Nelegālā degviela, kas, visticamāk, tirgota Trest degvielas uzpildes stacijās, nākusi no Krievijas vai Baltkrievijas, ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums de facto. Tā tranzītā bija jāved tālāk. Taču, īstenojot shēmas, tikusi notirgota autovadītājiem Rīgā.

Jau vairāk nekā nedēļu darbība pārtraukta sešās Trest degvielas uzpildes stacijās Maskavas, A.Deglava, Duntes, Mīlgrāvja, Dzelzavas ielās un Brīvības gatvē. Šīs vietas tur aizdomās par nelegālās degvielas tirdzniecību. Autovadītāji, iespējams, pat nav nojautuši, ka savos spēkratos ielējuši tikai benzīnam līdzīgu maisījumu. Toties samaksājuši par to kā par īstu preci. Muitas kriminālpārvaldes darbinieki kopumā konfiscējuši apmēram 100 tonnu nelegālās degvielas, no tās tikai 3 tonnas bijis dīzelis, pārējais – benzīns.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes direktors Edijs Ceipe norāda, ka «tā ir trešo valstu degviela, visticamāk, no tuvākajām valstīm - no Krievijas vai Baltkrievijas. Latvijai vesta cauri tranzītā – nafta, eļļas un dažādi citi šķīdumi vai degviela. Tad, jau dažādas viltības izmantojot, nonākusi iekšējā tirgū.»

Piesārņojumu Kaucītes strautā izraisījis nelegālā dīzeļdegvielas pieslēguma pārrāvums naftas vada Polocka – Ventspils 299. kilometrā, un šobrīd piesārņojums upē ir ierobežots.

Tā informē Valsts vides dienests.

Plkst. 7.20 Valsts vides dienesta (VVD) Jelgavas Reģionālā vides pārvalde (Jelgavas RVP) saņēma informāciju, par naftas produktu noplūdi Rundāles novada Kaucītes strautā.

Ierodoties notikuma vietā, VVD Jelgavas RVP inspektori kopā ar Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienestu (VUGD) sāka meklēt iespējamo piesārņojuma cēloni.

Šobrīd nelegālā pieslēguma pārrāvuma vieta atrasta. VVD Jelgavas RVP inspektori konstatēja, ka pārrāvums noticis naftas vada Polocka – Ventspils 299. kilometrā, pie Rītausmas ciemata, Īslīces pagastā, Bauskas novadā. Arot lauku, nelegālā dīzeļdegvielas pieslēguma caurule plīsa un degviela ieplūda meliorācijas grāvī, kas ietek Kaucītes strautā. Kaucītes strauta piesārņojums plešas četru kilometru garumā. Arī Lielupē ieplūdis minimāls dīzeļdegvielas daudzums.

Valsts policija ceturtdien un naktī uz piektdienu veica deviņas rūpīgi plānotas kratīšanas nelegālās dīzeļdegvielas uzpildes stacijā Vecmīlgrāvī, atsavinot apmēram 2000 litru nelegālās dīzeļdegvielas un notikuma vietā aizturot rūpalas saimnieku.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes (VP RRP) Rīgas Ziemeļu iecirknī tika saņemta informācija par to, ka rūpnieciskajā teritorijā Rīgā, Vecmīlgrāvī, līdzās cita veida saimnieciskajai darbībai, notiek nelegālās degvielas tirdzniecība. Reaģējot uz šo informāciju un veicot izmeklēšanas pasākumus, policisti guva šīs informācijas apstiprinājumu.

29. augustā, VP RRP Rīgas Ziemeļu iecirkņa policisti ieradās šajā adresē, lai veiktu kratīšanas. Ņemot vērā, ka teritorija ir liela un apsargāta, plānoto pasākumu veikšanā tika iesaistīta arī Valsts policijas pretterorisma vienība «Omega» un Speciālo uzdevumu bataljona policisti. Tāpat piedalījās arī Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvalde.

2017.gadā Latvijas austrumu robežas muitas infrastruktūra būs sakārtota, prognozē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone intervijā laikrakstam Diena.

