Daudzi jelgavnieki kopš pagājušas nedēļas beigām pulcējas pie gaisa tuneļa Lielupes krastā, kur notiek Džekija Čana filmas epizožu filmēšana. Filmēšanas organizētāji joprojām neatklāj, vai jelgavniekiem būs iespēja redzēt pašu aktieri un režisoru, lidojam gaisa tunelī, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Filmēšanas rīkotāju pārstāve Līga Gablika zz.lv informējusi, ka iedzīvotāji, kuri vēro gaisa tunelī notiekošo, filmētāju darbam netraucē. «Viss notiek pēc plāna,» viņa piebildusi, skaidrojot, ka traucējis nav arī lietus. L.Gablika teikusi – plašāka informācija par iespējamo Džekija Čana piedalīšanos filmēšanas procesā sniegta netiks.

Arī Jelgavas Pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciāliste-juriste Sandra Reksce informējusi, ka izsaukumi sakarā ar filmēšanu un iespējamiem konfliktiem pie pludmales saņemti nav. «Nav bijis sūdzību arī par tuneļa darbību,» S.Reksce sacījusi.

Izsolē izdevies pārdot par maksātnespējīgu atzītajam uzņēmumam SIA Gaisa sporta sertifikācijas centrs piederošo vēja tuneļa aprīkojumu, aģentūru LETA informēja maksātnespējīgā uzņēmuma administrators Andris Bērziņš.

Bērziņš pastāstīja, ka piespiedu izsolē ar augšupejošu soli bija plānots izsolīt Gaisa sporta sertifikācijas centram piederošo kustamo mantu - vertikālo vēja tuneļa iekārtu un izpletņu stimulatoru. Kustamās mantas izsoles sākumcena bija noteikta 340 000 latu, savukārt pārdošanas cena un izsoles uzvarētājs saskaņā ar likumu tiks paziņots 14 dienu laikā, kamēr izsoles uzvarētājs norēķināsies par izsolīto mantu.

Administrators pauda gandarījumu, ka beidzot šī izsole ir notikusi un nesusi rezultātu, savukārt pirmdien, 7.maijā, plānots izsolīt Gaisa sporta sertifikācijas centram piederošā vēja tuneļa ēku Jelgavā 830 kvadrātmetru platībā. Nekustamā īpašuma izsoles sākumcena noteikta 375 000 latu, kas ir par 25% mazāk nekā iepriekš nenotikušajā izsolē, kad sākumcena bija 500 000 latu.

No 18.aprīļa līdz 2.maijam Jelgavā tiks iedarbināts vēja tunelis, kur šajā laikā notiks Džekija Čana jaunākās filmas epizožu uzņemšana, aģentūra LETA uzzināja Jelgavas pilsētas pašvaldībā.

Jelgavas pilsētas pašvaldība saņēmusi SIA Gaisa sporta sertifikācijas centra iesniegumu ar lūgumu saskaņot vēja tuneļa darbību no 18.aprīļa līdz 2.maijam, ņemot vērā iespējamo trokšņa līmeņa pārsniegšanu.

Vēja tuneļa intensīva darbība centram nepieciešama, jo savstarpējas sadarbības rezultātā Ķīnas filmu studija China Hero vēlas uzņemt Džekija Čana jaunākās filmas epizodes. Paredzēts, ka lidošanas epizožu filmēšana vēja tunelī notiks no plkst.9 līdz plkst.19. Katras lidošanas epizodes filmēšana ilgs vienu stundu ar 30 minūšu pārtraukumiem.

Kā ziņots, marta sākumā notikušajās divās izsolēs nav izdevies pārdot SIA Aerodium līdzīpašniekam Ivaram Beitānam daļēji piederošajam un par maksātnespējīgu atzītajam uzņēmumam SIA Gaisa sporta sertifikācijas centrs piederošo vēja tuneļa ēku un aprīkojumu 840 000 latu vērtībā, sacīja maksātnespējīgā uzņēmuma administrators Andris Bērziņš.

