Latvijā joprojām nav tiesiskā regulējuma ar interneta domēnu vārdiem saistītu jautājumu risināšanai. Normatīvo aktu „caurumi” veikliem darboņiem paver plašas iespējas savtīga labuma gūšanai. To kārtējo reizi apliecināja gan iespējamais mēģinājums gūt mantisku labumu par domēna ir.lv izmantošanu no žurnāla „IR”, gan tiesvedība par plaši pazīstamās preču zīmes PEPSI nelikumīgas lietošanas izbeigšanu un domēna vārda dzēšanu.

Domēna vārdi kalpo interneta objektu identificēšanai lietotājam ērtā un saprotamā veidā, un arvien biežāk spēlē biznesa identifikatoru lomu. Proti, domēna vārdi nereti apzīmē ne tikai interneta vietni, kurā rodama informācija par komersantu, bet identificējas arī ar to preču zīmēm. Savukārt Latvijas normatīvajos aktos nav atrodami noteikumi, kas būtu tieši paredzēti domēna vārdu lietošanas reglamentācijai un strīdu izšķiršanai. Domēnu vārdu lietotājiem ir saistoši vienīgi reģistra turētāja –

Latvijas Universitātes aģentūras "Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta" Tīkla risinājumu daļas (NIC) apstiprinātie „Domēnu vārdu lietošanas noteikumi augstākā līmeņa domēnā .lv”.

Pašlaik Indijā faktiski visi atspirdzinošie dzērieni, kas tiek ievesti no ārzemēm tiek saukti par «Pepsi», kas apgrūtina Coca Cola vēlmi palielināt savu Indijas tirgus daļu, raksta businessweek.com.

Dati atklājuši, ka pašlaik kompānijas Pepsi tirgus daļā Indijā ir par 73% lielāka par Coca Cola tirgus daļu un pat veikalos, kur Coca Cola nopirkusi ledusskapjus (kuros tiek pārdota tikai kola), pārdevēji minēto dzērienu sauc par «Pepsi».

Jāpiebilst, ka Coca Cola Indijas tirgu pameta 1977. gadā, kad Indijas valdība lika kompānijai sadarboties ar vietējiem ražotājiem un atklāt kolas ražošanas slepeno recepti. Tikmēr Pepsi 1988. gadā veiksmīgi īstenoja apvienošanos ar diviem vietējiem Indijas ražotājiem un pārdeva savu dzērienu zem nosaukuma Lehar Pepsi. Pēc tam Coca Cola no jauna tirgū ienāca tikai 1993. gadā, kad Indijas valdība bija atļāvusi ārzemju preču zīmju īpašniekiem valstī darboties bez vietējo Indijas uzņēmumu piesaistīšanas. Pa šo laiku Pepsi Indijā bez jebkādas konkurences bija kļuvis par simbolu atspirdzinošam, bezalkoholiskam dzērienam.

Ceturtdien (25. septembrī) apjomīgā pasākumā Latvijas Dzelzceļa Muzejā tika pasniegtas balvas badad.lv apmeklētāju izvēlētajām sliktākajām reklāmām.

Par sliktāko reklāmu TV kategorjā balsošanā tika atzīta Urinal lidostas peidzīvojumu epopeja, kurai balvu piešķirt bija aicināts Kārlis Seržants.

Sliktākā drukātā reklāma - SPA laimīgais pārītis! Balvu piešķira drukātā vārda meistars Māris Zanders.

Sliktākā vides reklāma - BREX čipsi. Šo balvu piešķira Latvijas vides pazinējs Ingmārs Līdaka.

Sliktākais risinājums internetam - Dizains un Reklāmkonstrukcijas. Balvu ar lepnumu piešķira un publiku ar īpašu performanci priecēja kompānijas DARTZ vadītājs Leonards Jankolovičs. Par to īpaša pateicība un prieks, jo DATRZ bija viena no visvairāk diskutētajām reklāmām badad.lv.

Pepsi Bottling Group noraidījusi PepsiCo piedāvājumu to iegādāties, ziņo BBC.

Db.lv jau vēstīja, ka otrais lielākais bezalkoholisko dzērienu ražotājs pasaulē PepsiCo bija gatavs tērēt 6 miljardus ASV dolāru (apm. 3.2 miljardi latu), lai iegūtu kontroli kompānijās Pepsi Bottling Group un Pepsi Americas. Saskaņā ar BBC sniegto informāciju Pepsi Bottling Group šo piedāvājumu noraidījusi.