Fragments no intervijas

Kā VID šogad veicies ar nodokļu iekasēšanu?

2015. gada 11 mēnešos esam nodokļu plānu izpildījuši. Ja salīdzina 2015. gada un 2014. gada atbilstošo periodu, nodokļos iekasēts par 356 miljoniem eiro vairāk, un tas nozīmē, ka pieaugums ir 5,8%. Ņemot vērā situāciju tautsaimniecībā, 5,8% pieaugums nodokļos ir labs, jo ir straujāks nekā ekonomikas attīstības tempi, un vērtējams kā signāls, ka ēnu ekonomika mazinās.

Kādus pasākumus cīņā ar ēnu ekonomiku VID plāno nākamajā gadā?

Finanšu ministrs uzdevis VID izstrādāt pasākumus cīņā ar nereģistrēto jeb melno biznesu. Nereģistrētā saimnieciskā darbība koncentrējas galvenokārt reģionos, nelielās apdzīvotajās vietās. Tur attīstās tāds melnais bizness, kāds konkrētajā vidē nepieciešams, piemēram, būvniecības darbi, remontdarbi, gateri, galdniecības uzņēmumi, autoservisi, mājokļos iekārtotas frizētavas, skaistumkopšanas un masāžās saloni.

Strādājot nelegālo akcīzes preču apkarošanas jomā, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore bija ieguvusi informāciju, ka Rīgā, Puškina ielā, vienā no garāžām tiek realizēta nelegālā degviela, informē Valsts policija.

Pirmdien, 25. septembrī, policisti ieradās šajā vietā, lai veiktu pārbaudi. Policistu ierašanās brīdī 1976. gadā dzimis vīrietis apkalpoja savu klientu, pildot viņa automašīnā nelegālo degvielu.

Degvielas tirgonis iepriekš nav nonācis policijas redzeslokā. Pārbaudes laikā garāžā policisti kopā uzgāja un atsavināja 650 litru nelegālā benzīna un 20 litru dīzeļdegvielas. Šīm vielām nozīmēta ekspertīze un policisti skaidro to izcelsmi.

Saistībā ar notikušo uzsākta administratīvā lietvedība pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 169./3 panta – par akcīzes preču iegādes, realizācijas un uzglabāšanas noteikumu pārkāpšanu. Par šādu pārkāpumu fiziskajām personām piemēro no 70 līdz 700 eiro naudas sodu, bet juridiskajām personām — no 70 līdz 7100 eiro naudas sodu, konfiscējot šīs preces un to pārvadāšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas.

Latviešiem, kuru vidējais atalgojums mēnesī ir 361 lats, lai nopirktu septiņus litrus dīzeļdegvielas, ar kuru var nobraukt 100 kilometrus, ir jāstrādā aptuveni trīsarpus stundas, liecina Baltijas transporta sludinājumu un tirdzniecības portāla Autoplius.lv auto tirgus ekspertu aprēķini.

Latvijas iedzīvotājiem, lai nopelnītu degvielas iegādei nepieciešamos līdzekļus, jāstrādā dažas minūtes mazāk nekā lietuviešiem. Lietuvā vidējais atalgojums ir mazāks nekā Latvijā – 352 lati, bet dīzeļdegviela ir nedaudz dārgāka – 0,9262 lati. Tikmēr kaimiņzemē Igaunijā, kur vidējais atalgojums sasniedz 541 latu, bet dīzeļdegviela ir tikai par aptuveni trim santīmiem dārgāka nekā Latvijā (0,9159 latu), autovadītājam, lai viņš varētu iegādāties 7 litrus degvielas, darbā vajadzētu pavadīt 2 stundas un 16 minūtes.

Baltijas valstīs ievērojami atšķiras arī benzīna cenas. Igauņi, kuri var priecāties par vislielāko vidējo atalgojumu, par litru A95 benzīna maksā mazāk nekā latvieši un lietuvieši (aptuveni par 6 santīmiem) - 0,8869 latu. Latvijā un Lietuvā cena par 1 litru benzīna ir apmēram 0,9567 latu.

