Transportlīdzekļi ar alternatīvo degvielu pakāpeniski ienāks ikdienas dzīvē, to veicinās gan tehnoloģiju attīstība, gan Eiropas Savienības klimata mērķu sasniegšana un valstu valdību lēmumi attiecībā uz mazu emisiju vai bezemisiju transportlīdzekļu iegādi un ekspluatāciju.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar AS Gaso, Neste Latvija un Møller Baltic Import SE rīkotajā nozares pasākumā, kas veltīts tīras enerģijas izmantošanai. Šāda konference tiek organizēta jau otro gadu, šogad tās nosaukums bija NĀKOTNES ENERĢIJA: mobilitāte. efektivitāte. klimats.

Alternatīvo degvielu attīstība ir ļoti būtiska arī Latvijai, it īpaši, ja vairāk nekā 700 000 spēkratu lielais autoparks lielākoties ir vecāks par 10 gadiem. Risinājumi attiecībā uz tā dēvēto tīro enerģiju autotransportam ir vairāki – visvienkāršākais ir fosilo degvielu aizstāt ar atjaunojamo, ir iespējas iegādāties auto, kuri izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG), kuru perspektīvā varētu iegūt no Latvijā saražotā biometāna, un tādējādi tas jau būtu BioCNG, sava veida alternatīva varētu būt sašķidrinātā dabasgāze (LNG) un, protams, elektroauto.

Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā gandrīz 50% gadījumu ir vismaz 11 gadi, lielākā daļa auto darbojas ar dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju; nozares eksperti norāda, ka nākotnē lietotāji būs spiesti izvēlēties zaļākus auto.

2021. gada 2. ceturksnī Latvijā reģistrēti 4237 jauni vieglie transportlīdzekļi, no kuriem 2918 darbināmi ar benzīnu, 1066 – ar dīzeli, 149 – ar elektrību, 70 – ar benzīnu un naftas gāzi, 29 – ar elektrību un benzīnu, bet 5 – ar dabasgāzi, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Reģistrēti arī 927 kravas transportlīdzekļi, no kuriem būtiski lielākā daļa jeb 857 auto darbināmi ar dīzeļdegvielu.

Nozares pārstāvji un eksperti DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda, ka nākotnē ar iekšdedzes dzinēju aprīkoto auto skaits Latvijā varētu sarukt, jo Eiropas Savienības (ES) ambiciozo mērķu dēļ zaļākai būs jākļūst arī transporta nozarei.

Siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanā būtisku lomu spēlē dabasgāze un tās apgādes sistēma, kurā pēc brīža var sākt izmantot jau no atkritumiem un mēsliem iegūto biometānu, bet tālākā perspektīvā – arī ūdeņradi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas Gāze Biznesa attīstības vadītājs Olavs Ķiecis. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, a/s Gaso, a/s Latvijas Gāze, a/s Latvenergo un a/s Augstsprieguma tīkls ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā dabasgāzi ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības dalībvalstis ir izvirzījušas ambiciozu mērķi – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību. Lai arī dabasgāze tiek uzskatīta par fosilo kurināmo, tomēr tā un arī tās apgādes sistēma ir pamats, kas šobrīd ļauj samazināt siltumnīcu gāzu emisijas, tostarp CO2 izmešus, un vienlaikus tā būs būtiska platforma Eiropas Savienības iecerētajai nākotnes energoresursu zaļināšanai – sākotnēji ar biometānu un tālākā perspektīvā ar ūdeņradi. Jāņem vērā, ka dabasgāze Eiropā tiek uzskatīta kā akmeņogļu aizstājējs elektroenerģijas ražošanai, kas arī ekoloģiski ir daudz tīrāks – mazāks ekoloģiskās pēdas nospiedums. Šāds process pašlaik notiek, piemēram, Vācijā un arī Polijā, kur pakāpeniski tiek slēgtas akmeņogļu raktuves un elektrostacijas, kuras izmantoja šo kurināmo.

Degvielas mazumtirgotājs AS "Virši-A" ("Virši") ar AS "Daugavpils satiksme" uz pieciem gadiem noslēgusi līgumu par autobusu uzpildi ar saspiesto dabasgāzi (CNG), tāpēc nākamgad Daugavpilī būvēs pilna servisa uzpildes staciju, informē uzņēmumā.

"Virši" 8.decembrī noslēguši līgumu ar "Daugavpils satiksmi", jo tika atzīti par uzvarētāju iepirkumā par "Daugavpils satiksmei" piederošo autobusu uzpildi ar CNG. Saskaņā ar iepirkuma dokumentāciju līgums paredz CNG piegādi ne mazāk kā 35 autobusiem. Paredzamais CNG patēriņš ir 80 000 kilogramu mēnesī piecu gadu garumā.

