Kaļiņingradas apgabala gubernators paudis Krievijas interesi būvēt ātrgaitas maģistrāli cauri Kaļiņingradas apgabalam, kuras viens posms caur Lietuvu un Latviju vestu uz Krieviju, bet otrs – cauri Polijai uz Rietumeiropu.

Lai pārrunātu Latvijas Republikas un Kaļiņingradas apgabala sadarbības perspektīvas, trešdien, 31.oktobrī finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, izpildot Ministru prezidenta pienākumus, tikās ar Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabala gubernatoru Georgiju Boosu. Sarunā piedalījās arī Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs un Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Kaspars Gerhards, informēja Finanšu ministrija.

Sarunas sākumā gan O.Spurdziņš, gan G.Booss pauda gandarījumu par Latvijas – Krievijas starpvaldību komisijas darba uzsākšanu un tās pirmo sēdi pilnā sastāvā, kas notika šī gada 20.jūlijā, kā arī par Latvijas – Krievijas līguma par Valsts robežu parakstīšanu, kas apliecina Latvijas un Krievijas attiecību pragmatismu. O.Spurdziņš informēja G.Boosu, ka nākamā starpvaldību komisijas tikšanās paredzēta 2008.gadā, bet darba grupu tikšanās paredzētas jau nākamā gada pavasarī. Pašlaik, gatavojoties nākamajām sēdēm, norit darbs pie līgumu bāzes papildināšanas un citu jautājumu risināšanas, tajā skaitā Latvijas – Krievijas tranzīta attīstības perspektīvas.

Pagājušajā gadā sabiedrības uzmanības lokā arvien vairāk nonāca jautājumi, kas saistīti ar nākotnes pensiju kapitāla pārvaldīšanu. To veicināja gan jaunu tirgus dalībnieku ienākšana fondēto pensiju jomā, gan Latvijas Bankas rosinātās izmaiņas fondēto pensiju jeb pensiju 2. līmeņa regulējumā.

Rezultātā tika panākta valsts fondētās 2. līmeņa pensiju līdzekļu pārvaldīšanas izmaksu ierobežošana, pensiju sistēmas dalībniekiem nākotnē ietaupot vairākus desmitus miljonu eiro gadā.

Latvijas pensiju sistēma šķērsgriezumāLatvijā ir izveidotā moderna, trīs līmeņu pensiju uzkrāšanas sistēma. Pirmais līmenis būtībā ir pensija visierastākajā izpratnē – no katra nodokļa maksātāja sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek izmaksātas pensijas esošajiem pensionāriem. Vienlaikus šīs iemaksas tiek reģistrētas katram individuāli un pensionējoties šo iemaksu kopsumma būs aprēķinātās pensijas pamatā.

Otrais līmenis ir valsts fondēto pensiju daļa. Tā tiek uzkrāta katra personīgajā kontā no nomaksātajiem nodokļiem, tur novirzot daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šī nauda tiek izvietota finanšu tirgus instrumentos ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu (pensiju plānu) starpniecību. Tos pārvalda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izsniedz licenci šī pakalpojuma sniegšanai. Otrā pensiju līmeņa mērķis ir skaidri definēts Valsts fondēto pensiju likumā – nepalielinot kopējo iemaksu apmēru vecuma pensijām, dot iespēju iegūt papildu pensijas kapitālu. Pensionējoties šī uzkrātā fondētā pensija tiek pievienota pirmā līmeņa uzkrātajam kapitālam, no kā tad arī rēķina vecuma pensiju, vai arī par šo naudu var iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi.

Sadarbību transporta un tranzīta nozarē, robežšķērsošanas un sadarbību reģionālajā līmenī 9. un 10. jūnijā Liepājā pārrunās Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisija un Lietišķās sadarbības padome.

Š.g. 9. un 10.jūnijā Liepājā notiks piektā Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas sēde, Latvijas un Krievijas Lietišķās sadarbības padomes sanāksme un abu valstu uzņēmēju biznesa forums.