2014.gada nogalē tika veikti grozījumi likumā Par akcīzes nodokli, kas paredz, ka no 2015.gada 1.jūlijā Latvijas lauksaimniekiem būs jāiegādājas iezīmētā (marķētā) dīzeļdegviela. Vairums Latvijas ražojošo lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas un degvielas tirgotāji ir kategoriski pret jaunās normas stāšanos spēkā un uzskata, ka šobrīd, kad ir atvērts likums, nepārdomātais lēmums ir jāatceļ, informē biedrības Zemnieku saeima pārstāve Līva Norkārkle.

Jau vairākus gadus darbojas efektīva un moderna Lauku atbalsta dienesta pakļautībā esoša lauksaimniekiem paredzētās bezakcīzes dīzeļdegvielas uzraudzības sistēma. Lai lauksaimnieki būtu tiesīgi iegādāties tiem paredzēto dīzeļdegvielu, viņiem ir jāizpilda virkne nosacījumu. Ar jauno lēmumu papildus tiek ieviesta līdz galam nepārdomāta un neizvērtēta prasība - dīzeļdegvielas iezīmēšana (marķēšana), radot izmaksas gan lauksaimniekiem un degvielas tirgotājiem, gan valstij kopumā. Pēc lauksaimnieku aprēķiniem, iezīmētās (marķētās) dīzeļdegvielas cena pieaugs aptuveni par 5-6 eiro centiem par litru. Izmaksas radīsies arī veidojot papildus infrastruktūru atsevišķai krāsotās degvielas loģistikas nodrošināšanai un uzglabāšanai, kā arī kontroles sistēmai no valsts puses.

Latvijas automātisko degvielas uzpildes staciju tīkls Neste sācis piedāvāt jaunu produktu – 100% atjaunojamo dīzeļdegvielu Neste MY. Šī degviela tiek ražota no 100% atjaunojamajiem resursiem un tās sastāvā nav nafta.

«Klimata pārmaiņas un līdz ar to arī radītās sekas ir viens no lielākajiem mūsdienu izaicinājumiem. Šī premium produkta – Neste MY 100% atjaunojamās dīzeļdegvielas – nonākšana arī Latvijas tirgū ir likumsakarīga vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, šī ir iespēja pret apkārtējo vidi atbildīgiem patērētājiem viegli izdarīt izvēli par labu ilgtspējīgai un tīrai videi, vienlaikus uzlabojot savas automašīnas darbību. Otrkārt, un tas ir ne mazāk svarīgi – Neste 100% atjaunojamā dīzeļdegviela Neste MY savā ziņā ir dāvana Latvijas simtgadē – ieguldījums valsts ilgtspējībā, tīrākā vidē un labākā nākotnē mūsu bērniem,» atklāj Artu Airiainens (Arttu Airiainen), SIA Neste Latvija ģenerāldirektors.

Elektromotori automašīnās kļuvuši par realitāti, un bagātās Eiropas valstis cenšas straujā tempā ieviest tos ikdienā. Tomēr šodien ne tikai enerģētikas kompānijas, bet arī autoražotāji investē ievērojamus resursus, lai radītu inovatīvus produktus, kas spēj samazināt kaitīgos izmešus un fosilo izejmateriālu izmantošanas īpatsvaru iekšdedzes dzinējos

2040. gads ir slieksnis, kad Parīzes, Londonas vai Oslo ielās vairāk būs elektroautomašīnu, bet Rīgā, visticamāk, vēl būs daudz iekšdedzes dzinēju, kas brauks ar videi draudzīgāku degvielu.

