Aizdošana mūsdienu sabiedrībā ir kļuvusi par ikdienas lietu, un tā ir pozitīva parādība, jo aktīva naudas cirkulācija veicina valsts ekonomiku. Taču speciālisti brīdina, ka lielākā cilvēku daļa aizdošanas procesu uzskata par diezgan virspusēju, tādēļ vēlāk nav iespējams izvairīties no ļoti daudzām problēmām.

Kas ir nepieciešams, lai naudas aizdošana nepārveidotos par galvas sāpēm?

“Vispirms, pirms aizdošanas apgūt vismaz minimālas juridiskās zināšanas, otrkārt, veikt konkrētu darbību secību, atbilstoši noformējot aizdevumus, visbeidzot, „cerēt vislabāko, bet sagatavoties vissliktākajam rezultātam“, tas ir, jau iepriekš novērtēt riskus un apdomāt, vai parādu būs iespējams atgūt”, – saka Ādolfs Mārtiņš Krauklis. Atgustinaudu.lv projekta koordinators.

Viņš nosauca galvenās kreditoru kļūdas, aizdodot naudu. Pēc speciālistu domām, jau tikai zinot šīs kļūdas, iespējams nākotnē no tām izvairīties.

1. Pārāk liela uzticēšanās parādniekam

Tā ir viena no galvenajām kreditoru kļūdām. Latvijā katru gadu veiktie pētījumi apliecina, ka galvenokārt nauda tiek aizdota tuviem radiniekiem, draugiem vai kaimiņiem, nenoslēdzot aizdevuma līgumu vai nepiefiksējot naudas nodošanas faktu. Iemesls, pēc Ā. Kraukļa domām, ir cilvēciskā nevēlēšanās prasīt tuvam radiniekam parakstīt aizdevuma līgumu, aizdevuma apliecinājumu vai vismaz naudas nodošanas aktu, tā tuviniekam parādot neuzticēšanos.

Šobrīd Latvija piedzīvo pēdējās desmitgades augstākos inflācijas rādītājus. Paralēli par procentu likmes paaugstināšanu ziņo gan Eiropas Centrālā banka, gan arī bankas Latvijā.

Civiltiesībās ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar tās daudzumu un lietošanas ilgumu (Civillikuma 1753. pants).

Procenti ir jāmaksā arī uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu arī gadījumos, kad konkrēts procentu maksāšanas pienākums nav noteikts, un šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem (Civillikuma 1759. panta 1. punkts).

Procentu galvenā funkcija ir nest ienākumus no apgrozībā esošas mantas (kapitāla).Pēc kapitāla atļautās lietošanas termiņa notecējuma vai, ja kapitāls kavējuma dēļ ir palicis parādnieka lietojumā, parādniekam rodas pienākums maksāt nokavējuma procentus. Tiesības prasīt no parādnieka nokavējuma procentus bija ietvertas arī Baltijas vietējo likumu kopojuma III daļā, kas ir nozīmīgākais Latvijas Civillikuma avots.

Ministru kabinets apstiprinājis jaunu Ekonomikas ministrijas izstrādātu atbalsta programmu daudzdzīvokļu ēku remontdarbiem un apkārt esošo teritoriju labiekārtošanai.

Programmas ietvaros iedzīvotājiem būs pieejams valsts aizdevums būvdarbiem un teritorijas labiekārtošanas darbiem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, t.sk. mājām, kas atrodas mazāk attīstītos reģionos, nelielās pilsētās vai ciematos, vai tām, kas citu iemeslu dēļ neatbilst komercbanku kreditēšanas politikai.

Atbalsta programmas kopējais finansējums aizdevumu izsniegšanai un zaudējumu segšanai ir 31 miljons eiro. Plānots, ka pieteikumus atbalsta saņemšanai iedzīvotāji varēs sākt iesniegt tuvāko divu mēnešu laikā.