Uz sanāksmēm Liepājā ieradīsies Krievijas Federācijas transporta ministrs Igors Levitins, kurš ir Starpvaldību komisijas priekšsēdētājs no Krievijas puses, un plaša delegācija, kurā būs Krievijas ministriju pārstāvji, reģionu gubernatori un uzņēmēji.

9.jūnijā viesnīcā Promenāde notiks Latvijas un Krievijas Lietišķās sadarbības padomes sēde, pēc kuras abu valstu delegācijas vadītāji apmeklēs Liepājas ostu un kuģubūves uzņēmumu Tosmare. 10.jūnijā Liepājas pilsētas domē notiks piektā Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas sēde.

Ceturtdien, 22.maijā Rīgā notika Latvijas – Kirgizstānas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, rūpnieciskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos 1.sēde un tika parakstīta vienošanās par Latvijas Republikas un Kirgizstānas Republikas divpusējo sadarbību ekonomikas, transporta, finanšu, kā arī izglītības, veselības aprūpes, intelektuālā īpašuma aizsardzības, sporta, informācijas tehnoloģiju un nodarbinātības jautājumos.

LR ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards uzsvēra, ka līdzšinējā Latvijas – Kirgizstānas sadarbība ir bijusi vāja un noslēgtā vienošanās ir nozīmīgs solis abu valstu sadarbības uzsākšanai un iezīmē galvenās turpmākās sadarbības virzienus. Vienlaikus, Gerhards norādīja, ka Latvija ir ieinteresēta sadarbībai visos līmeņos un uzņēmējdarbības jomās.

Savukārt, Kirgizstānas Republikas ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministrs Akilbeks Žaparovs uzsvēra Latvijas centrālo lomu sadarbībai starp Āziju un Eiropu un aicināja abu valstu uzņēmējus veidot ciešāku sadarbību. Žaparovs arī pauda cerību, ka noslēgtā vienošanās un sadarbība Starpvaldību komisijas ietvaros palīdzēs veidot līdzvērtīgus nosacījumus abu valstu uzņēmējiem, kā arī veicinās ciešāku un intensīvāku sadarbību. Žaparovs pauda atzinību par Latvijas valsts saglabāto nacionālo identitāti pēc iestāšanās starpvalstu organizācijās.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 23. novembrī nolēma izveidot trīs komisijas darbam ar publiskās ārtelpas, apkaimju attīstības un kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma jautājumiem.

Komisijās bez papildu atalgojuma darbosies domes deputāti, pieaicinot attiecīgus speciālistus. Sēdēm būs jānotiek ne retāk kā reizi mēnesī. Komisijas lēmumiem būs konsultatīvs raksturs.

Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone norāda, ka līdz šim publiskās ārtelpas atbildība Rīgas domē ir bijusi fragmentāra, tāpēc šo jautājumu risināšanas paātrināšanai nepieciešams izveidot atsevišķu komisiju.

“Galu galā, neviens īsti nav bijis atbildīgs, kā Rīga izskatās. Tādēļ mums ir robaina Esplanāde, šķībs greizs Dailes teātra priekšlaukums, briesmīgas miskastes pieturās un neeksistējoši labiekārtojumi apkaimēs. To esam iecerējuši mainīt, un ar Publiskās ārtelpas un pilsētvides komisiju koordinēsim, lai šī tik svarīgā pilsētas daļa nepaliek novārtā,” skaidro I. Andersone. Plānots, ka šo komisiju vadīs deputāte Alija Turlaja.

Pie Latvijas – Krievijas robežas Latvijas pusē periodiski veidojas garas izbraucošā kravu autotransporta rindas, kas aizņem pilnībā visu izbraucošā transporta joslu un tādejādi apgrūtina citu transportlīdzekļu kustību šajā ceļa posmā, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Reģiona ekonomiskās aktivitātes pieauguma rezultātā ir izveidojusies situācija, kad Latvijas un Krievijas robežu šķērsojošo kravas transportlīdzekļu apjoms vairākkārt pārsniedz 90.gadu vidū izbūvēto autoceļu robežkontroles punktu (RKP) Terehova un Grebņeva caurplūsmas kapacitāti. Pēdējos gados ir būtiski pieaudzis caur Latvijas teritoriju uz Krieviju pārvietoto citu ES valstu kravu apjoms. Kā liecina muitas informācija, vairāk nekā puse no robežu šķērsojošiem transportlīdzekļiem ir Lietuvas un Polijas kravas automašīnas.

