Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Prokurori šonedēļ Rīgas rajona tiesā Jūrmalā prasījuši kukuļošanas lietā apsūdzētajam bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un būvuzņēmējam Mārim Martinsonam piespriest reālus cietumsodus, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Kopējais sods, kas Rimšēvičam tiek prasīts, ir brīvības atņemšana uz sešiem gadiem, konfiscējot mantu. Tāpat prokurori prasa ierobežot viņam iespējas ieņemt konkrētus amatus, raidījumam atklājis prokurors Ando Skalbe.

Martinsonam apsūdzības uzturētāji lūdz piemērot brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem ar arestētās mantas konfiskāciju. Savukārt Martinsona uzņēmumam "MM investīcijas", kas prokuroru ieskatā izmantots kukuļu legalizācijā, tiek prasīts trīs miljonu eiro naudas sods un arī mantas konfiskācija.

Kā vēstīja "de fecto", pēdējās nedēļās apsūdzētie Rimšēvičs un Martinsons tiesā skaļi lasīja savas liecības. "Šajā krimināllietā nav neviena pierādījuma, ka man jebkad būtu izteikts jebkāds kukuļa piedāvājums un ka es jelkad būtu pieņēmis kukuļa piedāvājumu," tiesā sacīja bijušais centrālās bankas prezidents Rimšēvičs.

Netālu no Kuldīgas esošajā Upīškalnā Uldis Stieģelis ražo pārvietojamas pirts mucas, kublus, kā arī dažāda veida dārza mēbeles – galdus, krēslus, šūpoles, koka laukumus bērniem, kā arī suņu būdas

Uldis ir ugunsdzēsējs ar vairāk nekā 20 gadu stāžu. «Pagaidām abus darbus apvienoju, bet pēc aptuveni trīs gadiem aktīvās ugunsdzēsēja gaitas būs jābeidz. Ar koku sāku strādāt nejauši, intereses vadīts, pirms aptuveni astoņiem vai deviņiem gadiem,» teic Uldis, kurš atminas, ka pirmo viņš uztaisīja mazu muciņu, bet pēc tam nodomāja, ka būtu iespējams izveidot arī kublu un apaļu mucveida pirti, kuru viegli pārvietot.

Eksporta potenciāls

Taujāts, vai viņam bija iepriekšējas zināšanas par kokapstrādi, Uldis atklāj, ka ne. Bija tikai vēlme un degsme kaut ko pašam izveidot. Pirmā apaļā pirts muca tika uzbūvēta kaimiņam. «Grāmatās informācijas par šāda veida pirts izgatavošanu tolaik nebija. Smēlos informāciju google, kā arī mācījos pats no savām kļūdām. Vajadzēja ar kaut ko sākt, bet nebija naudas materiāliem. Piedāvāju kaimiņam uzbūvēt pirti no viņa materiāliem. Viņš piekrita. Tā lēnām apguvu zināšanas, un arī pasūtījumi pulcējās viens pie otra,» stāsta Uldis.

No nākamā mēneša Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis pārņems arī Eiropas Savienības (ES) finanšu pakalpojumu komisāra pienākumus, jo pēc britu referenduma par izstāšanos no ES par atkāpšanos no amata paziņojis līdzšinējais komisārs Džonatans Hils no Lielbritānijas.

Lai kādas būtu turpmākās Lielbritānijas attiecības ar ES, Dombrovskis būs viens no nozīmīgākajiem noteikumu pieņēmējiem attiecībā uz Londonas finanšu centru Sitiju, uzsver britu laikraksts Financial Times.

Pamatojums tam ir tāds, ka ES amatpersonu un Sitijas pārstāvju ieskatā daudzi ES noteikumi Lielbritānijā paliks spēkā arī pēc jaunās bloka un Lielbritānijas vienošanās noslēgšanas. Tikmēr Lielbritānijas bankām jāņem vērā visi jaunie ES noteikumi, ja tās cer veikt darbību bloka teritorijā.

Ja vien Lielbritānija nav gatava nodedzināt visus likumdošanas tiltus uz vienoto tirgu, Dombrovskis un viņa komisija, domājams, joprojām būs galvenie likumdevēji Sitijai, uzsvēra juridiskās kompānijas "Clifford Chance" finanšu noteikumu jurists Saimons Glīsons.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Gundars Grieze, AS Trasta komercbanka valdes priekšsēdētājs. Trasta komercbanka ir senākā privātbanka Latvijā, kura darbojas vietējā tirgū 26. gadu, kā arī pirmā banka Austrumeiropā, kura ieviesa interneta banku (1997. gadā). Trasta komercbanka arī ir pirmā banka Latvijā, kura veica pirmo publisko akciju piedāvājumu Rīgas biržā.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā bankā/nozarē?

