Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas un muitas iestāžu ierēdņiem turpmāk būs jānēsā formastērpi, kas izmaksās vairāk kā 74 tūkstošus latu.

Līdz šim formas tērpu lietošana tika noteikta tikai muitas iestāžu ierēdņiem. Tā kā Finanšu policija ir VID struktūrvienība, kura realizē tiesību aizsardzības iestādes funkcijas, veic operatīvo darbību VID kompetencē esošajos jautājumos, kā arī veic noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, nepieciešamas noteikt atšķirības ne tikai žetona veidā, bet, tāpat kā muitas iestādēm, ieviest formas tērpus un dienesta pakāpēm atbilstošas atšķirības zīmes, lai finanšu policiju varētu identificēt kā tiesību aizsardzības iestāžu funkciju veicēju.

Pašlaik formas tērpus un dienesta pakāpēm atbilstošas atšķirības zīmes lieto 1218 VID muitas iestāžu ierēdņi - 1071 ierēdnis VID Muitas pārvadē un 147 ierēdņi VID Muitas kriminālpārvaldē. Savukārt VID Finanšu policijas ierēdņi formas tērpus nenēsā, tie lieto atšķirības zīmi žetona veidā – kopskaitā tie ir 1387 VID muitas iestāžu un VID finanšu policijas ierēdņi.

Ja gribas rīkot raganu medības, tad jāsāk ar galvenajiem lēmuma pieņēmējiem, nevis ar izpildītājiem

Latvijas premjere Laimdota Straujuma ir kļuvusi barga pret ierēdņiem. Viņa paudusi, ka ir ļoti nikna par absolūto bezatbildību Latvijas ierēdniecībā. Viņasprāt, ierēdņi neciena darba kultūru, jo kā varot būt, ka 20 cilvēki ar savu parakstu apliecina, ka ar valsts virzītu projektu viss ir kārtībā, ja beigās izrādās, ka galīgi nav kārtībā? Runa šoreiz ir par Izglītības un zinātnes ministrijas kūrēto interaktīvo vietni skolniekiem, skolotājiem un vecākiem Skolas.lv. «Sakūrēts» viss izrādās tik pamatīgi, ka arī trīs miljoni no ES struktūrfondu līdzekļiem, šķiet, ir pazaudēti. Un ja vēl šis būtu vienīgais šāds gadījums, kad prasmīgi «apgūtie» miljoni aizplūduši gluži kā pa notekcaurules reni. Nesen mums te atklājās skandāls ar Latvijas dalību Milānas Expo, uz izgāšanās sliekšņa ir pēdējo gadu vērienīgākais Veselības ministrijas projekts e-veselība, par visādiem jaunceļamiem slimnīcu korpusiem pat nerunājot.

Kam ir jānotiek, lai Latvijas ierēdņi sāktu kustēties un nodrošinātu tās naudas paņemšanu, ko ES mums ir gatava uzdāvināt?

Šādu retorisku jautājumu gribas uzdot pēc kārtējām diskusijām Saeimā, kur tirzāts ES fondu apguves jautājums 2014.–2020. gada periodā. Situācija šajā sakarā ir vairāk nekā bēdīga, jo, lai arī šis ES naudas apguves periods ir iesācies jau kopš diviem gadiem, joprojām no ministriju puses nav izdarītas būtiskas lietas, lai šo naudu vispār varētu izmantot. Pat par nākamo – 2016. gadu – jau izskan bažīgas prognozes, ka vismaz 1/3 no paredzētās naudas jeb aptuveni 159 miljonus eiro apgūt, visticamāk, neizdosies. Tad sanāk tā, ka 159 miljonus eiro dāvātas naudas bagātā Latvija ir gatava uzdāvināt Eiropas Savienībai atpakaļ muļķības vai iekšējas diversijas dēļ.

Krievijas ierēdņi nav kāri uz nekustamā īpašuma iegādāšanos Latvijā – mūsu valstī nekustamais īpašums pieder diviem kaimiņvalsts parlamenta (Valsts domes) deputātiem, kā arī Augstākās Arbitrāžas tiesas priekšsēdētājam, liecina liecina izdevuma Vedomosti apkopotie dati. Latvijas vietā kaimiņvalsts klerki dod priekšroku Bulgārijai un saulainajai Itālijai.

Šā gada rudenī Krievijas Valsts dome izskatīs jaunus likuma grozījumus, saskaņā ar kuriem kaimiņvalsts ierēdņiem, deputātiem, senatoriem un militārpersonām ārvalstīs nedrīkstēs piederēt īpašumi ārvalstīs. Tos, kuri likumu neievēros, gaida bargs sods. Tomēr Krievijas ierēdņus šādas perspektīvas īpaši nebaida.

Vedomosti izpētījis vairākus tūkstošus Krievijas amatpersonu deklarāciju par aizvadīto gadu. Lielākā daļa Krievijas ierēdņu nekustamo īpašumu iegādājas Bulgārijā. Šajā valstī nekustamo īpašumu iegādājušies 44 kaimiņvalsts ierēdņi, tostarp, Sanktpēterburgas vicegubernators, valsts kompāniju vadītāji, kā arī vairāki ministrijās, Valsts domē un pašvaldībās strādājošie.

Fakts, ka teju pēc diviem gadiem ES fondu finansējums daudzās programmās joprojām nav pieejams, ir valsts nolaidības rezultāts

Saeimas Eiropas lietu un Ilgtspējīgas attīstības komisijas paudušas satraukumu par iespējamu ES fondu pārrāvumu starp 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada plānošanas periodiem. Deputāti norādīja, ka viņiem neesot saprotama šāda kavēšanās. Uzņēmēji gan DB pauda savas bažas par šādu situācijas scenāriju jau 2014. gada vasarā, bet atbildīgie ierēdņi tolaik jebkādu kavēšanos vai pārrāvumu, kas būtu saistīts ar birokrātijas procedūrām, cītīgi noliedza. Divu ES fondu uzraugu vietā mums tagad ir četri – LIAA, Ekonomikas ministrija, Centrālā finanšu līgumu aģentūra un Finanšu ministrija, tomēr rezultāts ir visai neiepriecinošs.

Situācijā, kad tik daudz tiek runāts par Covid-19 pandēmijas izraisītajām problēmām ekonomikā un to, cik ievērojamas naudas summas tiek paredzētas šīs krīzes seku mazināšanai, informācija par studiju kreditēšanas sistēmas apturēšanu šķiet nesaprotama un neloģiska.

Ceru, ka gan ierēdņi, gan dažādu partiju politiķi spēs pārkāpt pāri savstarpējo attiecību problēmām, domāt valstiski un atrisināt šo uzdevumu atrisināt!

Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem, pirms Covid-19 pandēmijas veidotajā plānā bija paredzēts studiju kredītu fonds 13 miljonu eiro apmērā, bet uz šo brīdi noslēgto studiju un studējošo līgumu summa veido 15,8 miljonus eiro.

Studiju un studējošo kreditēšanas sistēma, kas tika iedarbināta pirms pāris mēnešiem, patiesībā, diemžēl, ir viens no retajiem Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Finanšu ministrijas (FM) ierēdņu "sadarbības" veiksmes stāstiem. Turklāt, cik zināms, esošā IZM izstrādātā finansēšanas kārtība ir tapusi ciešā sadarbībā ar nozari, būtiski atvieglojot un modernizējot nosacījumus studējošajam. Tika atcelta prasība par otro galvotāju, kas daudziem studējošiem bija šķērslis, kā arī atcelti novecojušie studiju kredīta summas ierobežojumi un ieviesta elektroniska datu apmaiņa starp augstskolām un kredītiestādi, attālinātā pieteikšanās un līguma parakstīšana. Tādēļ nav saprotams, kāpēc FM neatbalsta IZM piedāvājumu par 560 000 eiro pārdali, ko ministrija radusi savos resursos, studiju kreditēšanai, lai kompensētu iztrūkumu, kas radies lielā pieprasījuma dēļ.

«Mēs burta kalpību joprojām esam pacēluši uz pjedestāla tik lielā mērā, ka birokrātija tiek vērtēta augstāk par veselo saprātu. Nebūtiska kļūda dokumentā var būt par iemeslu tam, ka ierēdņi uzņēmumu grib slēgt,» intervijā laikrakstam Diena sacījis loģistikas eksperts, Stena Line reģionālais direktors Aivars Tauriņš.

«Eiropas Savienības regulu un direktīvu prasības mēs arī cenšamies ievērot daudz fanātiskāk nekā Centrāleiropas valstīs. Latvijā mēs pat nevis dažreiz, bet vienmēr birokrātiju paceļam pāri tam, kas izdevīgs uzņēmējdarbības izaugsmei. Ja kādam uzņēmējam iestādes grib radīt problēmas, tad tās arī rada - formāli, nevis pēc būtības, jo pēc būtības kaut ko aizrādīt visbiežāk nav iemesla. Bet tas ir pilnīgi aplams ceļš!» skaidrojis A. Tauriņš.

«Tā kā esmu iepazinis darba vidi Vācijā, varu teikt, nav tur cilvēki ne īpaši gudrāki, ne enerģiskāki par Latvijas iedzīvotājiem, bet Vācijā daudziem uzņēmumiem veicas labāk, jo visa valsts sistēma vērsta uz attīstību. Piemēram, Vācijā par formālu kļūdu muitas dokumentos, ja vien nav bijusi ļaunprātība, nevienam ierēdnim pat neienāk prātā uzņēmēju sodīt. Ierēdnis pasaka: «Izlabosim, un viss.» Jo tur ierēdņi atzīst, ka kļūdās ne tikai uzņēmēji, bet arī viņi paši, ierēdņi, un kļūdas jānovērš, nevis par tām jāsoda.

Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi neizpildāmas prasības, lai iedzīvotāji saņemtu valsts atbalstu granulu katlu un citu atjaunojamo energoresursu iekārtu iegādei mājsaimniecībās, 10.aprīlī vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Ikviens privātmājas īpašnieks no valsts var saņemt līdz 3400 eiro granulu katla iegādei, ja atslēgsies no gāzes. Tomēr ierēdņi noteikuši tik augstas prasības, ka naudu neviens nevarot saņemt, jo katlam jāatbilst A+++ efektivitātes klasei.

Raidījums aptaujājis vairākus granulu apkures katlu tirgotājus un ražotāju pārstāvjus, kas atzinuši, ka tādu katlu, par kuru uzstādīšanu varētu saņemt valsts atbalstu, Latvijā iegādāties nevar.

SIA "SB" apkures nodaļas vadītājs Jānis Grašs norādīja, ka pat ļoti labi, "premium" klases katli atbilst A++ efektivitātei, un viņam nav zināmi tādi, kas būtu novērtēti ar A+++ jeb trīs plusiem.

"Nekā personīgi" norāda, ka, jo efektivitātes klase ir augstāka, jo katls ir dārgāks. Labu A+ līmeņa granulu katlu var nopirkt, sākot no 3500 eiro, bet nākamais līmenis jeb A++ jau maksā pat divas un trīs reizes dārgāk. Nav zināms, cik varētu maksāt A+++ efektivitātes katls, jo neviens tādu nav redzējis ne Latvijā, ne ārzemēs.

Tā kā kapitālsabiedrībās nevar saskatīt saistību starp samaksas lielumu un atbildību par paveikto, iespējams, algu maksā par kaut ko citu

Lai cik tūkstošus pelnītu valsts pārstāvji, ar valsts kapitālsabiedrību uzraudzīšanu tiem īsti neveicas, taču parasti atbildību par sliktu pieskatīšanu no viņiem neprasa. Pēdējais uzskatāmais piemērs ir VAS Latvijas pasts valdes «atkāpšanās» no amata. Trešās Valda Dombrovska (Vienotība) valdības un bezpartejiskā satiksmes ministra Aivja Roņa laikā valdē un pēc tam satiksmes ministra Anrija Matīsa (Vienotība) laikā valsts kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja amatā nokļuvušais Arnis Salnājs pēkšņi izrādījies pagalam nepiemērots pasta kompānijas vadīšanai. Kamēr satiksmes nozari kūrēja Vienotība, tikmēr jurists Salnājs bija gana labs. Viņš saglabāja savu krēslu, kaut arī pats parūpējās par skandāliem, tostarp priekšvēlēšanu laikā pārcentīgi sargājot Solvitas Āboltiņas labo slavu, proti, apturot viņai netīkamas informācijas izplatīšanu.

Uzņēmēji gatavi izkliegt uzņēmējdarbības vides problēmas kameru priekšā, bet valsts aparāta skrūvītēm arvien tīk būt labi ieeļļotām

Kamēr valsts vadītāji velta enerģiju dažādiem augstiem jautājumiem, piemēram, plaši diskutējot par sejas aizsegu aizliegšanu, tiek kārtējo reizi aizmirsts par tādām piezemētām lietām kā politiskā higiēna un elementāri kārtības noteikumi pašā valsts aparātā. Tā problēmas izgaismojusi Rīgā un Tallinā darbojošos sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu saimniece Linda Liepiņa. Uzņēmējas izteiktās frāzes Latvijas Televīzijā ir kā virpuļviesulis, kas uzsūcis daudzu uzņēmēju varbūt skaļi nepateikto. Uzņēmēja vispirms asi pātago nodokļu administrācijas darba stilu un ar tādu pašu jaudu triec smagu un labi nogatavojušos tomātu ierēdniecības vaibstos. Pēc Liepiņas domām, Latvijā ierēdņi un iestādes nevis veicina ekonomisko attīstību, bet biznesu ar savu darbu kavē. Atbildīgie par to gan nesēž šauros ierēdņu kabinetos, bet pa vītņu kāpnēm uzkāpj līdz augstākajām politiskajām virsotnēm. Nieks, ka valdības mainās, nieks, ka Saeimai jauns sasaukums. Būsim godīgi, varas kliķes zupa parasti ir tā pati vecā, jaunas garšvielas tajā ir retums, kas ātri vien izšķīst kopējā buķetē, kur sāji jūtams vien kādu noteiktu interešu salkanums. Visi tie daudzie valsts mašinērijas darbinieki, kas nav pelnījuši nevienu no šiem vārdiem, nereti dzīvo mokās, aiziet no valsts pārvaldes vai arī pārvēršas radījumos, kas nevis domā, bet ar klapēm uz acīm dara pakaļ normatīvajiem aktiem, sliktiem priekšniekiem, korumpētiem ielikteņiem, no zemes atrāvušamies politiķiem.

Doma iekarot daļu no globālā medicīnas tirgus ir apsveicama, galvenais to nepazaudēt birokrātu dzirnavās

Tas, ka Jūrmalā vairs nebūs Jaunais vilnis un citi Krievijas televīzijas rīkoti konkursi, kādam cilvēcīgi var patikt vai nepatikt, tomēr, ja vien nav vēlme vēl vairāk audzēt valstī bezdarbu un emigrāciju, ir skaidrs, ka robs, ko radīs samazinājušos tūristu skaits, ar kaut ko ir jāaizpilda. Vēlams, protams, lai tas būtu kaut kas ilgtspējīgs un labumu nesošs pēc iespējas daudziem. Kā liecina DB 24.02.2015. publikācija – šāda ideja ir. Latvijas kūrortpilsēta Jūrmala, atjaunojot daudzu desmitu gadu senas tradīcijas, būtu jāveido par speciālo ekonomisko zonu, lai sniegtu kurortoloģijas, ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumus ārzemniekiem. Doma lieliska, jo ir skaidrs, ka Latvijas «skype» jeb lielā iespēja ir jāmeklē tajā potenciālā, kas mums ir pieejams, un tā ir šejienes tīrā daba, pietiekami spēcīga veselības kopšanas nozare un pagaidām vēl arī infrastruktūra, kas nepieciešama šāda plāna attīstībai. Pie viena tā ir arī iespēja nodrošināt labu atalgojumu vietējiem iedzīvotājiem, ne tikai apturot viņu aizbraukšanu no valsts, bet pat, iespējams, ļaujot vairākiem aizbraucējiem atgriezties. Kur vēl izcilāks reemigrācijas plāns!

Lietuvas tiesībsargāšanas iestādes vairāk nekā gadu ilgā izmeklēšanā atklājušas korupcijas shēmu valsts institūcijās, kas atbildīgas par teritoriju plānošanu un būvuzraudzību, ceturtdien paziņojuši Īpašās izmeklēšanas dienesta (STT) un Viļņas apgabala prokuratūras pārstāvji.

Izmeklēšanas gaitā konstatēts, ka valsts ierēdņi, izmantojot starpniekus, iespējams, ņēmuši kukuļus dažādās teritoriju plānošanas dokumentu izstrādes stadijās, preses konferencē pastāstījis STT Centrālās izmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Darjus Balčūns.

Pirmstiesas izmeklēšanā šonedēļ vien veiktas vairāk nekā 170 kratīšanas, kurās atrasti pāri par 300 000 eiro skaidrā naudā. Operācijā piedalījušies pāri par simtu STT darbinieku no visas Lietuvas. Intensīvas operatīvās darbības veiktas Viļņas pilsētas pašvaldībā, Valsts teritoriju plānošanas inspekcijā, Darba inspekcijā, Nacionālajā zemes dienestā, Nacionālajā sabiedrības veselības centrā un asociācijā, kas rūpējas par vides pielāgošanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Izsniegto kredītu apjoms gan mājokļu iegādei, gan uzņēmumiem pēdējo 12 gadu laikā Latvijā piedzīvojis lejupslīdi, kamēr dienvidu un ziemeļu kaimiņvalstīs tieši pretēji – pieaudzis.

Baltijas salīdzinošās izmaiņas kredītu apjomos norāda nevis uz banku vai uzņēmēju kūtrumu, bet uz kādu kopējo spēles noteikumu aplamību, kas lēni un nepārvarami noved pie iepriekš prognozējama rezultāta.

Šādu ainu var novērot, ielūkojoties Eiropas Centrālās bankas datos. Nenoliedzami jautājums ir, kas notiek kreditēšanas segmentā un – vēl jo vairāk – kāpēc, laikam ritot, plaisa starp Baltijas valstīm tikai pieaug, nevis samazinās. Latvija, tāpat kā Igaunija un Lietuva, ir eirozonas valsts, bet, raugoties uz dažādiem parametriem, šķiet, ka tās nebūt nav viena reģiona valstis, kur būtībā ir ļoti daudz līdzīgā un salīdzinoši maz atšķirīgā.

Skaitļi rāda acīmredzamo, bet neticamo

50 000 eiro Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā iemaksājušajiem trešo valstu uzņēmējiem netiek izsniegtas vai pat tiek anulētas termiņuzturēšanās atļaujas; šo kompāniju Latvijas līdzīpašnieki neizpratnē par šādiem lēmumiem, piektdien, 6.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tā ir paradoksāla situācija, kad turīgiem trešo valstu uzņēmējiem, kuri jau ir ieguldījuši 50 000 eiro Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā un samaksājuši vēl 10 000 eiro valsts budžetā par termiņuzturēšanās atļauju (TUA), pēc gada atņem šo atļauju,» par biznesa partneru lokā pieredzēto situāciju stāsta uzņēmējs Viesturs Koziols. Viņš norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 2018.gada aprīlī un maijā atteikusi un arī anulējusi TUA vairākiem Pakistānas un Irānas uzņēmējiem, jo viņu vietā naudas pārskaitījumu uz pilnvarojuma pamata veikusi kāda cita ar investoru saistīta persona.

«Dīvaini un pārsteidzoši, ka pērn 50 000 eiro ieguldījums plus 10 000 eiro iemaksa valsts budžetā par TUA bija pamats atļaujas izsniegšanai, neatkarīgi no tā, kas ir bijis reālais maksātājs, bet šogad tiek prasīts, lai maksātājs būtu pats investors,» tā V. Koziols. Viņu pārsteidzis fakts, ka šajā laikā nav mainījušās normatīvo aktu prasības trešo valstu investoriem, kuri līdz ar ieguldījumu vēlas iegūt TUA. «Tas nozīmē, ka vienas iestādes — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes - darbinieki Imigrācijas likuma un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu normas interpretē citādi, nekā iepriekš,» radušās situācijas iemelsu pieļauj V. Koziols. Viņš uzsver, ka par šādu paradoksālu situāciju ir informēts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

FIDIC (Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils) ir panākusi svarīgu vienošanos ar Pasaules Banku, kas nākamos piecus gadus savā darbā izmantos sešas FIDIC līgumu formas. Tas ir nozīmīgs pavērsiens FIDIC organizācijas attīstībā un atpazīstamībā, jo Pasaules Banka piekritusi pieņemt 2017. gada FIDIC Rainbow līgumu komplektu un izmantot tos kā galveno daļu savos standarta iepirkumos.

Tas radīs lielāku noteiktību būvniecības tirgū, jo tādā veidā Pasaules Banka atbalsta godīgu un līdzsvarotu pieeju būvniecības līgumos. Savukārt mūsu Ekonomikas ministrija (EM) uzskata, ka pēc FIDIC parauga būtu jāveido tipveida līgumi, pat neņemot vērā to, ka Finanšu ministrija (FM) to jau ir izdarījusi. Acīmredzami EM ir pieņemami tērēt laiku un nodokļu maksātāju naudu, darot to, kas jau ir izdarīts.

FIDIC organizācijas globālā pieredze liecina, ka, jo vairāk klientu un finansētāju pieņem vienotu pieeju līgumu un finanšu nodrošinājuma jomā, jo efektīvāki ir realizēto projektu rezultāti.

FM darba grupa, kurā piedalījās arī Centrālās finanšu līgumu aģentūras, Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB), Valsts nekustamo īpašumu, AS Augstsprieguma tīkls un arī Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas (LIKA) pārstāvji, šī gada sākumā pabeidza darbu pie divām FIDIC standarta būvniecības līgumu veidnēm (Sarkanās un Dzeltenās grāmatas). To galvenais uzdevums – standartizēt un vienkāršot iepirkumu sistēmu. Darba grupas paveiktais bija par pamatu IUB viedoklim, ka «abas būvniecības līgumu veidnes kā paraugu varētu izmantot jebkurš pasūtītājs». Svarīgi, ka šo darbu paveica ne tikai FM ierēdņi, bet kopā ar iepirkumu sistēmu un Latvijas attīstībai nozīmīgu ES fondu un citu finanšu instrumentu projektu īstenošanas uzraudzības iestāžu pārstāvju dalību darba grupā. Tas apliecina, ka pārstāvēts tika dažāds viedoklis un dažādas pieejas.

Augstākās izglītības padomei un Latvijas Studentu apvienībai ir pretenzijas pret Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri, pamatojoties uz jau veikto studiju programmu kvantitatīvo vērtējumu, piedāvāt savu studiju programmu sadalījumu pa kvalitātes grupām un priekšlikumus par turpmāko valsts budžeta finansējuma piešķiršanu studiju programmām.

Savas pretenzijas Augstākās izglītības padomes vadītājs Jānis Vētra un Latvijas Studentu apvienības vadītājs Edvards Ratnieks izklāstīja valdības sēdē, kur tiek skatīts informatīvais ziņojums par augstākās izglītības programmu izvērtēšanas norisi un pirmajiem rezultātiem.

J. Vētra, argumentēja, ka, ņemot vērā, ka programmu izvērtēšana ir veikta par Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem, ja ministrijas ierēdņi atkārtoti vērtēs sākotnējās izvērtēšanas rezultātus, pastāvot risks, ka ES līdzekļu izmantošana tiks atzīta par nepamatotu jeb neattiecināmu.

Savukārt E. Ratnieks apgalvoja, ka ministrijas ierēdņu vēlme atkārtoti vērtēt programmas, liecinot, ka ministrijas ierēdņi, kuri ir atkarīgi no izpildvaras, liecina par ekspertu, tostarp ārvalstu ekspertu un darba devēju veiktā izvērtējuma apšaubīšanu.

Nejēdzības ir jānovērš, dzīves apstākļi – jāpilnveido, bet pārmērīgs negatīvisms ir ceļš uz nekurieni

Šā gada 12. jūnija DB numurā bija publicēta intervija ar uzņēmēju Vjačeslavu Kuziščinu. Savulaik strādājis augstā amatā naftas kompānijā Jukos, dzīvojis Maskavā, tagad ar ģimeni pārcēlies uz Latviju un izveidojis šeit diezgan populāru restorānu. Pretēji daļas Latvijas sabiedrības uzskatiem par krieviem, kas atbraukuši uz šejieni, tostarp termiņuzturēšanās atļauju programmas ietvaros, šis investors ar ģimeni iemācījies latviešu valodu un godīgi atzīst, ka nav Vladimira Putina politikas piekritējs un vēlas dzīvot, strādāt un savu dēlu audzināt Latvijā eiropeiskā garā. Neskatoties uz to, ko daudzi šejienieši paši saka par savu valsti – kāda mums te briesmīga korupcija, cik drausmīga birokrātija, ierēdņi, politiķi –, šis cilvēks velta Latvijas biznesa videi vislabākos vārdus. Salīdzinot ar Krieviju un Ukrainu, viņš šeit ar korupciju neesot sastapies. Latvijas ierēdņi saprotot, ka viņi tiek uzturēti par nodokļu maksātāju naudu un tā arī izturoties, savukārt abās minētajās valstīs ierēdņu uzdevums esot maitāt tev dzīvi tiktāl, kamēr tu no viņiem atpērcies. Turklāt jebkuru biznesu tev Krievijā varot vienkārši atņemt, ja tas ir iepaticies kādam citam – varenākam, savukārt Latvijā uzņēmējs jūtoties droši.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pilnībā izprot radušās problēmas kases aparātu reformā un uzdevusi Valsts Ieņēmumu dienestam (VID) rast risinājumu, tostarp, kā sociāli atbildīgiem un godīgiem nodokļu maksātājiem realizēt jauno kases noteikumu prasības, neapturot uzņēmuma darbību un neveicot šobrīd liekus ieguldījumus nepiemērotas tehnikas iegādei, informē Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

Finanšu ministrijā šodien notika darba tikšanās - finanšu ministre un VID ierēdņi tikās ar LTA un Latvijas Degvielas tirgotāju asociāciju (LDTA), kā arī ar Nozīmīgo tirgotāju savienības pārstāvjiem. LTA atzīmē, ka ilgi gaidītā saruna devusi labu rezultātu.

Cita starpā tika spriests arī par to, ka jau iegādātos jaunos 14 000 sertificētos un VID uzskaitē reģistrētos kasu aparātus, par kuru atbilstību noteikumiem VID izteicis šaubas, uzņēmēji tomēr varēs turpināt lietot un tirgotājus nesodīs. Tāpat tikšanās laikā tika panākta vienošanās, ka VID konsultatīvajā padomē izskatīs priekšlikumus par esošās kārtības vienkāršošanu, saglabājot pamatprincipu, ka pirkuma reģistrēšanas fakts kases aparātā nav dzēšams.

AS "Latvenergo" darbojas tirgū un valstij ir jādod iespēja uzņēmumam pelnīt un augt, vienlaikus rekordaugsto peļņu varēja savlaicīgi prognozēt un izmantot sadales tarifa kāpuma mazināšanai, atzina banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka "Latvenergo" nav vienīgais valsts uzņēmums, kas dividendes no peļņas ik gadu iemaksā valsts budžetā. Tā ir Latvijā pieņemta prakse un valsts, kā akcionāra tiesības, lai arī ir bijušas bažas par negatīvo ietekmi uz investīcijām, ko ilgtermiņā var radīt regulāra peļņas izņemšanas no valsts uzņēmumiem. Tāpat "Latvenergo" peļņa ir iepriekš izmantota arī citiem mērķiem, piemēram, obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu samazināšanai.

Tiešā veidā gan samazināt tarifus ir grūti, jo elektroenerģijas cenu nosaka tirgus un "Latvenergo" nav vienīgais tirgotājs Latvijā, norāda Āboliņš. Tāpat "Latvenergo" darbojas ne tikai Latvijā, bet visā Baltijas reģionā un daļa no lielās peļņas veidojas no eksporta.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Šodien notiekošajā iniciatīvas «Ierēdnis ēno uzņēmēju» dienā 35 uzņēmumu ikdienas darbu iepazīst 99 ierēdņi no 30 valsts pārvaldes iestādēm.

Iniciatīva «Ierēdnis ēno uzņēmēju» Latvijā tiek organizēta pirmo reizi. Iniciatīvas mērķis ir tiesību aktu izstrādātājam, kā arī īstenotājam novērtēt sevis / savas iestādes radītā regulējuma darbību tieši pie lietotāja. Iniciatīvas ietvaros ar ierēdni saprotams jebkurš valsts pārvaldes darbinieks (ne tikai amatpersona). Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: «Aktīvi iesaistoties ēnu dienā, darba devēji ir apliecinājuši, ka ir gatavi sadarboties, lai veicinātu vienotu izpratni par uzņēmējdarbības ikdienu. Tas nodrošinātu ne tikai produktīvāku komunikāciju, bet arī veidotu ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību. Novēlam jauniedibināto tradīciju turpināt arī turpmākos gadus.»

Nav tādu indikāciju, ka atbalsta maksājumi varētu strauji samazināties vai izjukt. Tajā pašā laikā šādas domas virmo gaisā

Tā intervijā DB saka Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga. «Ar lepnumu varu teikt, ka lauku fondos nav bijis pārrāvuma. Viss noticis pilnīgi plūstoši, turklāt iepriekšējā perioda naudu esam apguvuši līdz pēdējam eiro,» stāsta A. Vītola-Helviga.

Fragments no intervijas:

Kādi izskatītos Latvijas lauki, ja ES atbalsta nebūtu?

Lauksaimnieciskā darbība nebūtu paplašinājusies, bet paliktu iepriekšējā līmenī vai pat samazinātos. Der atcerēties, ar kādu tehniku lauksaimnieki strādāja ap 2000. gadu, cik daudz spēja apstrādāt viens kombains, un arī to, kāda bija ražība. To var salīdzināt ar šodienu, kad fermās strādā roboti, tiek iegūtas rekordražas. Atbalsts ir veicinājis ne tikai ražošanu, tas ir palīdzējis arī sakārtot lauku vidi un uzlabojis sadzīves apstākļus lauku iedzīvotājiem.

Iesākumam ir ķecerīgs jautājums: «Kādēļ jums, pilsoņi, ir vajadzīga valsts?» Es pateikšu, kādēļ man to vajag. Es gribu, lai policija atrod slepkavas, lai tiesas spriež taisnīgi, lai maniem bērniem ir skolas, lai mazbērniem ir vecmātes un tīras slimnīcas.

To nevar viena ģimene, to var tikai visa tauta. Tā ir mana, un pieņemu, ka daudzu cēlā griba pēc valsts. No savām gribām es izšķiru, ka daļēji valsti gribu, jo ļaudīm ir zemiskas vēlmes, mantkārīgas tieksmes un vispār katrs kaut ko grib sev vairāk nekā citiem, bet visi kopā grib, lai būtu godīgi – katram pēc spējām un nopelniem utt. Lūk, šī cēlā griba veikt godīgu pārdali starp spējīgiem un tizliem, starp talantīgiem un neapdāvinātiem, starp absolūtiem muļķiem un gudriem, pat viediem ļaudīm ir valsts dilemma. Tieksmē pēc sociālā taisnīguma mainās valsts iekārtas, notiek dumpji, ļaudis dara lielākās negantības, lai tikai rīt viņu bērni dzīvotu labāk. Visā šajā jezgā ne reizi vien parādās priekšlikums, ka vajag apņemties par visām nejēdzībām laikus runāt, nākt un stāstīt valsts iestādēs, precīzāk runājot, ziņot. Tas taču ir cēli – ziņot par to, kas traucē dzīvot labāk visiem kopā. Tomēr šī prakse tautai ne visai patīk, jo ar mugurkaula smadzenēm ļaudis jūt, ka kaut kas nav labi. Paši taču bērniem saka: «Nesūdzies par brāli, ka viņš tev iesita, tieciet paši galā! Tā ir nodevība, brāļi viens otru nenodod!»

Vadošie valsts resori savus darbiniekus aizvadītajā gadā komandējumos sūtījuši gan uz Ludzu, gan otru pasaules malu; kopējās izmaksas pārsniedza 8 miljonus eiro, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan visbiežāk apmeklēta Eiropas sirds Brisele, tomēr vairāku iestāžu komandējumu sarakstos eksotisku galamērķu nosaukumu netrūkst. Darba braucienos apgūta arī franču valoda Vidusjūras krastā divu nedēļu garumā, apmeklētas teātra izrādes, tai skaitā «Īsa pamācība mīlēšanā» un iepazītas eksotikas valstis, piemēram, Dienvidamerika, liecina DB apsekotā informācija. 2014. gadā darba ceļojumu apjoms ievērojami audzis, iemesls – ierēdņi komandējumos gatavojās Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. Visi braucieni tikuši skrupulozi izvērtēti, DB uzsvēra vadošie valsts resori – Valsts prezidenta kanceleja, ministrijas, Saeima un Valsts kanceleja.