Lai nodrošinātu "Daugavpils satiksmei" stratēģiski ērtu pieeju CNG infrastruktūrai, "Virši" lēma par pilna servisa uzpildes stacijas (tai skaitā, CNG) izbūvi Daugavpilī, Kārklu ielā 22. Būvniecības darbi tiks sākti 2022.gada pirmajā pusē, un staciju plānots atklāt 2022.gada otrajā pusē.

Uzņēmuma nolūks ir turpināt būtiski paplašināt tīrākas enerģijas avotu klāstu ar tādiem produktiem kā elektrība, biometāns, CNG, sašķidrinātā dabasgāze (LNG) un ūdeņradis.

Atsevišķi dabasgāzes sadales sistēmas elementi ir fiziski un morāli novecojuši, tāpēc ir nepieciešama to nomaiņa.

To intervijā DB norāda AS Gaso valdes loceklis Aleksandrs Koposovs. Viņš uzsver, ka pēdējo piecu gadu laikā Gaso dabasgāzes sadales sistēmas drošības uzlabošanā un modernizēšanā ieguldījusi 27,5 miljonus eiro, nākamajā desmitgadē plānots investēt vēl vismaz 55 miljonus eiro.

A. Koposovs atzīmē, ka, lai veidotu drošu un pieejamu sadales sistēmas infrastruktūru, liela uzmanība ikdienā tiek pievērsta avārijas dienesta darbam, sadales sistēmas uzturēšanai, kā arī sabiedrības informēšanai par drošu dabasgāzes lietošanu.

Kā jūs kopumā vērtējat dabasgāzes sistēmas drošumu?

Latvijas dabasgāzes sistēmas drošums ir ļoti augstā līmenī, par to liecina fakts, ka vairākas desmitgades nav konstatēta neviena nopietna vai smaga avārija, kuras iemesls būtu meklējams sadales sistēmas defektos. Viena no Gaso prioritātēm ir drošas un pieejamas sadales sistēmas infrastruktūras nodrošināšana. Tas saistās gan ar infrastruktūras fizisko drošību, gan nepieciešamās jaudas nodrošināšanu. Jāatgādina, ka dabasgāze var būt ļoti bīstama lietošanā, radot postījumu cilvēkiem, īpašumam un videi, tādēļ mēs rūpējamies par to, lai dabasgāzes piegāde būtu droša.

Rūpējoties par ilgtspējīgu uzņēmuma darbību un ietekmes uz vidi samazināšanu, AS “Eco Baltia” grupas vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” pakalpojumu nodrošināšanai klientiem izmanto jau 13 videi draudzīgākas, ar saspiesto dabasgāzi (CNG) darbināmas specializētās atkritumu savākšanas automašīnas.

Savukārt līdz gada beigām plānots autoparku papildināt ar vēl trim. No kopējām investīcijām, kas šogad specializētajam transportam kopumā paredzētas 1,3 miljonu eiro apmērā, aptuveni 90% šogad tiek novirzīti videi draudzīgāku atkritumu savākšanas automobiļu iegādei.

“Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts: “Investīcijas “zaļākā” autoparkā ir svarīgs ieguldījums uzņēmuma ilgtspējā, kas ir viens no “Eco Baltia vide” attīstības stratēģiskajiem virzieniem. Pāreju uz ilgtspējīgāku transportu sākām jau 2020.gadā, kad kā pirmie Latvijā iegādājāmies piecas ar CNG darbināmās atkritumu savākšanas mašīnas. Līdz šā gada beigām mums kopā varētu būt jau 16. Jārēķinās, ka investīcijas ir salīdzinoši lielas, taču mūsu ilgtspējas stratēģijās viens no būtiskiem punktiem vērsts tieši uz transportu un tā radīto CO2 izmešu samazināšanu. Vienlaikus uz papēžiem min arī Eiropas Savienības (ES) regulās noteiktās vides prasības, kas tuvākajos gados skars ikvienu uzņēmumu. Mēs tam esam gatavojušies un pie savas CO2 pēdas samazināšanas strādāsim arī turpmāk.”

Investējot vairāk nekā divus miljonus eiro, pašmāju degvielas un alternatīvo enerģijas avotu tirgotājs AS “Virši-A” (“Virši”) paplašina degvielas staciju tīklu ar divām jaunām pilna servisa degvielas uzpildes stacijām – Rīgā un Aucē.

Ir veikts būtisks ieguldījums “Virši” attīstībā, lai mērķtiecīgi turpinātu uzņēmuma ģeogrāfiskā pārklājuma palielināšanu Latvijas teritorijā. Pagājušajā nedēļā tika vērtas durvis uzpildes stacijām Rīgā, Katrīnas Dambī, kā arī Aucē. Turklāt stacija Katrīnas Dambī jau tuvākajā laikā būs astotais CNG uzpildes punkts Latvijā un jau ceturtais Rīgā un Pierīgā.

Virši Daugavpilī būvēs pilna servisa uzpildes staciju 

Degvielas mazumtirgotājs AS "Virši-A" ("Virši") ar AS "Daugavpils satiksme" uz pieciem gadiem...

