Pēdējo divu gadu laikā attālinātais darbs ir kļuvis par lielas sabiedrības ikdienu, neatgriezeniski mainot mūsu izpratni par laiku plānošanu un nepieciešamību izmantot biroja telpas darba uzdevumu veikšanai. Tāpēc, lai gūtu iespēju strādāt ārpus mājām, nebraucot uz biroja telpām pilsētās, iedzīvotāji arvien vairāk sāk izmantot vietējās koprades telpas, nošķirot privāto un darba dzīvi.

Kas ir koprades telpa?

Koprades jeb kopstrādes telpas apvieno vietējos iedzīvotājus – uzņēmējus, profesionāļus, nevalstiskā sektora pārstāvjus, individuālos komersantus, algotus darbiniekus, radošo industriju pārstāvjus, studentus un jauniešus -, kuriem ir nepieciešama vieta, lai strādātu, organizētu pasākumus/nodarbības, dalītos savās idejās un veicinātu savstarpējo sadarbību!

Telpas ir aprīkotas ar birojam nepieciešamajām lietām (internets, printeris, kafijas automāts, autostāvvieta, mantu uzglabāšanas plauktiem u.c.), taču, apvienojot dažādas vietējo iedzīvotāju grupas, telpā galvenokārt notiek savstarpējā dalīšanās ar zināšanām jeb koprade, dodot iespēju ikvienam veidot personīgos kontaktus

Kafejnīca Panna ir pirmais uzņēmēja Māra Mālmeistera izveidotais ēdināšanas uzņēmums Lielvārdē, šobrīd tuvākajā apkārtnē tam ir jau trīs «māsas».

Lielvārde no biznesa viedokļa nav novērtēta, uzskata M. Mālmeisters, kurš ir novada uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs. Viņu satrauc administratīvi teritoriālā reforma un pilsētas galvenās ielas infrastruktūras attīstības darbu buksēšana, savukārt priecē novada pašvaldības finansiālais atbalsts jauniešu nodarbināšanā skolēnu brīvlaikā.

Nemet plinti krūmos

Uzņēmējdarbību M. Mālmeisters kopā ar sievu Lindu sāka pirms 26 gadiem Jumpravā, apsaimniekojot veikalu un kafejnīcu Dzelmes, kas atradās Daugavpils šosejas malā. Pēc 15 gadu darba ēka, kas piederēja Jumpravas luterāņu baznīcai, nodega. Lai arī uzņēmējs vēlējies drupas iegādāties un atjaunot, baznīcas pārvaldnieki esot iespītējušies, viņš stāsta, un nav ļāvuši viņam biznesu šajā vietā turpināt. Taču uzņēmējs nav metis plinti krūmos un 2008. gadā Lielvārdē atvēris ātrās ēdināšanas kafejnīcu Panna. Tiesa gan, nosaukums patapināts un bizness pārņemts no iepriekšējiem īpašniekiem, kuriem tas nav veicies īpaši labi. Arī pati pirmā Panna mitinājusies blakus esošajā ēkā daudz šaurākās telpās. «Sākumā Panna bija tāda pavisam maziņa, viesi tika apkalpoti pie četriem galdiņiem, un bieži vien ārā stāvēja rindas. Sapratām, ka vajag paplašināties. Kad saimnieki mums pārdeva turpat blakus esošo zemi, uzcēlām jaunu ēku. Tieši tajā laikā, kad tika pabeigta tās celtniecība, nodega Dzelmes,» atceras M. Mālmeisters. Šobrīd viņš ir līdzīpašnieks jau četrām kafejnīcām Panna. Vēl divas atrodas Aizkrauklē, bet šovasar Koknesē tika atvērta ceturtā – jaunās koncepcijas kafejnīca Panna Cafe, kas ir iemājojusi Ragāļu krogā, kuru uzņēmējs ir ieguvis savā īpašumā. Kafejnīcas nosaukumi Panna un Panna Cafe ir reģistrēti kā preču zīmes. Lielvārdes ēdināšanas uzņēmumā Panna saimniecisko darbību veic SIA Māris&Co, bet pārējos – SIA IMIga.