Garākās izbraucošā kravu autotransporta rindas izveidojās 2007.gada decembrī: pie Terehovas RKP rindā gaidīja 1600, bet pie Grebņevas RKP – 950 automašīnas.

Ministru prezidents Māris Kučinskis pirmdien, 14. augustā, Rīgā tikās ar Latvijas–Krievijas Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju Krievijas Federācijas transporta ministru Maksimu Sokolovu, informē Ministru kabinetā.

Tikšanās laikā Ministru prezidents norādīja, ka Latvija dod priekšroku konstruktīvai un praktiskai abu valstu sadarbībai dažādās jomās – robežaizsardzībā, migrācijas un muitas darba jomā, transporta jomā, kā arī kultūrā un mākslā. Tika atzīts, ka Latvijas un Krievijas attiecības ietekmē starptautiskā situācija.

Pozitīvi tika novērtēta arī Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programma 2014. – 2020. gadam, kuras ietvaros tiek veicināta abu valstu reģionu ekonomisko sadarbība un teritoriālā attīstība uzņēmējdarbības, vides aizsardzības un pārrobežu mobilitātes jomās. Atzinīgi tika novērtēts Latvijas un Krievijas valsts robežas demarkācijas komisijas darbs. Robežas demarkācijas procesu oficiāli plānots pabeigt šā gada oktobra beigās.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) šodien tikšanās laikā ar Krievijas prezidenta palīgu Igoru Ļevitinu pauda cerību, ka gada otrajā pusē Rīgā varētu notikt septītā Latvijas-Krievijas starpvaldību komisijas sēde, pavēstīja Satiksmes ministrijā (SM).

Sarunā Augulis informēja, ka ir apstiprināts par Latvijas-Krievijas Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju, kas ir skaidrs signāls tam, ka transporta joma abu valstu sadarbībā ir starp augstākajām prioritātēm. Tāpat ministrs norādīja, ka Starpvaldību komisijas septīto sēdi vēl nav izdevies sarīkot, taču izteica cerību, ka tā varētu notikt gada otrajā pusē Rīgā.

Puses pārrunāja Latvijas un Krievijas sadarbības iespējas gan starptautisko transporta koridoru attīstībā Eirāzijas pārvadājumu kontekstā, gan arī divpusējās sadarbības perspektīvas, tai skaitā kravu pārvadājumus Latvijas ostu virzienā.

Pēc SM vēstītā, Ļevitins atzinīgi novērtēja aviosavienojumu starp Latviju un Krieviju intensitāti, kas nodrošina pasažieriem iespējas, izmantojot dažādas aviokompānijas, nokļūt citos galamērķos gan Eiropā, gan Krievijas pilsētās.

Ceturtdien, īsi pēc tam, kad Saeimas ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums par 11. Saeimas deputātu «sadalījumu» pa parlamenta komisijām, jauno komisiju sēdēs ievēlēta to vadība.

Par Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētaju ievēlēta Ilma Čapāne (Vienotība) , kura šo komisiju vadīja jau 10. Saeimā. Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre būs Inese Lībiņa-Engere no Zatlera reformu partijas (ZRP), bet sekretārs – Valērijs Agešins no Saskaņas centra (SC).

Arī Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas vadība uzticēta Vienotības pārstāvei, proti, Inai Druvietei. Komisijas priekšsēdētājas biedre būs Vineta Poriņa (Visu Latvijai!/TB/LNNK), bet sekretāre – Inga Vanaga no ZRP.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju turpinās vadīt Jānis Reirs (Vienotība), savukārt viņa biedrs būs ZRP deputāts Jānis Ozoliņš. Komisijas sekretāra pienākumi tiks uzticēti Imantam Parādniekam (Visu Latvijai!/TB/LNNK).