"Ievērojamākā daļa daudzdzīvokļu māju teritoriju Latvijā nav atjaunotas kopš to pirmreizējās būvniecības, līdz ar to tās ir nolietojušās un neatbilst daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju vajadzībām, piemēram, autostāvvietu skaits nav atbilstošs šā brīža automašīnu skaitam, bērnu laukumi ir nolietoti un neatbilstoši drošības prasībām, liela daļa gājēju celiņu nav lietojami, iekšpagalmu asfalta segumi ir nobrukuši, nav izveidotas mūsdienīgas atkritumu tvertņu novietnes, teritorijas nav atbilstošas vides pieejamības prasībām, piemēram, iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem. Tādēļ vienlaikus ar daudzdzīvokļu māju atjaunošanu vai nepieciešamajiem remontdarbiem, ir nepieciešams veicināt arī straujāku māju iekšpagalmu sakārtošanu," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Ministru kabinets apstiprinājis komersantiem labvēlīgākus nosacījumus mezanīna aizdevuma saņemšanai Latvijas Garantiju aģentūrā, kas ļaus komersantiem saņemt lielāku investīciju aizdevumu, paplašinās atbalsta saņēmēju loku un samazinās aizdevuma izmaksas, informē Ekonomikas ministrijas pārstāvji.

Saimnieciskās darbības veikšanai būtiski nodrošināt ne tikai pieeju investīciju aizdevumiem, bet arī sniegt iespēju saņemt apgrozāmo līdzekļu aizdevumus. Tādejādi jaunie programmas nosacījumi paredz, ka turpmāk saimnieciskās darbības veicējs mezanīna aizdevumu varēs saņemt arī apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, ko līdz šim mezanīna programma nepiedāvāja.

Radot iespēju komersantiem turpmāk saņemt aizdevumu arī apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, valsts varēs atbalstīt tos komersantus, kuriem Ukrainas – Krievijas konflikta radītās sekas austrumu valstu tirgos ir negatīvi ietekmējušas eksporta darījumu samaksas termiņus un attiecīgi samazinājušas pieeju apgrozāmajiem līdzekļiem.

Patērētāju tiesību aizsardzības cents (PTAC) pieņēmis lēmumu, ar kuru AS BIGBANK īstenotā prakse, izplatot reklāmu un tajā norādot, ka tās piedāvājums ir «lētāks» un «izdevīgs», vizuāli to atspoguļojot salīdzinošās reklāmas veidā, iekļaujot maldinošu informāciju par piedāvāto aizdevuma likmi 31% gadā, tomēr ar patērētājiem slēgtajos līgumos piemērojot augstākas procentu likmes, atzīta par profesionālai rūpībai neatbilstošu un maldinošu komercpraksi.

2014.gada 14.novembrī PTAC uzsāka izvērtēt AS BIGBANK īstenotās komercprakses atbilstību normatīvajiem aktiem, skaidro PTAC pārstāve Vineta Ore.

PTAC konstatēja, ka AS BIGBANK izplatot reklāmu, norādījusi, ka tās piedāvājums ir «lētāks» un «izdevīgs». Reklāmā tika iekļauta maldinoša informācija par piedāvāto aizdevuma likmi 31% gadā, tomēr patērētājiem netika nodrošinātas lētākās un izdevīgākās aizdevuma izmaksas. Reklāmā vizuāli tika atspoguļots maldinošs reprezentatīvs piemērs, tajā neietverot konkrētajam piemēram tipiskāko skaitlisko informāciju (aizdevuma līguma ilgums, summas apmērs, veids, gada procentu likme, aizņēmuma likme).

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta atlikusi Markboard LLC un a/s Jūrmalas pērle, kas tika izveidota 2001.gadā, lai īstenotu savulaik slavenā restorāna Jūras pērle pārbūves projektu, strīda izskatīšanu uz šā gada 13. septembri, jo lietā iespējams izlīgums, DB uzzināja tiesā.

Uzņēmums restorāna Jūras pērle vietā plānoja uzcelt viesnīcu, sporta un atpūtas kompleksu, kopumā tajā investējot 30 milj. ASV dolāru. To pabeigt bija plānots jau 2005.gadā. Jāmin, ka 66,66% a/s Jūrmalas pērle pieder Lielbritānijas kompānijai Macrofin LLP, bet 33,33% - Aleksandram Bašarinam.

2003.gada 15.oktobrī Markboard LLC griezās ar prasību Rīgas apgabaltiesā pret a/s Jūrmalas pērle par aizdevuma piedziņu, lūdzot tiesu piedzīt no Jūrmalas pērles aizdevuma summu 282,5 tūkst. Ls apmērā.