Latvijas valdība ir pieņēmusi ļoti gudrus lēmumus attiecībā uz investīcijām aizsardzības jomā, kas ļaus ne tikai sevi aizstāvēt, bet arī veiksmīgāk sadarboties ar citu NATO valstu vienībām, intervijā uzsvēra ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons.

"Mūsu divpusējo attiecību ziņā ļoti svarīgi ir tas, ka ASV prezidents ir vairākkārt apliecinājis mūsu gatavību aizstāvēt katru sprīdi NATO teritorijas. Un Latvijai varu tikai vēlreiz atkārtot, ka esam apņēmības pilni," norādīja Robinsons, kurš darbu Latvijā sāka janvāra beigās.

Ir skaidrs, ka NATO ar lielu apņēmību turpinās nostiprināt mūsu aizsardzības un atturēšanas spējas, bet par konkrētiem lēmumiem attiecībā uz nākotni varēs uzzināt pēc gaidāmā NATO samita, norādīja vēstnieks.

"Tāpat esam apņēmušies turpināt savu rotācijas tipa militāro klātbūtni jūsu valstī. Šo savu klātbūtni mēs uzturēsim kā pastāvīgu," piebilda vēstnieks. Šomēnes notiks vienas no lielākajām karaspēka mācībām "Baltops", kurās ASV strādās kopā ar Latviju, lai palielinātu spējas.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild izglītības uzņēmuma Lielvārds vadītājs Aivars Gribusts. No dibināšanas 1992. gadā uzņēmums Lielvārds darbojas Latvijas izglītības nozarē, piedāvājot mācību satura, uzskates līdzekļu, kā arī interaktīvo izglītības risinājumu klāstu atbilstoši valsts izglītības standartiem.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Uzņēmumu Lielvārds nodibināju pirms 25 gadiem, un šie gadi ir aizskrējuši neiedomājami ātri. Izglītības nozarē mums izdevies nemitīgi rast arvien jaunus izaicinājumus un iespējas inovācijām. Tādā veidā izjūtam, ka esam dinamiskākajā uzņēmumā, kādu vien var iedomāties. Un labā ziņa - arī šobrīd zinām, ko vēlamies paveikt nākamajos piecos gados. Turpināsim veidot mūsdienīgu mācību saturu un attīstīsim mobilās mācīšanās platformu soma.lv, kas ļaus skolēniem vēl mērķtiecīgāk «būvēt» savas zināšanas jebkurā laikā un vietā, pastiprināsim savas aktivitātes skolotāju profesionālajā pilnveidē un veidosim jaunu mācību priekšmetu «Dizains un tehnoloģijas» 10 līdz 12 gadus veciem bērniem. Šim mācību priekšmetam jākļūst par stabilu pamatu jauno Latvijas inženieru kalvei. Turklāt vēlamies īstenot ieceri, lai saistībā ar nākamajiem inženieriem mēs neapstātos tikai pie vīriešu dzimtes, bet spētu šajā aizraujošajā nozarē iesaistīt arvien vairāk topošās inženieres.

Aizsardzības ministrs un jaunievēlētais Valsts prezidents Raimonds Vējonis atturas komentēt laikraksta The New York Times publikāciju par Pentagona plāniem Baltijā izvietot smago bruņojumu, apšaubot tās precizitāti.

Ministrs nekomentē publikāciju, kurā paustas žurnālista interpretācijas, nevis ASV valdības oficiālais viedoklis, teica Vējoņa padomniece Aija Jakubovska un atgādināja, ka nākamnedēļ paredzēta NATO valstu aizsardzības ministru sanāksme, kurā vērtēs sasniegto un vienosies par nākamajiem darbiem.

Sestdien laikraksts The New York Times, atsaucoties uz ASV un to sabiedroto amatpersonu teikto, vēstīja, ka Pentagons vairākās Baltijas un Austrumeiropas valstīs plāno izvietot tankus, kājnieku kaujas mašīnas un citu smago bruņojumu, kā arī līdz 5000 karavīru, šādi cenšoties atturēt Krieviju no tālākas agresijas Eiropā.

Pentagona priekšlikumam vēl ir jāsaņem ASV aizsardzības ministra Eštona Kārtera un Baltā nama apstiprinājums.

Lielvārdiešiem ir pašiem savs miestiņš, kas nodēvēts apiņa pumpura un Lāčplēša eposa autora vārdā.