“Turpinām sasniegt izvirzītos mērķus saistībā ar “Virši” tīkla paplašināšanu Latvijā un alternatīvo enerģijas veidu segmentu attīstību. Pēdējo gadu laikā vidēji atveram 3-5 jaunas stacijas katru gadu. Mēs plānojam šādu pašu dinamiku saglabāt vismaz šādā līmenī arī nākamajos gados, lai sasniegtu mūsu stratēģisko mērķi – 2024. gadā “Virši” degvielas uzpildes stacijām skaita ziņā jābūt ap 80 stacijām. Katru gadu plānojam palielināt arī saspiestās dabasgāzes (CNG) punktu pieejamību Latvijā - mēs saskatām nākotnes perspektīvu šajā alternatīvajā degvielas veidā, jo, izmantojot CNG infrastruktūru tuvāko divu gadu periodā plānojam nodrošināt klientiem arī Latvijā ražotu biometānu kā videi draudzīgāko alternatīvo degvielas veidu smagā transporta segmentā,” uzņēmuma stratēģiskos virzienus skaidro “Virši” valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Uzsāk Viršu akciju tirdzniecību biržā 

11. novembrī uzsākta pašmāju degvielas un alternatīvo enerģijas avotu tirgotāja AS “Virši-A”...

Šobrīd “Virši” tīklā ir 65 uzpildes stacijas, starp kurām ir 7 saspiestās dabasgāzes punkti - Krustpilī, Rīgā (Lubānas ielā), Babītē, Rēzeknē, Olainē, Brocēnos un Liepājā.

"Virši-A" apgrozījums šogad sešos mēnešos bija 96,836 miljoni eiro, kas ir par 20,2% vairāk nekā pagājušajā gadā šajā periodā, savukārt koncerna peļņa pieauga par 60,6% - līdz 2,624 miljoniem eiro.

"Virši-A" koncernā ietilpst mātessabiedrība "Virši-A", SIA "Viršu nekustamie īpašumi", SIA "Virši loģistika" un SIA "Virši Renergy".

Krievijas iebrukums Ukrainā pastiprinājis Eiropas Savienības valstu centienus līdz 2030. gadam ievērojami palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transporta nozarē, tostarp diversificēt transporta nozarē izmantotās enerģijas patēriņa struktūru. Latvijā transporta nozarē patērētais enerģijas daudzums ieņem nozīmīgu sadaļu kopējā enerģijas patēriņā, tomēr Valdības rīcība transporta nozares dekarbonizācijā bijusi kontrproduktīva, neskatoties uz to, ka tā pati Valdība paraksta pieaugošos ES mērķus. Eiropas Savienības klimata mērķi pieaug – sniegums Latvijā pasliktinās, kaut vai tādēļ, ka 2022. gada sākumā Latvija atteicās no obligātas biodegvielas komponentes prasības ar mērķi samazināt degvielas mazumtirdzniecības cenu, kas diemžēl mērķi nesasniedza, jo kaimiņvalstīs degviela mazumtirdzniecībā ir lētāka par spīti tam, ka viņi šādu soli nespēra. Tāpēc jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai būs jārīkojas ar divreiz lielāku apņēmību, lai šo situāciju risinātu. Ir būtiski izvērtēt alternatīvas un atdevi uz ieguldīto naudas vienību.

Proti, atbildēt uz jautājumiem – kuriem dekarbonizācijas risinājumiem, kādā laika posmā un apjomā nepieciešamas subsīdijas un / vai investīcijas, lai mēs sasniegtu progresu – atteiktos no Krievijas naftas, vairāk izmantotu vietējos un atjaunojamos resursus, un, ja valsts subsidē, tad cik CO2 tonnu mēs par šīm subsīdijām “nopirktu” jeb cik lielā mērā samazinātu emisijas. Alternatīvas, kā labi zināms, ir vairākas – transporta elektrifikācija, pirmās un otrās paaudzes biodegvielas izmantošana, arī biometāna, ūdeņraža izmantošana transportā.

Lasot jaunās Valdības deklarāciju, var secināt, ka prioritāte būs elektrifikācija, tas attiecas gan uz dzelzceļu, gan autotransportu (100. punkts).(1) Lai arī skaidrs, ka elektroauto īpatsvars transporta nozarē palielināsies, svarīgi apzināties arī elektrotransporta attīstību ierobežojošos faktorus un soļus kā samazināt siltumnīcefekta gāzes, izmantojot esošās iespējas līdz brīdim, kad esam atrisinājuši alternatīvu ierobežojumus.

Vides pakalpojumu uzņēmums “Clean R” reisos palaidis Latvijā unikālu atkritumvedēju, kas konteinerus ne vien izber, bet var uzreiz arī izmazgāt.

