piecenojums ir veikala brīvās gribas izpausme un tādējādi identiska ar veikala peļņu, jo kompānijas peļņa veido tikai ļoti nelielu daļu no piecenojuma.

"Publiski izskanējušās spekulācijas ar nenormāliem piecenojuma procentiem mūsu veikalu tīklā neatbilst realitātei," uzsvēra Vārtukapteine.

Vienlaikus viņa pauda, ka, lai situāciju dramatizētu, ik pa laikam publiskajā telpā arī izskan informācija par ievērojamu cenu atšķirību starp ražotāju un veikala plauktu, kur sevišķi šī parādība novērota par piena nozari - kā ražotāja cena bieži tiek saukta pat svaigpiena tirgus cena bez PVN, izlaižot pārstrādes uzņēmumus, kas ir šo produktu patiesie piegādātāji veikaliem un pārstrādes produktus tirgo jau par citu cenu.

"Elvi" pārstāves ieskatā, pārliecināties par patieso peļņas guvēju šajā situācijā var salīdzinot gada pārskatos publiski pieejamos uzņēmumu peļņas rādītājus - tirgotāju peļņa ir būtiski zemāka nekā lielai daļai ražotāju. "Un tas ļoti labi matemātiski ilustrē šīs medaļas otru - patieso - pusi," piebilda Vārtukapteine.

Vaicāta par piecenojumu "Elvi" veikalos, Vārtukapteine norādīja, ka tā apmērs katrai preču grupai ir atšķirīgs, piemēram, pirmās nepieciešamības precēm, kam ir cenu akcija, bieži vien tie ir tikai daži procenti. Citām precēm piecenojums ir lielāks, tomēr lielāko daļu pirkuma groza veido tieši pirmās nepieciešamības preces.

Vienlaikus viņa minēja, ka piecenojums nav konstanti noteikts dažādām preču grupām un tas tiek piemērots individuāli katram produktam un "Elvi" piecenojuma veidošanas politika pēdējos gados nav būtiski mainījusies.

"Preču plaukta cenu jebkuram produktam veido dažādas komponentes un mūsu bilance jau šobrīd apstiprina, ka piecenojums ir ekonomiski pamatots un adekvāts," uzsvēra "Elvi" pārstāve, iestarpinot, ka vidējā pirkuma apjoms pēdējā gada laikā ir audzis, tomēr pieaugums nav tik straujš, kā inflācija.

Tāpat viņa piebilda, ka jāņem vērā, ka pēdējā gada laikā ir mainījušies cilvēku iepirkšanās paradumi, jo iepriekšējā periodā Latvijas iedzīvotāji dzīvoja pandēmijas apstākļos - cilvēki uz veikaliem gāja retāk un preču skaita ziņā veica lielākus pirkumus. "Šajā gadā atkal iepērkamies biežāk, līdz ar to kopējais apgrozījuma pieaugums tirdzniecības vietās ir samērā tuvu inflācijas apmēriem," sacīja Vārtukapteine.

Arī SIA "Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris aģentūrai LETA uzsvēra, ka, vērtējot piecenojuma situāciju Latvijā ražotiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem, publiskajā vidē minētie skaitļi "Maxima Latvija" gadījumā neatbilst patiesībai.

Viņš pauda, ka viena no kompānijas galvenajām prioritātēm ir nodrošināt iespējami zemāko cenu pircēju iecienītākajiem produktiem. "Šis ir svarīgi īpaši šobrīd, kad liela daļa iedzīvotāju saskaras ar inflācijas radītajām sekām un ikdienas tēriņu pieaugumu būtiskākajās ģimenes izdevumu pozīcijās," piebilda Beseris.

Arī viņš skaidroja, ka produktiem cenu veido ļoti daudzi faktori, no kuriem būtiskākais ir produkta iepirkuma cena, kas pērn piedzīvoja visstraujākās izmaiņas. Vienlaikus to ietekmē arī tādas mazumtirdzniecības izmaksu pozīcijas kā atalgojums darbiniekiem, energoresursu izmaksas, loģistikas izmaksas, veikalu tīkla uzturēšana, rekonstrukcijas un daudzas citas izmaksu pozīcijas.

Cita starpā Beseris atzīmēja, ka "Maxima Latvija" katru nedēļu nodrošina akcijas vairākiem tūkstošiem dažādu produktu, īpašu uzmanību pievēršot pamata kategorijām, iecienītākajām precēm un sezonas produktiem. Šobrīd lielu daļu no "Maxima Latvija" apgrozījuma veido akcijas piedāvājumi, kuros uzcenojums ir zems.