Prasībā tika norādīts, ka 2003.gada 4.jūnijā prasītāja un atbildētāja noslēdza aizdevuma līgumu, saskaņā ar kuru prasītājs aizdeva atbildētājai naudas summu 950 tūkst. Ls apmērā, nosakot aizdevuma pamatsummas lietošanas procentus 1,3 % gadā.

Īrija decembrī kļūs par pirmo eirozonas starptautiskās palīdzības saņēmējvalsti, kurai izdosies noslēgt aizdevuma programmu, pavēstījis šīs valsts premjers Enda Kenijs. Viņš arī norādījis, ka noslēgt aizdevuma programmu, visticamāk, izdosies arī bez Eiropas Savienības (ES) finansiālas palīdzības.

Premjera partijas Fine Gael sanāksmē E. Kenijs norādījis, ka Īrijas ekonomikas ārkārtas stāvoklis būs beidzies, kad valsts 15. decembrī noslēgs 85 miljardus eiro vērto starptautiskā aizdevuma programmu. «Es varu apliecināt, ka Īrija atrodas uz ceļa, lai noslēgtu starptautiskā aizdevuma programmu 15. decembrī. Mēs vairs tajā neatgriezīsimies,» sacījis Enda Kenijs.

Vienlaikus Īrijas premjers arī brīdināja, ka joprojām ir ejams garš ceļš, lai atveseļotos no globālās ekonomikas krīzes. «Tas nenozīmē, ka mūsu finanšu problēmas ir beigušās. Priekšā ir sagaidāms ekonomiski trausls laiks. Tomēr tas būs laikmets bez aizdevuma programmas. Ārkārtas stāvoklis ekonomikā būs beidzies,» sacīja E. Kenijs.

Jau vairākkārt vēstīts par vienu no modernākajiem finansējuma veidiem, kas kļūst arvien populārāks arī Latvijā - pūļa finansējums.

Lai arī platformas piedāvā piesaistīt finansējumu uzņēmējdarbībai, nekustamo īpašumu projektu attīstībai un citām iecerēm ātrāk un ērtāk kā tradicionālajās finanšu iestādēs, nereti viens no šāda veida aizdevumu mīnusiem ir šķietami augstā procentu likme. Šajā rakstā analizēsim reālu nekustamā īpašuma projekta finansēšanas gadījumu EstateGuru platformā, lai atbildētu uz jautājumu - cik maksā pūļa finansējums?

Situācijas raksturojums. Aizņēmējs piesaista finansējumu platformā, lai veiktu nekustamā īpašuma attīstīšanas projektu - daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku Rīgā, ar mērķi atmaksāt aizdevumu no dzīvokļu pārdošanas vai saistību refinansēšanas bankā.

Valdība otrdien atbalstīja piecu miljonu eiro aizdevuma izsniegšanu Rēzeknes pilsētas pašvaldībai finanšu situācijas stabilizēšanai, ja tiek izpildīti vairāki nosacījumi.

Valdība uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu par Rēzeknes pašvaldības finanšu situāciju un valsts budžeta aizdevumu finanšu situācijas stabilizācijai, vienlaikus rosinot pašvaldības saistību izpildei piešķirt aizdevumu līdz pieciem miljoniem eiro.

Ministrijas ieskatā, pašvaldības dome, neparedzot 2023.gada budžetā finansējumu un uzņemoties saistības bez seguma, ir radījusi apdraudējumu pašvaldības maksātspējai - pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldības autonomo funkciju izpildi. Ņemot vērā konstatētos finanšu vadības pārkāpumus un bezatbildīgo pašvaldības amatpersonu rīcību, tā ir jānovērš esošajiem domes deputātiem, uzstāj FM.

Kredītu termini, kas var apmulsinātAr aizņēmumiem savas dzīves laikā saskaras lielākā daļa ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Tomēr kredītu salīdzināšanas portāla Sortter ekspertu pieredze liecina, ka pat regulāri kredītu ņēmēji bieži neorientējas finanšu, tostarp kredītu terminoloģijā. Diemžēl to nereti izmanto negodprātīgi aizdevēji, kas līguma nosacījumos paslēpj dažādas maksas vai vienkārši augstus procentus. Tomēr tas tālāk var radīt problēmas – arī šo dārgo kredītu atmaksā.