Vairākas Eiropas valstis nospraudušas ambiciozus mērķus strauji mainīt automašīnu iekšdedzes dzinējus uz elektromotoriem, liecina Eiropas Komisijas DB sniegtā informācija, piebilstot, ka CO2 izmešu mazināšanas plāns ir katras dalībvalsts iekšēja lieta. Eksistē alternatīvas, kuras ir mazāk dārgas un pietiekami efektīvas. Autoražotāji investē ievērojamus līdzekļus, lai mazinātu kaitīgos izmešus, kā arī fosilo materiālu izmantošanas īpatsvaru. Viens no nākotnes risinājumiem ir atjaunojamā dīzeļdegviela, kuras loma turpmākajās desmitgadēs Latvijā pieaugs, bet elektroautomašīnas vienlaikus ir lielpilsētu nepieciešamība un iespēja, uzskata degvielas tirgotāja Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airiainens (Arttu Airiainen).

98. markas benzīna cena pirmdienas rītā pārsniegusi lata atzīmi.

Degvielas tirdzniecības kompānijas Lukoil pilna servisa Degvielas uzpildes stacijās (DUS) litrs 98. markas degvielas maksāja 1,002 latus. Tikmēr 95. markas degviela maksāja 0,971 santīmu, bet dīzeļdegviela – 0,931 santīmu par litru.

Lata atzīmi 98. markas benzīns pārsniedzis arī Statoil DUS. Pirmdienas rītā Statoil pilna servisa DUS 98. markas benzīns maksāja 1,004 latus par litru. Tikmēr 95. markas benzīns maksāja 0,974 santīmus par litru, bet dīzeļdegviela – 0,949 santīmus par litru.

Uzņēmuma Virši-A DUS degvielas 98. markas benzīns maksāja 0,994 santīmus, 95. markas – 0,964 santīmus, bet dīzeļdegviela – 0,922 santīmus. Savukārt Neste Latvija pilna servisa DUS 98. markas benzīns maksāja 0,982 santīmus, 95. markas – 0,962 santīmus, bet dīzeļdegviela – 0,922 santīmus.

Eiropas Savienības Zaļā kursa nospraustos mērķus par atjaunojamās enerģijas izmantošanu autotransportā iespējams īstenot, pat nemainot autoparku no iekšdedzes dzinējiem uz elektroauto, bet gan izmantojot degvielu, kas ražota no atkritumiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis. Viņaprāt, tas būtu labākais un uzreiz pieejamākais transporta degvielas risinājums, kas ļautu pagarināt iekšdedzes dzinēju auto ekspluatācijas termiņu, mazinātu spiedienu uz elektroauto pieprasījumu un tādējādi tos padarītu pieejamākus.

Kāda ir pašreizējā situācija tā dēvētās zaļās degvielas segmentā?

Autotransports ne tikai Latvijā, bet teju vai visā Eiropas Savienībā ir galvenais transporta veids, kuru izmanto ne tikai kravu, bet arī pasažieru pārvadājumu veikšanai. Savukārt ES izvirzīts ambiciozs mērķis samazināt siltumnīcu gāzu emisijas par 55% jau līdz 2030. gadam, un, tā kā automašīnas rada apmēram 25% visu CO2 izmešu, tad transportam un tajā izmantojamajai degvielai būs jāmainās. Latvijā ir vairāk nekā 800 000 automašīnu, kuras darbina iekšdedzes dzinēji, un to aizstāšana, piemēram, ar elektroauto nav iespējama pat ne 10 gadu laikā, jo īpaši, ja vairumam auto īpašnieku nav finanšu līdzekļu sava vecā spēkrata nomaiņai pret elektroauto, bet valsts iespējamais atbalsta apmērs dažu tūkstošu eiro apmērā pagaidām nebūs pietiekams jauna auto iegādes cenas samazināšanai un līdz ar to – būtiski nestimulējošs instruments.

Sākot ar šodienu visās Statoil degvielas uzpildes stacijās Latvijā dīzeļdegviela un benzīns tiks piedāvāti ar nosaukumu miles, informēja Statoil pārstāvji.

Statoil sola, ka miles degvielas produkti nodrošina degvielas ietaupījumu pat 3% apmērā, ko, pēc uzņēmuma teiktā,

apliecina arī neatkarīgu zinātnisko institūtu pētījumu un testu rezultāti.