Tas bija liels izaicinājums, un es to pieņēmu. Šajā amatā jau esmu ilgus gadus, un neviena diena nav bijusi līdzīga. Ir iegūta milzīga pieredze, esot kopā ar daudziem cilvēkiem, uzņēmumiem un biznesa idejām. Darbs man ir devis iespēju pabūt daudzās pasaules valstīs, iepazīt to biznesa kultūru un vidi, tikties ar valstu pirmajām amatpersonām. Tas ir interesanti un man patīk.

Kiščenko ģimene pussagruvušo padomju laika pirti, kas atrodas Lūznavas muižas parkā pārdesmit metru no restaurētās, bijušās poļu izcelsmes muižnieku Kerbedzu vasaras rezidences, iegādājās pavisam nejauši un tagad attīsta viesu namu Svilpaunieki.

Elīna un Mārtiņš Kiščenko ir ceļu būves inženieri – M. Kiščenko strādā par ceļu projektētāju, bet E. Kiščenko ikdienā veic ceļu un tiltu būvuzrauga pienākumus. «Tā kā drīzumā ir sagaidāms, ka Eiropas Savienības fondu budžets Latvijas ceļiem tiks apgriezts, ir jādomā, ko darīt, lai paliktu šeit, Latgalē. Mums ir savs ģimenes uzņēmums, kas nodarbojas ar ceļu projektēšanu un uzraudzību un sniedz inženierpakalpojumus, taču jau laikus esam sākuši gatavoties krīzei, kas gaidāma šajā nozarē. Tā radās ideja par tūrisma jomu, kurā mēs varētu darboties,» stāsta E. Kiščenko, uzsverot, ka viņu ģimene noteikti būs starp tām, kas paliks dzīvot un strādāt Latgalē, nevis aizbēgs uz Rīgu vai ārzemēm darba un labākas dzīves meklējumos.

Rīgas rajona tiesas lēmums piespriest reālus un būtiskus cietumsodus par korupciju bijušajam Latvijas Bankas (LB) prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un uzņēmējam Mārim Martinsonam paliks Latvijas tiesu sistēmas vēsturē neatkarīgi no tā, kā risināsies tiesvedība apelācijas instancē.

Īpašs šis spriedums ir arī Dienai, kura par M. Martinsona centrālo lomu dažādās koruptīvas nokrāsas lietās rakstīja teju visu pēdējo desmitgadi, laikā, kad M. Martinsons pret šīm aizdomām vēl apņēmīgi cīnījās, cenšoties pierādīt godīga uzņēmēja un mecenāta slavu. To viņam palīdzēja uzturēt plaša spektra politiskā elite – uz viņa sponsorētiem pasākumiem bez sarkšanas vēl ne tik sen ieradās sabiedrības krējums, bet valdība aiz slēgtām durvīm uzskatīja par iespējamu izskatīt viņu starp pretendentiem uz bankas Citadele valstij piederošo daļu pirkšanu.

Šoks par spriedumu

Trešdien, spriežot pēc I. Rimšēviča un M. Martinsona ķermeņa valodas, abiem uzmanīgi un saspringti klausoties spriedumu, īpaši manieres, kādā bijušais LB prezidents pameta tiesas ēku – tukšām rokām, bez virsdrēbēm, stāvoklī, kas no malas atgādināja afektu –, spriedums savā bardzībā bija negaidīts abiem apsūdzētajiem. Pieredzējušu, ar saviem sakariem tiesībsargu vidū zināmu advokātu armija, intervijas vīriešu žurnāliem, centieni ar dažādiem sabiedrisko attiecību un juridiskās argumentācijas paņēmieniem sēt šaubas par apsūdzību pamatotību – tas viss atstāja vietu šaubām par gaidāmā sprieduma bardzību.