Kur un kad visbiežāk jāsaskaras ar kredītu terminiem?

Pēdējo gadu laikā pilnveidota valsts likumdošana, kas šobrīd nosaka: visiem galvenajiem kredīta nosacījumiem jābūt precīzi un skaidri norādītiem gan aizdevēja piedāvātajā līguma paraugā, gan pašā līgumā, kas tiek noslēgts starp aizdevēju un aizņēmēju. Tas gan nozīmē, ka galvenā atbildība par līguma izlasīšanu un tā izprašanu gulstas uz paša aizņēmēja pleciem: vai tas pievērsīs uzmanību aizdevuma nosacījumiem vai nē.

Jāņem vērā, ka visbiežāk sarežģītu terminoloģiju lieto ilglaicīgu aizdevumu (piemēram, hipotekārā vai auto kredīta gadījumos) un kredītlīnijas tipa aizdevumos. Tas tāpēc, ka šie ir visai sarežģīti aizdevumi ar daudziem mainīgiem jēdzieniem un vērtībām, kā arī tie, kas var ļaut aizdevējam nopelnīt visvairāk.

Latvija ir valsts, kurā dzīvo ļoti drosmīgi cilvēki, - tā par Latvijā īstenoto starptautiskā aizdevuma programmu intervijā LTV raidījumam de facto izteikusies Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kristīne Lagarda.

«Tā ir valsts, kurā dzīvo drosmīgi cilvēki. Kad Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda aizdevuma programma tika sākta, mēs paredzējām, ka tā būs ļoti sarežģīta un smaga tieši iedzīvotājiem. Pateicoties tam, ka jūsu valsts vadība uzņēmās drosmi cilvēkiem izskaidrot patieso situāciju, un arī tam, ka sabiedrība bija gatava drosmīgi uzņemties grūtības, aizdevuma programmu izdevās sekmīgi pabeigt. Jūsu ekonomika atkal ir uz kājām, šeit ir stabilitāte un iespējas ekonomiskai izaugsmei. Samazinās bezdarba līmenis. Jūs esat ne vien skaista zeme, bet arī valsts, kurā dzīvo ļoti drosmīgi cilvēki,» sacījusi Lagarda.

Lagarda apliecina, ka ir informēta arī par ārkārtīgi augstajām emigrācijas tendencēm Latvijā. Viņasprāt, ekonomikas atlabšana veicinās šo cilvēku atgriešanos: «Es zinu par šo emigrācijas fenomenu Latvijā. Bet ļoti bieži pēc šāda emigrācijas viļņa seko pretējs process. Ja ekonomika sāk atlabt un ir redzamas izaugsmes iespējas, cilvēki sāk atgriezties. Un viņi ārvalstīs ir apguvuši arī dažādas zināšanas. Mēs šādu procesu vairākās valstīs jau esam pieredzējuši. Tas var notikt arī Latvijā. Mēs redzam, ka dzīve jūsu valstī uzlabojas, mēs redzam, ka augstais bezdarba līmenis nemitīgi samazinās, un tas nozīmē, ka Latvijai ir cerīgi signāli.»

Šogad no 7. līdz 10. aprīlim Latvijā norisinās Eiropas komisijas (EK) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) pēcprogrammas uzraudzības vizīte Latvijā. Tās ietvaros tiks vērtēta Latvijas finanšu un ekonomiskā situācija. Nepilnas nedēļas garumā tiks rīkotas vairākas sanāksmes ar EK un ECB pārstāvjiem dažādās institūcijās, informē Finanšu ministrija.

Pēcprogrammas uzraudzības misijas delegācijas pārstāvji 10. aprīlī tiksies ar Latvijas Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, lai pārrunātu Latvijas attīstības rādītājus, ekonomiskās tendences un aktualitātes, kā arī strukturālo reformu īstenošanas gaitu. Tāpat vizītes ietvaros ārvalstu kolēģi tiksies arī ar vairākām nozaru ministriju ekspertiem, kā arī citām valsts pārvaldes un privāto institūciju vadību un speciālistiem, norāda ministrija.