9.oktobrī Rīgā notika Latvijas - Baltkrievijas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos 3.sēde, kuras noslēgumā šodien (10.oktobrī) tika parakstīts sēdes protokols, Db.lv informēja EM sabiedrisko attiecību nodaļa.

Starpvaldību komisijas laikā abu valstu eksperti pārrunāja dažādus ekonomiskās sadarbības jautājumus. Sarunu laikā būtiska nozīme tika pievērsta sadarbības aktivizēšanai transporta sfērā - par kopēju infrastruktūras projektu realizāciju, par iespējamām naftas piegādēm caur Ventspils ostu, par dzelzceļa kontrolpunkta Bigosova - Indra modernizāciju, kā arī par sadarbību autopārvadājumos.

Vienlaikus tika pārrunāta sadarbība tādās jomās kā uzņēmējdarbība, farmācijas nozare, sports, sertifikācija būvniecības jomā, lauksaimniecība, tūrisms un zinātniski - tehniskā sadarbība, kā arī citas perspektīvās jomas turpmākās tirdznieciski - ekonomiskās sadarbības attīstībai.

2017. gada 10. oktobrī Lietuvas parlaments ratificējis Starpvaldību līgumu par Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izveidi, ko šā gada sākumā Tallinā parakstīja visu trīs Baltijas valstu premjerministri. Par līguma ratifikāciju balsoja 96 deputāti, bet viens parlamentārietis balsojumā nepiedalījās. Igaunijas parlaments bija pirmais, kas parlamentārās sesijas laikā 2017. gada 19. jūnijā ratificēja šo līgumu, par nobalsojot 63 deputātiem un pret iestājoties 20 deputātiem. Drīz pēc tam sekoja arī Latvijas parlaments, kas 2017. gada 22. jūnijā vienbalsīgi atbalstīja līguma ratificēšanu.

«Starpvaldību līguma ratifikācija visu trīs Baltijas valstu parlamentos ir šo valstu apliecinājums ilgtermiņa saistībām Rail Baltica projekta attīstībai. Šis ir būtisks pagrieziena punkts, kas demonstrē Baltijas reģiona interesi projekta realizācijā un kuru gaidīja vairākas projektā iesaistītās puses – Baltijas valstu sabiedrība, potenciālie dzelzceļa klienti un projekta piegādātāji, ar būvniecību un dzelzceļa nozari saistītie pārstāvji, kā arī projekta galvenais investors Eiropas Komisija un mūsu partneri Somija un Polija,» norādīja kopuzņēmuma RB RAIL AS izpilddirektore un valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.

Rail Baltica Starpvaldību līgums nosaka principus jauna dzelzceļa savienojuma izveidei: trasējumu, projekta izpildes termiņus, tehniskos un finansējuma nosacījumus, kā arī infrastruktūras valstiskās piederības jautājumus. 2017.gada 31. janvārī Tallinā līgumu parakstīja Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass (Jüri Ratas), Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis un Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis).

«Latvija ir ieinteresēta, ka šie līgumi starp Latvijas un Krievijas valdībām tiek parakstīti līdz šā gada beigām,» tikšanās laikā a Krievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu uzsvēra ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Tikšanās laikā Krievijas vēstnieks izteica ieinteresētību, ka līdz šā gada beigām varētu parakstīt Līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā un Līgumu par sadarbību cīņā pret noziedzību, īpaši tās organizētajās formās.

A.Kampara vizīte Maskavā 19.-20.novembrī notiks pēc Krievijas transporta ministra I.Levitina ielūguma. Vizītes ietvaros A.Kampars piedalīsies starptautiskā konferencē par transporta jautājumiem. Bez tam A. Kampars plāno tikties arī ar Krievijas Ekonomiskās attīstības ministri E.Nabiullinu, lai pārrunātu abu valstu ekonomiskās sadarbības jautājumus, tai skaitā Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas Muitas savienības izveidi no 2010.gada 1.janvāra un kā tā ietekmēs savstarpējo tirdzniecību ar Latviju, un Latvijas uzņēmējiem, kas darbojas Maskavā.

Kā iespējamu papildu pasākumu inflācijas apkarošanai valdība apsver iespēju iesaldēt administratīvi regulējamās cenas.

Šādu priekšlikumu sarunā ar Db izteica finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Viņš lielā mērā piekrīt komercbanku pārmetumiem par to, ka līdzšinējie pretinflācijas plāna iedzīvināšanas pasākumi līdz šim galvenokārt skāruši kreditēšanas pasākumu ierobežošanu. «Ir jāiedarbina arī pārējās pretinflācijas plāna sastāvdaļas, konkrēti, konkurences politikas jomā. Bet saistībā ar administratīvi regulējamām cenām vēl ir jāspriež - varbūt arī tās neaudzēt un apturēt? Es negribētu apgalvot, ka tas uzreiz ir jādara, bet šī iespēja ir ļoti rūpīgi jāizskata,» uzsvēra O. Spurdziņš.

Apsver iesaldēšanu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītāja Valentīna Andrējeva Db atzina: «Mēs varam diskutēt par administratīvi regulējamo cenu iesaldēšanu, bet, manuprāt, tas nav reāli. Ir cerības, ka Latvijas gāze ar savu Krievijas līgumu nenāks ātrāk par decembri, un tas nozīmē, ka tarifu pieaugumu varētu prasīt ar nākamā gada 1. maiju. Tas attālinātu brīdi, kad inflācijas pieaugumu diktēs gāzes cenas. Savukārt Latvenergo mums šobrīd atrodas diezgan sarežģītā situācijā - viņiem ir vajadzīgas ļoti lielas investīcijas apakšstaciju pieslēgumiem un savai attīstībai, un uzņēmums jau ir izsmēlis iespēju aizņemties. Ja mēs iesaldēsim Latvenergo tarifus uz kādu laiku, tas radīs papildu problēmas nākotnē.» Tomēr, ņemot vērā, ka arvien biežāk kontekstā ar inflācijas apkarošanu izskan ierosinājumi ķerties pie administratīvi regulējamo cenu iesaldēšanas, pēc V. Andrējevas domām, vienlaikus jādomā arī par vienotas sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas ieviešanas Latvijā. Proti, pašlaik SPRK lemj par tādiem jautājumiem kā gāzes un elektroenerģijas tarifi, savukārt centralizētās siltumapgādes, sabiedriskā transporta un ūdensapgādes tarifi ir dažādu pašvaldību regulatoru kompetencē. «Pašlaik katrs regulators lemj pa savam,» norāda SPRK vadītāja.

13.08.2007 - 17.08.2007

Pirmdiena, 13.augusts

Fm Sanāksme Par Struktūrfondu Jautājumiem

Finanšu ministrijā notiks Finanšu ministrijas vadības un visu ES fondu vadībā iesaistīto FM struktūrvienību iknedēļas sanāksme, kas koordinē visus ar ES fondu vadības sistēmas izveidi un darbību saistītos jautājumus, piemēram, normatīvo aktu izstrādi u.c.

Otrdiena, 14.augusts

Finanšu Ministrs Tiksies Ar Valsts Prezidentu

Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš un Finanšu ministrijas valsts sekretāre Irēna Krūmane dosies vizītē pie Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera, lai pārrunātu budžeta veidošanu valstī, inflāciju un citus makroekonomikas jautājumus.

Mk Sēdē Izskatīs Fm Kompetences Jautājumus

Eiro Latvijā plāno ieviest 2011. gadā, skaidro Latvijas finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Saistībā ar to ceturtdien, 26. aprīlī, Finanšu ministrijas ēkā tika prezentēts eiro ieviešanas logo un lozungs.

Kaut arī eiro Latvijā varētu tikt ieviests arī 2010. gadā, visticamāk, ka tas notiks laikā no 2011. līdz 2013. gadam, stāsta O.Spurdziņš.

Konkursā tika iesniegti 27 pieteikumi, no kuriem 3 neatbilda konkursa noteikumiem. Iesniegtās idejas vērtēja īpaši izveidota komisija, kurā līdzdarbojās pārstāvji no eiro ieviešanas projektā iesaistītajām institūcijām un Latvijas Mākslas akadēmijas.

Logotipā attēlota it kā ar bērna roku zīmēta dzeltena saule, kas simbolizē eiro ieviešanas procesu, kas nebūšot sarežģīts, un to, ka arī darbības ar jauno valūtu būšot tikpat vieglas kā ar esošo valūtu. Savukārt saules vidū ir dzeltens eiro monetārais simbols, kas simbolizē jauno valūtu.

"Es labi apzinos, ka šis ir visai stingrs priekšlikums budžeta līdzekļu taupīšanai, taču ar iejūtīgām sarunām vien stabilizēt valsts ekonomikā samilzušās problēmas būs grūti vai pat neiespējami," komentējot savu ideju sacījis finanšu ministrs Oskars Spurdziņš.

Lai nodrošinātu stabilu Latvijas ekonomikas izaugsmi ilgtermiņā, finanšu ministrs ierosina izveidot ilgtermiņa stabilizācijas rezervi. Šajā rezervē paredzēts ieskaitīt visus pamatbudžeta ieņēmumus (izņemot pašu ieņēmumus un ārvalstu finanšu palīdzību), kas pārsniedz ikgadējā valsts budžetā noteikto, kā arī visus privatizācijas ieņēmumus, Db.lv informēja Finanšu ministrija.

O.Spurdziņš ierosina paredzēt normu Likumā par budžetu un finanšu vadību, saskaņā ar kuru par stabilizācijas rezerves līdzekļu izlietojumu lemj MK tikai pēc finanšu ministra ierosinājuma.

Finanšu ministrs ir pārliecināts, ka ilgtermiņa stabilizācijas rezerves izveidošana sekmēs valdības uzsākto cīņu ar inflāciju, motivēs valdību vēl stingrāk izvērtēt budžeta līdzekļu izlietošanas efektivitāti un atturēs no nelietderīgas līdzekļu tērēšanas. Tāpat šādai rezervei var izrādīties būtiska loma dažādu ārkārtas situāciju novēršanā. O.Spurdziņš pauž pārliecību, ka šo priekšlikumu atbalstīs gan valdības vadītājs Aigars Kalvītis, gan koalīcijas partneri.

Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pierobežas teritorija un Krievijas kaimiņvalsts asāk par pārējām ES dalībvalstīm izjūt pret Krieviju ieviesto ekonomisko sankciju sekas

Taču par spīti grūtajai politisko notikumu paredzamībai un pastāvošajiem tirdzniecības ierobežojumiem, ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju nav apstājusies, bet gan pretēji – attīstās.

Dienas Bizness tikās ar Krievijas Federācijas (KF) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, lai uzklausītu viņa viedokli par aktuālajiem Latvijas-Krievijas sadarbības jautājumiem, kā arī par Krievijas ekonomikas prioritāšu maiņu sankciju ietekmē.

Jevgeņijs Lukjanovs ir pieredzējis diplomāts, kurš pārliecināti orientējas ne vien politikā, bet ir arī kompetents enerģētikas jautājumos. Vēstnieks uzsver, ka ES ekonomikas ir kā savienotie trauki-sankciju karš neizbēgami ietekmē arī Latvijas ekonomiku.

Aigars Kalvītis ar Vladimiru Putinu privātās vakariņās pārsprieduši starpvalstu līgumu sagatavošanu un ekonomisko sadarbību, raksta Diena.

Par bijušā premjera Aigara Kalvīša (TP) nedēļas sākumā notikušo tikšanos ar Krievijas premjeru Vladimiru Putinu Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētājam, ekonomikas ministram Artim Kamparam (JL) nekas nebija zināms. Tāpēc viņš vēlētos saņemt vismaz TP vadības skaidrojumu, kādā statusā A.Kalvītis Maskavā ir runājis par starpvalstu attiecībām, kas, viņaprāt, ir premjera un ārlietu ministra kompetencē. Ar V. Putinu bijušais premjers apspriedis arī starpvaldību komisijas jautājumus par starpvalstu līgumiem.

Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) savukārt bijis informēts par sava partijas biedra, bijušā premjera A.Kalvīša līdzdalību investīciju piesaistei veltītajā forumā Krievijā, kurā A.Kalvītis arī uzstājies. Ārlietu ministrs sacījis, ka A.Kalvītis pirms došanās uz Maskavu ir ieminējies, ka, «iespējams, varēšot pārrunāt kādu vārdu arī ar Krievijas premjeru». Laikraksts Čas trešdien ziņoja, ka A.Kalvītis ar V.Putinu ir ticies darba pusdienās, pats A.Kalvītis šo tikšanos gan raksturojis kā «privātas vakariņas». Sarunā esot apspriestas Latvijas un Krievijas attiecības un secināts, ka jāattīsta ekonomiskā sadarbība un starpvaldību komisijai jāturpina līgumu sagatavošana.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Tradicionālais mūzikas un mākslas festivāls Bildes 2009, ko rīko Bilžu birojs, šogad sāksies agrāk nekā parasti – jau 28. septembrī mūzikas klubā Četri balti krekli un turpināsies 8. oktobrī Kongresu namā.

Kopumā festivāls šogad aicina uz astoņiem koncertiem, kuros piedalīsies aptuveni 150 grupas un muzikāli projekti, kā arī uz izstādi Ergorapido un lidojošie paklāji, kas veidota ar Elecrolux Latvia atbalstu.

Divos folkmūzikas koncertos 28. un 29. septembrī pēc ilgāka pārtraukuma būs dzirdams Igors Siliņš, jaunas dziesmas dziedās Ieva Akuratere un Aivars Hermanis, uzstāsies arī Imants Daksis, Varis Vētra, Andris Mucenieks un citi mūziķi. Folkmūzikas koncertus vadīs Daiga Petkeviča, Normunds Jakušonoks un Varis Vētra.

No 8. līdz 10. oktobrim festivāls turpināsies Kongresu namā, kur notiks jauno grupu un Bilžu veterānu kopprojektu koncerts, Bildēs sevi jau pieteikušo un ne tik jauno grupu koncerts, koncerts bērniem, bet festivāls izskanēs ar Bilžu veterānu koncertu.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi nav spējuši panākt kopīgu vienošanos par jaunu ES mēroga līgumu, kuru mērķis bija panākt stingrākus fiskālos noteikumus eirozonas dalībvalstīm. Tā vietā lielākā daļa ES valstu izvēlējās izveidot jaunu starpvaldību līgumu, kuru gan gatavas apspriest vien 23 no 27 dalībvalstīm.

Jaunā vienošanās attieksies uz 17 eirozonas valstīm, kā arī tām ES dalībvalstīm, kuras brīvprātīgi piekritīs iesaistīties.

«Tas būs pamats labam fiskālajam līgumam un radīs vairāk disciplīnas ekonomikas politikā eirozonas valstīs,» pēc aptuveni desmit stundu ilgušām sarunām, kas noslēdzās piecos rītā pēc vietējā laika, pavēstīja Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi (Mario Draghi).

Tomēr bez panāktas vienošanās ar visām 27 ES valstīm vēl arvien neskaidrs paliek jautājums, kā tiks nodrošināts tas, ka jaunie noteikumi, kuriem samita līderi apsolījuši sekot, patiešām tiks izpildīti. ES institūcijas, ieskaitot Eiropas Komisiju (EK), juridiski nevar ieņemt formālu lomu jebkādos procesos ārpus ES līgumiem. EK prezidents Hosē Manuels Barozo (Jose Manuel Barroso) norādīja, ka ES institūcijas būs iesaistītas noteikumu ievērošanas nodrošināšanā, tomēr viņš nepaskaidroja, kā tas darbosies praksē, vēsta europeanvoice.com.

