Jaunākais izdevums

Pērnā gada pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, eirozonā nodarbināto cilvēku skaits palielinājās par 0,1%, bet Eiropas Savienībā – par 0,2%, liecina Eurostat dati.

Trešajā ceturksnī nodarbinātība auga attiecīgi par 0,2% un 0,3%.

Savukārt, salīdzinot ar 2013.gada pēdējo ceturksni, nodarbinātība eirozonā palielinājusies par 0,9%, bet ES – par 1%.

Eurostat aplēses liecina, ka pērnā gada pēdējā ceturksnī ES bija nodarbināti 226,7 miljoni cilvēku, no kuriem 148,6 miljoni dzīvo eirozonā.

Starp dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, straujākais nodarbināto skaita kāpums ceturkšņa laikā pērnā gada pēdējā ceturksnī bija Spānijā un Latvijā – par 0,7%, Īrijā un Slovākijā – par 0,6%, savukārt straujākais kritums vērojams Portugālē – par 1,4%, Kiprā – par 0,6% un Polijā – par 0,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada sākumā Latvijā bija 877,1 tūkst. nodarbināto jeb 55,2 % no visiem darbspējas vecumu sasniegušajiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas dati.

No visiem nodarbinātajiem 296,9 tūkst. (33,9 %) dzīvoja Rīgā, 181 tūkst. (20,6 %) dzīvoja Pierīgā, 106,5 tūkst. (12,1 %) Latgalē, 104,7 tūkst. (11,9 %) Kurzemē, 103,4 tūkst. (11,8 %) Zemgalē un 84,5 tūkst. (9,6 %) Vidzemē.

Visaugstākais nodarbinātības līmenis 15 un vairāk gadu vecu iedzīvotāju vidū bija Pierīgā – 58,8 %, it īpaši Mārupes, Ādažu un Ķekavas novados, kur nodarbināti ir attiecīgi 65,7 %, 64,4 % un 64,1 % iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecumā, kas saistāms ar lielāku īpatsvaru arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā. Savukārt zemākais nodarbināto īpatsvars bija Latgalē – 48,8 % (Ludzas novadā nodarbināti ir vien 46,6 % iedzīvotāju šajā vecumā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valsts pārvaldē nodarbināto skaitu līdz 2020.gadam ik gadu samazinās par 2%

LETA, 14.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts pārvaldē nodarbināto skaits līdz 2020.gadam ik gadu tiks samazināts par 2%, paredz šodien ministru kabinetā atbalstītais valsts pārvaldes reformu plāns.

Ministri šodien vienojās, ka ministrijas sadarbībā ar Valsts kanceleju sagatavos izvērtējumu par resorā nodarbināto skaita samazinājumu un līdz 2018.gada 1.martam iesniegs to Valsts kancelejā, kura apkopos informāciju un rezultātus līdz 2018.gada jūnijam iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā.

Tāpat ministri vienojās, ka atlaižamo amata vietu statistikā varēs iekļaut arī tās amata vietas, kas tika likvidētas iepriekšējos divos gados.

Valsts kancelejā norādīja, ka reformas mērķis ir nodrošināt nodarbināto skaita samazināšanu valsts tiešās pārvaldes iestādēs, uz kurām Ministru kabinetam ir tieša ietekme, par aptuveni 6 % jeb 3000 amata slodzēm triju gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FM: Jāturpina virzīties uz mazu un efektīvu valsts pārvaldi

Žanete Hāka, 01.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 1. martā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par vienoto atlīdzības sistēmu valsts pārvaldē, kurā ietverts atlīdzības sistēmas izvērtējums, kā arī turpmākā rīcību atlīdzības sistēmas pilnveidei, informē FM.

FM ieskatā jāturpina virzība uz mazu un efektīvu valsts pārvaldi un jāturpina īstenot pasākumus, kas vērsti uz iespēju neparedzēt jaunas amata vietas jaunu tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektu īstenošanai, tādējādi nepalielinot kopējo amata vietu skaitu valsts pārvaldes iestādēs un efektīvi izmantojot valsts budžeta resursus un cilvēkresursus.