Latvija ir otrā valsts, kur tiek piedāvāta miles degviela. Pakāpeniski tā tiks ieviesta arī citās valstīs, kur ir pārstāvēts Statoil Fuel & Retail degvielas uzpildes staciju tīkls. Precīzu investīciju summu gan kompānija neatklāj.

Miles degviela satur pēc Statoil Fuel & Retail pasūtījuma izstrādātas piedevas, kas attīra dzinēju no nogulsnējumiem un aizkavē nogulšņu uzkrāšanos motorā.

Degviela visā Latvijā ir pieejama jau aptuveni divas nedēļas, un tās nomaiņa notika pakāpeniski.

Martā Latvijā 95. markas benzīns maksāja 1319 eiro par 1000 litriem, liecina Eiropas Komisijas dati.

Salīdzinot ar citām ES valstīm, Latvijā benzīna cena ir piektā zemākā.

Dīzeļdegviela Latvijā martā maksāja 1281,5 eiro par 1000 litriem, kas ir trešā zemākā cena ES.

ES martā 95. markas benzīns vidēji maksāja 1538,92 eiro par 1000 litriem, bet eirozonā – 1572,3 eiro.

Savukārt dīzeļdegviela ES martā maksāja vidēji 1407,29 eiro, bet eirozonā – 1385,71 eiro.

Viszemākā 95. markas degviela bija Polijā – 1268,42 eiro, bet vislētākā dīzeļdegviela – Luksemburgā, kur tā maksāja 1180,83 eiro.

Sekojot naftas cenas sarukumam, degvielas tirgotāji samazinājuši cenas arī benzīnam un dīzeļdegvielai, novēroja portāls db.lv.

«Vakar, sekojot degvielas produktu cenu samazinājumam pasaules biržās, Statoil turpināja samazināt degvielas cenas savā tīklā Latvijā,» apstiprināja uzņēmuma Mārketinga un komunikācijas vadītājs Artūrs Eglītis. Pirmdien benzīna cena tika samazināta par 2 santīmiem litrā un dīzeļdegvielas cena - par 1 santīmu litrā.

Atbilstoši publiski pieejamajai informācijai galvenie iemesli cenu samazinājumam pasaulē šobrīd saistāmi ar sarūkošo degvielas produktu pieprasījumu ASV, skaidro Statoil pārstāvis. Tāpat cenu samazinājumu veicinājis arī LVL/USD valūtas kursa samazinājums pēdējās nedēļas laikā.

Viņš gan uzsvēra, ka nākotnes prognozes gan nevar izteikt, jo degvielas produktu tirgus pasaulē faktiski ir neprognozējams un to ietekmē dažādi faktori.

Degvielas tirgotāji pirmdien ievērojami samazinājuši degvielas cenas, novēroja Db.lv.

Degvielas tirgotāja Statoil pilna servisa degvielas uzpildes stacijās (DUS) 95. markas benzīns pirmdien pusdienlaikā maksāja 93,9 santīmus litrā, 98. markas benzīns maksāja 96,9 santīmus litrā, bet dīzeļdegviela – 95,9 santīmus litrā.

Cenas degvielai samazinājušās arī uzņēmuma Neste Latvija pilna servisa DUS. Pirmdien pusdienlaikā 95. markas benzīns Neste DUS maksāja 92,5 santīmus litrā, 98. markas benzīns – 94,1 santīmu litrā, bet dīzeļdegviela – 93,1 santīmu litrā.

Tikmēr degvielas tirgotāja Virši-A pilna servisa DUS 95. markas benzīns maksāja 96,2 santīmus, 98. markas benzīns– 99,2 santīmus, bet dīzeļdegviela – 96,2 santīmus. Degvielas tirgotāja Lukoil pilna servisa DUS 95. markas benzīna cena bija 94,7 santīmi, 98. markas – 97,7 santīmi un dīzeļdegvielas 93,8 santīmi.

Pagājušajā darba nedēļā Baltijas valstu galvaspilsētās bija vērojamas atšķirīgas degvielas cenu tendences - Rīgā tās palielinājās, Viļņā degvielas cenas nemainījās, bet Tallinā bija atšķirīgas cenu izmaiņas, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Darba nedēļas beigās augstākā benzīna cena bija Rīgā, seko Tallina un Viļņa. Arī dīzeļdegviela visdārgākā bija Rīgā, seko Tallina, bet vismazāk dīzeļdegviela darba nedēļas beigās maksāja Viļņā.

Rīgā "Circle K" degvielas uzpildes stacijā Krasta ielā piektdien 95.markas benzīna cena palielinājās par 3% - līdz 1,714 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena kāpa par 1,8% - līdz 1,724 eiro par litru.

Viļņā "Circle K" degvielas uzpildes stacijā Savanorju prospektā piektdien 95.markas benzīns maksāja 1,534 eiro par litru, bet dīzeļdegviela - 1,654 eiro par litru, abiem produktiem maksājot tāpat kā pagājušajā nedēļā pirms Lietuvas valsts brīvdienas.

Tallinā "Circle K" uzpildes stacijās piektdien 95.markas benzīna cena palielinājās par 0,6% - līdz 1,689 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena samazinājās par 3% - līdz 1,619 eiro par litru.

Degvielas cenas pēdējā laikā ir kritušās, un, visticamāk, maijā varētu sagaidīt to nelielu samazināšanos, prognozē SEB bankas makroekonomists Dainis Gašpuitis.

Viņš gan uzsver, ka patlaban var novērot pietiekami plašu cenu amplitūdu dažādās uzpildes stacijās, kuru cenu politika vairāk, šķiet, ir pakārtota pieprasījuma izmaiņām un servisa līmenim. Tādēļ, pasekojot cenām un pamainot paradumus, braucējiem pastāv iespējas uzpildīt savu automašīnu bāku tvertnes ar ekonomiju.

Statoil pārstāvis Arturs Eglītis informēja, ka pēdējās nedēļas laikā degvielas cenas nav mainījušās. Patlaban Statoil raksturīgās degvielas cenas mazumtirdzniecībā 95. markas benzīnam ir 0,959 lati, 98. markas benzīnam – 0,989 lati un dīzeļdegvielai – 0,909 lati.

Neste DUS 95. markas benzīns maksā 0,937 lati, 98. markas benzīns – 0,967 lati, bet dīzeļdegviela – 0,877 lati.

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad pirmajos piecos mēnešos samazinājies par 6,2% salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 7,1% vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kopumā 2020.gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā ievesti 93,447 miljoni litru motorbenzīna un 482,3 tūkstoši tonnu dīzeļdegvielas.

Benzīns šogad pirmajos piecos mēnešos Latvijā importēts 26,77 miljonu eiro apmērā, kas ir par 29,9% mazāk nekā 2019.gada pirmajos piecos mēnešos, savukārt dīzeļdegviela importēta 184,201 miljona eiro apmērā, kas ir par 20,7% mazāk nekā gadu iepriekš.

Visvairāk benzīnu un dīzeļdegvielu Latvijā ieveda no Lietuvas.

No Lietuvas pirmajos piecos mēnešos Latvijā ieveda 66,197 miljonus litru benzīna, kas ir 70,8% (gadu iepriekš - 62,9%) no kopējā importētā benzīna apmēra, bet no Somijas - 24,8 miljonus litru jeb 26,5%. Salīdzinājumā ar 2019.gada pirmajiem pieciem mēnešiem no Lietuvas ievestā benzīna apmērs ir pieaudzis par 5,7%, savukārt no Somijas ievestā benzīna daudzums ir samazinājies par 27,3%.

Patērētāju izvēles kritēriji par labu vienam vai citam degvielas tirgotājam atšķiras. Kādam tā ir cena, citam degvielas uzpildes stacijas atrašanās vieta vai citi faktori, skaidro nozares pārstāvji.

Viens no svarīgākajiem izvēles kritērijiem ir degvielas kvalitāte. Autovadītāji kļūst izglītotāki un arvien vairāk pievērš īpašu uzmanību degvielas kvalitātei, tādējādi rūpējoties par spēkrata dzinēja un detaļu ilgmūžību.

No kopējā Latvijas mazumtirdzniecības apjoma ap 75% veido dīzeļdegviela, un tas ir populārākais transporta enerģijas veids Latvijā, norāda Virši-A Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs. Viņš skaidro, ka Virši-A pagājušais gads bija veiksmīgs. Ir novērots realizācijas pieaugums visos degvielas veidos, ko skaidro ar sava uzpildes tīkla paplašināšanos un izdevīgiem klientu piedāvājumiem.

Pēc Valsts Ieņēmuma dienesta datiem, dīzeļdegvielas realizācija 2018. gadā uzrādīja pieaugumu, savukārt tādiem degvielas veidiem kā benzīns un autogāze – kritumu.

Jūnija sākumā Latvijā bija sestā zemākā 95. markas benzīna cena mazumtirdzniecībā no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina Eiropas komisijas (EK) dati par degvielas cenām ES.

Tūkstoš litri 95. markas benzīna, saskaņā ar šā gada 3. jūnija datiem, Latvijā mazumtirdzniecībā maksāja vidēji 1336,42 eiro. Lietuvā un Igaunijā benzīna cena bija attiecīgi 1343,42 eiro un 1306,00 eiro. Tādējādi Igaunijā jūnija sākumā bija trešā zemākā 95. markas benzīna cena ES, bet Lietuvā – septītā zemākā 95. markas benzīna cena.

Dārgākais benzīns šā gada jūnija sākumā bija Nīderlandē (1740 eiro par tūkstoš litriem), savukārt zemākā benzīna cena bija Polijā (1250,78 eiro par tūkstoš litriem).

Vidējā 95. markas benzīna cena ES šā gada 3. jūnijā bija 1571,74 eiro, bet eirozonā - 1608,90 eiro par tūkstoš litriem.

Šā gada jūlija sākumā 95. markas benzīna cena Latvijā bijusi piektā zemākā no visām 27 Eiropas Savienības (ES) valstīm – 1326,25 eiro (932,09 Ls) par tūkstoti litru, liecina Eiropas Komisijas dati.

Savukārt dīzeļdegvielas cena mazumtirdzniecībā Latvijā jūlija sākumā bija 1254,49 eiro (881,66 Ls) par tūkstoš litriem, kas ir trešais zemākais cenu līmenis ES.

Visdārgākais 95. markas benzīns jūlija sākumā bija Itālijā (1719, 88 eiro par tūkstoš litriem), bet vislētākā degviela ES bija Bulgārijā (1184,78 eiro par tūkstoš litriem). Bulgārijā jūlija sākumā bija arī lētākā dīzeļdegviela -1174,97 eiro par tūkstoti litru, savukārt dārgākā dīzeļdegviela bija Lielbritānijā, kur tās cena sasniedz 1690,18 eiro par tūkstoti litru.

Lietuvā 95. markas benzīna cena jūlija sākumā bija augstāka nekā Latvijā - 1357,24 eiro par tūkstoš litriem, kas ir devītā zemākā cena ES. Savukārt Igaunijā 95. markas benzīns maksāja nedaudz mazāk nekā Latvijā – 1295 eiro par tūkstoš litriem, kas ir ceturtais zemākais benzīna cenas rādītājs ES.

Ekonomikas ministrijas šā gada februārī izsludinātajā atklātajā konkursā par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu Latvijas naftas produktu rezervju izveidei saņemti 13 piedāvājumi no pretendentiem Latvijā, Lietuvā, Apvienotajā Karalistē un Šveices, informē EM.

Konkursa mērķis ir nodrošināt, ka Latvijai tiek izveidots valsts naftas produktu drošības rezervju apjoms, kas atbilst vismaz dienas vidējā tīrā importa daudzumiem 90 dienām gadījumam, ja tiek izsludināta valsts mēroga enerģētiskā krīze. Iepirkuma ietvaros kopējais nepieciešamais naftas produktu drošības rezervju apjoms ir 336 762 tonnas.

Ekonomikas ministrijas Iepirkumu komisija uzsākusi pretendentu iesniegto piedāvājumu vērtēšanu. Konkursa uzvarētāji iegūs tiesības sniegt un nodrošināt naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu no 2017. gada 1. jūlija līdz 2018. gada 30. jūnijam (vai līdz brīdim, kamēr netiks noslēgts jauns pakalpojuma līgums), kas nozīmē, ka izsludinātas valsts mēroga enerģētiskās krīzes gadījumā vai valsts apdraudējuma gadījumā naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma sniedzējs pārdos valstij tā īpašumā esošos nepieciešamos naftas produktus vajadzīgajā daudzumā.

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 8,9%, informē Centrālajā statistikas pārvalde.

Vienlaikus 2023.gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,8%, bet gada laikā - 2023.gada decembrī salīdzinājumā ar 2022.gada decembri - patēriņa cenas pieauga par 0,6%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada decembrī, salīdzinot ar novembri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,2 procentpunkti), kā arī apģērbiem un apaviem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas saglabājās nemainīgas.

Būtiskākais cenu kāpums bija svaigiem augļiem (+4%) un svaigiem dārzeņiem (+2,5%). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (+2,9%), maizei (+1%), saldumiem (+6,2%), kā arī augļu un dārzeņu sulām (+2%). Dārgāka bija arī olīveļļa (+4,4%).

Lielākās Latvijas degvielas uzpildes stacijas šonedēļ turpina pazemināt degvielas cenas.

Sekojot naftas produktu cenu samazinājumam pasaules biržās, SIA Statoil Fuel & Retail Latvia šodien samazinājusi benzīna un dīzeļdegvielas cenu par vienu santīmu litrā. Šis ir jau trešais cenu samazinājums pēdējo nedēļu laikā, informē uzņēmums.

Zemākā 95. miles markas degvielas cena otrdien ir 0,914 lati, 98. mils plus – 0.934 lati, bet Dmiles – 0,894 lati.

Degvielas cenu samazinājusi ar Neste Oil. Tā 95. markas benzīns Neste DUS maksā 0,927 latus, 98. markas degviela – 0,957 latus, bet dīzeļdegviela – 0,917 latus.

Savukārt Lukoil DUS lētākā 95. markas degviela maksā 0,917 latu, 98. markas degviela – 0,947 latus, bet dīzeļdegviela – 0,897 latus.

2022. gadā 81% valsts naftas produktu drošības rezervju tiks uzglabātas Latvijas teritorijā, kas ir par 18% vairāk nekā iepriekš un pārsniedz 2023. gadam nosprausto mērķi.

Šī gada 18. oktobrī noslēdzies Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) izsludinātais iepirkums par Latvijas Republikas valsts naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu sniegšanu 2022. gadam.

Ņemot vērā iepirkuma rezultātus, novembrī noslēgti līgumi ar 11 komersantiem par 304 400 tonnu naftas produktu uzglabāšanu. No kopējā apjoma 295 400 tonnas jeb 97,04% ir dīzeļdegviela, 7 000 tonnas jeb 2,3% mazuts, 1 000 tonnas jeb 0,33% benzīns, un 1 000 tonnas jeb 0,33% aviācijas degviela.

Attiecīgi Latvijā uzglabāsies 247 000 tonnu naftas produktu rezervju, no tām 99,2% dīzeļdegviela, 0,4% benzīns un 0,4% aviācijas degviela.

Savukārt, 57 400 tonnas jeb 19% naftas produktu rezervju tiks glabātas ārpus Latvijas teritorijas. BVKB iepirkumu procedūru organizēja divās kārtās. Galvenie iepirkuma kritēriji bija saimnieciski izdevīgākais piedāvājums. Tāpat pretendentu izvēlē tika ņemta vērā arī naftas produktu uzglabāšanas vieta – Latvijas Republikas teritorija vai citas Eiropas Savienības dalībvalstis.