Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām visvairāk iztērējusi Tautas partija, liecina Db veikta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam partiju iesniegto deklarāciju izpēte.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vēl gaida deklarācijas, kas nosūtītas pa pastu, tādēļ visu partiju tēriņi pagaidām nav zināmi, piemēram, šobrīd nav pieejamas ziņas par partiju LPP/LC. Deklarācijas par priekšvēlēšanu tēriņiem bija jāiesniedz līdz 6. jūlijam, bet tas var būt arī vēstules izsūtīšanas datums, norādīja KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.

Apvienība TB/LNNK priekšvēlēšanu kampaņai izlietojusi 406.7 tūkstošus latu. Par reklāmas kampaņas sagatavošanu un plānošanu apvienība samaksājusi 26.99 tūkstošus latu, bet 346.3 tūkst. Ls izlietoti reklāmas izvietošanai, lielākoties (205.5 tūkst. Ls) komerciālajā TV.

Iedzīvotāju par sapņu dāvanu Ziemassvētkos nosaukuši auto, liecina ELKOR veiktā aptauja. Labprāt aptaujātie saņemtu arī televizoru un klēpjdatoru.

61 % no visiem 1000 respondentiem, kas tika aptaujāti ELKOR tīkla veikalos, atzina, ka Ziemassvētku dāvanu iegādei tērēs līdz 100 latu un vairāk, bet trešdaļa tērēs līdz 50 latiem. Vairāk par 100 latiem plāno tērēt 20 % aptaujāto. Sievietes plāno pirkt ekonomiskākas dāvanas. 23 % vīriešu dāvanām tērēs vairāk nekā 100 Ls, savukārt 33 % sieviešu tērēs līdz 50 latiem.

Dāvanas tiek iegādātas, galvenokārt, pašiem tuvākajiem ģimenes locekļiem – tēvam, mātei, vecvecākiem, kā arī brāļiem un māsām. Visvairāk dāvanas tiek pirktas bērniem vecumā līdz 18 gadiem, savukārt, pilngadīgiem bērniem — turpat par trešdaļu mazāk.

Kopējos Ziemassvētku tēriņus, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 20 % samazināt plāno 40 % no visiem aptaujātajiem, bet apmēram 1/5 daļa respondentu dāvanām tērēs uz pusi mazāk.

Politika, darbs valsts vai pašvaldības iestādē nodrošina iespaidīgāku publicitāti nekā pamatīgi skandāli, tiesu darbi vai pat privātās dzīves publiska izrādīšana, - to rāda jaunais, jau trešais Latvijas 100 miljonāru publicitātes tops: ārpus tā palikuši ļoti daudzi uzņēmēji, kuri ieņem vietas pat Latvijas visbagātāko cilvēku saraksta pirmajos desmitniekos.

Vienlaikus gada laikā ir notikušas pietiekami būtiskas izmaiņas galvenajos miljonāru publicitāti veidojošos faktoros. Pērn no simt miljonāriem, kuriem gada laikā veltīts vislielākais publikāciju skaits Latvijas medijos, tikai nepilnai trešajai daļai galvenais personisko publicitāti veidojošais faktors bija tieši viņu uzņēmējdarbība; nu galvenais vai viens no galvenajiem publicitātes faktoriem uzņēmējdarbība jau ir divām trešdaļām pirmā simtnieka dalībnieku.

Tiesa, lai nokļūtu saraksta augšgalā, svarīgākais joprojām izrādās "administratīvais resurss": sešiem no desmit miljonāriem, kuri pērn visbiežāk pieminēti mediju publikācijās, vienīgais vai viens no galvenajiem publicitāti veidojošajiem faktoriem bijusi tieši darbība politikā, valsts vai pašvaldību amatos. Salīdzinājumam - krimināli notikumi, skandāli vai privātās dzīves peripetijas, kas kopumā publicitāti veidojušas gandrīz ceturtajai daļai saraksta dalībnieku, no pirmā desmitnieka nozīmīgas bijušas tikai diviem miljonāriem.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Sastādot budžeta projektu 2009. gadam, Rīgas dome sola izvērtēt visu struktūrvienību darbu un iespējas samazināt izdevumus par vismaz 5 procentiem.

Rīgas domes darbinieki mazāk zvanīs pa mobilajiem tālruņiem, tērēs mazāk benzīna, nebrauks komandējumos un atteiksies no krāšņu pasākumu rīkošanas, Db žurnālistiem apsolīja pilsētas mērs Jānis Birks.

Grūtā sadarbība

Rīgas pašvaldības un uzņēmēju starpā nepieciešams aktīvāks dialogs, atzina tikšanās dalībnieki. «Domāju, ka tas jūs neizbrīnīs, ka no desmit aktuālākajām uzņēmēju vajadzībām septiņas ir saistītas ar nepieciešamību pastiprināt dialogu ar valsti un pārvaldes sistēmu. Uzņēmēji ļoti grib, lai tas būtu aktīvāks, lai viņu intereses tiktu pārstāvētas, tiktu sadzirdētas, lai nejēdzības tiktu novērstas, lai budžets tiktu kontrolēts utt. Mums nav vēlēšanās izvērst retorisku diskusiju vai mētāties ar dubļiem. Runa ir par to, ka šobrīd grūti ir visiem, un būs vēl grūtāk, ja mēs nedarīsim neko gan valsts līmenī, gan sadarbībā ar pašvaldībām,» uzsvēra D.Pavļuts. Rīgas mērs piekrita, ka dialogs ir nepieciešams, un tas arī tiek veidots ar dažādu padomju starpniecību, tai skaitā Rīgā darbojas Uzņēmējdarbības koordinācijas padome. «Gribu minēt vēl vienu lielu jautājumu bloku – tā ir sadarbība ar valsti. Ir pieņemti daudzi likumi un Ministru kabineta noteikumi, kas netiek realizēti dzīvē. Piemēram, likums par sabiedrisko transportu, kas nosaka zaudējumu segšanu. Zaudējumi rodas Rīgas satiksmei, jo valdība gan ir pieņēmusi lēmumu, ka jābūt atvieglojumiem 1. un 2. grupas invalīdiem, skolēniem un studentiem, bet zaudējumu segšanai naudu neiedod. Zaudējumi ir 20 miljoni latu, bet valsts kompensē septiņus miljonus. Nevar atklāti melot un ignorēt sabiedrības intereses! Tā tiek radīts precedents nihilistiskajai attieksmei pret pašu pieņemtajiem lēmumiem. Man viens ministrs, neteikšu, kurš, teica – ko jūs uztraucaties, aptuveni 30 likumi ir tādi, ko mēs neņemam vērā! Bet kāda tad ir filozofija politiķim, ministram, tad kāpēc jūs tur sēžat, ja pieņemat likumus, par kuriem jūs zināt, ka tos nevarēs izpildīt?» tā J.Birks. Ap sešu miljonu latu robs pilsētas budžetā veidojas, apmācot citu pašvaldību bērnus skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs. Ministru kabineta noteiktās kompensācijas apjoms ir trīs reizes mazāks par reālajām izmaksām, norādīja J.Birks.

Starptautiskās informācijas un mērījumu kompānijas Nielsen veiktais pētījums par uzticamākajiem reklāmas kanāliem pasaulē liecina - 83% respondentu sešdesmit pasaules valstīs par uzticamāko avotu, kur iegūt informāciju par produktiem un pakalpojumiem, uzskata draugus un ģimeni. Otrajā vietā ar 70% īpatsvaru ir zīmolu mājas lapas un citi kontrolētie kanāli tiešsaistē, savukārt 66% patērētāju uzticas internetā publicētajām citu lietotāju atsauksmēm.

Neraugoties uz interneta mediju pieaugumu, uzticamību nav zaudējuši arī tradicionālie reklāmas kanāli – TV, žurnāli un avīzes. Proti, 63% globālo respondentu atzina, ka viņi uzticas reklāmai televīzijā, 60% - reklāmai avīzēs un 58% - žurnālos. 48% respondentu pasaulē uzsver, ka uzticas video reklāmām tiešsaistē, 47% - reklāmām, kas parādās dažādos meklētājos un 46% - reklāmām sociālajos tīklos. 42% uzticas banneru reklāmām, 43% - mobilajām reklāmām, 36% - reklāmām īsziņās.

Viena no daudziem reklāmdevējiem pievilcīgākajām un, kā izrādās, arī labvēlīgākajām sabiedrības grupām ir tā dēvētā digitālā jeb Millenium paaudze – 21 līdz 34 gadus veci patērētāji, kas lielā mērā izauguši digitālajā laikmetā. Raugoties uz pētījumā iekļautajiem 19 reklāmas kanāliem un veidiem, šī sabiedrības grupa demonstrēja visaugstāko uzticēšanās īpatsvaru 18 reklāmas kategorijās, tai skaitā draugu ieteikumiem (85%), zīmolu mājas lapām (75%), patērētāju atsauksmēm internetā (70%), reklāmai TV (67%), reklāmai avīzēs un žurnālos (62%) u.tml. Digitālo un mobilo reklāmu kā uzticamu avotu minēja vairāk nekā puse – 53% respondentu, kamēr 51% ieklausās reklāmās sociālajos tīklos un 47% - tiešsaistes banneros.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos globālos izdevumus reklāmai visvairāk kāpinājis rūpniecības un pakalpojumu sektors, liecina starptautiskās tirgus pētījumu kompānijas Nielsen ziņojumā Nielsen Global AdView Pulse apkopotā informācija.

Rūpniecības un pakalpojumu nozares izdevumi reklāmai pusgadā palielinājās par 7,2%.

Otrs straujākais reklāmas izdevumu pieaugums fiksēts patēriņa preču sektorā - par 5,7%, kam seko ilglietojuma preču sektors ar 5,2%.

Tajā pašā laikā lielākais samazinājums šogad reģistrēts autobūves nozarē - par 3,1%, finanšu sektorā - par 1,7%, kā arī izklaides nozarē - par 1,2%.

Nielsen Global AdView Pulse apkopota informācija par reklāmas izdevumiem televīzijā, laikrakstos, žurnālos, radio, kino, kā arī izdevumiem vides reklāmai un reklāmai internetā.

Postījumu, kurus Brasas cietumā šajā vasarā radīja ugunsgrēks, novēršanai valdība atvēlējusi 71 200 latu.

Šodien Ministru kabinets pieņēma lēmumu no valsts pamatbudžeta apakšprogrammas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem piešķirt Ieslodzījuma vietu pārvaldei Ls 71 200, lai novērstu Brasas cietumā notikušā ugunsgrēka radītos zaudējumus.

Kā ziņots 2008. gada 7. jūnijā Brasas cietumā izcēlās ugunsgrēks, kā rezultātā tika nopostīta ēka, kurā atradās cietuma Medicīnas daļa, mācību telpas, veļas mazgātava un cietuma veikals. Tāpat ugunsgrēkā cieta cietuma 4. korpusā esošā sakaru un apsardzes sistēma, elektrības, apkures, ūdensvada un kanalizācijas sistēmas, teikts paskaidrojuma rakstā. Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ziņojumu par ugunsgrēku Brasas cietumā, sadedzis arī ēkas jumts 1450 kvadrātmetru platībā.

Lielākā daļa uzņēmumu veido kampaņas sociālajos medijos, tomēr ne visas kompānijas ņem vērā juridiskus riskus, kas «uzglūn» interneta telpā – uzņēmumi saskaras ar juridiska rakstura problēmām un pat tiek sūdzēti tiesā neveiklas sociālo mediju kampaņas dēļ, raksta Gonzalo E. Mons (Gonzalo E.Mon), Kelley Drye & Warner LLP Reklāmas likuma prakses partneris portālā Mashable.

Lai gan katra kampaņa, kas tiek organizēta sociālajos medijos, ir uzlūkojama individuāli, pastāv vismaz pieci juridiski apsvērumi, kurus uzņēmumam būtu jāņem vērā, norāda jurists.

Pirmkārt, uzņēmumam jābūt caurspīdīgam, citiem vārdiem, sociālo mediju lietotājiem ir jāzina, ka informāciju, kas par kompāniju parādās publiskajā telpā, ir izplatījis pats uzņēmums nevis patērētāji, norāda G. E. Mons. Viņš norāda, ka ir bijuši piemēri, kad uzņēmumam radušās juridiskas problēmas tādēļ, ka tā darbinieki pozicionējuši sevi kā «vienkāršus patērētājus» un slavējuši uzņēmumu interneta telpā no patērētāja nevis no darbinieka skatupunkta. Pērn Federālā tirdzniecības komisija (FTC) atklājusi divas kompānijas, kas viltoja patērētāju atsauksmes.

Izmisīgā cīņa par pašvaldību un Eiroparlamenta deputātu krēsliem daudzām partijām izvērtusies ievērojami dārgāka nekā pirms tam gūtie ienākumi vēlēšanu izdevumiem.

Līdere ir pirms vēlēšanām agresīvu reklāmas kampaņu izvērsusī TB/LNNK, kurai pat 346.3 tūkst. Ls iztērēšana sevis slavināšanai nav līdzējusi iekļūt kārotajā Rīgas domē, kur nu vēl saglabāt mēra krēslu. Tikai 3.3 % galvaspilsētas iedzīvotāju balsoja par tēvzemiešiem. Arī cīņā par Eiropas Parlamentu TB/LNNK ieguva tikai vienu deputāta vietu, kas tika partijas līderim Robertam Zīlem, pretstatā četrām 2004. gadā notikušajās vēlēšanās.

Apvienības kopējie izdevumi vēlēšanām (jāuzrāda visi izdevumi no 7. februāra līdz vēlēšanu dienai, kā to paredz Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums bija 406.7 tūkst. Ls, kas par 213.3 tūkst. Ls pārsniedz tai pat laikā gūtos ienākumus. Pat ņemot vērā līdz 7. februārim gūtos ziedojumus (45 tūkst. Ls), naudas atlikumu kontā (56.9 tūkst. Ls) un rezerves fonda atlikumu pērnā gada beigās (52,3 tūkst. Ls), ar to nav gana, lai segtu izdevumus.

Kompānija Interneto partneris, kurai Latvijā pieder avioreisu biļešu tirdzniecības vietne Flysiesta.lv, uz laiku pārtraukusi Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biļešu tirdzniecību visās 12 valstīs, kurās kompānijai ir savas aviobiļešu tirdzniecības vietnes internetā. airBaltic to noliedz, sakot, ka aizliegumu piemērojusi pati.

Interneto partneris paziņoja, ka tāds lēmums pieņemts, ņemot vērā masu medijos parādījušos informāciju par iespējamo airBaltic maksātnespēju. Kompānija informē, ka Latvijas lidsabiedrības biļešu tirdzniecība pārtraukta Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un pārējās deviņās valstīs, kurās strādā Interneto partneris.

«Saistībā ar medijos izplatītajām baumām par iespējamo airBaltic maksātnespēju mēs nolēmām uz laiku pārtraukt biļešu tirdzniecību uz šis kompānijas reisiem. Tā mēs vēlamies pasargāt savus klientus no iespējamajiem zaudējumiem. Tādēļ mēs iesakām priekšroku dot citu aviokompāniju piedāvājumiem. Mēs aktīvi sekosim līdzi informācijai medijos un citos kanālos un pieņemsim turpmākus lēmumus atkarībā no notikumu attīstības gaitas,» kompānijas paziņojumā presei citēts Interneto partneris direktors Andris Ramanausks.

AS Latvenergo ir noslēdzis 1.6 milj. Ls vērtu līgumu ar Oracle East Central Europe Limited filiāli Latvijā par Oracle programmatūras atbalsta pakalpojumu iegādi, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā publicētā informācija.

AS Latvenergo Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis Db norādīja, ka līgums ar Oracle East Central Europe Limited filiāli Latvijā par Oracle programmatūras atbalsta pakalpojumu iegādi ir noslēgts uz 3 gadiem.

«Šis iepirkums mums nepieciešams, lai varētu nodrošināt uzņēmumā ieviesto korporatīvo IT risinājumu, kas izmanto Oracle produktus, ekspluatācijai nepieciešamo labojumu piegādi, jaunu versiju bezmaksas pieejamību, kā arī iespēju problēmu risināšanas gadījumā saņemt Oracle tehnisko speciālistu atbalstu,» skaidroja A.Siksnis.

Šķiet, ka šobrīd īsti vairs nevienu nevar pārsteigt ar finanšu krīzes seku apkarošanas jaunumiem.

Vēl vairāk - tiek izteiktas prognozes, ka patiesībā neko nevar prognozēt par to, kas notiks pēc mēneša vai vēl pēc pusgada.

Var prognozēt vēlēšanas kādā valstī, bet par ļoti riskantām tiek uzskatītas 2009. gada prognozes, it īpaši par to, kas un kā notiks Eiropā un ASV. Nav prognozējams, kā procesi attīstīsies pasaules tirgū. Šobrīd pat grūti atbildēt, kas notiks ar Latvijai būtiskajām energoresursu un izejvielu, kā arī dažādu produktu un pakalpojumu cenām. Latvija ir neliela valsts un ir pakļauta notikumiem globālajā tirgū, turklāt tos īsti pat nevaram ietekmēt, un, kā rāda jaunākā vēsture, tad pat lielajiem koncerniem no finanšu krīzes palīdz izkļūt valdības un centrālās bankas. Vērtspapīru biržu indeksi rāda melnākās lappuses. Nav arī stabilitātes citās jomās. Šķiet, cilvēkiem, kuriem ir nauda, paveras iespēja par salīdzinoši zemāku cenu iegādāties kādas kompānijas akcijas. Tiesa, tā ir loterija, kur var gan vinnēt, gan arī pamatīgi iegrābties.

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Tehnoloģiju kompānija Samsung aizvadītajā gadā reklāmai ASV tirgū tērējusi 401 miljonu dolāru, tādējādi pārspējot Apple, kas pērn tādiem pašiem nolūkiem iztērējusi 333 miljonus dolāru.

Gadu iepriekš dienvidkorejiešu kompānija reklāmās tērēja tikai 78 miljonus ASV dolāru. Eksperti ievērojamo lēcienu gada laikā skaidro ar Samsung cīņu pret Apple, lai iegūtu dominējošas pozīcijas viedtālruņu tirgū. Gadu iepriekš reklāmas tēriņu ziņā dominēja Apple. Samsung aizvadītajā gadā situāciju nolēma mainīt un uzsāka agresīvas kampaņas televīzijā, vides reklāmas jomā, internetā un drukātajos medijos.

Kompānijas apņēmība saglabājusies arī šajā gadā, vēsta Wall Street Journal. Par to liecina ASV Superkausa laikā pārraidītās reklāmas, kā arī Barselonas Pasaules Mobilais kongress, kur Samsung bija izveidojis iespaidīgu izmēru stendu. Samsung nesamierinās tikai ar tiešu reklamēšanos, bet arī veic pamatīgas investīcijas savos stratēģiskajos partneros – apmāca to darbiniekus, palīdz iekārtot veikalus u. c., norāda Wall Street Journal.

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Latvija ir viena no piecām valstīm, kurās cilvēki vismazāk uzticas reklāmai un arī citu patērētāju viedoklim par preci vai pakalpojumu, liecina kompānijas AC Nielsen pētījums, raksta laikraksts Diena.

Latvijā tikai 38% cilvēku uzticas reklāmai, turpretī 67% Filipīnu iedzīvotāju ir pārliecināti, ka reklāmās stāstītais ir patiesība. Latvijas iedzīvotāji arī ir starp tiem, kas ne visai uzticas citu viedoklim. Latvijā tikai 68% iedzīvotāji uzticas citu viedoklim, bet 93% Honkongas iedzīvotāji tic viens otram.

"Reklāma darbojas arī zemapziņā. Cilvēks pieiet pie plaukta un pat neapzināti izvēlas to, ko viņš ir kaut kur redzējis," saka Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents Andris Blaka.

AC Nielsen pētījums liecina, ka citu patērētāju rekomendācijām uzticas 78% aptaujāto, aiz tām seko avīzes ar 63%, bet 61% aptaujāto uzticas interneta vidē izplatītiem patērētāju vērtējumiem, televīzijai - 56%, žurnāliem - 56%, bet radio - 54%.

Valdības komitejai ir izdevies atbalstīt lēmumu, kurš būtu cienīgs valstij, kam ir atrisinātas teju visas sociālās un ekonomiskās problēmas, un šobrīd vienīgais aktuālais jautājums būtu - kā uzlabot politiķu labklājību.

Proti, runa ir par lēmumu, sākot ar 2010. gadu, pāriet uz partiju finansēšanu no valsts budžeta.

Pirmkārt, partija pēc savas būtības ir tāds kā pulciņš, kurā sapulcējušies cilvēki ar vienādām vai vismaz līdzīgām interesēm un viņiem ir tikai viens mērķis - tikt pie varas. Šobrīd, ziedojot vienai vai otrai partijai, cilvēki tādējādi izrāda tām savas simpātijas. Savukārt, atbilstoši jaunajai kārtībai, pilnīgi visām fiziskajām un juridiskajām personām būs jāatbalsta visas partijas, kuram atbalsts ir sasniedzis vismaz 2 % līmeni.

Ņemot vērā, ka, piemēram, par Tautas partiju pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsoja 177 481 Latvijas pilsonis, tai, atbilstoši pieņemtajai sistēmai, pienāktos 50 santīmi par katru no viņiem, tātad - 88 740.5 lati. Nav jau, protams, miljons pozitīvisma kampaņai, bet vienalga summa pietiekami iespaidīga. Respektīvi, noteiktas cilvēku grupas centieni panākt savu būs jāapmaksā visiem nodokļu maksātājiem. Otrkārt, it kā jau ir skaidra doma: dodot partijām finansējumu no valsts kabatas, samazinātos to atkarība no dažādiem naudas devējiem ar visai savtīgām interesēm. Tajā pašā laikā ziedošana partijām tā arī netiek atcelta (vienīgā nelaime - šo procesu uzraudzīs KNAB). Plus vēl neviens taču neapgalvos - ja valsts dos naudu partiju uzturēsanai, politiskā korupcija tiks automātiski izslēgta! Tātad pat tīri idejiski šādam solim nav jēgas.

Ģimene no ASV bijuši šokēta par to, ka viņu ģimenes foto bez atļaujas izmantots lielformāta reklāmai Prāgā, vēsta BBC.

Daniela un Džefs Smiti savas ģimenes fotogrāfiju izmantoja kā Ziemassvētku kartiņu un ievietoja to arī interneta blogā.

Vēlāk kāds ģimenes draugs bijis ļoti pārsteigts, kad, viesojoties Čehijā, ieraudzījis Smitu ģimeni smaidam viņam pretī no lielformāta reklāmas plakāta lielveikalā.

Mario Bertuccio, kurš foto izmantojis sava veikala reklāmai, atzinies, ka viņš domājis - fotografija ir radīta ar datoru, tādēļ to nolēmis izmantot sava veikala, kas pārdod itāļu pārtiku, reklāmai.

Pēc ģimenes protesta viņš solījis reklāmā šo bildi vairs neizmantot un sacījis, ka, ja ģimene dzīvotu Prāgā, viņš tai uzdāvinātu vīna pudeli.

Reklāmdevēju tēriņi šī gada pirmajos sešos mēnešos bija 56.9 miljardi ASV dolāru, kas ir par 15.4% jeb 10.3 miljardiem dolāru mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada, ziņo Forbes.

Nielsen Company dati liecina, ka vienīgais medijs ASV, kurš šī gada pirmajā pusē piedzīvojis ienākumu palielināšanos no reklāmas, bija kabeļtelevīzija. Par spīti tam, ka reklāmdevēju tēriņi reklāmai kabeļtelevīzijā šī gada pirmajā ceturksnī saruka par 2.7%, pirmajā pusgadā šis medijs piedzīvojis pieaugumu 1.5% apmērā.

ASV nacionālie laikrakstu ienākumi no reklāmas šī gada pirmajā pusgadā sarukuši par 22.8%, savukārt reģionālie laikraksti piedzīvojuši kritumu 13.2% apmērā.

Lielākais reklāmdevējs naudas izteiksmē bijuši ASV automašīnu ražotāji. Šī gada pirmajā pusgadā ASV auto industrija reklāmai tērējusi 5.4 miljardus ASV dolāru, kas gan ir par 31% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā 2008. gadā.

Globālie tēriņi reklāmai palielinās straujāk nekā iepriekš paredzēts. Saskaņā ar WARC jaunāko ziņojumu International Ad Forecast tēriņi reklāmai līdz šogad, salīdzinot ar 2009. gadu palielināsies par 4,8%, ko galvenokārt veicinās izaugsme jaunajos tirgos – Brazīlijā, Krievijā, Indijā un Ķīnā.

Iepriekš tika prognozēts, ka tēriņi reklāmai šogad palielināsies par 4,5%.

Palielināta prognoze arī attiecībā uz 2011. gadu, proti, nākamgad gada griezumā tēriņi augšot par 4,5%, kas ir par 0,2 procenta punktiem vairāk nekā iepriekš paredzēts.

Sagaidāms, ka visstraujāk šogad augs reklāmu tēriņi Brazīlijā (+19,8%), Krievijā (+16,5%), Indijā (+16%) un Ķīnā (+13%). Attīstītajā valstīs izaugsme šajā sektorā būs ievērojami zemāka, piemēram, Japānā gaidāms reklāmu tēriņu pieaugums 1,3% apmērā.

International Ad Forecast ziņojumā teikts, ka visstraujāko izaugsmi reklāmas ziņā piedzīvos internets, kur reklāmas tēriņi šogad, visticamāk, augs par 15,1%. Drukātie mediji šajā ziņā joprojām nīkuļo. Laikrakstu reklāmas apjomiem prognozē 3,1% pieaugumu, savukārt žurnāliem gaidāma reklāmas apjomu palielināšanās par 2,9%

Gaidāmais seriāls "The Lord of the Rings" ("Gredzenu pavēlnieks") kļūs par dārgāko vēsturē, kura pirmā sezona vien izmaksās 465 miljonus dolāru (388 miljonus eiro), vēsta izdevums "The Hollywood Reporter".

Tas krietni pārsniedz iepriekšējās aplēses, ka "Amazon Studios" vairākām seriāla sezonām tērēs aptuveni 500 miljonus dolāru, kas arī būtu rekords.

"Es jums varu pateikt, ka "Amazon" pirmajai sezonai vien tērēs aptuveni 650 miljonus [Jaunzēlandes] dolāru," pavēstīja Jaunzēlandes ekonomiskās attīstības un tūrisma ministrs Stjuarts Nešs. "Tas ir fantastiski, (..) tas būs jebkad lielākais tapušais televīzijas seriāls."

Kā liecina Jaunzēlandes valdības publiskotie dokumenti, "Amazon Studios" plāno potenciāli piecas seriāla sezonas filmēt Jaunzēlandē.

Salīdzinājumam, studijas HBO seriāla "Game of Thrones" ("Troņu spēles") viena sezona izmaksāja apmēram 100 miljonus dolāru.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Andris Šķēle intervijā laikrakstam Dienas bizness sniedz atbildes ne tikai par vekseli, meitu un dzīvesbiedres iesaistīšanos biznesā, bet arī par valsts ekonomiskās attīstības tendencēm un valdības centieniem ierobežot inflāciju.

Db uz sarunu uzņēmēju, Tautas partijas ierindas biedru, ekspremjeru Andri Šķēli aicināja, pēc medijos atrodamās informācijas, par viņa meitu Anetes Šķēles - Pētersones un Madaras Šķēles, kā arī dzīvesbiedres Kristianas Lībanes - Šķēles iesaistīšanos uzņēmējdarbībā. Db jau rakstījis, ka A. Šķēles meitas un sieva iegādājās viņa ilggadējam biznesa partnerim Edgaram Šķenderim piederošo SIA Privāto aktīvu pārvalde (PAP). Kā toreiz norādīja PAP preses pārstāvis Juris Pētersons, tad PAP ir investīciju uzņēmums un tā investīciju projektiem tiek dibināti atsevišķi uzņēmumi. Db rīcībā esošā informācija liecina, ka PAP pieder 11 SIA ar nosaukumu INPO. Pēc Db rīcībā esošās informācijas daži no PAP dibinātajiem INPO jau aktīvi darbojas investīciju biznesā, tā piemēram lielākais darījums, ko veica INPO7 bija AS Valmieras Piens iegāde, kur par padomes priekšsēdētāju tika iecelts Andris Šķēle. Drīz pēc šī informācijas "politiskajā virtuvē" uzliesmoja kaislības, ka ekspremjers, TP ierindas biedrs A. Šķēle šādā veidā it kā "legalizē" 1999. gadā saņemto vekseli 29 milj. USD apmērā no kompānijas Bolster Management Limited, lai gan jau vairākas valsts iestādes veikušas par to pārbaudes un nav atklātas pretlikumīgas darbības. "Izskatās, ka ar šo darījumu Šķēle gatavojas nulles deklarācijai un, iespējams, ka šis ir viens no veidiem, kā viņš var legalizēt skaidrās naudas uzkrājumus," iepriekš aģentūrai LETA sacīja Jaunā laika deputāte Linda Mūrniece.