Lielai daļai Ukrainas bēgļu no 24.maija tiek pārtraukta ēdināšana, teikts Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) paziņojumā.

"Ar 24.maiju lielākajai daļai Ukrainas kara bēgļu Latvijā - galvenokārt sievietēm ar bērniem, daudzbērnu ģimenēm, grūtniecēm un pensionāriem - netiks nodrošināta sākotnēji solītā 90 dienu ēdināšana, par kuras neparedzēto pārtraukšanu ne valsts, ne pašvaldības institūcijas nav informējušas Ukrainas kara bēgļus," informē LVRA.

Asociācija norāda, ka Saeima 3.martā pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma grozījumus, kas paredzēja Ukrainas kara bēgļu izmitināšanu un ēdināšanu 90 dienas no to ierašanās Latvijā. Daļa Ukrainas kara bēgļu tika izmitināti tūristu mītnēs, kuras tos "gan izmitināja, gan baroja uz sava rēķina", paziņojumā raksta LVRA.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija vēsta, ka Rīgā no 1. jūnija par 22,4% pieaugs kopējais ūdensapgādes un kanalizācijas tarifs, sasniedzot 2,35 eiro par kubikmetru pašreizējo 1,92 eiro vietā.

Gaidāma arī ārkārtīgi būtiska apkures izmaksu sadārdzināšanās.

“Tarifs, kas ir iesniegts regulatorā un kas stāsies spēkā no 1. septembra, tā cenas ir ļoti, ļoti dramatiskas. Kāda cena būs Latvenergo dabasgāzei, to mēs nezinām. Bet katrā ziņā tarifa griesti tur ir ļoti, ļoti augsti,” Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā brīdinājis AS Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

“Ja gāze maksās 100 eiro, tad siltuma tarifs nostāsies no 100 līdz 150 eiro [par megavatstundu] līmenī. Ja tarifs ir tādā līmenī, tad vienistabas dzīvoklis par janvāri varētu maksāt aptuveni 250 eiro par siltumu,” turpat paudis Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš.

Bistro BALTS sagaida apgrozījuma rekordus, un ver vaļā jauno tirdzniecības lokāciju tirdzniecības centrā Spice, informē uzņēmums.

Sabiedriskā ēdināšana jau kādu laiku ir uzmanības centrā, galvenokārt nodokļu politikas jautājumu dēļ. Šī ir vērtējama kā pozitīva ziņa, jo nozare tiek sakārtota un uzņēmējdarbība kļūst caurspīdīgāka. Izkristalizējas konkurētspējīgi ēdināšanas koncepti, un ir iespēja saprast patiesās pieprasījuma un piedāvājuma attiecības. Vēl viena pozitīva tendence ēdināšanas segmentā ir klientu izvēles par labu veselīgām maltītēm apvienojumā ar to ātru pieejamību, novērojis uzņēmums.

“Abus aspektus apstiprina fakts, ka veselīga uztura bistro BALTS komandu uzrunā arvien vairāk telpu iznomātāji. Tiek saņemti piedāvājumi atvērt jaunas tirdzniecības vietas gan biroju kvartālos, gan tirdzniecības centros kā atbildes uz nomnieku un klientu vēlmēm pēc veselīgām maltītēm. Arī esošajās bistro BALTS tirdzniecības vietās apgrozījums aug, un 2023. gadā tas sasniedza 1,4 milj. eiro, kas ir par 44% vairāk kā 2022.gadā. Katrs gads ir labāks par iepriekšējo, un 2024.gadā arī sagaidāmi jauni apgrozījuma rekordi, jo tiks atvērts jauns bistro Balts tirdzniecības centrā Spice, komentē bistro BALTS vadītāja Liene Kuplā.

Lai gan statistika liecina, ka pandēmijas laikā liela daļa mazo un vidējo uzņēmumu ir pielāgojušies un pilnībā vai daļēji pārcēluši savu darbību uz digitālo vidi, veiksmīgai darbībai e-komercijas nozarē nepieciešami ne tikai IT risinājumi, bet arī jauns skats uz ierasto biznesu.

Vīrusa rādītā krīze izgaismoja lietas, kurām pēkšņi bija jābūt gatavam katram vadītājam - vadīt pārmaiņas, menedžēt stresu, pārvaldīt krīzes situāciju, mainīt procesu vadību un fokusēties uz klientu u.c. Tas, cik lielā mērā uzņēmēji spēs pilnveidot šīs prasmes, būtiski ietekmēs arī iespējas darboties pandēmijas laikā un pēc tās, jo ekonomikas skaudrie pamati liecina – krīzes ir cikliska parādība.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir paudis: “Izņemot atsevišķas nozares, kuras tiešā veidā ietekmē Covid-19 pandēmija, kopumā mēs esam plusos. Tādēļ var teikt, ka ekonomika atgūstas, izaugsme ir, bet vājums ir vērojams dažos sektoros.” Ir skaidrs, ka Covid-19 biznesa sektorus skāra dažādi un nevienmērīgi.

Strādājot godīgi, uzturēt rentablu ēdināšanas biznesu vidēji lielās un mazās Latvijas pilsētās šobrīd praktiski nav iespējams, uzskata Ernando Gamarra, kafejnīcu tīkla Ezītis miglā līdzīpašnieks.

Lai gan pēdējos gados zīmola Ezītis miglā kafejnīcas atvērtas arī ārpus Rīgas, tajā skaitā Ogrē, Jelgavā, Daugavpilī un Siguldā, Ezītis miglā īpašnieki uzskata, ka attīstības potenciāls reģiona pilsētās Latvijā ir ierobežots. Pēc mūsu aprēķiniem, strādāt pa nullēm kafejnīca var tikai tad, ja vienā maiņā ir divi darbinieki, bet ietirgojums veido aptuveni 1000 eiro dienā, norāda E.Gammara.

Diemžēl Latvijā nav daudz tādu pilsētu, kur pieprasījums būtu tik liels, lai neliela kafejnīca vidēji mēnesī ietirgotu 30 tūkstošus eiro, secina E.Gamarra, uzsverot, ka tik lieli ienākumi nepieciešami augsto nodokļu dēļ. Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, nodokļi ir daudz augstāki, esam aprēķinājuši - ja mūsu tīkls būtu izveidots Lietuvā, pērn uz nodokļu rēķina vien mēs būtu ietaupījuši aptuveni 500 tūkstošus eiro. Tas rada lielu kārdinājumu izmēģināt savu veiksmi arī citās valstīs, taču mēs esam patrioti, atzīmē Ezītis miglā līdzīpašnieks.

Naudas taupīšana nav tikai saprātīga finanšu izvēle; tas ir domāšanas veids, kas ļauj kontrolēt savas finanses un finansiālo nākotni. Neatkarīgi no tā, vai vēlaties izveidot uzkrājumus, sasniegt konkrētus mērķus vai vienkārši nodrošināt stabilāku finansiālo stāvokli, efektīvas naudas taupīšanas stratēģijas var ievērojami mainīt finansiālo situāciju un nodrošināt stabilitāti. Šajā visaptverošajā rokasgrāmatā mēs iedziļināsimies astoņās darbībās, kas var palīdzēt ietaupīt naudu ikdienā.

Izveidojiet budžetu un pieturieties pie tā

Ceļš uz taupīšanu sākas ar labi strukturētu budžetu. Ir svarīgi izveidot ikmēneša budžetu un pieturēties pie tā, rūpīgi norādot savus ienākumu avotus un kategorizējot savus izdevumus. Budžetā nepieciešams iekļaut visus ienākumus un izdevumus, sākot no fiksētajām izmaksām, piemēram, īres un komunālajiem maksājumiem, līdz mainīgiem izdevumiem, piemēram, ēdiena un izklaižu izmaksām. Konkrētu summu piešķiršana katrai kategorijai palīdz iegūt skaidrāku izpratni par savu finanšu situāciju un cik daudz naudas tiek tērēts katru mēnesi konkrētajam mērķim. Regulāri sekojot līdzi saviem izdevumiem, iespējams novērot kategorijas, kurās tiek pārtērēts un ir iespējams ietaupīt, lai šo naudu novirzītu citiem mērķiem.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) izskatīšanai tuvākajā Ministru kabineta (MK) sēdē virzīs Covid-19 izplatības ierobežošanai noteikto drošības pasākumu mazināšanas plānu, par kuru ceturtdien, 10.februārī, konceptuāli vienojās valdību veidojošās partijas.

Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā, ministrs paudis, ka, ņemot vērā ārkārtīgi sarežģīto un trauslo situāciju veselības aprūpē, Latvijā drošības pasākumus plānots mazināt pakāpeniski. Tāpat Pavļuts izsaka pateicību koalīcijas partneriem "par situācijas izpratni un atbalstu, kas ļauj savlaicīgi dot cilvēkiem skaidru ziņu, kad un kādi atvieglojumi mūs sagaida un vienlaikus saglabāt vajadzīgo epidemioloģisko drošību".

Pirmais solis paredz, ka no 16.februāra drošības pasākumus kā pirmajiem atvieglos bērniem, kā arī atcels šobrīd noteikto darba laika ierobežojumu mazumtirdzniecībā.

Ministrijā skaidro - ņemot vērā, ka Covid-19 pandēmija bērnu un jauniešu vidū sasniegusi augstāko līmeni un sāk samazināties, no 16.februāra bērni un jaunieši bez ierobežojumiem varēs doties "zaļajā" vidē, kā arī bez sertifikātu vai testu rezultātu uzrādīšanas piedalīties interešu izglītības, amatieru un sporta aktivitātēs.

Sabiedriskā ēdināšana ir TOP1 nozare Latvijā, kurā darbu atraduši visvairāk ukraiņu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Pašlaik nozarē strādā un ienākumus gūst 485 cilvēki, kas, bēgot no kara, patvērumi raduši mūsu valstī. Visvairāk ukraiņu ir pavāri – 224, virtuves darbinieki – 189 un viesmīļi – 103.

“Ēdināšanas nozare vienmēr ir bijusi atvērta, gan dažādu vecumu, gan tautību cilvēkiem. Tāpēc tā ir ļoti pretimnākoša ikvienam Ukrainas cilvēkam, kas vēlas strādāt un apgūt jaunas prasmes. Mēs kā ēdināšanas nozare esam priecīgi, ka šādā veidā varam dot savu ieguldījumu ukraiņu cilvēku atbalstam,” uzsver Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Visvairāk ukraiņu ir nodarbināti Rīgas un Pierīgas ēdināšanas uzņēmumos, pārsvarā tās ir sievietes, kas kopā ar bērniem un mazbērniem devušās bēgļu gaitās, kamēr vīrieši aizstāv savu valsti pret Krievijas uzbrukumu.

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Žoržs Tikmers, kurš nesen nonāca mediju uzmanības lokā saistībā ar iespējamu interešu konfliktu, ir nolēmis atstāt amatu, liecina LOK trešdien izplatītais paziņojums.

Šādu lēmumu viņš esot pieņēmis, "uzņemoties atbildību, kā arī lai pasargātu Latvijas sportistus un arī savu ģimeni no aizkulišu intrigām un nepamatotiem apvainojumiem".

Tikmers norāda, ka pēdējā laikā ap viņa vārdu tikušas "prasmīgi organizētas puspatiesībās balstītas runas un izteiktas aizdomas", radot greizu priekšstatu par viņu un LOK darbu. Viņaprāt, šādi izpaudusies cīņa par krēsliem LOK un resursu pārdali, kas tai sekošot.

"Aizkulišu cīņas, savstarpējie aizvainojumi un aizdomu ēna noteikti neveicina veselīgu sportisku garu un rezultātu sasniegšanu. Ir skaidrs, ka laiks, kad visi vienoti strādājām komandā, ir noslēdzies," norāda Tikmers.

Viņš atzīst, ka savā darbā ir pieļāvis kļūdas, taču esot strādājis godprātīgi un neesot pārkāpis nevienu normatīvo aktu, kā arī nekad neesot turējies pie krēsla, jo prioritārs esot darbs Latvijas sportistu sasniegumu atbalstam.

Deviņi jauni Latvijas tūrisma produkti atzīti par daudzsološiem piedāvājumiem eksportam un izvirzīti “Eksporta un inovācijas balvai 2023” kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts”.

“Šogad priecājamies par pārdomātiem un spēcīgiem tūrisma piedāvājumiem reģionos no pašvaldību puses. No 21 pieteikuma deviņus esam izvirzījuši otrajai kārtai un seši no tiem ir biedrību, pašvaldību un nodibinājumu grupā. Redzam, ka gan pašvaldības, gan komersanti iegulda savus līdzekļus ilgtspējīgos tūrisma piedāvājumos, kas ietver gan infrastruktūru, gan izglītošanās un izklaides iespējas ar nozīmīgu eksporta potenciālu. Komersantu grupā aktivitāte šogad bija zemāka, taču arī šeit ir spēcīgi piedāvājumi,” saka konkursa žūrijas pārstāve, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts” žūrija vērtē, vai produkts ir inovatīvs un ar augstu pievienoto vērtību, vai tas tiek veidots, saglabājot vietējos resursus un tiek attīstīts, ņemot vērā vietējo kultūras, dabas, sociālos un ekonomiskos faktorus, kā arī tiek ņemti vērā citi aspekti.

Pēc "lokdauna" beigām jeb pēc 15.novembra darbam klātienē plānots saglabāt līdzīgas prasības kā pašlaik, Ministru kabineta sēdē pauda veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) padomnieks Kaspars Bērziņš.

Viņš norādīja, ka tādējādi plānots maksimāli turpināt nodrošināt attālinātā darba iespējas, lietot sejas maskas un lieki nepulcēties.

Tāpat spēkā paliks prasība, ka no 15.novembra obligāti Covid-19 sertifikātam jābūt publiskā sektora darbiniekiem, valsts un sociālās aprūpes darbiniekiem, kā arī tiem, kuri ir tiešā saskarsmē ar klientiem, lielu cilvēku skaitu.

Savukārt no 15.decembra Covid-19 sertifikātiem jābūt visiem klātienē strādājošajiem.

Vienlaikus no jauna varētu pakāpeniski ieviest skrīninga programma ar paštestiem darba vietās, tostarp vakcinētām personām, sākot ar izglītības un publiskā sektora augsta riska jomās.

Pēc 15.novembra, beidzoties valstī noteiktajai "mājsēdei", iecerēts, ka aizvien spēkā paliks virkne ierobežojumu, tāpat kā pamatā visi pakalpojumi un pasākumi notiks tikai "zaļajā režīmā", pavēstīja K.Bērziņš.

Valdība šodien lems par izejas stratēģiju no Covid-19 ierobežojumiem, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Valdības sēdes sākums paredzēts plkst.10, taču vispirms būs sēdes slēgtā daļa.

Atsevišķi jautājumi par Covid-19 sertifikātu turpmāku izmantošanu aizvien vēl palikuši neskaidri.

Kariņš pirmdien atzīmēja - ņemot vērā, ka nav zināms, vai un kādi Covid-19 saslimstības viļņi varētu būt nākotnē, valdības stratēģija paliek nemainīga - labākais risinājums ir vakcinēties un balstvakcinēties, lai samazinātu smagas saslimšanas risku, pauda politiķis.

Premjers arī akcentēja, ka ir jāturpina nēsāt maskas un testēties, lai saslimšanas gadījumā neietu sabiedrībā.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) pozitīvi novērtēja, ka pēc divām nedēļām kopš Jaunās konservatīvās partijas aicinājuma koalīcijas kolēģiem pārskatīt Covid-19 regulējumu ir panākta vienošanās par ierobežojumu mazināšanu. Politiķe cita starpā norādīja, ka ir svarīgi, ka skolās tiek saglabāta maksimāli bieža testēšana.

Energoresursu un pārtikas cenu kāpuma laikā lauku tūrisma uzņēmēji sākuši strādāt pēc iepriekšēja pieteikuma, intervijā sacīja Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele.

Taujāta par energoresursu cenu kāpuma kompensējošajiem mehānismiem, Ziemele norādīja, ka lauku viesmīlības uzņēmēji ietaupa, piemēram, strādājot tikai pēc iepriekšēja pieprasījuma un arī tad tikai no ceturtdienas līdz svētdienai, vai patur vaļā tikai vienu no brīvdienu mājām, lai arī iepriekš atvērtas bija piecas. Tāpat daudzi saimnieki ir uzstādījuši saules paneļus, pārgājuši uz malkas apkuri vai granulām.

Vienlaikus asociācijas prezidente minēja, ka uzņēmēji taupa, arī samazinot darbaspēku līdz minimumam.

"Ja novembrī viesu nav vispār, tad nevar paturēt darbiniekus. Tiem uzņēmējiem, kuri ir tuvāk Rīgai, darbinieku nav vispār, ir ļoti lielas grūtības sameklēt labus darbiniekus," uzsvēra Ziemele.

Pasaules čempionāta hokejā norise Rīgā ļoti dažādi ietekmēja viesnīcu un restorānu jomā strādājošos uzņēmumus, aģentūrai LETA pauda Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

"Ir viesnīcas un restorāni, kas ir ļoti apmierināti, citi bija gaidījuši lielāku tūristu pieplūdumu, bet kopumā vērtējam atzinīgi gan norisi, gan tūristu pieplūdumu," atzīmēja Latvijas Restorānu biedrības priekšsēdētājs.

Jenzis sacīja, ka restorāni, kuri piedāvāja spēļu skatīšanās iespējas, piesaistīja ne tikai tūristu, bet arī vietējo iedzīvotāju uzmanību, un kopumā ir apmierināti ar rezultātu. Tomēr nozare ir ļoti plaša - ēdināšanā darbojas vairāk nekā 2500 uzņēmumu, - un katram ir savs skatījums, sava pieredze.

Vienlaikus Jenzis pauda, ka jebkurš pasākums, kas piesaista tūristu interesi Rīgai un Latvijai, ir svarīgs.

Tāpat Jenzis minēja, ka starptautiskiem sporta pasākumiem ir tendence piesaistīt unikālus, pirmreizējus tūristus, kuri ir attiecīgā sporta veida fani, un, ja cilvēkam būs pozitīva pieredze, iespējams, viņš nākotnē atgriezīsies ar ģimeni, draugiem vai klientiem un sadarbības partneriem.

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) aicina Valsts ieņēmumu dienestu (VID) vērtēt ātro ēstuvju nodokļu nomaksas disciplīnu, intervijā sacīja biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Taujāts par ātro ēstuvju, tostarp kebabnīcu skaita palielināšanos Rīgā un ietekmi uz nozari, Jenzis norādīja, ka biedrības redzeslokā ir nonācis nodokļu nomaksas jautājums. "Esam to arī pārrunājuši ar VID sadarbības līguma ietvaros par nodokļu nomaksas disciplīnu," skaidroja Jenzis, piebilstot, ka ne visas kebabnīcas maksā nodokļus, tādēļ šim aspektam būtu nepieciešams papildu izvērtējums.

Viņš arī minēja, ka apzinās VID noslodzi un saprot, ka šādai izpētei nepieciešami papildu resursi, tādēļ nozare VID apliecinājusi gatavību sniegt algoritmu par nozares katras profesijas algas apjomu, tostarp reģionālā dalījumā, piemēram, pavāra vēlamās algas līmeni Rīgā un reģionos, kā arī nostrādāto stundu skaitu.

No šodienas Latvijā atcelti Covid-19 izplatības novēršanai paredzētie noteiktie īpaši stingrie ierobežojumi, liecina iepriekš valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Valdības lēmums pamatā paredz līdz ārkārtējās situācijas beigām nākamā gada 11.janvārī saglabāt tās prasības, kas bija noteiktas no šī gada 11.oktobra līdz 20.oktobrim, nodalot, ka visas darbības klātienē notiek "zaļajā režīmā", izņemot kritiski nepieciešamos pakalpojumus, kā arī atceļot tā saucamo mājsēdi jeb komandantstundu.

Attiecībā uz veikaliem, lai novērstu situācijas, kad veikalos nav iespējams adekvāti nodalīt plūsmas, noteikts, ka lielie veikali, tai skaitā pārtikas un higiēnas preču veikali, kuru platība pārsniedz 1500 kvadrātmetrus, pakalpojumu sniedz tikai zaļajā režīmā. Savukārt nedrošā vidē var tirgot tikai noteiktās pirmās nepieciešamības preces. Tāpat lielie veikali nevarēs strādāt brīvdienās.

No marta Latvijā tiek pārtraukta Covid-19 izplatības dēļ noteiktā ārkārtas situācija un stājas spēkā atvieglojumi virknē Covid-19 epidemioloģiskās drošības prasību, paredz Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumu rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka no šodienas darbu atsāks atrakcijas un izklaides pasākumu organizēšanas vietas iekštelpās, kā azartspēļu vietas un naktsklubi. Pakalpojumu sniegšana šajās vietās organizējama epidemioloģiski drošajā jeb "zaļajā" vidē, vienlaikus ievērojot visas noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības.

Tiek atcelta prasība pēc Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta pakalpojumiem, kas tiek sniegti ārā, tirdzniecībā, kā arī individuāli sniegtos pakalpojumos, kur tiek lietota sejas maska un nav tiešs kontakts ar pakalpojumu sniedzēju.

Vienlaikus pakalpojuma sniedzējiem saglabāta iespēja izvēlēties pakalpojumu sniegt epidemioloģiski drošā režīmā, tāpēc pakalpojumu saņēmējam jāseko līdz informācijai, kādu norādījis pakalpojumu sniedzējs savā tīmekļvietnē, pie ieejas. Šis nosacījums neattiecas uz pakalpojumiem, kas ir būtiski cilvēku tiesību un sabiedrības drošības nodrošināšanai, piemēram, pasta pakalpojumi, sabiedriskā transporta pakalpojumi, finanšu pakalpojumi, kuriem jābūt pieejamiem ikvienam.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Konceptuāli jāmaina pieeja pilsētvides uzturēšanai pašvaldībās, atsakoties no īstermiņa – vienas sezonas – viena pakalpojuma līgumiem, tā vietā liekot ilgāka termiņa – vismaz trīs–piecu gadu pakalpojumu līgumus, tādējādi ļaujot ietaupīt nodokļu maksātāju naudu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijā lielākā pilsētvides pakalpojumu sniedzēja SIA Vizii Urban valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 6.jūnija numurā lasi:

Statistika

Pirktspējas kritums mainīs arī tirgotājus

Intervija

Jāmaina pieeja pilsētvides uzturēšanā. SIA Vizii Urban valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis

Tēma

Mākslīgais intelekts amata pratējus apdraudēs mazāk

Ēdināšana

Ēdinātāji izbauda amerikāņu kalniņus

Spēles noteikumi

Eiropas cīņa ar čaulas kompānijām atbalsosies Latvijā

Skaistumkopšana ir viena no nozarēm, kam Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam ir pievērsta ļoti liela uzmanība, tajā skaitā valsts un privātā sektora partnerības stiprināšanai.

Viens no uzdevumiem, kas paredzēts plānā, ir sadarbības līguma starp Veselības inspekciju, Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Valsts ieņēmumu dienestu un Veselības aprūpes darba devēju asociāciju, kā arī citām nevalstiskajām organizācijām par informēšanu par negodprātīgu komercpraksi veselības pakalpojumu un skaistumkopšanas nozarēs.

Tāpat plānots organizēt kampaņu, lai informētu iedzīvotājus par veselības riskiem, saņemot neoficiālo skaistumkopšanas un līdzvērtīgu pakalpojumu. Daudzās diskusijās, kā viens no iespējamiem risinājumiem, tiek minēta arī patentmaksa skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas pirms pāris gadiem tika atcelta. Lai rastu labākos risinājumus ēnu ekonomikas samazināšanai skaistumkopšanas nozarē, ir nepieciešams izprast nozares specifiku un to, kāpēc tajā jau vēsturiski veidojušies augsti ēnu ekonomikas rādītāji.

Ātrums, ar kādu 2020. gada aprīlī saruka darbavietu skaits un iedzīvotāji reģistrējās bezdarbnieka statusam, bija visai līdzīgs 2009. gadā piedzīvotajam globālās finanšu krīzes laikā.

Taču šoreiz “jostu savilkšanas” vietā darba devējiem un ņēmējiem tika piedāvāti vairāki atbalsta mehānismi, kas ļāva uzņēmumiem paturēt darbiniekus, pat būtiski samazinoties apgrozījumam. Tāpēc var teikt, ka kopumā valsts atbalsta mērķis tika sasniegts - nepieļaut uzņēmumu domino maksātnespēju kaskādi. Arī bezdarba līmenis valstī palielinājies tikai nedaudz, bet ekonomikas apjoms atgriezās pirmspandēmijas līmenī.

Tomēr kopējie rādītāji slēpj "divu ātrumu Latviju". Viena sabiedrības daļa Covid-19 pandēmijas laikā sekmīgi pārgāja uz attālināto darbu un savās ģimenēs labklājības kritumu neizjuta, bet daļai iedzīvotāju ienākumi un drošības sajūta par nākotni būtiski kritās.

Covid-19 pandēmijas laikā mājražotāju skaits pieauga un gadā tika reģistrēti apmēram 300 jauni uzņēmumi, atzina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Viņš stāstīja, ka, noslēdzoties pandēmijai, Latvijā bija reģistrēti 1800 mājražošanas uzņēmumi. Vienlaikus 2019.gadā pirms pandēmijas bija reģistrēti 1500 mājražotāju.

"Jāsaka, ka, beidzoties pandēmijai un ierobežojumiem, samazinājās arī mājražotāju reģistrāciju skaits. Jāsecina, ka pandēmijas laikā iedzīvotāji meklēja iespējas darboties šajā nozarē, mājražošanā, jo, iespējams, nebija iespēju turpināt darboties sabiedriskajā ēdināšanā vai citās pakalpojumu sniegšanas jomās," atzīmēja Balodis.

Tāpat viņš norādīja, ka Latvijā mājražotāji lielākoties ir dažādu augu izcelsmes produktu, maizes un miltu izstrādājumu ražotāji. Savukārt piena produktu, kā arī zvejas un gaļas produktu ražotāju ir mazāk. Latvijā ir reģistrēti aptuveni 240 gaļas produktu ražotāji, savukārt maizes un augu izcelsmes produktu ražotāji ir apmēram 1000.

Bistro tīkls "Balts" pagājušo gadu noslēdzis ar vairāk nekā viena miljona eiro apgrozījumu, atklāja zīmolu "Balts" pārvaldošā uzņēmuma SIA "Shiro" pārstāve Liene Kuplā.

Vaicāta par zaudējumiem, kas kompānijai bijuši jau kopš 2020.gada, Kuplā skaidroja, ka tie saistīti ar jaunu tirdzniecības vietu atvēršanu tirdzniecības centrā "Sky&More" un "Galleria Riga". "Līdz ar to bilancē esošie zaudējumi ir uz ilgtermiņa ieguldījumu rēķina, ko prognozējam atpelnīt tuvākā gada laikā," skaidroja uzņēmuma pārstāve.

Vienlaikus viņa norādīja, ka "Balts" arī turpmākos gados plāno attīstīties, un gūtā peļņa tiks ieguldīta procesu optimizācijā un kvalitātes uzlabošanā.

Taujāta par cenu kāpumu, Kuplā sacīja, ka šis ir sarežģīts jautājums, ko ietekmē vairāki faktori. Pirmkārt, ēdināšanas nozarē ir liela konkurence, kas nozīmē cenu un izdevumu nepārtrauktu monitorēšanu, lai saglabātu pievilcīgu gala cenu. Otrkārt, ēdināšana ir cilvēkresursu ietilpīga nozare.

Dziesmu un deju svētku ēdināšanas nodrošināšanā vislielākās raizes raisa loģistikas ceļu nodrošināšana, jo Rīgā notiek daudzi ceļu remonti.

Tā sacīja Dziesmu un deju svētku dalībnieku ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanas konkursā uzvarējušā SIA "Baltic Restaurants Latvia" valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars.

Tāpat starp potenciālajiem sarežģījumiem ēdināšanas nodrošināšanā svētku dalībniekiem valdes priekšsēdētājs minēja produktu piegādes loģistikas iespējamos aizkavējumus un konkrētu pārtikas produktu nepieejamību. Trūkstot arī darba roku, kas vērojams visā Latvijas tirgū.

"Esam ar ilggadēju Dziesmu un deju svētku dalībnieku ēdināšanas pieredzi kā Latvijā, tā Igaunijā, tāpēc apzināmies iespējamos riskus," sacīja Kaugars.

Taujāts par to, kā plānots nodrošināt ēdināšanas pakalpojumus, Kaugars pauda, ka uzņēmums sadarbosies ar pastāvīgiem un ilgtermiņā pārbaudītiem piegādātājiem un loģistikas partneriem. Ēdiens tiks gatavots vairākās virtuvēs, kuras arī ikdienā nodrošina ēdināšanu vairākiem tūkstošiem apmeklētāju.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.