Misijas viens no svarīgākajiem mērķiem ir izvērtēt Latvijas spēju atmaksāt tai piešķirto aizdevumu ekonomiskās krīzes laikā, kā arī izvērtētu potenciālos riskus aizdevuma atmaksai.

Šā gada 25. martā Latvija sekmīgi ir atmaksājusi daļu no ekonomiskās krīzes laikā Latvijai izsniegtā starptautiskā aizdevuma. EK tika pārskaitīts viens miljards eiro. Pēc marta maksājuma veikšanas nākamā starptautiskā aizņēmuma programmas daļa Latvijai būs jāatmaksā 2015. gadā, kad EK būs jāatmaksā 1,2 miljardi eiro, bet Pasaules Bankai (PB) – 60,05 miljoni eiro.

No 12. līdz 14. novembrim norisinās Eiropas Komisijas (EK) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) pēdējā plānotā pēcprogrammas uzraudzības vizīte Latvijā. Tādējādi Latvija ir pirmā valsts Eiropas Savienības vēsturē, kas veiksmīgi būs noslēgusi Aizdevumu programmu un pēcprogrammas uzraudzību, informē Finanšu ministrija.

Misijas viens no svarīgākajiem mērķiem ir izvērtēt Latvijas spēju atmaksāt tai piešķirto aizdevumu ekonomiskās krīzes laikā, kā arī izvērtēt potenciālos riskus aizdevuma atmaksai.

Latvija starptautiskajiem aizdevējiem ir pierādījusi, ka ir uzticams partneris, kas pilda saistības, tādēļ esam gandarīti, ka Latvijai ne tikai izdevies veiksmīgi noslēgt Aizdevumu programmu, bet arī pēcprogrammas uzraudzību. Ar aizdevēju palīdzību mēs esam atguvuši ekonomikas stabilitāti un arvien tuvojamies tam brīdim, kad aizdevumu būsim atmaksājuši pilnībā, norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Jau šā gada martā sekmīgi atmaksāta daļa no ekonomiskās krīzes laikā Latvijai izsniegtā starptautiskā aizdevuma - EK tika pārskaitīts viens miljards eiro. Nākamo daļu, 1,2 miljardus eiro, EK plānots atmaksāt jau 2015. gada janvārī. Lai nodrošinātu šī maksājuma veikšanu, Valsts kase jau savlaicīgi šī gada pavasarī ir pārfinansējusi aizdevumu starptautiskajos finanšu tirgos par vēsturiski zemākajām likmēm, nodrošinot šīs aizdevuma daļas savlaicīgu atmaksu un samazinot valsts parāda apkalpošanas izmaksas ilgtermiņā.

Latvijas iedzīvotājiem zināmākais brīvās naudas ieguldīšanas instruments ir depozīti, taču tos var uzskatīt par investīciju dinozauriem.

Tie ir plaši zināmi, droši, bet ar mazu atdevi. Taču iedzīvotāji visā pasaulē meklē lielākas atdeves iespējas no ieguldījumiem, tāpēc pēdējā laikā tirgū ienāk arvien jauni produkti, kas piedāvā gan augstāku atdevi, gan attiecīgi arī risku. Viena no šādām ieguldījumu iespējām ir aizdevumu platformas. Šo investīciju veidu bieži izvēlas tā dēvēti jaunie profesionāļi un tie, kuri vēlas paplašināt savu gadiem veidoto ieguldījumu portfeli.

Aizdevumu platformas ļauj daudziem investoriem būt par līdz-īpašnieku vienam aizdevumam, kas izsniegts privātpersonai vai uzņēmumam. Savukārt aizdevuma ņēmējiem platformas nodrošina alternatīvu finansējuma avotu, kas var būt sevišķi noderīgs situācijās, kad banku finansējums tiem nav piemērots vai pieejams. Platforma nodrošina šo aizdevumu piedāvāšanu ieguldītājiem, kā arī administrē norēķinus starp aizdevuma saņēmēju un investoriem. Ir divu tipa aizdevumu platformas, katrai no tām ir nedaudz savādāks darbības princips un arī atšķirīgs regulējums no finanšu nozares uzraugu puses.