Ar saspiesto dabasgāzi darbināmais atkritumvedējs ir videi draudzīgs un ir kārtējais apliecinājums uzņēmuma virzībai uz pilnīgu atteikšanos no dīzeļdzinēju automašīnām. Jaunais atkritumvedējs būtiski paātrinās laiku, kādā iespējams nodrošināt konteineru mazgāšanu. Tā iegāde un aprīkošana izmaksāja aptuveni 250 000 eiro.

Jaunā “Clean R” automašīna ir darbināma ar saspiesto dabas gāzi (CNG) un aprīkota ar atkritumiekārtu NORBA, kā arī mazgāšanas sistēmu “KEOXER Lite”. Tvertne, kas atrodas starp kabīni un iekārtu, ir paredzēta tīram ūdenim, kuram var pievienot mazgāšanas līdzekli vai dezinfekcijas līdzekli. Tā iespējams nodrošināt ne vien konteinera mazgāšanu, bet arī dezinficēju. Viena konteinera mazgāšana ilgst līdz 12 sekundēm, īsajā mazgāšanas ciklā tiek patērēti 5 litri ūdens, garajā – 10 litri.

Šī gada pirmajā pusgadā pārsniegts reģistrāciju skaits jaunām pasažieru automašīnām, salīdzinot ar pirms Covid-19 laiku 2019. gadā, informē Auto Asociācija.

Ir reģistrētas 9903 jaunas pasažieru automašīnas, kas ir lielākais reģistrāciju skaits pirmajā pusgadā kopš 2008. gada. Jānorāda, ka jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaits palielinājies par 21,6%, un vērojams reģistrāciju pieaugums jaunām benzīna un dīzeļa automašīnām, elektroautomašīnām un ārēji uzlādējamiem hibrīdauto.

“Tirgus atgriežas pirms Covid-19 līmenī, jo automašīnu ražotājiem ir izdevies sakārtot ražošanas problēmas, tādejādi apmierinot klientu pieprasījumu. Atgriežoties tūrismam, aktīvas kļūst īstermiņa īres kompānijas, atjauninot un papildinot savus autoparkus,” norāda Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaita priekšgalā ir “Toyota”, “Škoda”, “Volkswagen” un “Dacia”, ņemot vērā auto reģistrāciju TOP 4 arī pērn. Latvijā, atjaunojoties tūrismam, īres auto bizness turpina attīstīties un regulāri atjauno vai papildina savu autoparku, kas arī ir devis pozitīvu rezultātu jaunu automašīnu reģistrāciju skaita pieaugumam. Šī gada pirmajā pusgadā īres auto uzņēmumi ir reģistrējuši 2043 jaunas automašīnas, kas sastāda 20,63 % no kopējā jaunu automašīnu reģistrāciju skaita, un arī īres uzņēmumu TOP automašīnu markas ir bijušas “Toyota”, “Škoda” un “Volkswagen”.

Eiropas Savienība vēlas dekarbonizēt autobusus un kravas automašīnas, turklāt ir iniciatīvas to darīt daudz straujāk, turklāt no 2030. gada atļaut reģistrēt tikai bezemisiju pilsētas autobusus; Latvijā šajā virzienā pagaidām vēl tiek sperti tikai pirmie biklie soļi.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā Kravas transportlīdzekļu, komunālā transporta un autobusu dekarbonizācija – kā sasniegsim 2030.gada atjaunojamās enerģijas un konkurētspējas mērķus?. Latvijā vieglie un smagie kravas transportlīdzekļi, komunālais transports, kā arī autobusi veido vairāk nekā 40% no visām autotransporta emisijām, tomēr diskusija par kravas automašīnu, komunālā transporta un autobusu dekarbonizāciju nenotiek. Ir daudz jautājumu par to, cik var ātri ieviest (pāriet uz) biometāna un citu alternatīvo degvielu (LNG, CNG, ūdeņraža) transportlīdzekļiem, kā paātrināt kravas transporta un autobusu elektrifikāciju, kā mainīt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļu likmes un degvielu nodokļus. Par to, kā varētu rīkoties Latvija, kādus risinājumus īstenot un kādā laikā, jau tuvākajā laikā būtu jābūt konkrētiem projektiem, kurus diskusijās apspriest un tad attiecīgi pieņemt to īstenošanai nepieciešamos lēmumus.

Tirgus Latvijā jau tagad piemērojas jaunajām tendencēm.

Tīrā, ilgtspējīgā un viegli izmantojamā gāze spēlē savu lomu zaļo pārmaiņu laikmetā – gan dabasgāze kā pārejas kurināmais, gan arī dabasgāzes un biometāna maisījums kā nākotnes zaļās gāzapgādes priekšvēstnesis, kam attālākā nākotnē sekos gāzes un ūdeņraža maisījums. Lai būtu iespējams pilnvērtīgi izmantot Latvijā ražotās zaļās gāzes priekšrocības, šobrīd nepieciešams domāt par gāzes sadales tīklu uzturēšanu un arī to attīstīšanu, sasniedzot arvien jaunas vietas un potenciālo klientu grupas. To uzsver AS Gaso (GASO) pārstāvji.