Pepsi Bottling Group neesot apmierinājis piedāvājums maksāt 29.50 ASV dolārus par kompānijas akciju.

PepsiCo patlaban pieder 33% no Pepsi Bottling Group.

Otrais lielākais bezalkoholisko dzērienu ražotājs pasaulē PepsiCo gatavs tērēt 6 miljardus ASV dolāru (apm. 3.2 miljardi latu), lai iegūtu kontroli kompānijās Pepsi Bottling Group un Pepsi Americas, ziņo BBC.

Saskaņā ar PepsiCo paziņojumu, tas ir gatavs tērēt 29.50 ASV dolārus (15.92 lati) par Pepsi Bottling Group akciju un 23.27 ASV dolārus (12.56 lati) par Pepsi Americas akciju.

Ja šo divi kompāniju akcionāri atbalstīs šo darījumu, tad PepsiCo varēšot palielināt gada ienākumus par 15%.

Patlaban PepsiCo pieder 33% Pepsi Bottling Group akciju un 43% Pepsi Americas akciju.

PepsiCo un Pepsi Bottling Group iegādāsies 75,53% kompānijas Лебедянский, kas ir vadošā sulu ražotāja Krievijā, ziņo RBC.

Pepsi par 75,53% akciju ir gatavs maksāt 1,4 miljardus USD. Šo naudu saņems četri lielākie akcionāri. Iegādātās akcijas tiks sadalītas starp kompānijām - Pepsi iegūs 75%, bet Pepsi Bottling Group - 25%.

Krievijas regulējošajām iestādēm vēl šis darījums ir jāapstiprina, bet, tiek prognozēts, ka darījums tiks pabeigts 2008. gada trešajā ceturksnī.

Лебедянский ir sestā lielākā sulas ražotājkompānija pasaulē. Kompānijas tirgus daļa Krievijā sasniedz 30%. Gada ienākumi kompānijai sasniedz 800 miljonus USD. Jāatzīmē, ka kompānijas peļņa, salīdzinot 2007. gada pirmos 9 mēnešos ar 2006. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, ir samazinājusies par 6% un sasniedz 69 miljoni USD.

Starptautiskās informācijas un mērījumu kompānijas Nielsen veiktais pētījums par uzticamākajiem reklāmas kanāliem pasaulē liecina - 83% respondentu sešdesmit pasaules valstīs par uzticamāko avotu, kur iegūt informāciju par produktiem un pakalpojumiem, uzskata draugus un ģimeni. Otrajā vietā ar 70% īpatsvaru ir zīmolu mājas lapas un citi kontrolētie kanāli tiešsaistē, savukārt 66% patērētāju uzticas internetā publicētajām citu lietotāju atsauksmēm.

Neraugoties uz interneta mediju pieaugumu, uzticamību nav zaudējuši arī tradicionālie reklāmas kanāli – TV, žurnāli un avīzes. Proti, 63% globālo respondentu atzina, ka viņi uzticas reklāmai televīzijā, 60% - reklāmai avīzēs un 58% - žurnālos. 48% respondentu pasaulē uzsver, ka uzticas video reklāmām tiešsaistē, 47% - reklāmām, kas parādās dažādos meklētājos un 46% - reklāmām sociālajos tīklos. 42% uzticas banneru reklāmām, 43% - mobilajām reklāmām, 36% - reklāmām īsziņās.

Viena no daudziem reklāmdevējiem pievilcīgākajām un, kā izrādās, arī labvēlīgākajām sabiedrības grupām ir tā dēvētā digitālā jeb Millenium paaudze – 21 līdz 34 gadus veci patērētāji, kas lielā mērā izauguši digitālajā laikmetā. Raugoties uz pētījumā iekļautajiem 19 reklāmas kanāliem un veidiem, šī sabiedrības grupa demonstrēja visaugstāko uzticēšanās īpatsvaru 18 reklāmas kategorijās, tai skaitā draugu ieteikumiem (85%), zīmolu mājas lapām (75%), patērētāju atsauksmēm internetā (70%), reklāmai TV (67%), reklāmai avīzēs un žurnālos (62%) u.tml. Digitālo un mobilo reklāmu kā uzticamu avotu minēja vairāk nekā puse – 53% respondentu, kamēr 51% ieklausās reklāmās sociālajos tīklos un 47% - tiešsaistes banneros.

Pasaulē lielākais uzkodu ražotājs Pepsi šī gada trešajā ceturksnī strādājis ar 1.72 miljardu ASV dolāru lielu peļņu, kas ir par 8.9% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada, pārspējot analītiķu prognozes, ziņo Bloomberg.

Pepsi peļņu audzēt palīdzēja pārdošanas apjomu pieaugums starptautiskajos tirgos, kā arī zemākas ražošanas izmaksas un mazāki administratīvie izdevumi.

Pepsi apgrozījums šogad trešajā ceturksnī palielinājies par 13%, galvenokārt pateicoties vairāku uzņēmumu pārņemšanai Eiropā. Pārdošanas apjomi, salīdzinot ar trešo ceturksni pērn, gan ir samazinājušies par 1.5% līdz 11.1 miljardam dolāru.

Lielākā daļa uzņēmumu veido kampaņas sociālajos medijos, tomēr ne visas kompānijas ņem vērā juridiskus riskus, kas «uzglūn» interneta telpā – uzņēmumi saskaras ar juridiska rakstura problēmām un pat tiek sūdzēti tiesā neveiklas sociālo mediju kampaņas dēļ, raksta Gonzalo E. Mons (Gonzalo E.Mon), Kelley Drye & Warner LLP Reklāmas likuma prakses partneris portālā Mashable.

Lai gan katra kampaņa, kas tiek organizēta sociālajos medijos, ir uzlūkojama individuāli, pastāv vismaz pieci juridiski apsvērumi, kurus uzņēmumam būtu jāņem vērā, norāda jurists.

Pirmkārt, uzņēmumam jābūt caurspīdīgam, citiem vārdiem, sociālo mediju lietotājiem ir jāzina, ka informāciju, kas par kompāniju parādās publiskajā telpā, ir izplatījis pats uzņēmums nevis patērētāji, norāda G. E. Mons. Viņš norāda, ka ir bijuši piemēri, kad uzņēmumam radušās juridiskas problēmas tādēļ, ka tā darbinieki pozicionējuši sevi kā «vienkāršus patērētājus» un slavējuši uzņēmumu interneta telpā no patērētāja nevis no darbinieka skatupunkta. Pērn Federālā tirdzniecības komisija (FTC) atklājusi divas kompānijas, kas viltoja patērētāju atsauksmes.

Rīgas dome, apejot likumdošanu un pieņemot konkrētiem uzņēmumiem labvēlīgus grozījumus saistošajos noteikumos, piešķīruši tiesības atsevišķiem uzņēmumiem pārņemt vairākumu vides reklāmu tirgus Rīgā. Uz vienlīdzīgas konkurences pārkāpumiem saistībā ar šo situāciju jau 2012. un 2014.gadā norādījusi Konkurences padome (KP), taču Rīgas dome joprojām nav ņēmusi vērā KP norādījumus un tirgū vienlīdzīga konkurence nav nodrošināta, norāda KP.

Savulaik LTV vēstīja, ka Rīgas pašvaldības uzņēmumi bez konkursa atbalsta vides reklāmas uzņēmumu - ar Rīgas domes politisko vadību saistīto kompāniju Baltic Media Line, kas simtprocentīgi pieder uzņēmumam Pilsētas līnijas.

Rīgas dome ir deleģējusi tiesības pārvaldīt reklāmas izvietošanu trim kapitālsabiedrībām - pašvaldības SIA Rīgas satiksme, kas pārvalda reklāmas izvietošanu sabiedriskajā transportā un pieturvietās, pašvaldības aģentūrai Rīgas gaisma - reklāmas izvietošana uz apgaismes stabiem, un pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) - reklāmu izvietošana uz apsaimniekojamo namu sienām. Sabiedriskajā transportā reklāmu izvieto Pilsētas līnijas, bet uz apgaismes stabiem un RNP namiem, kā arī sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju stendos - tās meitasuzņēmums Baltic Media Line. Minētie līgumi noslēgti bez atklātu konkursu izsludināšanas.

ASV sociālo tīklu milzis "Meta" pirmdien paziņoja, ka "Facebook" un "Instagram" lietotājiem Eiropā no nākamā mēneša būs iespēja iegādāties abonementu, lai šos sociālos tīklus izmantotu bez reklāmām.

"Lai ievērotu jaunos Eiropas noteikumus, mēs ieviešam jaunu abonēšanas iespēju Eiropas Savienībā (ES), [pārējā] Eiropas Ekonomikas zonā un Šveicē," teikts uzņēmuma paziņojumā.

"Meta" norāda, ka lietotāji Eiropā jauno abonementu varēs iegādāties par 9,99 eiro mēnesī interneta pārlūkprogrammas versijai vai par 12,99 eiro mēnesī lietošanai mobilajos telefonos ar "iOS" un "Android" operētājsistēmām.

Lietotāji joprojām varēs izmantot platformas bez maksas ar reklāmām, bet to lietotāju informācija, kuri iegādāsies abonementus, "netiks izmantota reklāmām", skaidro "Meta".

Šos abonementus varēs iegādāties tikai personas, kas sasniegušas 18 gadu vecumu.

"Meta" uzskata, ka šis solis kliedēs ES regulatoru bažas par uzņēmuma veikto datu apkopošanu un to izmantošanu reklāmām.

Piedāvāju četrus iemeslus, kāpēc tev vajadzēja savu biznesu reklamēt internetā jau vakar. Visticamākais, ka sīvākais konkurents to dara jau šodien.

Pirmais iemesls – klients lieto internetu tagad. Jau vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju regulāri lieto internetu. Ja vēl nesen valdīja uzskats, ka, reklamējoties internetā, iespējams uzrunāt tikai jauniešus, tad uzmini, kura vecuma cilvēki visstraujāk apgūst jaunās tehnoloģijas? Gandrīz puse no iedzīvotājiem vecumā no 60–74 gadiem lieto internetu katru dienu. Statistika liecina, ka uz reklāmas banneriem internetā visbiežāk klikšķina tieši cilvēki vecumā virs 40 gadiem. Tāpat, lai «sērfotu» internetā vairs nav jāsēžas pie stacionārā datora – gan mobilās ierīces, gan internets ir pieejamāki nekā jebkad.

Otrais iemesls – tu vari acumirklī sasniegt arvien jaunu auditoriju. Internets ļauj šķērsot robežas, apvieno visus pasaules iedzīvotājus interešu kopienās, kuru fiziskā atrašanās vieta nav šķērslis. Iespējams, būsi pārsteigts, ieraugot kādu no Austrālijas, Peru, vai jebkura cita pasaules nostūra novērtējam tevis radīto produktu, bet šādi pircēji varētu kļūt par ikdienu, ja vien teiksi «jā» reklāmai internetā. Internets ir visātrākais veids kā «atvērt» savu biznesu visā pasaulē.

Pasaules interneta milzis Google atzinis, ka guvis peļņu no reklāmām, kuru izvietotāji tirgū virzīja nelegālus produktus, vēsta BBC.

Google automatizētā reklāmas sistēma ļāvusi internetā gozēties Londonas Olimpisko spēļu biļešu tālākpārdevēju, narkotisko vielu saturošu augu un viltus personas apliecinošu dokumentu tirgotāju reklāmām.

Pēc tam, kad BBC pievērsa uzmanību šīm reklāmām, kompānija Google nekavējoties tās izņēma no tīmekļa. Savukārt nelegālo biļešu pārdevēju reklāmas tika izņemtas no Google meklētāja policijas aizrādījuma dēļ – biļešu pārdošana bez Olimpisko spēļu atbildīgo amatpersonu atļaujas Lielbritānijā ir likumpārkāpums.

Sistēma, kas nosaka, kā reklāmas parādās Google meklētājā, ir daļēji automatizēta. «Mums ir noteikumi, kuras reklāmas Google netiek parādītas. Šo vadlīniju ievērošanai daļēji seko mūsu darbinieki, bet daļa darba tiek paveikta automātiski,» teikts Google paziņojumā. «Gadījumā, kad esam informēti par tādām reklāmām, kas neatbilst mūsu noteikumiem, mēs tās izpētam un vajadzības gadījumā izņemam no tīmekļa,» skaidro Google.

Cilvēks vienā dienā patērē tiešsaistes saturu aptuveni 90 metru garumā, saskaroties ar dažādām reklāmām. Tāpat reklāmas redzam arī TV, radio un drukātajos medijos. Tā kā reklāmas veido sabiedrības uzskatus un attieksmi, tās ir iespējams izmantot kā platformu ne vien produktu un pakalpojumu prezentēšanai, bet arī svarīgu vēstījumu izplatīšanai, kas var palīdzēt lauzt stereotipus.

Lai gan pēdējā desmitgadē uzņēmumi ir panākuši ievērojamu progresu reklāmas jomā, šajā ziņā vēl ir, kur aug. Arī “Mars” kā globāls uzņēmums un viens no lielākajiem reklāmdevējiem laika gaitā ir guvis dažādas atziņas.

Jau vairākus gadus uzņēmumiem un reklāmas industrijai sagādā grūtības reklāmās proporcionāli un reālistiski attēlot kā sievietes, tā vīriešus. Mēs joprojām redzam, ka sievietes un vīrieši reklāmās tiek attēloti vecmodīgos un pat nepieņemamos veidos, nemaz nerunājot par grūtībām atspoguļot etnisko daudzveidību, LGBTQIA+ kopienu un vēl daudzus citus dažādības aspektus.

Manuprāt, tā ir uzņēmumu atbildība nodrošināt, ka reklāmai ir pozitīva, nevis negatīva ietekme, tā pārstāvētu un veicinātu vienlīdzību un normalizētu dažādību sabiedrībā. Reklāmām var būt ļoti spēcīga ietekme, ne vien radot negatīvu ietekmi uz sabiedrību, tās empātiju un iekļaujošu vidi, bet arī radot negatīvu ietekmi uz zīmola reputāciju.

Kompānija Interneto partneris, kurai Latvijā pieder avioreisu biļešu tirdzniecības vietne Flysiesta.lv, uz laiku pārtraukusi Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biļešu tirdzniecību visās 12 valstīs, kurās kompānijai ir savas aviobiļešu tirdzniecības vietnes internetā. airBaltic to noliedz, sakot, ka aizliegumu piemērojusi pati.

Interneto partneris paziņoja, ka tāds lēmums pieņemts, ņemot vērā masu medijos parādījušos informāciju par iespējamo airBaltic maksātnespēju. Kompānija informē, ka Latvijas lidsabiedrības biļešu tirdzniecība pārtraukta Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un pārējās deviņās valstīs, kurās strādā Interneto partneris.

«Saistībā ar medijos izplatītajām baumām par iespējamo airBaltic maksātnespēju mēs nolēmām uz laiku pārtraukt biļešu tirdzniecību uz šis kompānijas reisiem. Tā mēs vēlamies pasargāt savus klientus no iespējamajiem zaudējumiem. Tādēļ mēs iesakām priekšroku dot citu aviokompāniju piedāvājumiem. Mēs aktīvi sekosim līdzi informācijai medijos un citos kanālos un pieņemsim turpmākus lēmumus atkarībā no notikumu attīstības gaitas,» kompānijas paziņojumā presei citēts Interneto partneris direktors Andris Ramanausks.

Amerikāņu kompānija Coca Cola, cīnoties pret Pepsi dominanci Pakistānas tirgū, izveidojusi «Coke Studio», kas ir kļuvusi par vienu no veiksmīgākajām reklāmas kampaņām Pakistānā, vēsta Wall Street Journal.

2010. gada sākumā Coca Cola paziņoja par 300 miljonu ASV dolāru investēšanu dažādos darījumos, t.sk., fabrikas modernizācijā Lahorā. Investīciju stratēģijā ietilpst arī «Coke Studio» izveide, kas ir mūzikas raidījuma «MTV Unplugged» lokālā versija.

Vairāk nekā puse Pakistānas iedzīvotāju ir mazāk nekā 19 gadus veci, tādēļ kompānijai ir svarīgi pievērsties tieši jauniem cilvēkiem. Saskaņā ar Coca Cola sniegto informāciju, Pakistāna ir viens no 15 visstraujāk augošajiem pasaules tirgiem.

Pēdējā desmitgadē Coca Colas produktu patēriņš Pakistānā ir trīskāršojies un šobrīd kompānija paziņojusi par plāniem tuvākajā nākotnē kļūt par tirgus līderi.

Kompānija Coca-Cola Co. paziņojusi par 10% peļņas samazinājumu šā gada pirmajā ceturksnī, ziņo MarketWatch.

Peļņas kritumu kompānija pamato ar pārstrukturēšanās izmaksām un mazākiem pārdošanas apjomiem.

Saskaņā ar kompānijas izplatīto informāciju tās peļņa samazinājās līdz 1.35 miljardiem ASV dolāru jeb 58 centiem uz akciju no 1.5 miljardiem ASV dolāru jeb 64 centiem uz akciju pagājušā gada pirmajā ceturksnī. Kompānijas ieņēmumi samazinājās par 3% līdz 7.17 miljardiem ASV dolāru.

Jāatzīmē, ka Coca-Cola Co. konkurents PepsiCo nesen paziņoja par lielāku peļņu nekā cerēts, turklāt gatavs tērēt 6 miljardus ASV dolāru, lai iegūtu kontroli kompānijās Pepsi Bottling Group un Pepsi Americas.

Dzērienu ražotājs Latvijā “Cido Grupa” izziņojusi ilgstpējības stratēģiju ar ambicioziem mērķiem, un turpmākajos trīs gados plāno investēt vairāk nekā 6 miljonus eiro to realizēšanā un attīstībā.

Investīcijas tiks virzītas dabai draudzīgāku iepakojumu ieviešanā, atjaunīgās enerģijas ieguvē un izmantošanā, ūdens patēriņa samazināšanā ražošanas procesā, veselīgāku produktu izveidē, kā arī tiks atbalstītas sabiedrībai nozīmīgas iniciatīvas.

“Mums ir būtiski ne tikai ieņemt tirgus līderpozīciju savā nozarē, bet arī uzņemties vadību ilgtspējīgu risinājumu ieviešanā. Uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijā esam izvirzījuši patiesi ambiciozus ilgtspējas mērķus – ievērojami samazinot ietekmi uz vidi un veicinot iedzīvotāju labbūtību jau nākamo trīs gadu laikā. Tam paredzētas apjomīgas investīcijas gan ražošanas procesu pilnveidošanā un resursu pārorientēšanā, gan ilgtspējīgu produktu izstrādāšanā, paplašinot veselīgāku alternatīvu produktu un ilgtspējīgāku iepakojumu klāstu, kā arī turpinot aktīvi darboties, lai veicinātu patērētājus dzīvot aktīvāku un ilgtspējīgāku dzīvesveidu,” uzsver “Cido Grupa” valdes loceklis Marijus Valdas Kirstukas.

Apple līdzdibinātājs Stīvs Džobss jau 1984. gadā, kad Apple nāca klajā ar Macintosh personālo datoru, apsvēris mobilā tālruņa izgatavošanu ar kompānijas zīmolu, atklājis bijušais tehnoloģiju giganta izpilddirektors Džons Skullejs (John Sculley).

«Es atceros, ka mēs pie Mac tālruņiem strādājām 1984. gada nogalē. Stīvs jau tobrīd domāja par šādiem produktiem,» sarunā ar CNBC sacīja Dž. Skullejs. «Viņš mēdza sacīt, ka svarīgākās lietas nav tās, kuras tiek ražotas, bet gan tādas, kuras netiek. Viņš stingri iestājās par [tehnoloģiju] vienkāršošanu,» atzina bijušais Apple izpilddirektors.

Viņš arī norādīja, ka lētāku produktu izstrāde nav uzskatāma par atteikšanos no S. Džobsa vīzijas. «Es neuzskatu, ka nākšana klajā ar plašāku produktu klāstu ir kompromisa meklēšana. Es nedomāju, ka viņi ķersies pie simts dolārus vērtiem viedtālruņiem. Esmu pārliecināts, un to arī apstiprina mani avoti, ka viņi uzlabos savus galvenos produktus,» sacīja Dž. Skullejs.

Londonas Olimpisko spēļu organizatori brīdinājuši sportistus par austiņu lietošanu, kuras ražojis uzņēmums, kas nav oficiāls Olimpiādes sponsors. Pirms sacensībām sportisti nereti klausās mūziku un atsevišķi no tiem pamanīti izmantojam kompānijas Dr. Dre ražotas austiņas, vēsta AP.

Olimpiādes organizatori norāda, ka austiņas tiekot pārdotas ārpus viesnīcām, kurās uzturas Lielbritānijas sportisti. Britu Olimpiskās asociācijas pārstāvis Derijs Seibels paskaidroja, ka organizācija «atgādinājusi sportistiem par korporatīvo partneru aizsargāšanas svarīgumu». Vasaras Olimpiskās spēles Londonā sponsorē tādi milži kā McDonald’s, Coca-Cola un Samsung.

Londonas Olimpisko spēļu organizatoru pārmērīgi nopietnā Olimpiādes sponsoru tiesību aizsardzība izraisījusi gan sportistu, skatītāju, gan arī uzņēmēju neapmierinātību. Vairāki desmiti olimpiešu mikroblogošanas vietnē Twitter uzsākuši kampaņu pret organizatoru noteikumiem, saskaņā ar kuriem sportisti, kas reklamē savus sponsorus, var tikt diskvalificēti.

Otrais lielākais bezalkoholisko dzērienu ražotājs pasaulē PepsiCo ir parakstījuši vienošanos par Pepsi Bottling Group (PBG) un Pepsi Americas (PAS) iegādi, raksta slon.ru.

PepsiCo maksās 36.5 dolārus par katru PBG akciju un 28.5 dolārus par katru PAS akciju. Tādējādi abu uzņēmumu iegādi PepsiCo izmaksās 7.8 miljardus dolāru. Iepriekš kompānija bija piedāvājusi 6 miljardus dolāru par abiem uzņēmumiem, taču par šādu cenu vienoties neizdevās.

Abu uzņēmumu iegāde ļaus kompānijai gadā ietaupīt apmēram 300 miljonus dolāru, kā arī paātrinās dažādu lēmumu pieņemšanu.

Pēc paziņojuma par panākto vienošanos, PepsiCo akciju cena biržā pieauga par 5.3 % un sasniedza 59.2 dolārus par akciju.

Latvijā vadošais dzērienu ražotājs "Cido Grupa" ir pārtraucis produkcijas eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju. Uzņēmuma ikgadējais eksporta apjoms uz šīm valstīm sasniedz vairāk nekā 1 miljonu eiro jeb desmito daļu no kopējā eksporta apjoma, informē uzņēmums.

"Latvijas uzņēmumi, kas atbalsta demokrātiskas pamatvērtības un biznesa principus, patlaban sniedz ieguldījumu Ukrainas atbalstam un piemēro sankcijas Krievijai un Baltkrievijai. Nozīmīgs ir ne tikai finansiāls atbalsts Ukrainai, bet arī atteikšanās darboties Krievijas tirgū, pārtraucot eksportu un produktu ražošanu šajā tirgū," norāda "Cido Grupa" valdes loceklis Marijus Valdas Kirstukas.

M.V.Kirstukas uzsver, ka šajā situācijā ir ļoti būtiski, ka uzņēmumi rīkojas vienoti un ar savām darbībām pierāda, ka biznesa ētika un sociālā atbildība nav tikai skaļi saukļi, bet reāla rīcība.

Šajā situācijā, kad Ukrainā notiek aktīva karadarbība, "Cido Grupa" prioritāte ir palīdzēt Latvijas organizācijām, kas atbalsta bēgļu uzņemšanu, izmitināšanu un nodarbināšanu, kā arī palīdzēt iedzīvotājiem, kas palikuši Ukrainā, norāda uzņēmums.

Pasaules otrais lielākais bezalkoholisko dzērienu ražotājs PepsiCo Inc. kopā ar Pepsi Bottling Group Inc. plāno investēt vienu miljardu dolāru Krievijā, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu valstī, raksta Bloomberg.

PepsiCo un Pepsi Bottling šonedēļ plāno atklāt jaunu dzērienu pildīšanas ražotni ārpus Maskavas. PepsiCo šogad arī plāno atvērt jaunu uzkodu ražotni Azovā. Pēc šīm investīcijām, abu kompāniju kopējie ieguldījumi Krievijā sasniegs vairāk nekā 4 miljardus dolāru.

Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka PepsiCo pašlaik ir optimistiski par Krievijas nākotni un meklē iespējas attīstīt biznesu Krievijā.

Carlsberg Zviedrijā bijis spiests atsaukt tūkstošiem bundžu ar Pepsi Max, jo atklājies, ka populārā bezalkoholiskā dzēriena vietā tajās iepildīts alkoholisks dzēriens, vēsta thelocal.se.

1872 bundžas bija nosūtītas tirdzniecības ķēdei Lidl Zviedrijas dienvidos. Tās bija pildītas ar Xide Citrus Fizz, gatavu alkoholisko kokteili, kurā alkohola saturs ir 4,5%.

«Mēs atvainojamies par to, kas noticis un par diskomfortu, ko tas radījis. Mēs uztveram to ļoti nopietni un esam uzsākuši iekšējo izmeklēšanu,» sacījis Carlsberg pārstāvis.

Carlsberg gan uzskata, ka patērētājam būtu pagrūti dzērienu Pepsi sajaukt ar alkoholisko kokteili, turklāt tam esot arī cita krāsa.