Tāpat Beseris piebilda, ka pirms katras cenu maiņas notiek sarunas ar ražotājiem un piegādātājiem, lai pārliecinātos, ka cenu maiņa patiešām ir neizbēgama un pamatota, cenšoties nodrošināt zemas cenas pēc iespējas ilgāk.

Taujāti par publiskajā telpā izskanējušo nepieciešamību pēc regulatora, kas nosaka pārtikas cenu apjomus, tirgotāji ir vienisprātis - šāda regulācija kropļotu konkurenci.

Cita starpā Okmanis minēja, ka tādējādi atsevišķus produktus var nākties pārdot dārgāk, jo izmaksas veikaliem tāpat ir jānosedz. "Drīzāk šeit var sākt diskusiju par valsts lomas palielināšanu mazturīgo iedzīvotāju atbalstīšanā, vai arī izstrādāt subsīdiju politiku atsevišķām pārtikas precēm, vai to ražotājiem," pieļāva "LaTS" vadītājs.

Viņš norādīja, ka šādas regulācijas ieviešana nav uzskatāma par nopietnu piedāvājumu, jo tādā gadījumā Latvijā vairs nebūtu brīvais tirgus, bet gan regulēta ekonomika.

Tikmēr Vārtukapteine atzīmēja, ka tas būtu plānveida ekonomikas instruments un būtībā nozīmētu ekonomikas sistēmas maiņu. Tā, kā ražotāji savas preces katram tirdzniecības uzņēmumam piegādā par citu cenu, šāds modelis novestu pie vēl lielākas tirgus polarizācijas par labu tiem uzņēmumiem, kam ir lētākās iepirkuma cenas, uzsvēra "Elvi" pārstāve.

Iepriekš intervijā aģentūrai LETA Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādīja, ka lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels.

Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka veikaliem varētu ieviest regulatoru, kas kontrolētu preču uzcenojumu apmēru un gadījumos, kad uzcenojums ir pārlieku liels, piemērotu papildu nodokli.

"Mēs ļoti labi zinām, ka dažiem vietējiem ražojumiem uzcenojums ir 70%, ir arī 150%, pēdējais, ko [zemkopības] ministrs [Didzis Šmits] minēja, - līdz pat 300%. Man šķiet, ka tā nav pareizi. Saprotams, ka mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, bet tas, ko ministrs minēja, ka 300% uzcenojums vienam pārtikas produktam ir divās lielās veikalu ķēdēs, tas ir ļoti jocīgi. Ja veikals uzliek produktam 100% uzcenojumu, tad tajā veikalā nevajadzētu pirkt neko, bet kāpēc abos veikalos ir 300% uzcenojums - tam īsti izskaidrojuma nevienam nav," teica Gūtmanis, konkrētus piemērus gan nesaucot, jo starp pārstrādātājiem un veikaliem ir noslēgti līgumi, kas ir komercnoslēpums.

Vienlaikus kā piemēru viņš minēja piena produktu tirdzniecību.

Tāpat ziņots, ka Konkurences padome (KP) sākusi vairākus uzraudzības procesus pārtikas cenu jomā, tā 21.jūnijā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja padomes pārstāvji.

Vienā no lietām mērķis ir parādīt patieso cenu situāciju virknē pārtikas preču kategoriju - piens, olas, graudi, maize, gaļa un zivis. Uzraudzības procesi sākti pēc padomes iniciatīvas.

KP visos produkta piegādes ķēdes posmos iesaistītajām pusēm ir lūgusi sniegt informāciju par konkrētiem cenu veidojošiem aspektiem un komponentēm. Tāpat tiek vērtēts vai pārtikas tirdzniecībā novērojamas negodīgas tirdzniecības prakses vai aizliegtas vienošanās. Izpēte tiek veikta par laika posmu no 2022.gada janvāra līdz šī gada maijam.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) vadītājs Noris Krūzītis komisijas sēdē skaidroja, ka līdz šim pārtikas preču cenu lielākoties veikalos ietekmēja elektrības cenu kāpums. Viņš skaidroja, ka, ja ražotāji par elektrības kāpumu samaksāja sākotnēji, tad tirgotāji par to maksā, izplatot attiecīgajā laika posmā saražoto preci.