Sistēma paplašinās

Pagājušā gada globālais enerģijas resursu cenu šoks, sasniedzot nepieredzētu gāzes cenu kāpumu, ir aiz muguras, un daudzi potenciālie klienti atgriežas pie vēlmes izmantot gāzi kā sadzīvē, tā arī biznesā, norāda uzņēmumā GASO, kas ir Latvijā vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators.

AS "Gaso" vērsusies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, lūdzot ministram Artūram Tomam Plešam atcelt Rīgas domes lēmumu, ar kuru no 2025.gada paredzēts aizliegt galvaspilsētā uzstādīt vai nomainīt apkures katlus, kas darbināmi ar dabasgāzi.

""Gaso" klientu centros ik dienas saņemam klientu zvanus no dažādiem galvaspilsētas mikrorajoniem, kas pēc Rīgas domes lēmuma secina, ka viņiem nepieciešams rast un veikt milzu investīcijas, lai nomainītu apkures sistēmu mājsaimniecībā, jo gāzes katli vai to remonts turpmāk būs aizliegts. Lai privātmājā uzstādītu jaunu apkures sistēmu, jārēķinās ar izdevumiem vismaz 10 tūkstošu eiro apmērā, turklāt daudzviet iedzīvotājiem nemaz nav iespēju pieslēgties pie centralizētās siltumapgādes," uzsver AS "Gaso" valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.

Rīgas domes "Gaisa piesārņojuma mērījumu rezultāti Rīgā 2020.gadā" liecina, ka galvenais slāpekļa dioksīda NO2 piesārņojuma avots Rīgā ir automašīnas, turklāt lielākais NO2 piesārņojums rodas augustā, kad apkures iekārtas nestrādā. Arī smalko daļiņu PM10 un PM2.5 piesārņojums nav saistīts ar dabasgāzes iekārtām. Piemēram, Brīvības ielas monitoringa stacijā lielākais PM piesārņojums bija 2020.gada augustā, kas tiek saistīts ar mežu ugunsgrēkiem Baltkrievija un Ukrainā, un būtisku piesārņojumu rada smiltis un sāls.

Pašmāju degvielas un alternatīvo enerģijas avotu tirgotājs “Virši” uzpildes stacijā Brocēnos uzstādījis saules paneļus, kas pārvērtīs saules starojumu elektroenerģijā.

Kopējā pirmās “Virši” saules elektrostācijas jauda ir gandrīz 20 kW, tādējādi, saules paneļiem dienas vidū sasniedzot maksimālo ražību, tiks nosegts viss stacijas elektroenerģijas patēriņš.

Atbalstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, tuvākajā nākotnē “Virši” plāno ieguldīt saules enerģijas apgūšanā un pakāpeniski aprīkot ar saules paneļiem vairākas citas tīkla stacijas. Uzņēmuma aprēķini liecina, ka saules elektrostaciju uzstādīšana vismaz pusē “Virši” stacijās nodrošinās ap 0,5 MW lielu jaudu.

““Virši” degvielas uzpildes stacijas ir izcila vieta saules enerģijas izmantošanai, jo mūsu stacijās elektroenerģijas patēriņš ir stabils visu diennakti, kā arī varēsim nodrošināt tiešās piegādes sava iekšējā tīkla ietvaros no saules paneļiem līdz elektroauto lādētājiem. Tas nozīmē, ka lielu daļu no klientu elektroauto uzlādes elektroenerģijas garantēsim pilnībā no atjaunīgajiem energoresuriem. Tāpēc “Virši” Brocēnos ir pirmā, bet nebūt ne pēdējā mūsu stacija, kas spēs sevi nodrošināt ar šo atjaunojamo un ilgtspējīgo enerģijas avotu. Mums ir skaidra vīzija un plāns saules enerģijas risinājumu aktīvai ieviešanai arī 2022. gadā,” uzsver Jānis Bethers, “Virši” biznesa attīstības vadītājs.

Ar lielu investoru aktivitāti ir noslēdzies pašmāju degvielas un alternatīvo enerģijas avotu tirgotāja AS “Virši-A” (“Virši”) akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO), kam sekos plānotā akciju iekļaušana biržas Nasdaq Riga alternatīvajā tirgū First North.

IPO ietvaros kopumā 9 979 investori pieteicās 1 735 489 jaunām “Virši” akcijām, pieprasījumam teju divas reizes pārsniedzot bāzes piedāvājumu. Interese par uzņēmuma akcijām bija gan institucionālo, gan privāto investoru vidū, rezultātā piesaistot kapitālu 7,8 miljonu eiro apmērā (ieskaitot papildus piedāvājuma akcijas).