Pievienošanās eirozonai 2014. gadā ir Latvijai sasniedzams mērķis, šādu viedokli šodien žurnālistiem pauda Starptautiskā valūtas fonda (SVF) misijas Latvijā vadītājs Šehars Aijars.

Viņš atzina, ka tādi Māstrihtas kritēriji kā valsts budžeta deficīts un valdības parāds šogad un nākamgad tiks izpildīti ar uzviju, proti, tie būs gana zemi salīdzinājumā ar atskaites kritēriju.

Inflācijas rādītājs un valsts vērtspapīru ilgtermiņa procentu likmes ir sarukušas, tomēr Latvijas spēja izpildīt šos kritērijus ir «nedaudz nedrošāka», jo būs atkarīga no tā, kuru valstu rādītāji tiks izmantoti šo kritēriju izvērtēšanai, atzīmēja SVF pārstāvis.

Š. Aijars pauda atbalstu Latvijas centieniem pievienoties eirozonai, norādot, ka valsts pievienošanās eirozonai novērsīs valūtas risku un stiprinās finanšu sistēmu, kas patlaban jau ir «eiroizēta» jeb cieši saistīta ar eiro.

Finansējums ir viens no nozīmīgiem biznesa instrumentiem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un veiksmīgi attīstītu uzņēmumu. Lieliski, ja uzņēmums nepieciešamo kapitālu var nodrošināt uz vēsturiskās peļņas vai apgrozāmo līdzekļu pamata, tomēr ātrākai izaugsmei bieži kompānijai var būt nepieciešams piesaistīt ārēju kapitālu.

Pastāv divi pamata veidi, kā biznesam saņemt naudu – aizņemties vai palielināt pašu kapitālu un pārdot uzņēmuma daļas investoram. Kā viens finansējuma veids atšķiras no otra un kādos gadījumos labāk izmantojams?

Aizdevums uzņēmumam – viss risks uz pašu pleciem

Aizdevums uzņēmumam ir pats vienkāršākais un arī biežākais veids, kā biznesam piesaistīt papildus līdzekļus. Saņemot kredītu, rodas skaidrs pienākums šo naudu atmaksāt ar noteiktu procentu likmi konkrētā laika periodā. Galvenā priekšrocība ir tā, ka attiecības ar finansējuma saņēmēju ir ļoti skaidras un vienkāršas - uzņēmējam ir jāatdod aizdevums un attiecības beidzas. Tāpat aizdevuma sniedzējs nekādi neiesaistās uzņēmuma pārvaldē, vienīgi caur aizdevuma līguma noteikumiem var noteikt atsevišķus rīcības ierobežojumus.

Portugāles konstitucionālā tiesa nobloķējusi izmaiņas valsts likumdošanā, kas ļautu valdībai atlaist sabiedriskā sektora darbiniekus, kurus nevar pārkvalificēt, tādējādi apdraudot Lisabonas reformas, kuras nepieciešamas, lai izpildītu starptautiskā aizdevuma nosacījumus.

Pavasarī Portugāles konstitucionālā tiesa jau sarežģīja valdības plānus, liedzot tai veikt valsts izdevumu samazināšanu 1,3 miljardu eiro apmērā. Valdībai nācās meklēt jaunus taupīšanas veidus, lai panāktu tādus budžeta deficīta rādītājus, kādi nepieciešami saskaņā ar noslēgto starptautiskā aizdevuma vienošanos.

Lai apietu tiesas pretestību, Portugāle varētu veikt izmaiņas valsts konstitūcijā, pieļāvuši analītiķi. Tomēr, lai to izdarītu, būtu nepieciešams arī opozīcijā esošo sociālistu atbalsts, kas, saskaņā ar analītiķu uzskatiem, nav neiespējami, tomēr prasīs laiku, vēsta Reuters. Portugāles premjers Pedro Pasos Coelho tikmēr noliedzis, ka valdība varētu izstrādāt izmaiņas konstitūcijā, norādot, ka tuvākajā laikā tiks pieņemts jauns likumprojekts, kuram jānodrošina starptautiskā aizdevuma nosacījumu izpildīšana.

Pagaidām konkrētas sarunas par starptautiskā aizdevuma atmaksu ar Latvijas valdību nav notikušas, taču Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) tic, ka Latvija būs spējīga pilnvērtīgi īstenot starptautiskā aizdevuma programmu un 2012.gadā sākt aizdevuma atmaksu.