Alus darīšanas tradīcijas Lielvārdē pamatā saistās ar kolhoza Lāčplēsis aldariem un beidzās pagājušā gadsimta 90. gados. Tās turpināt ir uzņēmies Toms Mālmeisters, pilsētas centrā izveidojot alus darbnīcu un tirgotavu Pumpurs, kuras degustācijas zālē bieži vien iegriežas garāmbraucēji un tūristu grupas.

Sākums grūts

Šobrīd Latvijā atvērt mazās alus darītavas ir modē, atzīst alus darbnīcas un tirgotavas Pumpurs (SIA Lennewarden) līdzīpašnieks T. Mālmeisters. Tādu, pēc viņa rīcībā esošajām ziņām, ir aptuveni 25. Daudzi šo rūpalu ir sākuši kā mājražotāji, pēc kāda laika izveidojot savus uzņēmumus. T. Mālmeisters pats nekad alu nav brūvējis, viņš to uztic profesionāļiem. Arī nekāds lielais šī dzēriena eksperts un cienītājs viņš nav bijis. Uzņēmējdarbībā pārāk noderīgs arī nav Latvijas Universitātē iegūtais humanitāro zinātņu vēstures bakalaura grāds. Taču 2013. gadā uz patriotiskas nots viņš kopā ar Mārtiņu Gribustu nolēma radīt alus zīmolu, kurš par godu pilsētai tika nosaukts tās vāciskajā versijā par Lennewarden. Uzņēmējdarbību viņš sācis čigāna statusā, proti, ražojot miestiņu citās alus darītavās Lietuvā un Daugavpilī. Tolaik amatalus tradīcijas Latvijā tikai veidojušās, pirmās šāda veida miestiņu brūvējušas alus darītavas Malduguns un Labietis. «Tā kā esmu uzaudzis Lielvārdē un šeit izsenis jau ir bijušas alus darīšanas tradīcijas, gribēju izveidot pats savu ražotni. Vairākus gadus tika meklēts finansējums, atbilstošas telpas un koncepcija, apgūta ārvalstu pieredze. Soli pa solim izdarīts viss nepieciešamais, lai pirms diviem gadiem varētu atvērt alus darbnīcu Pumpurs,» stāsta uzņēmējs.

Otrdien Valsts prezidents Raimonds Vējonis, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un citas amatpersonas apmeklēja Lielvārdes lidlauku, kur Teksasas Gaisa spēku Nacionālās gvardes lidotāji demonstrēja ASV bruņoto spēku bezpilota lidaparātus MQ-1 Predator, kā arī lidmašīnas, kuras vada piloti, informē Aizsardzības ministrija.

ASV bruņotie spēki uz Latviju, Gaisa spēku aviācijas bāzi Lielvārdē, ir nosūtījuši divas bezpilota lidmašīnas MQ-1 Predator un aptuveni 70 lidotājus, lai piedalītos divu nedēļu mācību operācijā, pārbaudot izvēršanās spējas un veikt gaisa operācijas.

Plānots, ka bezpilota lidaparātu komandai notiks kopīgi treniņi arī ar Latvijas gaisa atbalsta kontrolieriem un ASV lidmašīnu A-10 Thunderbolt II pilotiem.

Mācību operācija sākās 24.augustā, kad Latvijā ieradās Teksasas Gaisa spēku Nacionālās gvardes 174.izlūkošanas eskadriļas lidotāji un aprīkojums, un tā ilgs līdz 15.septembrim.

Tiklīdz ASV Gaisa spēki pārbaudīs, ka šis sadarbības modelis strādā, Lielvārdes lidlauks tiks atzīts kā viena no platformām, no kuras nepieciešamības gadījumā var pacelties Predator bezpilota lidaparāti.

Trešdien, 22.martā, Nacionālo bruņoto spēku Aviācijas bāzē Lielvārdē tika atklāta jaunās kazarmas ēka, kurā piedalījās aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Leonīds Kalniņš.

Šī ir pirmā kazarma, kas uzbūvēta Nacionālo bruņoto spēku Aviācijas bāzē Lielvārdē. Kazarmas būvniecība tika uzsākta 2016.gada jūnijā. Jaunā kazarma ir trīs stāvu ēka, kuras kopējā platība ir 3041,4 kvadrātmetru. Kazarma paredzēta līdz 310 karavīru izvietošanai.