Rundāles novada Pilsrundāles ciemata iedzīvotājs Uldis Helvigs ar brāļa Ģirta palīdzību savam un līdzcilvēku priekam 1975. gada izlaiduma treileri pārveidojis par pirti uz riteņiem, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Uldis Helvigs vairākus gadus prātojis par pārvietojamu pirtiņu. Sākumā bijusi iecere būvēt lielu mucai līdzīgu pērtuvi, taču no šīs idejas atteicies, jo šoferim, kura auto velk šādu būvi, nepieciešama īpašas kategorijas autovadītāja apliecība. Brīdī, kad tikpat kā no debesīm nokritis treileris, Uldim bija skaidrs – vagoniņš jāpārveido par pirti! Daudzus gadus lolotā ideja piepildīta četros mēnešos.

Ieceres īstenošanas gaitā iepazīta valstī valdošā milzīgā birokrātija. Kārtojot dokumentus, Ulda sieva Līga Ceļu satiksmes drošības direkcijā pavadīja daudzas stundas. «Dažbrīd izplūdu asarās. Astoņas stundas nīkstot Ceļu satiksmes drošības direkcijā, gribējās visam atmest ar roku. Bija jāsalīdzina numuri, pirts jāsver, jāveic tehniskā pārbaude, jāskata dokumenti. Mani sūtīja no vienas vietas uz otru. Guvu milzīgu pieredzi, tagad viss būtu daudz vieglāk,» par piedzīvoto stāsta Līga.

Pēc rekonstrukcijas oficiāli atklāts viesnīcas Hotel Jūrmala SPA saunu un baseinu centrs Welness Oasis. Projektā ieguldīti teju 2 miljoni eiro, informē viesnīcas pārstāvji.

Welness Oasis atpūtas centrs viesnīcā darbojas jau kopš 2005.gada un vidēji gadā uzņem ap 50 000 apmeklētāju. Šogad centrs tika pilnībā atjaunots un papildināts ar jaunām iespējām un pakalpojumiem, vienlaikus iegūstot mūsdienīgāku vizuālo noformējumu un tehnoloģiskos risinājumus.

Saunu un baseinu centrs Welness Oasis ir izvietots divos stāvos. Viesi karsēties var 6 dažādās saunās (2 tvaika pirtīs, sāls pirtī, 2 dažādu temperatūru somu pirtīs un bērnu pirtī), kā arī atpūsties 3 dažādu temperatūru baseinos. Tāpat pie baseina ir iekārtots Aqua bārs. Centrā pieejams arī masāžas kabinets un solārijs.

Welness Oasis saunu un baseina centra fotogrāfijas iespējams aplūkot galerijā augstāk!

Nesamērīgais valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem obligātā iepirkuma ietvaros ir ilgtermiņa problēma, kas būs jārisina arī jaunajai valdībai, piektdien, 27.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nākotnē lielāka uzmanība jāpievērš atbalsta saņēmēju kontrolei, kā arī jāmeklē kompromiss, lai pārtrauktu šo bezjēdzīgo valsts atbalsta politiku, intervijā DB norāda uzņēmuma Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs un bijušais premjerministrs Aigars Kalvītis. Viņš nenoliedz, ka obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pirmsākumi meklējami viņa valdības laikā, taču piebilst, ka līdz 2007.gadam OIK slogs bija neliels un samērīgs.

Kā vērtējat šobrīd izveidojušos situāciju, kad OIK slogs elektroenerģijas patērētājiem kļuvis nepanesams?

Jāsaka, ka jebkurš nesamērīgs atbalsts ir slogs patērētājiem. Atbalsts obligātā iepirkuma (OI) ietvaros nesamērīgs kļuva 2009.gadā, kad Valda Dombrovska valdība pieņēma lēmumu par grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.221, kas pavēra vārtus neierobežotai OIK sloga uzkraušanai patērētājiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) jau toreiz valdību brīdināja, ka, piemērojot MK noteikumos ietverto formulu arī stacijām, kuru jauda pārsniedz četrus megavatus, elektroenerģijas OI izmaksas un lietotāju maksājumi par elektroenerģiju palielināsies. Neraugoties uz SPRK iebildumiem, grozījumi tika apstiprināti. Jāpiebilst, ka svarīgi ir atskatīties arī uz OIK vēsturi. Laikā, kad es biju valdības vadītājs, Eiropas Savienība (ES) izvirzīja mērķi līdz 2020.gadam palielināt atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaru enerģijas gala patēriņā. OIK lielākā problēma ir tā, ka viss tika salikts vienā katlā, jo atbalsts zaļajai enerģijai un subsīdijas koģenerācijai ir divas dažādas lietas. Ja mēs vērtējam procentuāli, tad atbalsts AER veido tikai nelielu daļu no kopējā OIK sloga. Šobrīd nozares, kas saņem atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros, tiek uzskatītas par sliktām, bet patiesībā viss slēpjas samērīgumā.