Teju puse jeb 4 732 investoru, kuri parakstījušies “Virši” akcijām, ir no Latvijas, 5 128 investori no Igaunijas un 97 investori no Lietuvas. No kopumā 9 979 investoru 15 ir institucionālie.

No kopējā pieteikuma skaita lielākā daļa – 60 % saņems tādu akciju skaitu, uz kādu parakstījās. “Esam gandarīti par rezultātu un investoru lielo aktivitāti. Viens no uzņēmuma IPO mērķiem bija panākt pēc iespējas lielāku investoru skaitu, un ir liels prieks redzēt, ka uzņēmumam šīs nedēļas laikā pievienosies teju 10 000 jauno akcionāru. Esam droši, ka tas nodrošinās pozitīvu uzņēmuma tirgus daļas tālāko attīstību. Piesaistītais kapitāls veicinās uzņēmuma attīstību jaunā līmenī, sekmējot alternatīvo degvielu veidu infrastruktūras pilnveidošanu Latvijas tirgū, un palīdzēs īstenot “Virši” mērķi kļūt par vadošo tirgus spēlētāju tuvāko 3–5 gadu laikā,” uzsver Jānis Vība, “Virši” valdes priekšsēdētājs.

Gāzes tirdzniecības uzņēmums Elenger, kas aprīlī paziņoja par gāzes tirdzniecības uzsākšanu Latvijas mājsaimniecībām, atbilstoši uzņēmuma attīstības stratēģijai, uzsācis gāzes piegādes Polijas tirgus biznesa segmenta klientiem.

“Elenger ievērojami palielinājis tirgus daļu reģionā, un, atbilstoši uzņēmuma attīstības stratēģijai, esam paplašinājuši savu darbību arī Polijas tirgū, kur viens no mūsu klientiem ir arī Latvijā pazīstamais uzņēmums Lode. Veiksmīga sadarbība Latvijas gāzes tirgus ietvaros ir ļāvusi mums spert vēl vienu soli tālāk – sadarboties arī starptautiskā līmenī, un esmu gandarīts, ka Lode izvēlējusies savas darbības nodrošināšanai Polijā izmantot Elenger piegādāto gāzi,“ sadarbību komentē Elenger valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.

“Mūsu tiešie līgumi ar gāzes piegādātājiem ir palielinājuši patērētāju interesi un uzticību mums - esam vieni no retajiem reģionā, kas paši iegādājas un atved LNG no ASV un Norvēģijas, un tas mums ļauj klientiem piedāvāt izdevīgāku cenu un uzticamāku piegādi,” skaidro Skulte.

Konkurences padome ir saņēmusi Igaunijas uzņēmuma "Eesti Gaas" apvienošanās ziņojumu par plānotu izšķirošas ietekmes iegūšanu pār AS "Latvijas gāze" piederošo dabasgāzes sadales sistēmas operatoru Latvijā AS "Gaso", liecina Konkurences padomes publiskotā informācija.

Apvienošanās ziņojums saņemts 2023.gada 26.maijā.

Konkurences padomei viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas ir jāpieņem lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem vai arī par papildu izpētes sākšanu. Ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar Konkurences padomi.

Konkurences padomē norāda, ka "Eesti Gaas" meitassabiedrība SIA "Elenger" Latvijas teritorijā nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību, bet "Gaso" nodrošina dabasgāzes sadali, proti, piegādi gala patērētājiem, kas ir divi secīgi dabasgāzes piegādes un izplatīšanas procesa posmi un tādējādi tirgi, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki, ir vertikāli saistīti.

Baltic International Bank piesaista trīs jaunus akcionārus no Šveices un Tuvajiem Austrumiem. Kas motivē investēt banku biznesā Latvijā un kādas šai jomai saskatāmas perspektīvas - saruna ar investoru no Šveices Tomasu Šaetti.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 30. novembra numurā:

Konkurences padome (KP) 22.jūnijā pieņēmusi lēmumu atļaut AS "Eesti Gaas" iegūt izšķirošu ietekmi pār AS "Gaso". KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

AS "Eesti Gaas" grupas uzņēmumi pārdod klientiem cauruļvadu dabasgāzi, saspiestu dabasgāzi (CNG), saspiestu biometānu (CBM) un sašķidrinātu dabasgāzi (LNG), kā arī pārvalda lielāko gāzes sadales tīklu Igaunijas teritorijā. AS "Eesti Gaas" grupa aktīvi nodarbojas ar starptautisko gāzes vairumtirdzniecību. Vēl minētā uzņēmumu grupa nodarbojas arī ar saules enerģijas ražošanu un pārdošanu, kā arī ar elektroenerģijas mazumtirdzniecību.

“Eesti Gaas novērtē Latvijas valdības uzticību – mēs pilnībā saprotam sadales tīkla kā stratēģiska uzņēmuma nozīmi un vēlamies dalīties pieredzē kā gāzes tīklu operators, attīstīt uzņēmumu un piedāvāt Latvijas gāzes patērētājiem vislabākos pakalpojumus. Mūsu uzņēmumam sadales tīkla iegāde Latvijā ir nozīmīgs solis Eesti Gaas darbības izvēršanai, lai mēs reģionā kļūtu par lielāko enerģētikas uzņēmumu ar privāto kapitālu” norāda Eesti Gaas valdes priekšsēdētājs Marguss Kāsiks.

Eiropas Komisija valstīm devusi brīvību izvēlēties, kā panākt būtisku emisiju samazinājumu transporta sektorā. Var vērot dažādu industriju centienus vilkt segu uz savu pusi, tomēr stratēģiskāk būtu diversificēt šo sektoru, paturot prātā mērķi – mazemisiju transports.

Eiropas Komisija transporta nozarē nospraudusi ambiciozu klimata mērķi – līdz 2050. gadam par 90% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) apjomu. Latvijā transports rada ap 30% visu emisiju. Lai virzītos pretim dekarbonizācijai, ir jāsamazina patēriņš un no fosilām izejvielām iegūtā degviela jāaizvieto ar alternatīvām. To ir samērā daudz, piemēram, elektrība, biodegviela, sintētiskās un parafīna degviela, ūdeņradis, dabasgāze, tai skaitā, biometāns.

Šoruden lielākajā elektrotransporta forumā Eiropā “Nordic Electric Vehicle Summit”, kas pulcēja nozīmīgākos industrijas pārstāvjus, skanēja nepārprotama, pat agresīva pārliecība, ka elektrotransports ir pārvietošanās nākotne, iekšdedzes dzinēji jau ir uzskatāmi par pagātni un citas alternatīvas īsti nebūs. Samits notika Norvēģijā, kas, pateicoties stratēģiskai valsts politikai, aizsteigusies priekšā citām valstīm elektromobilitātē.

"Daugavpils satiksme" ceturtdien sākusi jauno "Scania Citywide LF" elektroautobusu testēšanu, informē uzņēmumā.

Uzņēmums paralēli īsteno vairākus sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstības projektus, kas Daugavpilī ļaus attīstīt videi draudzīga un ilgtspējīga sabiedriskā transporta pieejamību.

Seši jaunie bezemisiju elektriskās piedziņas autobusi "Scania Citywide LF" testa režīmā izbrauks vairākus pilsētas maršrutus, lai pārbaudītu tehniskās īpašības, drošību un darbību pārvietojoties pa dažādu ceļu segumu un atšķirīgos laikapstākļos. Šāda testēšana ļauj novērtēt elektroautobusu efektivitāti un uzticamību, pirms tie tiks ieviesti regulāros pasažieru maršrutos. Pēc veiksmīga testēšanas posma un atbilstošu rezultātu iegūšanas jaunie autobusi tiks pievienoti maršrutu tīklam un sāks regulārus pasažieru pārvadājumus pilsētas teritorijā, skaidro uzņēmumā.

Pandēmijas vārdu gada kopsavilkumos lokām jau otro reizi. Kaut arī esam daudzmaz pielāgojušies, Covid-19 turpina apēnot uzņēmējdarbības ikdienu un biznesa rādītājus, un nešķiet, ka tuvākajā laikā kaut kas mainīsies.

Taču Covid-19, lai arī rada zināmas grūtības, nebūt nav Latvijas ražotāju konkurētspējas lielākais bieds tuvāko gadu griezumā: īstais izaicinājums uzglūn pavisam no citas puses – ir pienācis pēdējais brīdis, lai valstiskā mērogā sakārtotu ar CO2 izmešu samazināšanu saistītos jautājumus.

Teikt, ka “Eco Baltia” uzņēmumi būtu īpaši cietuši pandēmijas dēļ, nebūtu godīgi pret citiem Latvijas uzņēmumiem. Grūtāk atkritumu šķirošanas un pārstrādes nozarei klājās 2020. gadā, bet mums izdevās ļoti veiksmīgi sagrupēties, un šogad viennozīmīgi esam uzķēruši atkritumu pārstrādes “vilni” un uz tā visu gadu “sērfojuši”, attīstot jaudas, uzlabojot kvalitātes prasības un veiksmīgi izejot vairāku lielo zīmolu sertifikāciju un audita procedūru. Taču, protams, arī šajā nozarē, tāpat kā jebkurā uzņēmējdarbības jomā, Covid-19 pandēmija ir kā raķete bez stabilizatoriem, un katra jauna tās kustība izraisa atbilstošu viļņošanos globālajos tīklos. Ar to šis gads iesākās, ar to turpinājās, un pagaidām nav nekādu indikāciju, ka nākamais būs mierīgāks.

Baltijas un Somijas reģionā lielākais privātais enerģētikas uzņēmums Elenger šogad vairāk nekā trīskāršos sašķidrinātās dabasgāzes piegādes – salīdzinājumā ar pērn piecām piegādātajām sašķidrinātās dabasgāzes kravām, uzņēmums šogad uz reģionu ar kuģiem nogādās 16 sašķidrinātās dabasgāzes kravas.