Līdztekus Krūzītis pievienojās atziņai, ka pārtikas cenu turpmākam kāpumam pamata nav, tomēr piegādātāji vēl joprojām iesniedz cenu paaugstinājumu pieprasījumus. Piemēram, cenu paaugstinājums ir spēkā 91% piegādātāju un tikai 9% piegādātāju cenas samazinājuši.

Viņš skaidroja, ka iemesli šādai situācijai ir dažādi, taču galvenokārt tas saistīts ar produktu ražošanu un izejmateriālu cenu kāpumu iepriekš, kad viss ražošanai nepieciešamas iegādāts dārgāk.

Komisijas sēdē nozares pārstāvji prognozēja, ka pārtikas cenu samazinājums gaidāms rudenī.

Komisijas vadītājs Hosams Abu Meri (JV) uzsvēra, ka Pieprasījumu komisija turpinās sekot līdzi situācijas attīstībai un pie jautājuma izskatīšanas savā darbakārtībā atgriezīsies rudenī, lai pārliecinātos par iecerēto cenu samazināšanu vismaz atsevišķām pārtikas preču grupām.

Tikmēr Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka pārtikas cenu kritumam būtu jābūt lielākam, savukārt cenu kāpumam - mazākam.

Viņa apsvēra iespēju, ka tirgū varētu būt spekulācijas ar cenām, tirgotājiem cenu kāpumu pamatojot ar globāliem notikumiem, piemēram, sausumu Eiropā vai Kahovkas dambja sabrukšanu. Viņas ieskatā tādi notikumi tiek izmantoti kā aizsegs cenu kāpumam un to ietekme nav tik būtiska, kā veikalu cenas varētu likt noprast.

Vienlaikus Gulbe stāstīja, ka atsevišķiem produktiem ir novērots produktu kritums, bet tas nav tik liels, kā tam ir potenciāls būt. Jūnija dati liecina, ka saulespuķu eļļai novērots cenas kritums, tostarp Tallinā tā maksāja 0,99 eiro, bet Rīgā - aptuveni divi eiro. Tikmēr cenas ir būtiski kāpušas olīveļļai un paprikai.

Lai gan ir preces, kurām cenu kāpums ir pamatots, Gulbe stāstīja, ka, piemēram, paprikas cenai nav iemesla tik būtiski palielināties, jo paprika tiek audzēta siltumnīcās un sausums to neietekmē.

Vienlaikus viņa novērojusi, ka līdz no patērētāju puses rodas satraukums par pārtikas cenām, veikali pielieto dažādas mārketinga stratēģijas, lai pielāgotos patērētāju satraukumam.

Gulbes ieskatā, runas par pamatotu cenu kāpšanu un produktu sadārdzināšanos patlaban ir priekšlaicīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dzīve bez sīkdatnēm – 2024. gadā biznesus un reklāmas nozari transformēs Google politikas izmaiņas

Maiks Dorfmans, Rīgā bāzētās globālās digitālā mārketinga aģentūras RocketScience dibinātājs, 18.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā interneta pārlūkprogramma Google Chrome līdz 2024. gada 3. ceturksnim visiem lietotājiem pilnībā atspējos trešo pušu sīkdatnes. Tas nozīmē, ka uzņēmumi – reklāmdevēji saskarsies ar būtiskām grūtībām mērķauditorijas atlasē un lietotāju izsekošanā, kā arī tiešsaistes reklāmas un analītikas nozare piedzīvo būtiskas pārmaiņas.

Klientu uzmanības piesaistīšana kļūs sarežģītāka un dārgāka, arī digitālās reklāmas nozare piedzīvos transformāciju. Lai pārmaiņas neatstātu negatīvu ietekmi uz biznesu, ir ārkārtīgi būtiski izprast to būtību un būt gataviem pielāgot savu reklāmas stratēģiju.

Pārmaiņas industrijā aizsākās 2020. gadā, kad Google paziņoja, ka pārlūkā Chrome (dominējošā pārlūkprogramma ar 65 % tirgus daļu) pakāpeniski atteiksies no trešo pušu sīkdatnēm. Tam sekoja ierobežojumi arī no Safari un Firefox pārlūku puses. Divu revolucionāru Google atjauninājumu ieviešana notiek šogad – 2024. gadā.

Pirmkārt, līdz 2024. gada 3. ceturksnim Google Chrome pilnībā atspējos trešo pušu sīkdatnes visiem lietotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru