Biļešu cenas uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem šogad vidēji ir par aptuveni 40% augstākas, nekā tās bija iepriekšējos svētkos 2018.gadā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini atbilstoši iepriekšējo svētku cenrāžiem un šiem svētkiem sagatavoto cenrādi, kas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā.

Cenu kāpums uz visiem pasākumiem nav vienāds. Tāpat ir pasākumi, uz kuriem cenas ir samazinājušās.

Atšķirībā no 2013. un 2018.gada svētkiem ir samazinājies biļešu cenu klāsts, sarūkot tieši lētāko biļešu piedāvājumam.

Piemēram, šogad uz svētku noslēguma koncertu "Kopā augšup" Mežaparka Lielajā estrādē iecerēts piedāvāt biļetes piecās cenu grupās - par 20, 40, 60, 80 un 100 eiro. Savukārt 2018.gadā uz noslēguma koncertu bija pieejamas biļetes sešās cenu grupās - par 15, 25, 35, 45, 55 un 65 eiro. Savukārt 2013.gadā bija septiņas biļešu cenu grupas, lētākajām maksājot 3 latus jeb 4,3 eiro.

Līdz ar to uz svētku noslēguma koncertu dārgākā biļete šogad maksās par 54% vairāk nekā 2018.gadā, kas turklāt ir vairāk nekā divas reizes vairāk par 2013.gada dārgāko biļeti uz noslēguma koncertu. Savukārt lētākā biļete ir par 33% dārgāka nekā 2018.gadā, kā arī atbilst trešās dārgākās biļešu grupas cenai 2013.gada svētku noslēguma koncertā.

Labāks risinājums būtu bijis Latvijas hokejistu godināšanas iespējas iedzīvotājiem atstāt uzņēmumu un iestāžu ziņā, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Viņš pauda, ka Latvijas hokejistu izcīnītās bronzas medaļas ir fantastisks panākums, taču Saeimas lēmums pirmdienu noteikt par svētku dienu radīs zināmu haosu.

Rostovskis stāstīja, ka pirms Saeimas lēmuma ar viņu sazinājies arī Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS), informējot par domu pirmdienu noteikt par svētku dienu, taču Rostovskis rekomendējis atstāt darbadienas plānošanu uzņēmumu un iestāžu pārziņā.

"Mana rekomendācija bija atstāt darbadienas menedžēšanu katra uzņēmuma, iestādes rokās. Skaidrs, ka mēs visi esam priecīgi, bet uzņēmumi bija plānojuši darbus, ir kaut kāds ritms. Šobrīd, kad tā ir oficiāla brīvdiena, daudziem būs zināms haoss," sacīja LTRK prezidents.

Vienā brīvdienā Latvijā neiekasē nodokļus 10 līdz 12 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji, atsaucoties uz Ekonomikas ministrijas (EM) novērtējumu par brīvdienu ietekmi uz iekšzemes kopproduktu (IKP).

FM pārstāvji skaidro, ka līdz šim vienas svētku dienas fiskālās ietekmes novērtējumi bija veikti 2014., 2016. un 2018.gadā. Toreiz tie bija saistīti ar jaunas svētku dienas piešķiršanu.

Pamatā novērtējumiem bija divi pieņēmumi - EM aprēķini, ka vienas papildu brīvdienas piešķiršanas izmaksas ir no 0,08% līdz 0,1% no IKP, kā arī proporcionalitātes princips, proti, nodokļu ieņēmumi pret IKP nemainās papildu brīvdienas piešķiršanas dēļ, līdz ar to nodokļu ieņēmumi pieaug proporcionāli IKP pieaugumam.

FM pārstāvji skaidro, ka fiskālās ietekmes, vērtējot pēc proporcionalitātes principa un pieņemot, ka vienas svētku dienas atcelšana palielinātu IKP par 0,09%, 2023.gadā ir 11,9 miljoni eiro, 2024.gadā - 12,6 miljoni eiro, 2025.gadā - 13,3 miljoni eiro, bet 2026.gadā - 14 miljoni eiro.

Dziesmu un deju svētku ēdināšanas nodrošināšanā vislielākās raizes raisa loģistikas ceļu nodrošināšana, jo Rīgā notiek daudzi ceļu remonti.

Tā sacīja Dziesmu un deju svētku dalībnieku ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanas konkursā uzvarējušā SIA "Baltic Restaurants Latvia" valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars.

Tāpat starp potenciālajiem sarežģījumiem ēdināšanas nodrošināšanā svētku dalībniekiem valdes priekšsēdētājs minēja produktu piegādes loģistikas iespējamos aizkavējumus un konkrētu pārtikas produktu nepieejamību. Trūkstot arī darba roku, kas vērojams visā Latvijas tirgū.

"Esam ar ilggadēju Dziesmu un deju svētku dalībnieku ēdināšanas pieredzi kā Latvijā, tā Igaunijā, tāpēc apzināmies iespējamos riskus," sacīja Kaugars.

Taujāts par to, kā plānots nodrošināt ēdināšanas pakalpojumus, Kaugars pauda, ka uzņēmums sadarbosies ar pastāvīgiem un ilgtermiņā pārbaudītiem piegādātājiem un loģistikas partneriem. Ēdiens tiks gatavots vairākās virtuvēs, kuras arī ikdienā nodrošina ēdināšanu vairākiem tūkstošiem apmeklētāju.

Visu laiku pazīstamākais Latvijas hokejists, leģendārais Helmuts Balderis Sildedzis ir zināms un cienīts arī biznesa vidē, kur šobrīd nodarbojas ar dārzeņu biznesu, būdams dalībnieks uzņēmumos SIA Ezerkauliņi Agro un SIA Ķeizarsils. Gluži tāpat kā sports, arī bizness dod un prasa rūdījumu, uzticēšanos, kā arī mēdz sagādāt vilšanos.

Ikviena gada sākums tradicionāli biznesa vidē iesākas reizē ar pārmaiņām, ko radījušas likumdošanas izmaiņas no 1. janvāra, kā arī atskatu uz aizgājušo gadu, tajā paveikto. Teju visos topos starp 2023. gada notikumiem dominē basketbols un hokejs. Redakcijā nolēmām pievērsties kādam no šo sporta veidu pārstāvjiem, kurš bijis vienlīdz sekmīgs kā sporta, tā biznesa laukumā, tāpēc uz sarunu aicinājām Latvijas hokeja leģendu Helmutu Balderi Sildedzi.

Vai sekojat līdzi tam, kas notiek hokeja laukumos?

Protams, sekoju gan atsevišķu hokejistu gaitām profesionālās līgās, gan arī Latvijas izlašu spēlēm. 2023. gada pasaules čempionāta bronzas medaļa tik mazai valstij, kāda ir Latvija, ir milzīgs sasniegums. Šī panākuma atslēga ir meklējama komandas saliedētībā, pašaizliedzībā jebkurā spēles situācijā, profesionālā treneru darbā, ko ledus laukumā realizēja spēlētāji, turklāt, iespējams, visbūtiskāk ir spēlēt, līdz atskan finālsvilpe. Tieši pēdējais faktors izvilka spēli gan mačā par pasaules čempionāta bronzu, gan pēdējo Rīgas apakšgrupas spēli pret Šveici un arīdzan pret Čehiju. Šajos mačos Latvijas izlase parādīja raksturu, nepiekāpību, kas galu galā tika atalgota ar uzvarām. Vēl vairāk - šīs spēles var kalpot un būs labs piemērs jaunajiem hokejistiem.

Būvuzņēmēji neplānotās brīvdienas radītās papildu izmaksas prasīs segt pasūtītājiem, aģentūrai LETA pauda Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons.

Viņš norādīja, ka Latvijas Būvuzņēmēju apvienība pievienojās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Darba devēju konfederācijas aicinājumam lēmumu par brīvdienas piešķiršanu atstāt uzņēmēju kompetencē. Pirmdien, 29.maijā, lielākā daļa būvuzņēmēju turpina strādāt, jo ir aktīvā būvdarbu sezona un ir jāpilda noslēgtie līgumi.

Miķelsons atzīmēja, ka atbilstoši likumam šim darbam būs jāpiemēro svētku dienas darba samaksas tarifs, kas uzņēmējam nozīmēs papildu izmaksas.

Viņš minēja, ka būvkomersanti apkopos visas radītās papildu izmaksas un iesniegs tās gan publiskajiem (valsts, pašvaldību) pasūtītājiem, gan arī komercpasūtītājiem.

Rīgā no šodienas līdz 9.jūlijam norisināsies XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, informē Latvijas Nacionālajā kultūras centrā (LNKC).

Rīgas Latviešu biedrības namā šodien plkst.14 notiks Dziesmu un deju svētku karogu cildināšana, Dziesmu svētku parkā plkst.17 notiks Dziesmu un deju svētku virsdiriģentu un virsvadītāju godināšana, savukārt Rīgas Domā plkst.19 notiks garīgās mūzikas koncerts.

Paredzēts, ka Dziesmu un deju svētku laikā notiks 60 pasākumi 20 norises vietās. Svētkos piedalīsies 40 000 dalībnieki, savukārt svētkus varētu apmeklēt vismaz 500 000 interesentu.

Starp 60 pasākumiem, kas notiks desmit dienu laikā, ir arī skatītāju iecienītais koru konkursa fināls "Koru kari", kas 1.jūlijā plkst.10 norisināsies gan Latvijas Universitātes Lielajā aulā, gan Rīgas Latviešu biedrības namā.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) konferencē "LIKTA(I)2023" pasniegta informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares gada balva "Platīna pele 2023" – nominācijā "Valsts digitālā transformācija" pakalpojumu kategorijā godalgu saņēma Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) ar Vispārējo Dziesmu un Deju svētku datu pārvaldības informācijas sistēmu "VIDDIS" – projekta izstrādātājs ir informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA “ZZ Dats”.

“Bija gandarījums šogad būt daļai no Dziesmu un deju svētkiem, izstrādājot un nodrošinot elektronisko reģistrāciju svētku dalībniekiem gan Latvijā, gan ārzemēs. Ikdienā strādājam, lai valsts un pašvaldību pakalpojumi kļūtu ērtāki un iedzīvotājiem pieejamāki. Mums kā Latvijas uzņēmumam šī bija nenovērtējama pieredze palīdzēt Dziesmu un deju svētkiem iet līdzi laikam. Prieks, ka svētku dalībniekiem noderēja kolēģu paveiktais, kā arī mums nozīmīgs ir profesionāļu augstais novērtējums – tas sniedz pārliecību turpināt uzņēmumam iesaistīties līdzīgos plašai sabiedrībai nozīmīgos projektos,” saka SIA “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris.

XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos mobilo lietotni aktīvi izmantoja 72% svētku dalībnieku jeb 29 077 personas, liecina tās izstrādātāja un uzturētāja SIA “ZZ Dats” apkopotie dati.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Naktī uz pirmdienu pēc vairākiem sprādzieniem iegruvis vismaz viens Krimas tilta laidums, un satiksme pa tiltu pilnībā apturēta.

"Uz Krimas tilta apturēta satiksme. Noticis ārkārtējs gadījums 145.balsta rajonā no Krasnodaras novada puses. Strādā tiesībsargāšanas iestādes un visi atbildīgie dienesti," paziņojis krievu ieceltais okupācijas iestāžu vadītājs Krimā Sergejs Aksjonovs.

Tikmēr dažādi krievu ziņu kanāli lietotnē "Telegram" vēsta, ka pēc diviem sprādzieniem iegruvis vismaz viens no tilta laidumiem.

Tīmekļa izdevums "Baza" ziņo, ka "nokritis" viens no tilta laidumiem un ka gājuši bojā vismaz divi cilvēki, bet viens guvis ievainojumus.

Arī "Telegram" kanāls "Astra", atsaucoties uz vietējiem iedzīvotājiem, apstiprina, ka iegruvis viens no tilta laidumiem.

Taču vēlāk izskanējušas ziņas, ka bojāts arī otrs laidums.

Rūpējoties ne vien par savu klientu, bet arī Latvijas bērnu labklājību, darba vides risinājumu uzņēmums “Hestio” svētku gaidīšanas laikā nācis klajā ar īpašu akciju – pērkot kādu no sirsnīgās svētku kolekcijas karstajiem dzērieniem, 1 eiro no katra produkta pirkuma tiks ziedots Bērnu slimnīcas fondam.

“Jau vairāk nekā 15 gadus apkalpojot Latvijas uzņēmumus, varam droši teikt, ka visam centrā ir nevis produkti vai pakalpojumi, bet cilvēki. Cilvēkiem ir svarīga vide: darbā, mājās, ārpus mājas, priecīgos un grūtos mirkļos. Hestio rūpējas to, lai cilvēki justos labi vidē, kurā pavada savu darba dienu. Savukārt, Bērnu slimnīcas fonds rūpējas ne tikai par bērnu fizisko veselību, bet lai grūtā brīdī viņiem blakus ir tuvākie cilvēki un visatbalstošākā vide, Vecāku māja tam ir lielisks piemērs. Ņemot vērā, ka esam paši sākuši grauzdēt kafiju un tuvojas svētku laiks, vēlējāmies saviem klientiem dot ko vairāk nekā tikai garšīgu dāvanu uz svētkiem. Mūsu jaunie, sirsnīgie dzērieni ir iespēja pateikt paldies tiem cilvēkiem, kas ir jums apkārt - kolēģiem, darbiniekiem, klientiem, sadarbības partneriem, un vienlaikus izdarīt labu darbu - atbalstīt Bērnu slimnīcas fondu,” akcijas ideju skaidro Gustavs Dreimanis, “Hestio” Mārketinga departamenta vadītājs.

Valsts prezidenta amatā ievēlētais Edgars Rinkēvičs sestdien Saeimā deva svinīgo solījumu, kļūstot par septīto Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas.

Rinkēvičs Saeimā deva Valsts prezidenta svinīgo solījumu, kurā teikts: "Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas."

Svinīgo sēdi klātienē vēroja bijušie Latvijas Valsts prezidenti Andris Bērziņš, Egils Levits, Vaira Vīķe-Freiberga, Raimonds Vējonis, Valdis Zatlers, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, ministri, kā arī diplomātiskā korpusa pārstāvji.

Pēc solījuma Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns svinīgā ceremonijā Valsts prezidentam pasniedza valsts augstākos apbalvojumus, kurus viņš saņēma saskaņā ar Valsts apbalvojumu likumu. Likums nosaka, ka Valsts prezidents, stājoties amatā, iegūst tiesības uz katra ordeņa - Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta - augstāko šķiru, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi. Viestura ordeņa augstākā šķira Rinkēvičam jau ir piešķirta un pasniegta 2004.gadā, līdz ar to viņš, stājoties Valsts prezidenta amatā, ieguva tiesības uz Triju Zvaigžņu ordeņa un Atzinības krusta augstāko šķiru, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi.

Tiek strādāts pie tā, lai par godu Latvijas hokejistu izcīnītajām bronzas medaļām pirmdienu, 29.maiju, Latvijā varētu noteikt par brīvdienu, aģentūrai LETA pavēstīja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS).

Ierakstā "Facebook" Smiltēns norāda, ka tiek strādāts, lai pirmdiena Latvijā būtu brīvdiena.

Saeimas priekšsēdētājs šajā jautājumā ir saziņā ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), Rīgas pili un kolēģiem Saeimā, aģentūrai LETA pastāstīja politiķis.

Tikmēr konstitucionālo tiesību eksperts, bijušais Saeimas Juridiskā biroja padomnieks, pašreizējais Finanšu nozares asociācijas pārstāvis, zvērināts advokāts Edgars Pastars mikroblogošanas vietnē "Twitter" brīdina, ka, ja brīvdienu, kad kādam paredzēts doties pie ārsta, uz eksāmenu vai tiesas sēdi, pārcels uz sestdienu, tad pēkšņo lēmumu ietekmē no rīta būs lielāks sajukums nekā ieguvums.

Turklāt šāda ideja var būt īstenojama varbūt tikai valsts pārvaldei, viņš atzīmē.

Maksātnespējas administratora slepkavības uzkūdīšanā apsūdzētā Mihaila Uļmana pirmā intervija.

Vairāk nekā gada laikā, kopš uzņēmējs Mihails Uļmans tika aizturēts, apcietināts kopš pagājušā gada decembra, arī apsūdzēts maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības uzkūdīšanā un tagad stājies tiesas priekšā, publiskā retorika ir balstīta izmeklēšanas un prokuratūras sniegtajā informācijā, pretēji žurnālistiskās ētikas standartiem nemēģinot uzklausīt arī otru pusi. Dienas Bizness šodien publicē interviju ar M. Uļmanu, dodot iespēju viņam pirmoreiz publiski izklāstīt savu nostāju un argumentus.

Prokuratūra jums ir uzrādījusi apsūdzību par uzkūdīšanu uz maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību. Vai jūs tam piekrītat vai nē – un kādi ir jūsu argumenti?

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Latvijā jāīsteno darba devēja apmaksāto darba nespējas dienu samazinājums, lai pēc iespējas pietuvotos Lietuvas un Igaunijas uzņēmēju izmaksu apmēram, aģentūrai LETA pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Jānis Lielpēteris.

"Uzņēmējiem šī problemātika ir ļoti būtiska un LTRK biedri par to mūs regulāri informē," sacīja Lielpēteris, piebilstot, ka Latvijā darba nespējas lapu izmaksas ir daudz lielākas nekā kaimiņvalstīs, turklāt uzņēmēji saņem ziņojumus par darbnespējas lapām ar atpakaļejošiem datumiem, gan tās izsniedzot, gan noslēdzot.

"Lai arī var teikt, ka Veselības ministrija ir sadzirdējusi šīs uzņēmēju problēmas, uzņēmēji sagaida raitāku virzību šo problēmjautājumu risināšanā," sacīja valdes loceklis.

Viņš arī norādīja, ka kopumā LTRK rosinājumi risināt darba nespējas lapu apmaksas problēmu Latvijā dalāmi divās daļās - darbnespējas lapu izmaksas darba devējam un citi saistītie jautājumi.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 0,3%, salīdzinot ar 2022.gadu, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2023.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 40,31 miljards eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī - 10,7 miljardi eiro.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, palielinājās par 0,1%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem pieauga par 0,4%.

Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, pieauga par 0,8%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2023.gadā samazinājās par 1,4%, bet pakalpojumu nozaru - pieauga par 0,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apmērs pērn samazinājās par 8,1%, ko veicināja produkcijas apmēra samazinājums augkopībā un lopkopībā par 7,8% un mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 9,2%, kamēr zivsaimniecības nozarē bija pieaugums par 2,2%.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 0,8%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2023.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 0,4%.

Vienlaikus šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2022.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 0,6%.

2023.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 9,149 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējās pievienotās vērtības izmaiņas (pieaugums par 0,7%) ietekmēja pakalpojumu nozaru pieaugums par 1,2% un ražojošo nozaru samazinājums par 0,1%.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,1%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 0,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 0,3%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,3 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,17 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība saglabājusies iepriekšējā gada līmenī, pakalpojumu nozarēm pieaugot par 1,4%, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 3,8%.

Lauksaimniecībā bija samazinājums par 9,3%, ko ietekmēja augkopības nozares novērtējums, uzrādot kritumu par 13%, un samazinājums lopkopībā - par 1,9%. Zivsaimniecības nozarē bija pieaugums par 12,9%, bet samazinājums bija mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē - par 3,3%.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,6%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, tostarp trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vienlaikus 2023.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada otro ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP pieaudzis par 0,2%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 5,5%, un bija 29,9 miljardu eiro apmērā, tostarp trešajā ceturksnī - 10,577 miljardu eiro apmērā.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 1,1%, pakalpojumu nozarēm saglabājoties iepriekšējā gada līmenī, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 4%.

Lauksaimniecības nozarē novērots samazinājums par 9,4%, ko ietekmēja augkopības nozares novērtējums (kritums par 11,2%) un pieaugums lopkopībā (par 0,6%). Zivsaimniecības nozarē vērojams kritums par 6,2%, kā arī samazinājumu par 13,8% uzrādījusi mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Saeima šodien Augstākās tiesas (AT) tiesneses jeb AT senatores amatā apstiprināja bijušo Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāju Sanitu Osipovu.

Par Osipovu nobalsoja 51 deputāts, pret - 41, bet divi deputāti balsojumā atturējās.

AT Civillietu departamenta kopsapulce šogad atkārtoti atzina Osipovu par piemērotu AT senatores amatam, tāpēc Osipova tika atkārtoti virzīta Saeimā apstiprināšanai AT tiesneses amatā.

Uz vakanto senatora amatu Osipova tika pieteikta kā bijusī ST tiesnese atbilstoši likumam "Par tiesu varu", kas paredz iespēju uz AT tiesneša amatu pretendēt personai, kura ir bijusi ST tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā un kura saņēmusi pozitīvu AT departamenta tiesnešu kopsapulces atzinumu.

Vienlaikus Saeima no Augstākās tiesas tiesnešu amatiem atbrīvoja Anitu Čerņavsku un Aivaru Keišu.

Krīzes, kļūdaini lēmumi, neprasmīga komunikācija, nekonsekventas prakses, konkurentu nomelnojoši paziņojumi, dažādi ārēji apstākļi – ir tikai daļa no klupšanas akmeņiem, kas var aptumšot un pat nopietni apdraudēt uzņēmuma vadītāja un sekojoši – visa biznesa reputāciju.

Šādas situācijas prasa nekavējošu rīcību, kompleksu risinājumu un dažādu speciālistu iesaisti, tostarp, arī tiesību ekspertu.

Reputāciju var salīdzināt ar koka vai ēkas ēnu. Atkarībā no saules stāvokļa, ēna izskatīsies atšķirīgi, bet vai pēc tās var apgalvot koka vai ēkas izskatu? Līdzīgi ar cilvēkiem, tas ko par tevi saka nenozīmē, ka tāds esi, taču skatoties – no malas var interpretēt dažādi.

Aizvien biežāk juristiem nākas saskarties ar reputācijas aizsardzības jautājumiem.

“Gribi mieru – gatavojies karam”

Ierasta prakse ir izstrādāt rīcības plānu ugunsgrēka gadījumā vai jebkāda cita uzņēmuma darbību apdraudoša faktora ietekmē, arī reputācijas apdraudējums ir iekļaujams starp tiem. Tāpēc ir jābūt skaidram rīcības plānam, ko darīt reputācijas kaitējuma gadījumā, lai aizvainojuma un vēlmes pēc taisnības emocijas ietekmē situāciju nesarežģītu vēl vairāk. Reputācijas menedžments iet kopsolī ar krīzes komunikāciju.