Analizējot darba samaksas pieaugumu privātajā un vispārējās valdības sektorā (valsts tiešās pārvaldes institūcijas, pašvaldību institūcijas, valsts un pašvaldību kontrolētas kapitālsabiedrības), secināts, ka straujāks vidējās algas pieaugums pēdējos gados bijis privātajā sektorā. 2015. gada trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā palielinājās par 8,3%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, savukārt vispārējās valdības sektorā - par 6,7%. Privātajā sektorā vidējā darba samaksa ir jau gandrīz par ceturtdaļu augstāka nekā pirmskrīzes laikā, savukārt darba samaksas pieaugums vispārējās valdības sektorā - 4,9%. Savā ziņā atalgojuma pieaugumu ietekmēja arī minimālās algas celšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Nodarbinātie 2014.gadā veselības problēmu dēļ kavējuši darbu 5 miljonus dienu

Žanete Hāka, 15.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā 29,4% nodarbināto neieradās darbā veselības problēmu dēļ, ilgāk slimoja gados vecāki, trūcīgāki strādājošie, kā nodarbinātie ar zemāku izglītību, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP veiktā Eiropas iedzīvotāju veselības apsekojuma rezultāti liecina, ka 2014. gadā 29,4% nodarbināto Latvijā neieradās darbā veselības problēmu dēļ. Salīdzinājumam 2008. gadā, kad noticis iepriekšējais apsekojums, 27,9 % nodarbināto kavēja darbu veselības problēmu dēļ.

Kopā 2014. gadā nodarbinātie veselības problēmu dēļ kavēja darbu 5 miljonus dienu. Biežāk darbu kavēja jaunieši, kā arī nodarbinātie ar augstākiem ienākumiem un izglītību. Tomēr ilgāk slimoja gados vecāki, trūcīgāki, nodarbinātie ar zemāku izglītību un Vidzemē, Latgalē strādājošie.

Nodarbinātie ar zemākiem ienākumiem retāk kavēja darbu veselības problēmu dēļ. 2014. gadā veselības problēmu dēļ darbu kavēja 24,9 % nodarbināto ar zemākajiem ienākumiem (1. kvintiļu grupa), kas ir par 4,5 % mazāk nekā vidēji Latvijā un par 6,4 % mazāk nekā nodarbinātie ar augstākajiem ienākumiem (5. kvintiļu grupa).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi 2021. gadā nodarbināja 709 595 strādājošos, kas ir par 64 179 jeb 8,3% mazāk nekā 2014. gadā, salīdzinoši strauji nodarbināto skaits sarucis pēdējo gadu – Covid-19 pandēmijas laikā.

To rāda SIA Lursoft pētījums pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem. Latvijā reģistrētajos uzņēmumos pērn bija nodarbināti teju 710 tūkstoši strādājošo, kas ir par 2% mazāk nekā 2020. gadā, liecina VID sniegtā informācija. No tiem 12% bija nodarbināti mazumtirdzniecības sektorā. Otra darbinieku skaita ziņā ietilpīgākā nozare 2021. gadā bijusi veselības aizsardzība.

“Nodarbināto skaita kritums par vairāk nekā 64 000 astoņu gadu laikā ir milzīgs, un tas ir sava veida jautājums par to, kas un kā notiek valstī,” pārsteigumu pauž bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņaprāt, nodarbināto skaita sarukuma iemesli uzņēmumos ir jāmeklē Latvijas iedzīvotāju skaita izmaiņās.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Skābekļa bads darbinieku skaita kāpienā

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 04.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada laikā «pazūd» tūkstošiem nodarbināto – Valsts ieņēmumu dienesta apkopotā statistika par darba ņēmēju skaitu izgaismo lūzumpunktu

Iedzīvotāju, nodarbināto skaita un augsti kvalificētu darbinieku skaita ziņā pārāk maza valsts, lai saražotu pietiekamā apjomā, lai patērētu pietiekamā apmērā, lai uzturētu tirgu pietiekamā aktivitātē, lai eksportētu ar pietiekamu jaudu. DB intervētie uzņēmēji nereti pauduši līdzīgas atziņas, apzinoties nelielā iedzīvotāju skaita radītos šķēršļus ekonomikas attīstībai un uzņēmējdarbības iespējām. Kā DB jau ir vēstījis, VID apkopotā darba ņēmēju skaita statistika signalizē, ka šā gada janvārī, salīdzinot ar pērnā gada pirmo mēnesi, nodarbināto skaits sarucis vairāk nekā par 4 tūkst. Tomēr nākamie mēneši arī nenes pozitīvākas vēsmas. 2 tūkst. cilvēku iztrūkums februāra datos, martā – vairāk nekā 4 tūkst. sarukums un virs 2 tūkst. nodarbināto zaudējums aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Latvijā ceturksnī mazākais nodarbināto cilvēku skaita pieaugums ES

LETA, 15.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija šā gada otrajā ceturksnī piedzīvojusi mazāko nodarbināto cilvēku skaita pieaugumu Eiropas Savienībā (ES) ceturkšņa salīdzinājumā, liecina jaunākie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Nodarbināto cilvēku skaits Latvijā otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, palielinājās vien par 0,1%. Tādā pat apmērā nodarbināto cilvēku skaits gan palielinājās arī Vācijā, Francijā, Horvātijā, Kiprā un Ungārijā.

Lielākais nodarbināto cilvēku skaita pieaugums ceturkšņa salīdzinājumā reģistrēts Portugālē - par 1,3%, Grieķijā - par 1,2%, kā arī Īrijā un Spānijā - par 0,9%.

Samazinājums ceturkšņa salīdzinājumā reģistrēts vienīgi Somijā - par 0,3%, Lielbritānijā - par 0,2%, kā arī Bulgārijā un Lietuvā - par 0,1%.

Igaunijā nodarbināto cilvēku skaits šajā periodā palielinājies par 0,8%, bet Zviedrijā tas saglabājies nemainīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī kopumā nodarbināto skaits Latvijā reģistrētajos uzņēmumos samazinās, tomēr ir vietas, kurās to skaits ir būtiski pieaudzis

To liecina SIA Lursoft pētījums par nodarbināto skaita dinamiku sadalījumā pa novadiem pēc uzņēmuma (darba devēja) juridiskās adreses 10 gadu laikā. Iegūtie dati rāda neparastu ainu – proti, Rīgā reģistrēto uzņēmumu darbinieku skaits sarūk, savukārt Mārupes, Ķekavas, Stopiņu novados un visā Pierīgā reģistrētajos uzņēmumos nodarbināto skaits pieaug. Taču pārsteidzošākais ir tas, ka salīdzinoši strauji audzis nodarbināto skaits tieši tajos uzņēmumos, kuri reģistrēti arī mazajās pašvaldībās.

LDDK finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis norāda, ka Pierīgā reģistrētajos uzņēmumos nodarbināto skaits pieaug un tādējādi notiek vēl lielāka koncentrācija. Citi aptaujātie neizpratnē rausta plecus, jo Lursoft pētījuma dati liecina arī to, ka pēdējos divos gados nodarbināto skaits ir sarucis, tiesa, tikai dažās vietās. Vairāki vērsa uzmanību, ka 10 gadu laikā laukos ievērojami ekonomiski spēcīgāki kļuvuši lauksaimnieki un tādējādi arī pieaudzis tieši reģionos reģistrēto uzņēmumu nodarbināto skaits, vienlaikus tiek pieļauta arī nelegālās nodarbinātības samazināšanās. Tomēr, neraugoties uz minēto, jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Latvijā ceturksnī ceturtais mazākais nodarbināto cilvēku skaita pieaugums ES

LETA, 15.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pērnā gada ceturtajā ceturksnī piedzīvojusi ceturto mazāko nodarbināto cilvēku skaita pieaugumu Eiropas Savienībā (ES) ceturkšņa salīdzinājumā, liecina jaunākie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Nodarbināto cilvēku skaits Latvijā ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, palielinājās vien par 0,4%. Tādā pat apmērā nodarbināto cilvēku skaits palielinājās arī Dānijā, Ungārijā un Slovākijā.

Lielākais nodarbināto cilvēku skaita pieaugums ceturkšņa salīdzinājumā reģistrēts Maltā - par 1,7%, Horvātijā - par 0,8%, Spānijā, Luksemburgā, Polijā, Portugālē un Zviedrijā - par 0,7%.

Samazinājums ceturkšņa salīdzinājumā reģistrēts vienīgi Igaunijā - par 2,4%, Lietuvā - par 0,3% un Lielbritānijā - par 1%.

ES valstīs nodarbināto cilvēku skaits ceturkšņa salīdzinājumā pieauga par 0,1%, bet eirozonā reģistrēts kāpums par 0,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023.gadā Latvijā bija nodarbināti 884,2 tūkstoši jeb 64,2% iedzīvotāju¹ vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2022.gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits samazinājies par 2,0 tūkstošiem.

Lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē; valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā, kā arī apstrādes rūpniecībā.

2023.gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 877,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 13,2 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 64,0%, kas ir 0,7 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2023.gadā bija 5,7 tūkstoši (4. ceturksnī - 6,3 tūkstoši). Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zūdot darbvietām, iznīkst arī apdzīvotu vietu ekosistēmas. Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kurā nodarbināto skaits 2022. gadā ir par 91 200 mazāks, nekā tas bija 2005. gadā, savukārt Igaunijā nodarbināto skaits ir teju par 56 000, bet Lietuvā par 31 300 lielāks nekā pirms 17 gadiem.

Šādu pārsteidzošu un šokējošu ainu Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē, balstoties uz Eurostat datiem, rādīja Latvijas Darba devēju konfederācija. Nodarbināto skaita izmaiņu dinamika rāda, ka visās Baltijas valstīs ekonomiskā recesija, kas izpaudās 2009.–2010. gadā, būtiski samazināja strādājošo skaitu – Latvijā pat par 220 600, Lietuvā par 198 200, bet Igaunijā par 95 300, tomēr jau 2011. gadā atsākās darbinieku skaita pieaugums. Igaunija tā dēvēto pirmskrīzes līmeni sasniedza jau teju 2017. gadā, Lietuva to pārsniedza tikai 2022. gadā, bet Latvija vēl pat nav pietuvojusies 2008. gada strādājošo skaitam (1,055 miljoni cilvēku). Nereti, bet pamatoti darba ņēmēju skaita samazinājumi tiek skaidroti ar inovācijām, tehnoloģisko progresu, zinātniski tehnisko revolūciju. Labi, bet vai tad Igaunija un Lietuva ir stāvējusi ārpus tehnoloģiju progresa? Nē, nav! Spriežot pēc IKP uz vienu strādājošo, var secināt pretējo – tās mūs ir apsteigušas. Iespējams, atbildes jāmeklē Baltijas valstu politiku atšķirībās, valdošo politiķu pieņemtajos un arī nepieņemtajos lēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paplašinātu un veicinātu nodarbināto iesaisti profesionālās kvalifikācijas pilnveidē un mazinātu Covid-19 vīrusa izraisītās krīzes negatīvo ietekmi, Eiropas Savienības (ES) fondu programmas ietvaros būtiski paplašināti atbalsta nosacījumi nodarbināto iesaistei tālākizglītības programmās.

Valdība apstiprinātie grozījumi noteikumos par nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveidi paredz šim mērķim pieejamo finansējumu palielināt par vairāk nekā 21 miljoniem eiro, kopējam atbalstam programmas ietvaros sasniedzot gandrīz 47 milj.eiro. Iespējas palielināt atbalstu nodarbināto profesionālās kvalifikācijas pilnveidei rastas, veicot finansējuma pārdales citās ES fondu programmās.

Jaunie atbalsta nosacījumi nodarbināto kvalifikācijas pilnveides atbalsta programmu pagarina par gadu - līdz 2023. gada 31.decembrim, par 17 000 cilvēku tiek paplašināts arī atbalsta saņēmēju loks.

Turpmāk nodarbināto kvalifikācijas pilnveides piedāvājums tiek paplašināts ar iespēju izvēlēties kādu no interesējošām tālākizglītības programmām arī studiju moduļa vai studiju kursa apguvei augstskolā vai koledžā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi pērn sasniedza 2,46 miljardus eiro, kas ir straujākais ieņēmumu pieaugums kopš finanšu krīzes.

Ja 2016. gadā pašvaldību budžetā bija vērojams 59 miljonu eiro pārpalikums, tad 2017. gadā, ņemot vērā strauju izdevumu pieaugumu, tai skaitā ES fondu projektiem, pašvaldību budžetā ir izveidojies 14,4 miljonu eiro deficīts, informē Finanšu ministrijā.

Ja pirmajos trijos 2017. gada ceturkšņos pašvaldību budžetā bija pārpalikums 74,7 miljoni eiro, tad pēdējais ceturksnis tika noslēgts ar 89 miljonu eiro deficītu, tādējādi būtiski ietekmējot gada rezultātu.

Saskaņā ar Valsts kases operatīvo pārskatu kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi 2017. gadā pieauga par 257,7 miljoniem eiro jeb 11,7% un sasniedza 2,46 miljardus eiro, kas ir straujākais ieņēmumu pieaugums kopš finanšu krīzes. Lielāko ieņēmumu daļu nodrošināja nodokļu ieņēmumi – 1597,1 miljoni eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieauguši par 128,1 miljoniem eiro jeb 8,7%. Pamatā nodokļu ieņēmumu pieaugumu nodrošināja iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā Latvijā nodarbināti bija 884,6 tūkst. jeb 59,1% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2013. gadu, nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,9 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits ir samazinājies par 9,2 tūkst., kas skaidrojams ar iedzīvotāju skaita samazināšanos.

Salīdzinot ar 2013. gadu, gan vīriešu, gan sieviešu nodarbinātības līmenis 2014. gadā ir palielinājies attiecīgi par 1,3 un 0,7 procentpunktiem. Sieviešu īpatsvars kopējā nodarbināto skaitā bija nedaudz lielāks nekā vīriešu – attiecīgi 50,4% un 49,6%.

2014. gadā transporta un uzglabāšanas nozarē un būvniecībā nodarbināto skaits ir palielinājies, taču lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē, izglītībā, kā arī apstrādes rūpniecībā bija lielākais nodarbināto skaita samazinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Katrs ceturtais nodarbinātais Latvijā ir pirmspensijas vai pensijas vecumā

Žanete Hāka, 03.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 10 gadu laikā par 2,4 gadiem pieaudzis nodarbināto vidējais vecums, un 2018. gadā tas bija 43,7 gadi, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) izdotajā publikācijā «Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2018. gadā».

Nozaru dalījumā augstākais vidējais vecums (49,9 gadi) bija pakalpojumu nozarē, kas ietver sabiedrisko organizāciju darbību, sadzīves iekārtu remontu un dažādu individuālo pakalpojumu sniegšanu; mākslas, izklaides un atpūtas nozarē (49,6 gadi), kā arī veselībā un sociālajā aprūpē (48,5 gadi) un izglītībā (48,2 gadi) nodarbinātajiem. Savukārt jaunākie darbinieki bija lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē (36,8 gadi).

Gandrīz ceturtā daļa (23,3 %) no visiem nodarbinātajiem Latvijā pērn bija 55–74 gadu vecumā. Tas bija otrs augstākais īpatsvars Eiropas Savienībā (ES), kur vidēji 19,4 % nodarbināto bija pensijas vai pirmspensijas vecumā. Visaugstākais īpatsvars ES bija Lietuvā 23,5 %, pēc Latvijas – Igaunijā un Vācijā (abās 23,1 %), savukārt viszemākais Luksemburgā – 10,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 902,1 tūkstotis jeb 64,7 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,3 procentpunktiem, tomēr valstī 13. martā izsludinātā ārkārtējā situācija sakarā ar Covid-19 izplatību ir negatīvi ietekmējusi darba tirgu. Gada laikā nodarbināto skaits samazinājās par 1,5 tūkstošiem.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis samazinājās par 0,7 procentpunktiem (tas ir vislielākais samazinājums ceturkšņos kopš 2010. gada), bet nodarbināto skaits – par 11,0 tūkstošiem. Vislielākais nodarbināto skaita samazinājums bija būvniecības nozarē.

Vērojams visstraujākais darbinieku (darba ņēmēju) skaita samazinājums pēdējo septiņu gadu laikā – 1. ceturksnī bija par 22,6 tūkstošiem mazāk darbinieku, nekā iepriekšējā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo vairāk tiek celta minimālā alga, jo vairāk pieaug nepilno darba laiku strādājošo skaits. Tādējādi ir izkropļots darba tirgus, šodien preses konferencē sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Saskaņā ar VID datiem 2015.gada februārī 20,3% nodarbināto saņēma par minimālo algu mazāku algu. Janvārī šādu nodarbināto bija 19,5%, bet pagājušā gada decembrī, kad minimālā alga bija 320 eiro, alga zem minimālās bija 17,6% nodarbināto.

Pētersone arī informēja, ka 2015.gada februārī nepilnu darba laiku strādāja 395 700 nodarbināto, janvārī tie bija 436 200 nodarbinātie. Pērn decembrī nepilnu darba laiku strādāja 392 800 nodarbinātie.

«Acīmredzami, ka minimālās algas likmes celšana nesasniedz savu mērķi un kropļo darba tirgu. Ir jāmeklē citi risinājumi, kā celt trūcīgākās iedzīvotāju daļas ienākumu līmeni,» sacīja Pētersone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eurostat: Nodarbinātības kritums Latvijā bijis straujāks nekā ES un eirozonā vidēji

LETA, 08.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbināto cilvēku skaits Latvijā šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada samazinājies par 3,2%, tādējādi reģistrēts straujāks kritums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" otrdien publiskotie dati.

Nodarbinātības kritums otrajā ceturksnī reģistrēts visās ES dalībvalstīs, izņemot Luksemburgā un Maltā, kur reģistrēts pieaugums attiecīgi par 1,4% un 4,2%.

Straujākais kritums pagājušajā ceturksnī bijis Spānijā (-7,6%), Ungārijā (-5,6%), Austrijā (-4%), Īrijā (-3,9%), Portugālē, Itālijā un Igaunijā (visās valstīs -3,6%). Lietuvā šajā periodā reģistrēts nodarbinātības samazinājums par 2%.

ES nodarbinātība otrajā ceturksnī bija par 2,9% mazāka nekā pirms gada, bet eirozonā fiksēts kritums par 3,1%. Savukārt salīdzinājumā pirmo ceturksni šis rādītājs ES sarucis par 2,7%, bet eirozonā - par 2,9%. Ceturkšņa laikā nodarbināto personu skaits samazinājies visās ES dalībvalstīs, izņemot Maltā, kur tas pieaudzis par 0,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Par 13 500 nodarbināto, kas nemaksā sociālo nodokli Latvijā, vairāk! Kas tie ir?

Jānis Goldbergs, 13.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 869,3 tūkstoši jeb 63,2% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem cilvēki, kas Latvijā maksāja sociālo nodokli, ir par 67 849 mazāk, turklāt starpība aug. Iespējams, ka liela daļa no CSP jaunuzskaitītajiem nodarbinātajiem cilvēkiem sociālo nodokli maksā ārvalstīs, tomēr konkrētas atbildes uz šo jautājumu nav ne CSP, ne VID, ne VSAA.

Atbilstoši VID datiem tādi nodarbinātie, kas ir maksājuši sociālo nodokli, pērnā gada pēdējā ceturksnī vidēji ir 809 963, kas ir par 8512 nodarbinātajiem vairāk nekā šā gada pirmajā ceturksnī. Savukārt, ja salīdzina ar pērnā gada pirmo ceturksni, kad vidēji ceturksnī bija 798 873 cilvēki, kas maksāja sociālo nodokli, tad šā gada pirmajā ceturksnī pret pērnā gada pirmo ceturksni ir pieaugums par 2578 nodarbinātajiem. Jāteic, ziemas mēneši ir vislabāk salīdzināmie šajā ziņā, jo vasarā parādās sezonas strādnieki, kas maina ainu par aptuveni 20 tūkstošiem strādājošo. Parādība ir ikgadēja. Salīdzinoši ar pirmspandēmijas laiku 2020. un 2019. gadā ir redzams, ka nodarbināto skaits, kuri maksā sociālo nodokli, vai tādu skaits, kas saucami par reāli strādājošiem Latvijā, ir nedaudz samazinājies. Tajā pašā laikā šā gada nodarbināto skaits vēl aizvien ir lielāks nekā 2018. gadā vai 2017. gada pirmajos ceturkšņos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz saspringto ģeopolitisko situāciju reģionā, 2015.gadā Latvijas ekonomika turpināja augt. Pie tam kopš 2015.gada 2.ceturkšņa Latvijas tautsaimniecības izaugsmes tempi palielinājās un 3.ceturksnī iekšzemes kopprodukta (turpmāk – IKP) pieaugums gada griezumā sasniedza 3,3%. Kopumā 2015.gada trīs ceturkšņos IKP bija par 2,7% lielāks nekā pirms gada, kas bija straujāka izaugsme nekā iepriekš tika prognozēts, šodien izplatītā paziņojumā norāda Ekonomikas ministrija (EM).

2015.gadā turpināja augt iekšzemes pieprasījums. Salīdzinoši straujais vidējās darba samaksas kāpums un zemā inflācija veicināja privātā patēriņa pieaugumu. 2015.gada trīs ceturkšņos privātais patēriņš bija par 3,6% lielāks nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā.

2015.gada trīs ceturkšņos investīcijas bija par 3,4% lielākas nekā pirms gada, ko lielā mērā noteica straujš investīciju pieaugums transporta nozarē. Straujāku investīciju pieaugumu kavē uzņēmēju nogaidošā attieksme saistībā ar pieaugošo nenoteiktību ārējā vidē, kā arī banku piesardzīgā kreditēšanas politika. Augot valsts budžeta izdevumiem, 2015.gadā turpināja augt arī sabiedriskais patēriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu cenas Latvijā pērnā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2014.gada attiecīgo laika periodu, samazinājās par 7,6%, reģistrējot straujāko kritumu no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, par kurām pieejama informācija, liecina ES statistikas biroja Eurostat jaunākie dati.

Aiz Latvijas straujākais mājokļu cenu samazinājums gada salīdzinājumā reģistrēts Horvātijā - par 3%, Itālijā - par 2,3% un Francijā - par 1,2%.

Mājokļu cenas gada salīdzinājumā gan samazinājās tikai šajās četrās valstīs.

Straujākais mājokļu cenu pieaugums gada griezumā fiksēts Zviedrijā - par 13,7%, Austrijā - par 9,3%, Īrijā - par 8,9% un Dānijā - par 7,2%.

Lietuvā mājokļu cenas trešajā ceturksnī pieauga par 3,4%, bet Igaunijā reģistrēts kāpums 4% apmērā.

ES valstīs mājokļu cenas gada salīdzinājumā trešajā ceturksnī pieauga par 3,1%, bet eirozonā - par 2,3%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mājokļu cenas ES trešajā ceturksnī palielinājās par 1,3%, bet eirozonā - par 1%.

Komentāri

Pievienot komentāru