“Trešdaļa no sašķidrinātās dabasgāzes importa uz Baltijas reģionu un Somiju tiek piegādāta ar Elenger starpniecību – lieli apjomi un tiešie līgumi ar vadošajiem sašķidrinātās dabasgāzes piegādātājiem ļauj mums saviem klientiem piedāvāt drošas un pieejamas piegādes un palielināt mūsu tirgus daļu,” sacīja Elenger Latvija valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.

“Nepilna gada laikā mēs pilnībā pārorientējāmies uz Rietumu izcelsmes sašķidrinātu dabasgāzi, tika izveidoti jauni piegādes maršruti no Norvēģijas un ASV, kas šodien darbojas labi, un tas reģionālajam gāzes tirgum ir devis lielāku drošību, kā arī palīdzējis samazināt cenu,” norādīja Skulte.

“Gatavojoties jaunajai apkures sezonai, mūsu gāzes patērētāji var nesatraukties – Eiropas gāzes krātuves ir pilnas un gāzes būs pietiekami. Tuvojoties ziemai, gaidāms, ka gāzes cena nedaudz pieaugs, taču saskaņā ar visām prognozēm gaidāmā ziema patērētājiem būs vieglāka nekā iepriekšējā,” teica Skulte.

Šogad "Clean R" papildinās uzņēmuma autoparku ar kopumā 11 videi draudzīgiem ar saspiesto dabasgāzi (CNG) darbināmiem atkritumvedējiem. Kopējie ieguldījumi projektā ir vairāk nekā divi miljoni eiro, un jaunie auto tiks izmantoti gan sadzīves atkritumu, gan būvniecības atkritumu apsaimniekošanā, informē uzņēmums.

"Vides ilgtspēja ir viena no mūsu prioritātēm. Tāpēc vairāku apjomīgu projektu kopums, padarot "Clean R" ne tikai par efektīvāku, bet arī videi draudzīgāku uzņēmumu, iezīmē mūsu zaļo kursu. Tā īstenošanai arī nākamajos gados plānojam vairāku miljonu investīcijas un plānojam līdz 2027.gadam atteikties no dīzeļdzinēju automašīnu izmantošanas pakalpojumu sniegšanā, kļūstot par vienu no zaļākajiem, ja ne zaļāko uzņēmumu Latvijā," stāsta Guntars Levics, "Clean R" valdes loceklis.

Šī ir tikai viena no "Clean R" zaļā kursa aktivitātēm, esot ceļā uz Latvijā zaļākā uzņēmuma autoparka izveidi. Uzņēmums pieņēmis stratēģisku lēmumu turpmāk, cik iespējams, atjaunot vieglo transportlīdzekļu bāzi, pārejot arī uz elektroauto. Tāpat uzņēmums šogad atjauno teritoriju uzkopšanas tehniku. Klientu apkalpošanā "Clean R" efektīvi pāriet uz e-pakalpojumu pašapkalpošanās platformu "mans.cleanr", līdz minimumam samazinot papīra apriti.

Eiropas Savienības Zaļā kursa nospraustos mērķus par atjaunojamās enerģijas izmantošanu autotransportā iespējams īstenot, pat nemainot autoparku no iekšdedzes dzinējiem uz elektroauto, bet gan izmantojot degvielu, kas ražota no atkritumiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis. Viņaprāt, tas būtu labākais un uzreiz pieejamākais transporta degvielas risinājums, kas ļautu pagarināt iekšdedzes dzinēju auto ekspluatācijas termiņu, mazinātu spiedienu uz elektroauto pieprasījumu un tādējādi tos padarītu pieejamākus.

Kāda ir pašreizējā situācija tā dēvētās zaļās degvielas segmentā?

Autotransports ne tikai Latvijā, bet teju vai visā Eiropas Savienībā ir galvenais transporta veids, kuru izmanto ne tikai kravu, bet arī pasažieru pārvadājumu veikšanai. Savukārt ES izvirzīts ambiciozs mērķis samazināt siltumnīcu gāzu emisijas par 55% jau līdz 2030. gadam, un, tā kā automašīnas rada apmēram 25% visu CO2 izmešu, tad transportam un tajā izmantojamajai degvielai būs jāmainās. Latvijā ir vairāk nekā 800 000 automašīnu, kuras darbina iekšdedzes dzinēji, un to aizstāšana, piemēram, ar elektroauto nav iespējama pat ne 10 gadu laikā, jo īpaši, ja vairumam auto īpašnieku nav finanšu līdzekļu sava vecā spēkrata nomaiņai pret elektroauto, bet valsts iespējamais atbalsta apmērs dažu tūkstošu eiro apmērā pagaidām nebūs pietiekams jauna auto iegādes cenas samazināšanai un līdz ar to – būtiski nestimulējošs instruments.