Kazarmas apkārtējās teritorijas labiekārtošanas darbus paredzēts pabeigt līdz šī gada 1.jūnijam.

Papildus kazarmas būvniecībai Nacionālo bruņoto spēku Aviācijas bāzē veikta arī katlu mājas, elektroapgādes tīklu, kā arī citu inženiertīklu rekonstrukcija. Projekta kopējās izmaksas ir 5 078 000 eiro, un to īstenojis SIA Arčers.

Lielvārdē pārbūvēts Daugavpils šosejas (A6) posms no pilsētas robežas Rīgas pusē līdz Kaibalai (51,30.-56,70. km).

Darbus Lielvārdē uzsāka pērn augustā, to ietvaros ir pārbūvētas ceļa konstruktīvās kārtas, apgaismojums, drenāžas un lietus kanalizācijas sistēma, caurtekas zem autoceļa un gājēju un velobraucēju infrastruktūras. Uzstādīti arī jauni satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi.

Uzlabojot satiksmes drošību, veiktas arī izmaiņas satiksmes organizācijā Daugavpils šosejas (A6) krustojumos ar Rembates, Slimnīcas un Skolas ielu - tur uzstādīti luksofori. Vietās, kur gājēju mēdz šķērsot ceļu, taču to plūsma ir pavisam neliela, šķērsošanas vietas ir aprīkotas ar papildu apgaismojumu un tur izbūvēta ietve, kas savienojas ar esošo, lai gājējiem nebūtu jāšķērso grāvis, zālājs un nomales grantētā daļa. Atgādinām, ka, atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumiem, gājēji drīkst šķērsot ceļu arī vietās, kur nav gājēju pārejas, šādās vietās gājējiem nav priekšroka attiecībā pret transportlīdzekli, tāpēc jābūt īpaši uzmanīgiem, vienmēr jāpārliecinās, vai netuvojas transports.

AS "Pasažieru vilciens" (PV) šodien sāk pasažieru pārvadājumus ar trim jaunajiem elektrovilcieniem Tukuma, Aizkraukles un Skultes virzienā, savukārt braucienus Jelgavas virzienā plānots sākt sestdien, 16.decembrī, informē PV pārstāvji.

Tukuma virzienā šodien ar jaunajiem elektrovilcieniem plānots izpildīt astoņus reisus - divus reisus maršrutā Rīga-Dubulti un divus atpakaļ uz Rīgu, kā arī divus reisus maršrutā Rīga-Sloka un divus reisus atpakaļ.

Vienlaikus Aizkraukles virzienā šodien ar jaunajiem elektrovilcieniem plānots izpildīt vienu reisu maršrutā Rīga-Ogre un vienu atpakaļ, kā arī reisu maršrutā Rīga-Lielvārde, bet Skultes virzienā plānots izpildīt vienu reisu maršrutā Rīga-Saulkrasti un vienu atpakaļ.

Tāpat šodien plkst.10.20 Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, laukumā pie otrā perona, notiks elektrovilcienu pārvadājumu uzsākšanas svinīgais pasākums, kurā piedalīsies satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), PV valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV) un "Škoda Group" valdes loceklis Svata Zdeneks.

Šogad Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētajā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2015 piedalās plašs uzņēmumu spektrs, kas pārstāv dažādas nozares

«Salīdzinot ar citiem gadiem, šī gada konkursanti man patika labāk, bija plašāks uzņēmumu diapazons – no pārtikas uzņēmumiem līdz moderniem ražošanas uzņēmumiem. Uzņēmumi, kuri ir finālā, lielākoties ir moderni ražotāji,» vērtē Antons Kiščenko, Rīgas Tehniskās universitātes rektora vietnieks biznesa un inovācijг jautājumos. Arī DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš uzsver, ka mūsu valsts ekonomikā nedominē viena joma un tā attīstās daudzos virzienos vienlaicīgi. Viņaprāt, augoša ir radošā amatniecība. Latvijā ir daudz mazu uzņēmumu, kuri strādā ar personisku attieksmi pret to, ko dara. Piemēram, Velo Sock, Palešu mēbeles, Amoralle, Hebe. Šādi uzņēmumi vienmēr ir piedalījušies konkursā, bet P. Strautiņam rodas iespaids, ka to skaits pieaug. «Šis process ir «lipīgs», tas izplatās caur piemēru, domāšanas veida, finansēšanas modeļu attīstību, un, protams, dizaina prasmju pieaugumu,» viņš spriež.