Patlaban 22 no 26 sodītajiem energobūvniecības uzņēmumiem ir pārsūdzējuši Konkurences padomes jūnija beigās piemēroto sodu, informē Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja palīdze Līga Trubiņa.

Administratīvajā apgabaltiesā pieteikumi par Konkurences padomes 2013.gada 17.jūnija lēmuma atcelšanu ir saņemti no SIA Vidzemes energoceltnieks, SIA Latvijas energoceltnieks (LEC), SIA Empower, SIA Rio, SIA Aiviekstes energobūvnieks, SIA SZMA, Alūksnes rajona SIA firma Alūksnes energoceltnieks, SIA Daugavpils energoceltnieks, AS SZMA V, SIA Farads, SIA Austrumu energoceltnieks, SIA Besecke, SIA Elbra, SIA Telms, SIA Oms, SIA Elpoli, SIA Latgales elektromontāža, SIA Darleks, SIA J.E.F., SIA Firma Spriegums, SIA MCD un Rēzeknes pilsētas SIA Energoceltnieks.

8.jūnijā militārie gaisa kuģi veiks pirmos zemos lidojumus, kas līdz šim ārpus gaisa telpas virs Ādažu poligona citviet Latvijas gaisa telpā netika veikti, bet ir nepieciešami, lai to piloti uzturētu kvalifikāciju un atbilstošas spējas, kas nepieciešamas kaujas un citu lidojumu veikšanai, informē Aizsardzības ministrija.

Pirmo zemo lidojumu Latvijas gaisa telpā veiks ASV lidmašīnas A-10 Thunderbolt II, kas šā gada februārī tika nosūtītas uz Eiropu operācijas Atlantic Resolve ietvaros, kas izveidota pēc NATO samitā Velsā pieņemtā lēmuma par sabiedroto spēku pastiprinātu klātbūtni alianses austrumos. Daļa no šīm lidmašīnām pašreiz ir izvietotas Igaunijas Gaisa spēku bāzē Emari.

Zemie lidojumi notiks tikai šādiem lidojumiem paredzētās lidojumu zonās un tikai iepriekš saskaņotos datumos un laikos, informācija par kuriem sabiedrībai jau ir pieejama Nacionālo bruņoto spēku interneta vietnē www.mil.lv.

Bruņotie spēki uzsver, ka gan zemie lidojumi, gan vispārējās un operacionālās gaisa satiksmes lidojumi, Latvijas gaisa telpā notiek tikai normatīvajos aktos noteiktajā augstumā un ātrumā, līdz ar to militāro gaisa kuģu radītais troksnis ir īslaicīgs un nenodara kaitējumu cilvēkam un īpašumiem.

Zemo cenu lidsabiedrībai Ryanair Latvija ir ceturtais straujāk sarūkošais tirgus pēc lidojumu skaita samazinājuma, šodien raksta Dienas bizness.

No aviācijas analītikas portāla anna.aero apkopotajiem datiem izriet, ka, salīdzinot ar 2011. gada vasaru, šogad Ryanair no Rīgas lidostas veiks 21 lidojumu nedēļā mazāk. Salīdzinājumam Igaunijā lidojumu skaits sarucis tikai par sešiem, bet Lietuvā, kur Ryanair ir lielākais gaisa pārvadātājs ar 43% tirgus daļu, lidojumu skaits vasarā pieaugs par septiņiem nedēļā. Pēc šiem datiem sanāk, ka Latvija ir Ryanair ceturtais straujāk krītošais tirgus uzreiz aiz Marokas (37 lidojumi mazāk), Īrijas (par 31 lidojumu mazāk) un Apvienotās Karalistes (25 lidojumi mazāk). Lielākais lidojumu skaita pieaugums ir Spānijā – 167, Ungārijā – 141 un Itālijā – 113. Jāpiebilst, ka gan Spānijā, gan Ungārijā šī gada sākumā bankrotēja vietējās lidkompānijas Spanair un Malev, bet Ryanair nekavējās ar jaunu savu bāzu izveidošanu šajās valstīs. Tomēr jautājums par Ryanair lidojumu skaita samazināšanu no Rīgas jāskatās kompleksi: pirmkārt, Ryanair stiprā pozīcija Lietuvā atņem pasažierus Rīgai, otrkārt, jo stiprāka un straujāk augoša nacionālā aviokompānija, šajā gadījumā airBaltic, jo tā pievelk arvien vairāk citu aviokompāniju Rīgai, tāpēc ka augošs tirgus ir interesants visiem aviopārvadātājiem.