4. jūnijā Pleskavā notiks Latvijas – Krievijas starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniski tehniskās, humanitārās un kultūras sadarbības jomās (Komisija) ceturtā sēde.

Sēdes laikā plānots apspriest starpvaldību dienas kārtībā esošos jautājumus, t.sk., līgumtiesiskās bāzes paplašināšanu, kā arī reģionālās sadarbības iespējas. Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāji – Latvijas ekonomikas ministrs Artis Kampars un Krievijas transporta ministrs Igors Levitins par sēdes norisi vienojās, tiekoties šī gada 20.aprīlī Maskavā.

Dienu iepriekš – 3.jūnijā Pleskavā tiksies Komisijas darba grupas eksperti par sadarbību transporta jomā, kā arī notiks «Biznesa forums» Latvijas un Pleskavas uzņēmējiem, ko organizē Latvijas Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā ar Pleskavas Rūpniecības un tirdzniecības palātu. Forumā piedalīsies 30 uzņēmēji no Latvijas.

Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs!

Cienījamās Saeimas deputātes un godājamie deputāti!

Godājamais Ministru prezidenta kungs!

Godājamie ministri!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Latvijas un Krievijas attiecības kā divām suverēnām valstīm sāka atjaunoties pēc tam, kad 1991. gada augustā Krievijas Federācija atzina Latvijas valsts neatkarību, balstoties uz Augstākās padomes pieņemto Konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu.

Pirmajos gados gan Latvija, gan Krievija vēl tikai meklēja savu vietu pasaulē. Gan vienā, gan otrā valstī bija spēki, kas vēlējās virzīt savu valsti neiespējami pretējos virzienos. Latvijā bija spēki, kas vēlējās pāršķirt jaunu lapu un aizmirst visu, kas nodarīts Latvijas tautai piecdesmit okupācijas gados. Citi spēki neatlaidīgi noliedza Latvijas Republikas atjaunošanas likumību, bet Augstāko Padomi un vēlāk - Saeimu - godāja par pretlikumīgā 4. maija režīma institūcijām. Krievijā konfrontēja tie, kas vēlējās Krieviju padarīt par rietumu demokrātiju un tie, kas loloja cerības par impērijas atjaunošanu - vienalga kādā veidolā.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Pēdējās nedēļās sabiedrībā plašu rezonansi izsauca INDEXO analīze par situāciju uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas (UDA) tirgū. Analīze atklāj, ka tirgū pieejamie produkti ir absurdi dārgi, klientiem ar garantiju rada zaudējumus vai arī tos nolemj minimālai peļņai.

Diemžēl nozares pārstāvju komentāri liecina, ka no pašiem apdrošinātājiem un ar tiem saistītajām komercbankām pārmaiņas nevaram gaidīt. Izskan izvairīšanās un maldi, bet uz centrālo jautājumu – vai tiešām jūsu klientiem jācieš zaudējumus? – atbildes nav dzirdamas.

Nepieciešams vien īsi pakavēties pie trim galvenajiem argumentiem, kurus pauduši nozares pārstāvji, lai saprastu situācijas nopietnību.

Konkurence risinot visu

9. maija LNT ziņu sižetā un citur Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins uzsvēra, ka komisiju līmeni uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas sakārto konkurence. Šis optimisms nav pamatots. Konkurence strādā efektīvi tirgos ar zemām barjerām ieejai un caurspīdīgām cenām. Cilvēks, kurš grib iegādāties mobilo tālruni, var apstaigāt piecus no simts veikaliem un viegli salīdzināt cenas, lai atrastu lētāko piedāvājumu. Tādēļ veikali ir spiesti sīvi konkurēt, un cenas dažādos veikalos ir diezgan līdzīgas.