Tā intervijā portālam Nozare.lv atzina SVF Eiropas departamenta vecākā padomniece Anne Marija Gulde-Volfa, kura 2009.gadā bija arī SVF misijas vadītāja Latvijā.

SVF programma Latvijā beigsies šogad un 2012.gadā Latvijai būs jāsāk atmaksāt aizņemtā nauda. Saskaņā ar Valsts kases sniegto informāciju 2012.gadā Latvijai no starptautiskā aizdevuma būs jāatmaksā vairāk nekā 200 miljoni latu.

Gulde-Volfa atgādināja, ka bijušas vairākas valstis, kas veiksmīgi izpildījušas SVF programmas, un tiek sagaidīts, ka arī Latvija to spēs, kaut arī atmaksa esot atkarīga no ekonomiskās situācijās valstī.

«Ja recesija turpināsies un ekonomiskā situācija neļaus Latvijai sākt atmaksāt starptautisko aizdevumu, pastāv iespēja, ka tiek izveidota jauna programma, kas pagarinātu atmaksas periodu un balstītu nepieciešamo ekonomisko pielāgošanos. Bet, visticamāk, Latvija varēs rast iespējas pārfinansēties tirgū,» sacīja Gulde-Volfa.

Svētdien, 12. jūlijā, eirozonas līderi ārkārtas samitā panāca vienošanos par jauno iespējamo Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), aizņemoties nepieciešamos līdzekļus ārējos tirgos. Ja Grieķijas valdība līdz 15. jūlija dienas beigām būs veikusi visas nepieciešamās reformas, eirozonas dalībvalstis izskatīs (valstu valdības vai nacionālie parlamenti) iespēju uzsākt sarunas ar Grieķiju par Saprašanās memoranda sagatavošanu.

«Eirozonas finanšu ministri ir skaidri pauduši nostāju – ar šantāžu un draudiem Grieķija nevarēs panākt rezultātu! Par aizdevuma programmas uzsākšanu var vienoties, tikai pildot valsts uzņemtās saistības. Tāpēc pirms uzsākt jauno aizdevuma programmu finanšu ministri ļoti rūpīgi izvērtēs paveiktās reformas,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Esošajā krīzes situācijā Grieķijas valdībai ir jāizpilda visi nosacījumi, īstenojot bargas un apjomīgas reformas, lai stabilizētu ekonomisko situāciju valstī, kā arī sakārtotu finanšu sektoru. Eirozonas valstu līderu un finanšu ministru pārliecība ir nelokāma – aizdevuma programma Grieķijai varētu tikt uzsākta, tikai veicot strukturālās reformas, kas sakārtotu Grieķijas tautsaimniecību.

Eiropas Savienības (ES) aizdevējiem parādu krīzes nomocītajai Grieķijai, iespējams, vajadzēs piešķirt papildus 9,6 miljardus eiro, lai Atēnu starptautiskā aizdevuma programma spētu sasniegt savus mērķus, pavēstījis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

Tādējādi kopumā Grieķijas otrā starptautiskā aizdevuma programma varētu sasniegt 182,4 miljardus eiro, un kopumā Atēnas kopš krīzes sākuma, būtu saņēmušas vairāk nekā 225 miljardus eiro, raksta Financial Times.

Arī piešķirot papildus naudu Grieķijai, starptautiskā aizdevuma programma riskē nesasniegt savus mērķus. Ja valsts ekonomiskā atveseļošanās aizkavēsies par vienu gadu, ES aizdevējiem nāksies piekrist 25% zaudējumiem, lai nepieļautu, ka Grieķijas parāds kļūst nekontrolējams.

«Grieķija cenšas sasniegt iepriekš nepieredzētu fiskālo un tekošā konta korekciju, milzīgu parādu kalna un zemas investoru uzticēšanās ielenkumā,» norādīja SVF. «Lai arī starptautiskā aizdevuma programma cenšas atrisināt šos riskus, ir skaidrs, ka to piepildīšanās gadījumā Grieķijai vajadzēs papildus finansējumu no saviem Eiropas partneriem,» pauda fonds.