Lielbritānijas pārstāvis Eiropas Komisijā (EK) Džonatans Hils sestdien paziņoja, ka atkāpsies no amata pēc tam, kad referendumā Lielbritānijas vēlētāji atbalstīja valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), un viņa pienākumi tiks uzticēti EK viceprezidentam Valdim Dombrovskim.

Hils pauda ļoti lielu vilšanos par referenduma rezultātu, tomēr atzina, ka izlietu ūdeni nesasmelt.

«Pārejot jaunā posmā, nedomāju, ka būtu pareizi, ja es turpinātu darbu kā Lielbritānijas virzīts komisārs it kā nekas slikts nebūtu noticis,» teikts ES finanšu pakalpojumu komisāra Hila izplatītajā paziņojumā.

«Atbilstoši tam, par ko pirms dažām nedēļām runāju ar EK prezidentu, esmu viņam pateicis, ka man vajadzētu atkāpties,» Hils informēja par sarunu ar Žanu Klodu Junkeru.

Bijušais Lielbritānijas parlamenta augšpalātas - Lordu palātas - loceklis, kuru premjerministrs Deivids Kamerons 2014.gadā izvirzīja par kandidātu Junkera vadītās EK sastāvā, aicināja pienācīgi nodot pienākumus savam pēctecim.

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

Liela daļa būvuzņēmumu vēl analizē Konkurences padomes (KP) lēmumu būvniecības karteļa lietā, daži no tiem plāno to pārsūdzēt, pavēstīja aptaujāto ar KP lēmumu sodīto būvuzņēmumu pārstāvji.

AS "LNK Industries" pārstāvji pavēstīja, ka uzņēmums vēl nav detalizēti iepazinies ar KP pieņemtā lēmuma saturu un argumentāciju.

"Tomēr jau šobrīd ir secināms, ka KP, pieņemot lēmumu par "LNK Industries" sodīšanu, ir vadījusies nevis no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un pierādījumiem lietā, bet gan no populistiskiem apsvērumiem, tādā veidā klaji ignorējot gan KP darbību reglamentējošos normatīvos aktus, gan arī iesaistīto personu Satversmē garantētās tiesības. Ņemot vērā minēto, "LNK Industries" ir apņēmības pilna pierādīt savu nevainīgumu tiesā," pauda "LNK Industries" pārstāvji.

KP: Būvnieku karteļa dalībnieki iesaistīti iepirkumos par aptuveni 687 miljoniem eiro 

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz...

Arī SIA "Arčers" ir saņēmis KP lēmumu un, ņemot vērā tā apjomu, kompānijas vadība kopā ar juristiem to izskata un analizē. Kad minētais lēmums tiks pilnībā izvērtēts, uzņēmums lems par tālāko rīcību, pauda "Arčers" pārstāvji.

SIA "Skonto būve" pārstāvji pavēstīja, ka uzņēmums iepazīsies ar KP lēmumu un izvērtēs iespēju to pārsūdzēt Latvijas administratīvajā tiesā.

AS "Rere grupa" pārstāvji pavēstīja, ka grupa ir saņēmusi KP lēmumu par grupas meitasuzņēmuma SIA "Rere būve" iesaisti savstarpēji aizliegtu vienošanos slēgšanā, līdz ar to uzņēmumam ir piemērots naudas sods 711 050,34 eiro apmērā.

"Rere grupa" pārstāvji norādīja, ka KP lēmums ir apjomīgs dokuments uz 200 lapām, tāpēc šobrīd uzņēmums to izvērtē. Uzņēmums 30 dienu laikā pieņems lēmumu, vai KP lēmums "Rere būve" lietā tiks pārsūdzēts tiesā.

SIA "Re & Re" pārstāvji aģentūrai LETA pavēstīja, ka "Re & Re" ir saņēmusi KP lēmumu būvniecības nozares uzņēmumu lietā. Patlaban saņemtie dokumenti tiek izvērtēti, pēc kā uzņēmums lems par turpmāko rīcību.

""Re & Re" noraida KP paustos apgalvojumus par uzņēmuma dalību sarunās ar citiem tirgus dalībniekiem ar mērķi panākt konkurenci ierobežojošus noteikumus, it īpaši par augstāku aktivitātes līmeni uzņēmumam pārmestajās sarunās," pauda "Re & Re" pārstāvji.