Covid-19 krīzē apturēto un samazināto lidojumu skaita dēļ pērn Latvijā mainījusies civilās aviācijas drošuma risku struktūra, palielinoties atgadījumiem, kas varētu būt saistīti ar civilās aviācijas personāla nepietiekamu lidojumu pieredzi.

Tā secināts valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) publicētajā Lidojumu drošuma pārskatā par 2020.gadu.

2020.gadā palielinājies navigācijas kļūdu izraisīto atgadījumu skaits civilajā aviācijā, kas pērn apsteidza iepriekšējo gadu otro visbiežāko kategoriju - sadursmes ar putniem. CAA navigācijas kļūdu salīdzinoši lielo skaitu skaidro ar to, ka lidojumu apkalpēm, veicot ievērojami mazāk lidojumu, ir nepietiekama prakse (gan pārvietojoties pa lidlauka peronu, gan lidojumu laikā), kas izraisa biežākas kļūdas navigācijā.

2019.gadā tika ziņots par 81 atgadījumu, kas saistīts ar navigācijas kļūdu, kamēr pērn - par 82 šādiem atgadījumiem, neskatoties uz to, ka kopējais lidojumu skaits lidostā "Rīga" 2020.gadā (35 591 lidojumi) ir ievērojami mazāks salīdzinājumā ar 2019.gadu (87 007 lidojumi).

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

SIA Aerodium svētdien, 23.februārī, ar īpašu specefektu piedalīsies Ziemas olimpisko spēļu noslēguma ceremonijā Sočos - tas nebūšot lidošanas šovs, bet gan jauns, ar vēju saistīts vizuālais efekts, informē uzņēmuma komunikācijas un mārketinga vadītāja Līga Gablika.

Aerodium valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns skaidroja, ka papildus vēja tuneļu ražošanai un lidošanas šovu demonstrēšanai uzņēmums ir atklājis jaunu šovbiznesa nišu - ar vēju saistītu vizuālo efektu veidošanu. «Mēs veidojam vēja specefektu. Kas tieši tas būs - to šobrīd vēl nedrīkstu atklāt, jo noslēguma ceremonijas ideja, kā jau ierasts, tiek turēta slepenībā,» norādīja Beitāns.

Jauna specefekta izstrādi Aerodiun uzticējusi olimpisko spēļu šovu producentu kompānija, ar kuru uzņēmumam izveidojusies ļoti laba sadarbība kopš Turīnas olimpiskajām spēlēm 2006.gadā. «Šoreiz atkal ir iespēja attīstīt pasaulē vēl nebijušu specefektu, kam redzam attīstības potenciālu visā šovbiznesa industrijā,» saka Beitāns.

Interneta vietnes Facebook vadītājs Marks Cukerbergs nelielās pārsteiguma kāzās apprecējis ilgtermiņa draudzeni 27 gadus veco Priscillu Čanu. Pāris ir kopā deviņus gadus, bet kāzu diena notikusi īpašā laikā - Čana pabeigusi medicīnas skolu, Cukerbergam bija 28. dzimšanas diena un notika Facebook publiskais akciju piedāvājums (IPO), raksta Reuters.

Lai gan neesot nekādu pierādījumu, ka Cukerberga kāzām ir kāds sakars ar IPO, to laiks nevarētu būt labāks, vismaz gadījumā, ja pāris kādreiz izlems šķirties, raksta medijs.

Reuters norāda - jau kādu laiku zināms, ka «Marks Cukerbergs ir vērts miljardus», bet Facebook ir privāts uzņēmums un, IPO esot vēl nākotnē, bija grūti noteikt īsto vērtību. Taču tagad to izdarīt ir daudz vieglāk.

Īpaši noderīgas šādas zināšanas esot gadījumā, ja starp Cukerbergu un jauno sievu slēgts laulību līgums par aktīvu sadali šķiršanās gadījumā.

Apprecoties pēc IPO, esot vieglāk noteikt Cukerberga akciju vērtību laulības sākumā un beigās.

Aviācijas nozare Latvijā 2019. gadā piedzīvojusi strauju izaugsmi, būtiski palielinoties gan lidostu, gan aviokompāniju apkalpoto pasažieru skaitam, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) apkopotie dati.

Īpaši veiksmīgs pagājušais gads bijis divām lielākajām Latvijā reģistrētajām aviokompānijām "airBaltic" un "SmartLynx Airlines", kuru pasažieru skaita pieaugums ir bijis vairāk nekā 20%, pērn kopā pārvadājot vairāk nekā 8,6 miljonus pasažieru. 2018. gadā abas kompānijas kopā pārvadāja vairāk nekā 7,1 miljonus pasažieru, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

"airBaltic" 2019. gadā savā maršrutu tīklā pārvadāja 5 049 317 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, kad lidsabiedrība pārvadāja 4 135 711 pasažieri. No tiem 4 483 102 pasažieri pērn, bet 3 782 026 gadu iepriekš pārvadāti no Latvijas starptautiskajam lidostām.

Savukārt "SmartLynx Airlines" pagājušajā gadā pārvadāja 3,6 miljonus pasažieru, bet vēl gadu iepriekš - 3 miljonus pasažierus, par piektdaļu palielinot pārvadāto pasažieru skaitu. No starptautiskās lidostas "Rīga" "SmartLynx Airlines" pērn pārvadājis 83 896 pasažierus, kas ir par 22,19% vairāk nekā 2018. gadā, kad aviokompānija pārvadāja 68 661 pasažieri.

Starptautiskajā lidostā «Rīga» un Liepājas starptautiskajā lidostā pirmajā pusgadā kopā apkalpoti 3,563 miljoni pasažieru, kas ir par 9,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina valsts aģentūras «Civilās aviācijas aģentūra» (CAA) apkopotie dati.

2019. gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas starptautiskajās lidostās kopumā apkalpoti 3 563 189 pasažieri un 43 155 lidojumi salīdzinājumā ar 3 251 023 pasažieriem un 40 117 lidojumiem pērn šajā pašā laika posmā.

Vairāk nekā 45% apkalpoto pasažieru skaita pieaugumu uzrādījusi starptautiskā lidosta «Liepāja». Pērn pirmā pusgada laikā lidosta ir apkalpojusi 4205 pasažierus, turpretim šā gada pirmajos sešos mēnešos lidostā apkalpoti jau 6104 pasažieri. Būtiskais pasažieru skaita pieaugums skaidrojams ar to, ka nacionālā aviosabiedrība «airBaltic» ar šā gada 31. martu no trīs līdz piecām reizēm nedēļā palielinājusi regulāro lidojumu skaitu uz un no Liepājas.

Lai arī pēc ziņām, ka Ryanair samazinās lidojumu skaito no Tallinas, varētu būt radies iespaids, ka lidostā ziemā svilpos vējš un gaudos vilki, lidojumu skaits no Tallinas lidosta šoziem, salīdzinot ar pagājušo ziemas sezonu, pieaugs par trešdaļu, citējot lidostas paziņojumu raksta Baltic-Course.com.

«Pēc ziņām par zemo cenu aviokompānijas Ryanair lidojumu skaita samazināšanu no Tallinas lidostas radās iespaids, ka šoziem Tallinas lidostā tukšumā svilpos vējš un gaudos vilki. Tomēr tā pilnīgi noteikti nav taisnība,» norādīja lidostas komunikāciju speciālists Lauris Linnamāe (Lauri Linnamae), uzsverot, ka no lidostas lidojumu skaits, gluži pretēji, šoziem palielināsies.

Tāpat kā pagājušajā gadā, šogad no Tallinas lidojumus veiks 13 aviācijas kompānijas. Pērn tās veica lidojumus uz 30 galamērķiem, bet šogad lidos 29 maršrutos. Februārī Estonian Air uzsāks lidojumus uz Gēteborgu, un sākot no marta aviokompānija veiks lidojumus uz Londonu, tādējādi kopumā palielinot vienā nedēļā veikto lidojumu skaitu par 35%, salīdzinot ar pērno gadu.

Finanšu ministrija (FM) no nākamā gada piedāvā ieviest diferencētu neapliekamo minimumu, pieļaujot tā palielinājumu līdz 84 latiem, kā arī palielināt minimālo darba algu par 25 latiem un atvieglojumus par apgādībā esošām personām līdz 98 latiem.

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) šodien paziņoja, ka ministrijas darba grupa ir izstrādājusi šādus priekšlikumus un tie tiks nodoti publiskai apspriešanai un diskusijai sabiedrībā.

Viņš skaidroja, ka diferencēts neapliekamais minimums nozīmētu, ka tas tiks saglabāts esošo 45 latu līmenī lielāko algu saņēmējiem, bet iedzīvotājiem ar mazākajām algām tas nākamgad varētu tikt palielināts līdz pat 84 latiem. Par robežšķirtni, līdz kurai tas tiktu palielināts, vēl jāvienojas. 2015.gadā to piedāvā palielināt vēl par desmit eiro (septiņiem latiem).

Savukārt atvieglojumus par apgādībā esošām personām no 80 latiem mēnesī tiktu palielināts līdz 98 latiem. Savukārt 2015.gadā to varētu palielināt vēl par 20 eiro (14 latiem).

Valdība otrdienas vakarā noteica ierobežojumus Baltkrievijā reģistrētiem aviopārvadātājiem izsniegt lidojumu atļaujas un līdz ar to ielidot Latvijas gaisa telpā un izmantot Latvijas lidostas, informē Satiksmes ministrijā (SM).

Tāpat Latvijas gaisa kuģiem tiek ierobežotas tiesības izmantot Baltkrievijas gaisa telpu un lidostas. Lēmums stājas spēkā nekavējoties.

Šādi lēmumi valdības sēdē pieņemti, reaģējot uz Baltkrievijas varas iestāžu rīcību, pārtverot un piespiedu kārtā nosēdinot Minskas lidostā Eiropas Savienības aviokompānijas "Ryanair" civilo pasažieru gaisa kuģi, izvērtējot aviācijas drošības iestāžu rīcībā esošo informāciju un atsaucoties Ārlietu ministrijas iniciatīvai.

Valdības lēmumā noteikts arī, ka Latvijas lidostās netiek apkalpoti citu valstu gaisa kuģi, kas lidojuma maršrutā izmanto Baltkrievijas gaisa telpu.

Tas nozīmē, ka SM apturēs lidojumu atļauju Baltkrievijas aviosabiedrībai "Belavia" un neizsniegs neregulāro lidojumu atļaujas Baltkrievijas pārvadātājiem. Tāpat tiks apturēta "airBaltic" lidojumu maršruta atļauja uz Minsku.

Jārēķinās ar lielu konkurenci aviokompāniju starpā, mazo Baltijas tirgu, risku sadalīšanu spēlētāju starpā

To atzina Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) dalībnieki diskusijā par pasažieru pārvadājumiem un tūrismu.

Nākotnes izaicinājums Rīgas lidostai ir tālsatiksmes lidojumu galamērķu nodrošināšana, norāda LAD. Saskaņā ar starptautiskā aviācijas statistikas un konsultāciju uzņēmuma OAG datiem, par tālsatiksmes lidojumu galamērķiem no Rīgas lidostas prioritārie tirgi, kur varētu būt stabils pasažieru plūsmas pieprasījums un kas varētu veicināt lidsabiedrību interesi par regulārās gaisa satiksmes uzsākšanu no Rīgas, ir ASV, Ķīna un Kanāda (primāri Ņujorka, Pekina un Toronto). Tā kā tālsatiksmes attīstībai nepieciešama laba savienojamība reģionālajā lidojumu tīklā, svarīgi, lai airBaltic būtu sadarbības partneris, kas varētu nodrošināt tranzīta pasažieru plūsmu tālajos maršrutos. Tālajos savienojumos ieinteresēta ne tikai lidosta. Piemēram, Rīgas brīvostai tie noderētu, attīstot galvaspilsētu kā kruīza sākuma ostu un galamērķi.

Par gaisa satiksmes organizēšanu Latvijā atbildīgās AS «Latvijas gaisa satiksme» vadīto lidojumu skaits Latvijas gaisa telpā šogad pirmo reizi varētu sasniegt 300 000, sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

«Mūsu pēdējo gadu rezultāti ir ļoti labi. Taču es uzreiz uzsvēršu, ka mūsu ekonomiskie rādītāji nav svarīgākie - galvenais mūsu uzdevums ir nodrošināt drošu gaisa satiksmi. Tādēļ svarīgi ir tas, ka mēs izpildām visus drošības rādītājus. Tikai tad seko ekonomiskie rādītāji,» teica Tauriņš.

Viņš norādīja, ka pagājušajā gadā «Latvijas gaisa satiksme» vadīja 292 475 lidojumus, kas ir par 8,7% vairāk nekā gadu iepriekš, turklāt arī 2019.gada pirmā pusgada rezultāti ir labi - «Latvijas gaisa satiksmes» vadīto lidojumu skaits gada pirmajā pusē pieaudzis par 5,8%, sasniedzot 145 167.

«Mēs domājam, ka līdz gada beigām pārsniegsim 300 000 lidojumu slieksni, kas būs rekords. No vienas puses, tas ir saistīts ar to, ka palielinās lidojumu skaits kā tāds. Taču, no otras puses, es gribu uzsvērt, ka mums ir sīva konkurence ar mūsu kaimiņiem, un lidsabiedrības efektīvāko ceļu izvēlas, izvērtējot virkni faktoru. Tiek ņemts vērā ne tikai taisnākais ceļš un laika apstākļi, bet arī lidojumu drošība un ekonomiskie apsvērumi. Uz to norāda kaut vai tas, ka šā gada pirmajos piecos mēnešos lidojumu skaits Latvijas gaisa telpā ir palielinājies straujāk nekā Lietuvā un Igaunijā,» stāstīja Tauriņš.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība Ryanair pārvadāto pasažieru skaits uz un no Baltijas valstīm pārsniedzis desmit miljonus. Lidsabiedrības desmit miljonais pasažieris ceļojis no Kauņas uz Līdsu, informē aviokompānija.

Ryanair desmit miljonie pasažieri bijuši četrus gadus veci Lietuvas dvīņu - Armands un Raimands Pupsis, kas ar vecākiem devās uz Līdsu. Dvīņi un viņu vecāki saņēmuši lidsabiedrības lidojumu kuponus, bet pārējiem pasažieriem, kas lidojuši uz Līdsu, piedāvāta svētku kūka.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība darbību Baltijas valstīs uzsāka 2004. gada oktobrī Rīgā. Pašlaik aviokompānija no Baltijas lido 50 maršrutos un kopumā pārvadājusi 5,8 miljonus pasažieru uz un no Latvijas, 3,6 miljonus uz un no Lietuvas un 500 tūkstošus uz un no Igaunijas. Tāpat Ryanair Baltijas lidostās ar darbu nodrošina 10 tūkstošus cilvēku, informē aviokompānija.

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

airBaltic, publiskojot jauno ziemas lidojumu grafiku, ziņo par uzlabotu lidojumu sarakstu, taču, pētot maršrutus, redzams, ka daļā tuvāko maršrutu airBaltic šoziem lidos mazāk, kamēr straujš kāpums paredzams Maskavas reisiem.

Ziemas sezonā, kas sāksies 28. oktobrī, airBaltic neveiks lidojumus uz Atēnām, Baku, Bari, Kišiņevu, Dublinu, Nicu, Odesu, Oulu, Simferopoli, Taškentu, Umeu un Venēciju. Tāpat jāpiebilst, ka airBaltic šoziem Oulu vairāk nebūs bāzes lidosta. Savulaik Somijas pilsēta Oulu tika izvēlēta, lai veidotu «tiltu uz Arktiku» un airBaltic veica uz turieni 10- 15 tiešos reisus nedēļā. Tāpat airBaltic atteicies no tiešiem lidojumiem no Umea pilsētas, kā arī papildu lidojumiem no Turku un Vāsas, izņemot lidojumus no šīm pilsētām uz Rīgu un atpakaļ. Pēdējā gada laikā airBaltic ir atteicies jau no puses savu kādreizējo Somijas lidojumu galamērķu un šoziem lidos tikai uz Helsinkiem, Lapēnrantu, Turku, Tamperi un Vāsu. Mazāk nekā pērnajā ziemā airBaltic lidos vairākos tuvajos maršrutos - uz Kaļiņingradu 4 reizes nedeļā (bija 7), uz Kauņu - 3 reizes (bija 4), uz Tallinu un Viļņu 28 reizes nedēļā (bija 35). Tāpat mazāk lidojumu šoziem plānots uz Tamperi, Varšavu un Cīrihi.

Iedzīvotāji vēlētos pensijā saņemt vairāk nekā viņi šodien nopelna, liecina bankas Citadele veiktā aptauja.

Vidēji 82% Latvijas iedzīvotāju, kas pelna līdz 600 latiem, nākotnes ikmēneša pensiju vēlētos saņemt lielāku nekā viņi nopelna pašlaik.

No iedzīvotājiem, kas pelna no 401 lata līdz 600 latiem, 55% apmierinātu pensija virs 600 latiem; no tiem, kas pelna no 251 lata līdz 400 latiem, 80% apmierinātu pensija virs 400 latiem; no tiem, kas pelna no 151 lata līdz 250 latiem, 94% būtu apmierināti ar pensiju virs 300 latiem; tie, kas pelna līdz 150 latiem, visi vēlētos saņemt lielāku pensiju.

Arī 70% iedzīvotāju, kas pelna vairāk nekā 600 latus, vēlētos saņemt pensiju, kas būtu virs 600 latiem; no viņiem visvairāk - 36% - vēlētos saņemt pensiju, kas būtu no 1000 līdz 2000 latiem.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Kopēju projektu realizēšana veicinās aviācijas nozares konkurētspēju

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) piektajās brokastīs secināja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares spēlētāji diskutēja par aeronavigācijas pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī aeronavigācijas pakalpojumu kompetenču centra izveidi.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Satiksmes vadību Latvijas gaisa telpā un ar to saistītos aeronavigācijas pakalpojumus mūsu valstī patlaban nodrošina viens spēlētājs ‒ VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS). LAD ieskatā pastāvīgais pasažieru skaita pieaugums Rīgas lidostā, kas šogad varētu pārsniegt 15% (ap septiņiem miljoniem pasažieru), nebūtu iespējams bez kvalitatīvas aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas gaisa kuģiem. Tas savukārt liecina par LGS darbības efektivitāti. Patlaban uzņēmums sniedz pakalpojumus un tehnoloģisko nodrošinājumu vairākām lietotāju grupām: tranzīta pārlidojumiem, Rīgas lidostai, reģionālajiem lidlaukiem, vispārējai, kā arī militārai aviācijai. Taču LGS jārēķinās, ka strauji attīstās tālvadības gaisa kuģu jeb dronu izmantošana, līdz ar ko tuvāko gadu laikā būs jārod tehniskie un tiesiskie risinājumi, lai droni varētu izmantot vienotu gaisa telpu vienlaikus ar pilotējamo gaisa kuģu aviāciju.

Eiropā biznesa aviācijā kā pa viļņiem, Ziemeļeiropā veidojas jauns aviācijas centrs, tirgus dalībnieki strādā pie tiešsaistes pasūtījumu veikšanas, tāpat kļūst populārāki helikopteri - tādas atziņas izskanēja septītajā Baltijas Biznesa aviācijas forumā Rīgā.

Biznesa aviācijas būtība ir savienojamība, norādīja Briselē bāzētās Eiropas Biznesa aviācijas asociācijas (EBAA) tirgus izpētes vadītājs Arturs Tomass. Viņa pārstāvētā organizācija darbojas jau 42 gadus, tajā ir 730 biedri, tostarp 150 operatori. Organizācijā ir lielākā daļa Eiropas nozares operatoru.

Eiropā biznesa aviācijā kopumā tiek izmantotas 3600 lidmašīnas, tostarp vairāk nekā 1000 gaisa kuģi pieder EBAA biedriem, bet pārējās - maziem operatoriem vai privātīpašniekiem. Kopumā pasaulē ir ap 35 tūkst. biznesa aviācijas gaisa kuģu, no tiem apmēram puse ASV, 5% Brazīlijā, 5% Kanādā un 5% Meksikā. Apmēram 60% no Eiropas flotes veido mazas lidmašīnas. Visvairāk biznesa aviācijas lidmašīnu ir Vācijā (745), Lielbritānijā (508) un Francijā (458). Nozare nodrošina apmēram 8% no visiem gaisa kuģu lidojumiem Eiropā jeb apmēram 2000 lidojumus dienā, vidējam lidojumam sasniedzot vienu tūkst. km. Apmēram 90% šo lidojumu tiek veikti Eiropas iekšienē, vidēji ietaupot divas stundas salīdzinājumā ar regulāro aviosatiksmi, bet lielākie ieguvumi ir maršrutos, kur netiek nodrošināta tieša komerciāla satiksme, atzīmē A. Tomass. Eiropas Savienībā ar nozari tieši un netieši saistītas 400 tūkst. darbavietas. Biznesa aviācijas pienesums Eiropas ekonomikai sasniedz 100 miljardus eiro gadā.

Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic biļešu cenas varētu nedaudz sarukt arī nākamgad, intervijā aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma izpilddirektors Martins Gauss.

«Šogad cenas ir nedaudz samazinājušās, un paredzam, ka tās turpinās nedaudz sarukt arī nākamgad, ja izmaksu pozīcijas īpaši nemainīsies. Protams, ja naftas cenas un ASV dolāra vērtība pieaugs, tad šīs prognozes nepiepildīsies. Cenas nosaka tirgus, nevis mēs. Mūsdienās cilvēki izvēlas lētāko lidojuma piedāvājumu, kuru viņiem piedāvā kāda biļešu iegādes sistēma. Lojalitāte kādai aviokompānijai vairs teju nepastāv attiecībā uz ekonomisko klasi. Biznesa klasē šajā ziņā situācija ir nedaudz labāka. Tāda pati situācija ir arī citās aviokompānijās. Mums ir jāpielāgojas pieprasījumam,» klāstīja Gauss.

Taujāts, kā vērtē iniciatīvu vākt parakstus, lai aviokompānijas nevarētu pārdot vairāk biļešu, nekā ir vietu lidmašīnā, viņš atzīmēja, ka airBaltic nav no tām lidsabiedrībām, kurām tā būtu liela problēma.