Lai gan Latvijas izaugsmes tempi ir labi un makroekonomiskā situācija arī ir laba, atsevišķu reformu īstenošanas tempi nav apmierinoši, šodien pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) atzina Eiropas komisijas (EK) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) pēcprogrammas uzraudzības misijas vadītājs Kristians Veize.

Makroekonomika Latvijā ir laba, un esam priecīgi, ka Latvija pirmo pārskaitījumu ir veikusi noteiktajos termiņos. Latvijā ir vērojama attīstība, taču mēs gribētu redzēt vēl lielāku attīstību atsevišķās jomās, sacīja Veize. Vienlaikus gan viņš atzina, ka misiju bažīgu dara atsevišķu reformu īstenošanas tempi. Kā piemērus viņš minēja reformas augstākajā izglītībā, maksātnespējas procesa likumdošanā un valsts pārvaldē.

Veize uzsvēra, ka saistībā ar augstāko izglītību ir svarīgi, lai augstskolu akreditāciju veiktu starptautiski atzīta aģentūra. Runājot par reformām valsts pārvaldē, būtu jāpanāk, lai atalgojums augsti kvalificētiem speciālistiem tiktu paaugstināts. Lai gan likumsakarīgi, ka ekonomiskās krīzes laikā atalgojums valsts pārvaldē nodarbinātajiem tika samazināts, tagad ir ļoti svarīgi, lai atalgojums tiek paaugstināts konkurētspējīgā līmenī.

Viens saimnieciskās darbības veicējs vai savstarpēji saistīti aizņēmēji zemes iegādei varēs saņemt atbalstu ne vairāk kā 100 000 latu.

To paredz Zemkopības ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts «Valsts atbalsta lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai piešķiršanas kārtība», kas iesniegts Valsts kancelejā.

Atbalsta summa nedrīkstēs pārsniegt 100 % no iegādājamās zemes platības tirgus vērtības. Iecerēts, ka aizdevuma termiņš nebūs ilgāks par 20 gadiem un aizdevumi tiks izsniegti līdz 2013.gada 31.decembrim. Ja piesaistītā aizdevuma resursu cenas jeb mainīgā daļa pieauguma dēļ aizdevuma procentu gala likme pārsniegs četrus procentus gadā, starpību starp četru procentu likmi un faktisko (tirgus) likmi Hipotēku bankai segs 50 % apmērā – Zemkopības ministrija no tās budžeta atsevišķi izveidotās valsts budžeta programmas vai apakšprogrammas līdzekļiem un 50 % apmērā – aizņēmējs no saviem līdzekļiem. Paredzams, ka kopējā kredītlīnija būs 10 miljoni latu. Ja uzņēmējdarbības attīstības plānā paredzēto pasākumu īstenošanai būs nepieciešams papildu nodrošinājums aizdevuma saņemšanai komercbankā, Hipotēku banka iegādātajai zemei atļaus nodibināt otro hipotēku.

Aizdevuma saņemšana bankā pēc negatīvas pieredzes pagātnē atkarīga no parāda rakstura, taču nereti potenciālajam aizņēmējam var nākties gaidīt gadiem, kamēr kredītiestāde sniegs pozitīvu atbildi kredīta pieteikumam, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Aizvadīti aptuveni desmit gadi kopš finanšu krīzes – tolaik ne vienam vien kredītņēmējam radās problēmas ar aizdevuma atmaksu, un parādu jūgs vilkās ilgi līdzi, kā rezultātā daudzi aizņēmēji nokļuva parādu piedziņu kompāniju redzeslokā. Tagad daļa iedzīvotāju skatās uz jauniem aizdevumiem, taču nereti gadās, ka kredīts tiek atteikts negatīvas kredītvēstures dēļ. Banku attieksme pret šādiem kredītņēmējiem ir dažāda, taču kredītiestāžu pārstāvji skaidro, ka katrs gadījums tiek izskatīts individuāli un ir būtiski, kāda bijusi aizņēmēja attieksme pret parāda atmaksu, cik ilgā laikā tas nomaksāts, un citi aspekti. Tiesa gan, šāda pagātne var ja ne pārvilkt svītru kredīta saņemšanai, tad sadārdzināt to, vai arī banka var prasīt lielāku pirmo iemaksu.