Būvniecības uzņēmumam SIA «Arčers» 2017. gadā izdevies sasniegt rekordaugstu apgrozījuma līmeni – pērn tas pieauga līdz teju 60 miljonu eiro atzīmei, kas ir lielākais uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē, liecina uzņēmuma neauditētie dati.

Pērn, uzņēmuma 25 gadu jubilejas gadā, «Arčers» apgrozījumu būtiski kāpināja, palielinot to līdz gandrīz 60 miljoniem eiro. Savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas pagājušajā gadā bija virs 3 miljoniem eiro.

Lielākās investīcijas «Arčers» pērn ieguldīja divu, nozarē jaunu digitālo sistēmu ieviešanā – uzsākta pilotprojekta būvniecība BIM jeb Būves informācijas modelēšanas vidē un ieviesta EDLUS jeb Elektroniska darba laika uzskaites sistēma. Tāpat 2017. gadā uzņēmumā ir izveidota projektēšanas nodaļa, ņemot vērā arvien pieaugošo «Design and Build» jeb apvienoto projektēšanas un būvniecības objektu skaitu.

«Arčers» valdes priekšsēdētājs Jānis Markulis norāda: «Nozarē īstermiņā notiek būtiskas apjoma un izmaksu svārstības, un lielākais izaicinājums tuvākajā laikā būs darbaspēka trūkums, kas nedrīkst atstāt negatīvu ietekmi uz kvalitāti. To risinām ar investīcijām digitālajās sistēmas – BIM ļauj projektu veidot digitālā trīsdimensiju sistēmā, kas tādējādi sniedz nozīmīgu resursu ietaupījumu, turklāt palīdz identificēt un samazināt neizbēgamu cilvēcisku kļūdu skaitu projektēšanas un būvniecības procesa laikā. Savukārt EDLUS ir solis ceļā uz godīgāku konkurenci un ēnu ekonomikas mazināšanu būvniecības nozarē.»

Pieaugot pasažieru skaitam, rīta maksimumstundās darba dienās Ogres un Lielvārdes virzienos kursēs ietilpīgāki vilcieni, informē AS Pasažieru vilciens.

Darba dienu dīzeļvilciena reisu Ogre (7:22)– Rīga (8:00) turpmāk apkalpos sešu vagonu sastāvs, savukārt no 11.janvāra reisā Lielvārde (8:07)– Rīga (8:50) četru vagonu elektrovilciena vietā tiks norīkots sešu vagonu sastāvs.

Pasažieru skaita pieauguma iemesls iespējams ir aukstais laiks, kas mudinājis ogrēniešus atteikties no privātā autotransporta vai citu sabiedriskā transporta veidu izmantošanas, pieļauj uzņēmumā.

«Citos virzienos nav vērojams būtisks pasažieru skaita pieaugums, taču, ja radīsies nepieciešamība, esam gatavi operatīvi pārplānot vilcienu kustību, lai pasažieriem nodrošinātu komfortablu pārvietošanos,» norāda AS Pasažieru vilciens Pasažieru pārvadājumu departamenta vadītājs Ivars Zaļais.

Latvijas patērētāju – kredītņēmēju interešu aizstāvis Jānis Āboliņš, kuram pašam parādu nasta vēl pērn sniedzās pāri miljonam eiro, nolēmis startēt arī Saeimas vēlēšanās, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Biedrība Latvijas Kredītņēmēju asociācija jau četrus gadus ir viena no aktīvākajām sarunās par likumu izmaiņām, aizstāvot patērētāju – kredītņēmēju intereses. Biedrības kodolu veido divi cilvēki – Aivars Rudi un Jānis Āboliņš, kurš turklāt piekritis kandidēt Saeimas vēlēšanās Vidzemes vēlēšanu apgabalā no LSDSP/KDS/GKL partiju apvienības saraksta. Par abiem interesējušās tiesībsargājošās institūcijas, bet biedrības gada pārskatus pēdējos divus gadus rotā vienīgi nulles.

Uz papīra nav ieņēmumu, nav izdevumu. «Tā ir grāmatvežu kļūme, pērkam ārpakalpojumu. Pēc jūsu zvana iesniegti jauni pārskati,» Dienas Biznesam paskaidro biedrības valdes loceklis A. Rudi.

Aizsardzības ministrija patlaban risina jautājumu par vēl vienas starptautiskas militārās bāzes izveidošanu Latvijā, apliecināja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstu premjeru izplatītajā paziņojumā teikts, ka, lai nodrošinātu pastāvīgu sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs, būtu nepieciešamas trīs kaujas gatavībā esošas divīzijas - pa vienai katrā Baltijas valstī, kas nozīmētas kolektīvai aizsardzībai un spēj integrēt vietējos nacionālos aizsardzības spēkus.

Komentējot paziņojumā pausto, Pabriks teica, ka līdz divīzijas izvietošanai ir pietiekami "garš solis" ejams, tomēr cerams, ka vasarā gaidāmajā NATO samitā Madridē tiks pieņemti lēmumi par alianses ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga piedāvājumu, proti, katrā Baltijas valstī izvietot pa brigādei.

"Un tikai ilgtermiņā varam runāt, ka šī brigādes attīstās līdz divīzijas līmenim. Domāju, ka šajā samitā vēl nenolems par divīzijām, bet sākums ir par brigādi," uzsvēra Pabriks.

Šādi Latvijas zinātnes centru izveidotājs Pauls Irbins pārfrāzē Krišjāņa Valdemāra aicinājumu «Brauciet, latvji, jūriņā, krājiet zeltu pūriņā!»

Kosmoss un viss, kas ar to saistīts, ir Paula Irbina aizraušanās. Pirms pāris gadiem viņš pieteicās starptautiskajā projektā, kas vāca brīvprātīgos ceļojumam uz Marsu vienā virzienā. Lai arī ceturtajā atlases kārtā viņa kandidatūra tika atsijāta, viņš ir apņēmības pilns kļūt par vienu no pirmajiem Latvijas kosmonautiem.

Uzņēmējs ir līdzdarbojies četru t.s. zinātnes centru izveidošanā Latvijā, tagad kaļ plānus par jaunu vērienīgu projektu, kas līdzinātos vai pat pārspētu populāro Ahhaa centru Tartu. Tas būtu pilnībā veltīts kosmosa tematikai.

Fragments no intervijas:

Šobrīd Latvijā zinātkāres centri ir Rīgā, Cēsīs, Lielvārdē un Daugavpilī. Piedāvājums tajos ir līdzīgs vai atšķirīgs?

Militāro mācību «Namejs 2018» laikā karavīri bez atļaujas un iepriekšējas saskaņošanas nevienu privātu zemesgabalu neizmantos un nevienā svešā pagalmā nebrauks, šorīt intervijā Latvijas Radio solīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.

Kā ziņots, Latvijā pirmdien, 20.augustā sākas lielākās militārās mācības kopš valsts neatkarības atgūšanas «Namejs 2018», kas ilgs līdz 2.septembrim.

Kalniņš brīdināja, ka mācības aptvers teju visu Latvijas teritoriju, tāpēc iedzīvotājiem nav jāsatraucas, negaidīti sastopot karavīrus vai bruņutehniku. «Mēs neesam īpaši aicinājuši, bet sabiedrība (..) manīs mūs gan uz ielām, gan ceļiem un noteikti arī savos kaimiņos, ja kāda īpašumos vai meža masīvos atradīsies vienības, kas izpildīs savus taktiskos uzdevumus, lai trenētu spējas,» stāstīja armijas komandieris.

Viņš uzsvēra, ka iesaistītajām pašvaldībām par šīm aktivitātēm esot ziņots jau ļoti laicīgi un tām arī bijusi iespēja pabrīdināt savus iedzīvotājus. Savukārt plānotie satiksmes ierobežojumi, kad pārvietosies bruņutehnika, nebūšot ilgstoši. «Nevajag par to īpaši uztraukties, šie aizkavējumi būs nelieli, un arī troksnis būs radīts tieši ar mācību, nevis kaujas munīciju,» informēja Kalniņš.

Valsts autoceļu tīklā darbi notiek 23 ceļu posmos, tai skaitā uz desmit tiltiem un pārvadiem, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

Vairākos galveno autoceļu posmos ierīkotas vidējā ātruma kontroles reģistrācijas iekārtas, tāpēc attiecīgajos posmos ieviests ātruma ierobežojums 50 un 70 kilometri stundā (km/h). Šādi ierobežojumi ir uz Valmieras šosejas (A3) starp Plāci un Stalbi, uz Daugavpils šosesas (A6) no Kokneses līdz Stukmaņiem, uz Liepās šosejas no no Kalniņiem līdz Durbei, uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Kovališķiem līdz Zolvas ezeram.

Joprojām ilgākais laiks ceļā būvdarbu dēļ jāplāno, braucot cauri Lielvārdei, kur uz Daugavpils šosejas notiek plaši būvdarbi un ieviesti trīs reversās kustības posmi, un uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai, kur ierīkoti četri luksoforu posmi.

Daudzdzīvokļu mājās kopumā dzīvo 68% Latvijas iedzīvotāju. Lielākā daļa no tām ir celtas vēl pirms neatkarības atgūšanas, tātad – pirms 30 un vairāk gadiem, norāda Valsts kontrole.

Gandrīz 80% daudzdzīvokļu namu patlaban apsaimnieko pašvaldību kapitālsabiedrības, lai gan šāds risinājums sākotnēji bija paredzēts tikai uz laiku, līdz dzīvokļu īpašnieki pārņems mājas savā pārvaldīšanā.

Ņemot vērā pašvaldību kapitālsabiedrību lielo lomu daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanā, Valsts kontrole veica revīziju Ekonomikas ministrijā, par mājokļu politiku atbildīgajā izpildvaras institūcijā, un astoņās pašvaldību kapitālsabiedrībās Olaines, Dobeles, Grobiņas, Ludzas un Talsu novados, kā arī Jēkabpilī, Rēzeknē un Liepājā. Revīzijas ziņojumā ir iekļauti secinājumi arī no iepriekš veiktajām revīzijām SIA Rīgas namu pārvaldnieks un SIA Lielvārdes Remte.

Latvijas Pasta adrešu reģistrā ir fiksēti 1,03 miljoni adrešu, un no tām gandrīz 78 000 adrešu korespondences saņēmēji nav parūpējušies par drošu sev pienākošo sūtījumu saņemšanu – tajās vispār nav izvietota pastkastīte vai arī tā ir bojāta. Tādējādi pasta sūtījumu saņemšana ir apgrūtināta ne tikai šajās adresēs dzīvojošajiem, kam pēc sūtījumiem jādodas uz pasta nodaļu, bet tiek paildzināts kopējais piegādes process, pastniekiem fiksējot attiecīgo situāciju un nepiegādes iemeslus.

Rudens ir laiks, kad pasta uzņēmumi visā pasaulē sāk gatavoties noslogotākajam darba periodam – gada nogalei, kad darba apjoms palielinās pilnīgi visiem pasta darbiniekiem. Latvijas Pasta pastnieki savā darbā ik dienas konstatē būtiskas problēmas, kas kavē korespondences piegādi klientiem. Visbiežāk tās saistītas ar faktu, ka klienti nav izvietojuši pastkastītes sūtījumu saņemšanai vai arī pastkastītes ir neidentificējamas, tehniski bojātas, to izmērs neatbilst saņemamajiem sūtījumiem vai arī pastkastītes novietotas nepiemērotās un pastniekam grūti pieejamās vietās.

Latvijas Pasta adrešu reģistrā ir fiksēti 1,03 miljoni adrešu, un no tām gandrīz 78 000 adrešu sūtījumu piegāde nav droša vai ir neiespējama pastkastītes neesamības, bojājumu, neatbilstoša novietojuma vai citu iemeslu dēļ. Pastkastīšu neatbilstība sūtījumu drošai saņemšanai sastopama gandrīz katra pastnieka apkalpes teritorijā, un šī problēma ir izplatīta galvenokārt pilsētās - gan daudzdzīvokļu mājās, gan pie privātmājām. Taču arī reģionu klienti, kas dzīvo privātmājās un viensētās, ne vienmēr ir nodrošinājuši piemērotas pastkastītes sev adresēto sūtījumu saņemšanai. Latvijas Pasta darbinieki problemātiskas pastkastītes vai pastkastīšu neesamību bieži konstatē dārzkopības kooperatīvajās saimniecībās, kā arī juridisko personu un pat valsts iestāžu ēkās.

Uz valsts autoceļiem ir atsākušies aktīvi remontdarbi - tādi notiek 43 posmos, līdz ar to daudzviet ir ieviesti satiksmes ierobežojumi, piemēram, lai aizbrauktu no Madonas līdz Dzelzavai, jāšķērso trīs luksoforu posmi, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Autoceļa Pļaviņas-Madona-Gulbene (P37) posma no Madonas līdz Dzelzavai šķērsošana var prasīt pat stundu, bet autoceļa Rīga-Ērgļi (P4) posma no Rīgas apvedceļa līdz pagriezienam uz Tīnūžiem paredzamais šķērsošanas laiks ir 40 minūtes.

Pie intensīvas satiksmes remontdarbu vietās jārēķinās ar palēninātu satiksmi. Autovadītāji tiek aicināti ievērot satiksmes organizāciju remontdarbu vietās, jo ceļu satiksmes negadījumi remontposmos var pilnībā bloķēt satiksmi un radīt vēl lielāku kavēšanos.

Remontdarbu dēļ lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts nozīmes autoceļiem ir ieviesti uz Tallinas šosejas uz tilta pār Baltezera kanālu, uz Vidzemes šosejas no Sēnītes līdz Siguldai, uz Daugavpils šosejas Lielvārdē, uz autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) no Jēkabpils līdz Mežārei un uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (Medumi) no Grebņevas līdz Kārsavai.

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Kanāda nākamgad Latvijas drošības stiprināšanai uz starptautisko bataljonu, iespējams, nosūtīs arī bruņumašīnas LAV 6.0. Savukārt Polija varētu nogādāt tankus, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) sabiedroto plānus aģentūrai LETA nekomentēja, lai gan septembra sākumā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) apliecināja, ka Kanādas vadīto daudznacionālo bataljona kaujas grupu veidos arī smagā bruņutehnika, taču tobrīd viņš plašāk nekomentēja, kāda tehnika ieradīsies.

Neskatoties uz aptuveni 1000 karavīru lielā bataljona nosūtīšanu, Latvijā patiesais drošības stiprināšanai paredzēto sabiedroto karavīru skaits dažādos formātos būs vēl lielāks, jo atsevišķi no iepriekšminētā starptautiskā bataljona Latvijā operācijā Atlantic Resolve uzturas iesaistītie ASV spēki.

Biedrība Latvijas Samariešu apvienība sadarbībā ar Lielvārdes uzņēmumu Race Transport Solutions izveidojusi specializētu aprūpes automašīnu, ar kuras palīdzību tiks sniegti pakalpojumi senioriem.

Ideja par šādu pakalpojumu radās Latvijas Samariešu apvienības direktoram Andrim Bērziņam, jau pirms daudziem gadiem redzot, cik spītīgi viņa 93 gadus vecā vecmāmiņa nevēlas pārcelties pie bērniem uz pilsētu, lai arī ikdienas soli lauku viensētā vienai pašai bija jau par grūtu veikt.

Pirmās sešas senioru aprūpes automašīnas tika izveidotas Lietuvā pirms pieciem gadiem, bet jaunākā automašīna beidzot tapusi tepat Latvijā - Lielvārdē, uzņēmumā Race Transport Solutions. «Jaunajai automašīnai ir veikti vairāki tehniski uzlabojumi, bet vizuāli tā izskatīsies ļoti līdzīga Lietuvā būvētajām automašīnām. Kā automašīnu bāze tiek izmantota Renault automašīnas šasija. Uzņēmums Race Transport Solutions bija vienīgais, kas mums varēja piedāvāt šādu automašīnu uzbūvēt, kā arī piedāvāja zemāku cenu nekā Lietuvas sadarbības partneri,» pastāstīja Baiba Pare, Latvijas Samariešu apvienības komunikācijas speciāliste.