Pirmdien, 9.augustā, būvuzņēmuma "Merks" mātesuzņēmums "Merko Ehitus" par plānu pārsūdzēt tiesā KP lēmumu paziņoja biržai "Nasdaq Tallinn".

Savukārt viena no lielākajiem publiskā pasūtītāja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārstāvji, lūgti komentēt KP pausto, ka daudzi pasūtītāji zinājuši par karteli, kā arī to, ka pasūtītājiem ir tiesības atgūt iepirkumos pārmaksātās summas, pavēstīja, ka "VNĪ rīcībā nav nekādas informācijas par šādu faktu. VNĪ iepazīsies ar KP lēmumu, visiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem un izvērtēs turpmāko rīcību".

Jau ziņots, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) pēc iepazīšanās ar Konkurences padomes (KP) lēmumu būvnieku karteļa lietā izvērtēs finanšu korekcijas nepieciešamību ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu īstenotajos projektos, pavēstīja CFLA pārstāvji.

"CFLA nepieciešama iespēja iepazīties ar pilno KP lēmuma saturu un detaļām, un to esam lūguši. Tikai pēc visu gadījumu analīzes CFLA varēs izvērtēt, kā šis lēmums ietekmēs ES fondu projektus vai to finansējuma apjomu," skaidroja CFLA pārstāvji.

Viņi atgādināja, ka ES fondu projektos tiek ievērots nulles tolerances princips pret krāpšanu vai korupciju, proti, šādas darbības fondu projektos nav pieļaujamas.

Būvnieki vēl analizē lēmumu būvniecības karteļa lietā, daži jau plāno pārsūdzēt 

Liela daļa būvuzņēmumu vēl analizē Konkurences padomes (KP) lēmumu būvniecības karteļa lietā,...

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju, tas ir, atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu ES fondu projektos. Atkarībā no situācijas atbalsta samazinājums būtu 100%, ja pierādīta pasūtītāja iesaiste, vai mazākā apmērā (25% un 10%) - citos gadījumos.

Saskaņā ar vadlīnijām tiek noteikta 10% finanšu korekcija, ja pretendenti aizliegto vienošanos veikuši bez ES fondu vadības un kontroles sistēmā esošas personas palīdzības vai līgumslēdzējas iestādes palīdzības, un kāds no aizliegtajā vienošanās iesaistītajiem uzņēmumiem noslēdzis konkrēto līgumu vai līgumus.

Savukārt 25% finanšu korekcija tiek piemērota, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki un konkurence tikusi būtiski ierobežota.

Finanšu korekcija 100% apmērā tiek piemērota, ja ES fondu vadības un kontroles sistēmā esoša persona vai līgumslēdzēja iestāde piedalījusies aizliegtās pretendentu vienošanās procesā, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā, noslēdzis konkrēto līgumu vai līgumus.

Jau ziņots, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

KP: Būvnieku karteļa dalībnieki iesaistīti iepirkumos par aptuveni 687 miljoniem eiro 

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz...

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūraslīcis", Jūrmalā.

KP arī informēja, ka nedaudz vairāk nekā puse no iepirkumiem, kuros iesaistīts būvnieku kartelis, bijuši ar ES fondu līdzfinansējumu.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Zaļo un zemnieku savienības trīs ministru tikšanos ar Medvedeva vietnieku uzņēmēji nenosoda

Ministru tikšanās tiek tulkota kā aizdomīga Krievijas imperiālistisko tieksmju kontekstā, bet vai tiešām augusta sākumā notikušās zemkopības, finanšu un satiksmes ministru pusdienas zivju fabrikā ar vienu no Krievijas vicepremjeriem ož pēc politiskas pakalpības? Neapšaubāmi, jebkura tikšanās ar Krievzemes varas pārstāvjiem nav nekāda tējas pauze pie Kaimiņjankas. Ir sliekšņi, kurus Latvijas politiķi, ja vien ir lojāli savai valstij, nepārkāpj. Tāpat nevar noliegt, ka apzīmējums «neoficiāla tikšanās» ar šāda ranga Krievijas politiķi skan kaut kā ačgārni. Varas pārstāvji ir varas pārstāvji arī šortos, un tie nevar būt vienkārši dibenus blakus piestutējušas personas pie pusdienu galda. Paliek jautājums, kāpēc Krievijas politikas un oligarhijas elitei pietuvinātais Arkādijs Dvorkovičs patiesībā apmeklēja Latviju, vienalga, neoficiālā kārtā vai iepriekš pieteiktā vizītē. Maz ticams, ka lietus dāsni slacītās Jūrmalas šarms vilināja tik stipri, ka viņš nespēja turēties pretī.

Ideja, kas iemirdzas kā zvaigzne. Tad seko fanātisks atjaunošanas darbs. Ja liktenis ir labvēlīgs, ideja saaug ar biznesu un kļūst dzīvotspējīga - aptuveni šādiem posmiem iet cauri katrs, kurš iegādājies muižu un ķēries pie tās atjaunošanas.

Tāds ir arī Liepupes muižas saimnieces stāsts. Latvijā netrūkst sendienās celtu namu, kas burtiski izdziest no mūsu zemes ainavām. Taču trūkst uzņēmīgu cilvēku, kas ir gatavi ziedot daļu savas dzīves, lai vēstures mantojumu saglābtu no droša posta.

Kultūra un graudi

«Kurš cits, ja ne es?» tā Egita nodomājusi, kad pirmo reizi apsvēra iespēju iegādāties un savest kārtībā astoņpadsmitā gadsimta vidū būvēto baroka pērli, no kuras pāri bija palikušas tikai sienas un jumts. «Neskatoties uz to, kaut kā šī vieta mani uzrunāja – ieraudzīju un iemīlēju.» Vecajā vīna pagrabā atkal glabājas vīns, zem mūra velvēm darbojas muižas spa zona ar masāžas telpu, tvaika pirti, baļļu. Muižas greznās zāles ar podiņu krāsnīm, gleznām un antīkām mēbelēm izstaro tādu mieru, ka tā, tāpat kā zaļā harmonija aiz senās ēkas logiem, šķiet kā radusies pati no sevis. Tomēr atjaunotās ēkas, trīs hektāru plašais parks ar briežu dārzu, skaistie apstādījumi un muižas saimniecība kopumā prasa lielu ieguldījumu. Ikdienas rūpes gan nav salīdzināmas ar investīcijām un entuziasmu, kas šeit ieguldīti pirms 15 gadiem, kad uzņēmēju Lausku ģimene pieņēma lēmumu glābt tolaik vienu no simt apdraudētākajiem kultūras pieminekļiem Latvijā.

Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

Par būvnieku karteļa realizētajiem Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētiem projektiem būs jāpiemēro vismaz 18 miljonu eiro finanšu korekcija vismaz 25 projektos, otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktore Anita Krūmiņa.

"Par šādu projektu skaitu un finanšu korekcijas apmēru liecina CFLA sākotnējās aplēses. Daļai no Konkurences padomes minētajiem projektiem kartelī iesaistītie uzņēmumi nebija uzvarētāji, tāpēc finanšu korekcija tajos netiks piemērota," sacīja Krūmiņa.

Viņa piebilda, ka CFLA vēl joprojām izvērtē gadījumus, kuros varētu būt iesaistīts pasūtītājs. Šādos gadījumos finanšu korekcija tiek piemērota 100% apmērā, tāpēc, iespējams, ka finanšu korekcijas kopējā summa vēl pieaugs.

"Daļa no karteļa realizētajiem projektiem jau ir pabeigti, tāpēc šajos gadījumos tiks prasīts atmaksāt jau izmaksāto ES finansējumu. Apmēram puse no projektiem vēl turpinās, šajos projektos CFLA pārtrauks ES finansējuma izmaksu," sacīja Krūmiņa.

Zviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.

Viesnīcā Icehotel 365 ir 55 numuri, no kuriem 20 ir plašāki nekā standarta numurs. Tā ir veidota no 30 tūkstošiem litru sasaldēta ūdens, kas ņemts no Tornes upes.

Jukasjervi ciemā, kas atrodas Zviedrijas vistālāk ziemeļos esošajā Norbotenas lēnē, izveidotajā Icehotel 365 tiek izmantota ar Saules enerģiju darbināma saldēšanas stacija, kas neļauj izkust ledum un sniegam, no kā veidota viesnīca.

«Icehotel izveidi iedvesmoja ne tikai daba un vide, bet arī nepieciešamība katru gadu veidot viesnīcu,» liecina viesnīcas mājaslapā sniegtā informācija.

Atklāšanas pasākums plānots 16.decembrī, bet jau kopš novembra vidus viesiem ir iespēja apmesties ekskluzīvajos Art un Deluxe apartamentos.

Latvijā pieaug vadošo amatpersonu atbildības apdrošināšana; pievērš uzmanību kiberrisku draudiem

Savu skatījumu un kompetenci, kā servēt apdrošināšanas jautājumus, pauž pēc parakstīto prēmiju apjoma valstī trešā lielākā nozares spēlētāja – brokeru kompānijas UADBB Aon Baltic Latvijas filiāles vadītājs Vitis Nolbergs.

Fragments no intervijas

Pērn Aon Baltic iegādājās vienu no vadošajām apdrošināšanas brokeru kompānijām Baltijas reģionā Balto Link, darījuma summu gan neatklājot. Šāda apvienošanās tomēr saistās ar riskiem satraukt klientus. Kādēļ tas tika darīts?

Tā rezultātā, pēc mūsu apkopotās publiskās informācijas, ar 22% tirgus daļu Baltijā esam izvirzījušies līderos. Nākamais spēlētājs aiz mums ir IIZI ar 8%, bet trešais ir Marsh ar 4%. Šajā kontekstā mūsu atrāviens ir milzīgs. Runājot par Latviju, aina ir nedaudz citāda. Te darbojas piecas līdzvērtīgas apdrošināšanas brokeru kompānijas, kam parakstīto prēmiju apmērs ir virs 15 milj. eiro. Aon ierindojas trešajā pozīcijā, lai gan es teiktu, ka klasiskajā darbībā esam numur viens, jo pirmās divas vietas ieņem nišas brokeri. Viens no tiem pārsvarā strādā ar valsts sektoru, bet otrs vairāk specializējas uz OCTA apdrošināšanas agregatora darbību. Tālab fokuss uz juridiskām personām un starptautiskiem uzņēmumiem izceļ mūs citu starpā. Protams, bažas klientiem bija, jo katra kompānija profesionāli strādāja ar savu stilu, pieeju, procesiem un pārdošanas tehniku. Tomēr pārejas periods izvērtās veiksmīgs. Gadu noslēdzām ar 18% apgrozījuma pieaugumu, salīdzinot ar tādu pat periodu pirms tam, skatot abas kompānijas kopā. Bet kāpēc bija nepieciešama apvienošana? Balto Link daudz ieguldīja apdrošināšanas produktu interneta pārdošanā, klientu apkalpošanā, un uzņēmuma īpašnieki arī tālāku attīstību saredzēja, balstītu vairāk uz IT risinājumiem. Tieši tur nepieciešamas lielas investīcijas. Pasaules apritē esošajai Aon ir visas iespējas veicināt attīstību ar papildu finansējumu. Ja to nedarītu, pēc laika, iespējams, pozīcijas būtu zaudētas.

Pandēmijas laikā palielinās tendence paralēli veidot gan uzkrājumus, gan izmantot aizdevumus – pieaugot iekrājumu apjomam mājsaimniecībās, nav novērojama tendence tos novirzīt ilgtermiņa aizdevumu, piemēram, hipotekārā kredīta pirms termiņa segšanai.

Tā liecina bankas Citadele hipotekārās kreditēšanas statistika.

Uzkrājumus iedzīvotāji arvien labprāt iegulda nekustamajā īpašumā, tomēr nav novērota vēlme iekrāto novirzīt esošo saistību pirms termiņa segšanai jeb hipotekārā kredīta dzēšanai.

Visbiežāk uzkrāto kapitālu iedzīvotāji aizvadītajā gadā novirzīja esošā īpašuma uzlabošanai – remontdarbos, dzīvojamās platības paplašināšanā un papildus ēku izbūvē.

Pandēmijas laikā novērojama arī aktīva īpašumu maiņa, kad esošo īpašumu izvēlējās pārdot, paralēli iegādājoties citu – piemēram, no pilsētas dzīvokļa uz plašāku dzīvokli piepilsētā vai privātmāju tuvāk dabai. Kā arī būtiski auga pieprasījums pēc papildus īpašuma iegādes – uzkrāto investēja vasaras mājas vai lauku īpašuma iegādē, nereti arī izmantojot aizdevumu.

Cilvēki jau izsenis vēlējušies caur atslēgas caurumu ielūkoties nākotnē, un labākais laiks, kad to darīt, ir brīdis, kad gads tuvojas savai mijai.

Dienas Bizness aicināja dažādu nozaru uzņēmējus izliet laimi, lai pēc tam izteiktu minējumu par gaidāmo gadu, kā arī teikt savu vēlējumu Latvijai.

Nepazaudēt cilvēcību

Ēriks Stendzenieks, reklāmas aģentūras !Mooz radošais direktors:

Izlietajā laimē saskatu pirti ar stāvu jumtu. Tātad – lēkšanu no karsta aukstā un otrādi. Vēl tā ir bulta. Kā zināms, bultu var pagriezt jebkurā virzienā, bet es instinktīvi to virzu ieslīpi uz augšu. Aplūkojot izlieto laimi no otras puses, ir saskatāms zilonis ar divām ausīm un snuķi. Es pieļauju, ka tas simbolizē valsts pārvaldi, kas varētu augt nevis izmēru, bet efektivitātes un atbildības ziņā.

SIA Akron investē premium klases granulu ražotnē, kuru plānots iedarbināt jau šī gada rudenī.

Tas ir loģisks solis, lai varētu izmantot visus tos kokmateriālu atlikumus, kas rodas guļbūvju ražošanas procesā, tādējādi tiks nodrošināta to tālāka apstrāde un radīta papildus pievienotā vērtība, saka SIA Akron īpašnieks Andrejs Cvetkovs, kurš dažādas koka būves Lūznavas pagastā ražo jau vairāk nekā desmit gadus. Uzņēmējs dzīvo paša celtā guļbūvē un, lai motivētu darbiniekus strādāt ražīgāk, ezera krastā uzcēlis pirti, kur viņiem atpūsties.

Sava niša

A. Cvetkova saknes ir Latgalē, viņš ir apguvis dzelzceļnieka arodu tehnikumā un studējis Rīgas Tehniskās universitātes Transporta fakultātē, taču uz dzelzceļa nav nostrādājis nevienu pašu dienu. «Lai arī būvniecību neesmu mācījies, vienmēr esmu vēlējies uzcelt māju. Nepieciešamās prasmes esmu ieguvis, sākumā palīdzot celt pirtiņu, tad jau nāca nopietnāki projekti. Tā sanāca, ka draugs, kuram bija būvnieka izglītība, ieinteresēja mani par šo nodarbi, kopā izveidojām uzņēmumu, bet viņš aizbrauca ar ģimeni uz ārzemēm, un viss palika uz maniem pleciem,» atceras uzņēmējs. Viņš atzīst, ka koks ir viņa stihija. «Pats koka figūriņas taisījis neesmu, bet, kad sāku biznesu, katrai guļbūvei pieliku roku. Vajadzēja saprast, cik tas ir sarežģīti, kādu laiku prasa, kādas ražošanas iekārtas ir nepieciešamas,» teic A. Cvetkovs. Guļbūves Latgalē ir cieņā, īpaši pirtis. «Šobrīd tirgū ir pieejami dažādi celtniecības materiāli, arī koku māju būvniecības iespējas ir visnotaļ plašas. Taču viens ir skaidrs, tie cilvēki, kuriem patīk koks, izvēlēsies dzīvot tikai koka ēkās,» pauž A. Cvetkovs.

Iespējamo karteļa vienošanos novēršanai publiskajos iepirkumos milzīga loma ir pasūtītājiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.

Viņa uzsvēra, ka iepirkumos iepriekš no pasūtītāju puses piemērotais zemākās cenas princips, nepilnīgās pretendentu kvalifikācijas prasības veidoja labvēlīgu augsni karteļu veidošanai starp pretendentiem.

"Tagad pasūtītāji vairumā ir sapratuši savu nozīmi, mainījuši pieeju publiskajiem iepirkumiem, kā arī attieksmi pret līgumiem, aizstāvot savas intereses," teica Feldmane.

Savukārt no valsts puses iespējamo karteļu prevencijai tiek veikts darbs ar pasūtītājiem to izglītošanai, izstrādāta metodoloģija kvalifikācijas kritēriju noteikšanai un veikti citi pasākumi, pauda Feldmane.

Viņa informēja, ka valdība pērn atbalstījusi pieeju, ka kohēzijas politikas Eiropas Savienības fondu līdzfinansētajos projektos Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un citas publiskās investīcijas administrējošās iestādes neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu no finansējuma saņēmēja sāks pēc tam, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams Konkurences padomes 2021.gada 30.jūlija lēmums par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu.