Kūdra ir un perspektīvā var būt būtiska izejviela ne tikai lauksaimniecībā izmantojamajiem substrātiem, bet enerģētiskās krīzes situācijā arī kā vietējais energoresurss; minētā īstenošanai ir nepieciešama valsts politikas veidotāju, izstrādātāju un nozares uzņēmēju sadarbība.
Latvijā ir visi priekšnosacījumi nozares izaugsmei, jo pieprasījums pēc kūdras produktiem pasaulē pieaug, vēl jo vairāk, ja Latvijā apzinātas 9600 kūdras atradnes. Rūpnieciskai kūdras ieguvei varētu izmantot vairāk nekā 500 atradnes Latvijā. Kūdra ir viens no dabas resursiem, kurš atjaunojas, kaut arī lēni. Kopumā purvi aizņem apmēram 10% no valsts teritorijas. No visiem Latvijas purviem kūdras ieguve notiek tikai 4%, un, pateicoties labvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem Latvijā, ikgadējais kūdras dabiskais pieaugums ievērojami pārsniedz ieguves apjomus. Kūdras ieguve ir tradicionāla Latvijas tautsaimniecības nozare, un ar to šeit nodarbojas jau kopš 18.gadsimta. Pašlaik kūdras ieguvi reglamentē stingrs normatīvo aktu regulējums, kas nosaka gan potenciālo ieguves teritoriju izvēli un nepieciešamo ietekmes uz vidi novērtēšanu, gan ieguves procesu, kā arī teritoriju sakārtošanu pēc kūdras ieguves pabeigšanas.
Jāmeklē atbildes rītdienai
Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle dr. geol. Ilze Ozola atgādina, ka pēdējo gadu siltās un sausās vasaras ir bijušas labvēlīgas kūdras ieguvei, bet ne tik labvēlīgas lauksaimniekiem. „Tā ietekmē, piemēram, ASV zemeņu audzētāji plāno audzēt zemenes siltumnīcās, kas nozīmē, ka pieprasījums pēc substrātiem pieaugs. Ne ASV, ne Kanāda, kas ir lielākās kūdras piegādātājas, no kūdras atteikties negrasās. Savukārt Eiropas politika ir vairāk vērsta uz cīņu ar klimata pārmaiņām, līdz ar to maz atliek spēku un resursu, lai tām gudri pielāgotos,” skaidro I. Ozola. Viņa uzsver, ka ir jāmeklē kūdras alternatīvas ne tādēļ, lai cīnītos ar klimata pārmaiņām, bet lai pielāgotos tām.
Paradoksāla situācija
„Savā ziņa ir izveidojusies paradoksāla situācija — Latvija, kurai ir ievērojami kūdras resursi un vienlaikus robeža ar agresorvalsti, nevar izmantot kūdru enerģētiskajai drošībai un neatkarībai, bet paralēli tam Eiropas Savienības struktūrās ir izmainīta attieksme pret kūdru un tās produktiem ar mērķi ietekmēt lielākās kūdras produkcijas eksportētājvalsts tautsaimniecību,” skaidro kūdras produktu ražošanas SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks.
Visu rakstu lasiet 28.novembra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!