Aktīvā atpūta dabā ir jaunzēlandiešu filozofija un reliģija, ja gribat to izbaudīt visplašākajā spektrā viena ceļojuma laikā- brauciet uz Jaunzēlandi

Jaunzēlandes smilšu pludmales un līči atgādina Algarvi, kalnainie apvidi- Skotiju, ledāji un klintis – Alpus, vulkāni un geizeri- Islandi, bet Jaunzēlandes dienvidsalas fjordi- Norvēģiju un Zviedriju.

Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka otrā pasaules malā esošajās divās Jaunzēlandes salās ir apkopots viss, kas redzams, apceļojot visu Eiropas kontinentu. Taču Jaunzēlandē ir vēl daudz kas vairāk- mūža meži līdzinās Malaizijas džungļiem, dažām Jaunzēlandē augošām retām koku sugām radniecīgus var atrast Čīlē, ziemeļu salas piekrastes veģetācija ir tipiska Indonēzijai utt. Varētu teikt, ka Jaunzēlande ir dabas brīnumu «Disnejlenda». No divām lielām un ap 600 mazākām saliņām sastāvošo Jaunzēlandi ieskauj nekas cits kā ūdens un no tuvākā kontinenta – Austrālijas- to šķir trīs lidojuma stundas. Kopējais lidojums no mūsu platuma grādiem līdz Jaunzēlandei ir iespējams vairākkārt pārsēžoties un aizņem vairāk nekā 24 stundas. Taču dabas un aktīvās atpūtas mīļotājiem šī unikālā zeme noteikti ir redzēšanas vērta. Lai mazliet atvieglotu garās lidojuma stundas, ir vērts ieplānot dienu ilgu atpūtu pēc pirmā aptuveni 12 stundu ilgā pārlidojuma, piemēram, Singapūrā, jo no turienes līdz Jaunzēlandei būs jālido vēl ap 12 stundām, lai gan, skatoties uz kartes, attālums nemaz vairs nešķiet tik liels. Jūlijā Jaunzēlande mēdz pārsteigt ar sniega vētrām tās kalnainākajos apvidos, ap Ziemassvētkiem gatavojas zemenes, ķirši zied oktobrī, bet vīnogas tiek ievāktas martā. Taču atkarībā no ceļotāju prioritātēm, Jaunzēlande ir lielisks galamērķis cauru gadu.

No 2021. gada Rīgā plānots ieviest tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšana, paredz trešdien, 18.septembrī, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā akceptētais saistošo noteikumu projekts.

Noteikumu projektā paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku.

Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana. Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā. Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

No 2021. gada Rīgā ieviesīs tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšanai. To paredz trešdien, 25. septembrī, Rīgas domes sēdē pieņemtie saistošie noteikumi.

Noteikumos paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku. Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana.

Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā eriga.lv būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā.

Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

No 2023.gada 1.janvāra Rīgā, līdzīgi kā daudzviet Eiropā un pasaulē, tiks ieviesta tā dēvētā tūrisma nodeva, informē Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Līdz ar to visām tūristu mītnēm par viesu izmitināšanu būs jāmaksā nodeva viena eiro apmērā par katra ciemiņa nakšņošanas dienu, bet ne vairāk kā desmit eiro, ja viesis galvaspilsētā uzturas ilgāk.

Kā informē pašvaldība, nodeva par tūristu uzņemšanu esot plaši piemērota Eiropā. Tā ieviesta daudzās tūristu vidē populārās pilsētās, piemēram, Berlīnē, Amsterdamā, Romā, Venēcijā, Vīnē, Briselē, Lisabonā u.c.

Nodevas apmērs dažādās valstīs un pilsētās esot ļoti atšķirīgs un esot vairāki aprēķināšanas modeļi, piemēram, noteiktā likme pie pakalpojuma cenas, diferencētā maksa atkarībā no tūristu mītnes kategorijas vai sezonas, vai arī par katru nakšņojumu.

Kraistčērčas pilsētā, Jaunzēlandē, piektdien apšaudēs divās mošejās lūgšanu laikā nogalināti 49 cilvēki, paziņojis policijas komisārs Maiks Bušs.

Pēc viņa teiktā, saistībā ar notikušajām apšaudēm vienam cilvēkam izvirzītas apsūdzības slepkavībās un sestdien viņš stāsies Kraistčērčas tiesas priekšā. Pavisam policija aizturējusi četrus aizdomās turamos - trīs vīriešus un vienu sievieti - un citus aizdomās turamos šobrīd nemeklē.

Kā pavēstīja Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna, notikušo var raksturot tikai kā teroraktu, kurš ticis labi izplānots.

Ārderna notikušo raksturoja kā «vienu no Jaunzēlandes drūmākajām dienām».

«Ir skaidrs, ka šī ir viena no Jaunzēlandes drūmākajām dienām,» premjere sacīja žurnālistiem. «Skaidrs - tas, kas notika šeit, ir ārkārtēja un bezprecedenta vardarbība.»

Jaunzēlandē vairs nav zināms neviens aktīvs Covid-19 gadījums, pirmdien paziņojusi valsts Veselības ministrija.

Pēdējais saslimušais - kāda sieviete no Oklendas - jau 48 stundas ir bez simptomiem un tiek uzskatīta par atveseļojušos. Viņai ļauts pārtraukt pašizolēšanos, paziņoja ministrija.

Pēdējais jaunais inficēšanās gadījums ar jauno koronavīrusu Jaunzēlandē tika reģistrēts pirms 17 dienām.

Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna paziņoja, ka stingrie robežas kontroles likumi, kas tika ieviesti cīņā pret jauno koronavīrusu, paliks spēkā, bet visi citi ierobežojumi tiks atcelti.

"Mūsu mērķis bija iznākt laukā otrā pusē cik ātri un droši vien iespējams. Vietā, kur mūs robežas turpinās būt mūsu pirmā aizsardzības līnija, bet visi pašreizējie noteikumi un ierobežojumi tiek atcelti. Šodien, 75 dienas vēlāk, mēs esam gatavi," sacīja premjere.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ārlietu ministriju organizēja semināru, kurā tika runāts par Latvijas uzņēmēju iespējām Austrālijas tirgū.

Latvijas vēstnieks Austrālijā un Jaunzēlandē Marģers Krams, atklājot semināru uzsvēra, ka sadarbībai ar Austrāliju ir liels potenciāls gan pārskatot globālās piegādes ķēdes, gan meklējot jaunus sadarbības partnerus eksportā.

“Latvijas uzņēmēji šobrīd uz Austrāliju vairs neskatās kā uz eksotisku un nesasniedzami tālu tirgu. Arī eksportējamo preču klāsts pieaug. Tie vairs nav tikai kokmateriāli, bet arī tehnoloģiskās iekārtas, elektronika un citas preces ar augstu pievienoto vērtību. Austrālijas tirgus ir viena no alternatīvām Krievijas tirgum, kura zaudēšanu joprojām daļa eksportētāju izjūt. Savā ziņā Austrālijas tirgus paver durvis arī uz visu Dienvidaustrumāzijas reģionu, kurš aptver 670 miljonus iedzīvotāju. Austrālijā ļoti būtiska ir piegādātāja reputācija, ir jāveido attiecības un uzticamība. Tas ļaus paplašināt sadarbību un nostiprināties šajā tirgū,” tā LIAA Austrālijas pārstāvniecības vadītāja Sabīne Kazaka.

Jaunzēlande un Austrālija, kurās ir zems saslimstības līmenis ar Covid-19, pirmdien izveidojušas "ceļošanas burbuli".

Austrālijas un Jaunzēlandes iedzīvotājiem, ierodoties otrā valstī, no pirmdienas vairs nebūs jāuzturas karantīnā.

Abas valstis slēdza savas robežas ārvalstniekiem 2020.gada martā.

Jaunzēlandieši kopš oktobra varēja doties uz dažām Austrālijas vietām, nedodoties karantīnā, taču viņiem pēc atgriešanās bija jāpavada 14 dienas izolācijā.

Pirmdiena ir pirmā reize vairāk nekā gada laikā, kad austrāliešu tūristiem atļauts doties uz Jaunzēlandi.

Austrālijas premjers Skots Morisons un Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna kopīgā paziņojumā norādīja, ka " ceļošanas burbulis" ļaus atsākt ceļošanu, vienlaikus pasargājot kopienas no koronavīrusa.

Tomēr Ārderna iepriekš brīdināja, ka ceļotājiem starp abām valstīm jārēķinās ar to, ka nosacījumi var pēkšņi mainīties, ja epidemioloģiskā situācija pasliktināsies.

Jaunzēlandes pilsētas Oklendas pludmalē trešdienas vakarā tika izskalots kokaīns apmēram trīs miljonu Jaunzēlandes dolāru (1,73 miljonu eiro) vērtībā, ceturtdien paziņoja policija.

Policisti savāca 19 paciņas ar kokaīnu, kas bija izskalotas populārajā Betelsas pludmalē 30 kilometrus uz rietumiem no Oklendas centra.

«Policija ar Jaunzēlandes Muitas atbalstu ir rūpīgi pārmeklējusi pludmali un apkārtējos rajonus, lai atrastu jebkādas citas paciņas,» sacīja policijas inspektors Kolins Pārmenters.

Narkotika bija iesaiņota 19 kastītēs VHS videokasešu izmērā.

«Ir neliela iespējamība, ka pludmalē varētu atrasties arī citas paciņas, un mēs lūdzam sabiedrības locekļus nekavējoties sazināties ar mums, ja tā notiktu,» viņš piebilda.

Gada sākumā publicētā globālā pārskatā par narkotikām bija konstatēts, ka Jaunzēlande ir valsts, kurā kokaīns ir visdārgākais.

Latvijas vīriešu basketbola izlases pretinieki Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Rīgā būs Gruzijas, Filipīnu, Brazīlijas, Melnkalnes un Kamerūnas izlases, pirmdien tika noteikts Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) izlozē.

Latvija A grupā tiksies ar Gruziju un Filipīnām, bet B grupā spēlēs Brazīlija, Melnkalne un Kamerūna.

Pārējos trīs kvalifikācijas turnīrus uzņems Pireja Grieķijā, Valensija Spānijā un Sanhuana Puertoriko.

Valensijā A grupā spēlēs Spānija, Libāna un Angola, bet B grupā tiksies Polija, Somija un Bahamu salas.

Pirejā A grupā spēlēs Slovēnija, Jaunzēlande un Horvātija, bet B grupā spēlēs Grieķija, Dominikānas Republika un Ēģipte.

Sanhuanā A grupā spēlēs Lietuva, Meksika un Kotdivuāra, bet B grupā tiksies Puertoriko, Itālija un Bahreina.

Balstoties uz FIBA pasaules rangu, kas tika atjaunots pēc Pasaules kausa finālturnīra, izlozes pirmajā grozā bija Spānija, Latvija, Lietuva un Slovēnija, otrajā grozā - Brazīlija, Itālija, Grieķija, Polija, trešajā - Puertoriko, Melnkalne, Dominikānas Republika un Somija, ceturtajā - Jaunzēlande, Gruzija, Meksika un Libāna, piektajā - Horvātija, Kotdivuāra, Angola un Filipīnas, bet sestajā - Ēģipte, Bahamu salas, Kamerūna un Bahreina.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Jaunzēlande ir slēgusi savu robežu ar Austrāliju, kas mēģina ierobežot jaunus Covid-19 uzliesmojumus, piektdien paziņoja Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna.

Līdz ar to tiek izbeigts tā sauktais "ceļošanas burbulis" starp Austrāliju un Jaunzēlandi, kas sāka darboties 19.aprīlī un ļāva abu valstu pilsoņiem ceļot starp tām bez nepieciešamības doties karantīnā.

Ārderna sacīja, ka jaunā koronavīrusa delta paveids ir "būtiski mainījis riska profilu" un tagad Covid-19 ir plaši izplatīta Austrālijā.

"Mēs vienmēr esam teikuši, ka mūsu atbilde attīstīsies, attīstoties vīrusam. Šis nav lēmums, ko mēs būtu viegli pieņēmuši, bet tas ir pareizais lēmums, lai saglabātu jaunzēlandiešu drošību."

Premjerministre sacīja, ka Jaunzēlandes robeža tiks slēgta pusnaktī uz sestdienu un paliks slēgta vismaz astoņas nedēļas, lai dotu Austrālijai laiku tikt galā ar pašreizējiem Covid-19 uzliesmojumiem.

Rīgas pašvaldības pagaidu administrācija apstiprinājusi grozījumus saistošajos noteikumos, ar kuriem pašvaldības nodeva par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu Rīgā tiek pārcelta par vienu gadu un tiks piemērota no 2022.gada 1.janvāra, informē Rīgas dome.

Tas darīts ar mērķi, lai veicinātu tūristu izvēli par labu Rīgai un padarītu pilsētu par finansiāli izdevīgāku galamērķi, kā arī lai neradītu papildu izdevumus nodevas maksātājiem - personām, kas uzņem tūristus un atpūtniekus tūristu mītnēs.

Kā ziņots, pagājušā gada 25.septembrī Rīgas dome pieņēma saistošos noteikumus "Par pašvaldības nodevu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu Rīgā". Tie paredzēja, ka ar 2021.gada 1.janvāri Rīgā tiktu ieviesta nodeva viena eiro apmērā diennaktī par vienu tūristu mītnē uzņemto atpūtnieku.

Rīgas dome informē, ka saskaņā ar Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas sniegto pamatojumu tūrisma nozare Covid-19 ietekmē šobrīd piedzīvo vēsturiski smagāko krīzi. Pakāpeniski atsākot darbu, daudzi tūrisma galamērķi, saistībā ar kuriem tiks ieguldīti lieli līdzekļi valstu un pilsētu reklāmās, cīnīsies par klientiem. Covid-19 izraisītā krīze finansiāli ietekmēja arī potenciālos Rīgas viesus, līdz ar to tie dos priekšroku izdevīgākam galamērķim. Bez tam nodevas ieviešana nodevas maksātājiem prasa ievērojamus finanšu līdzekļus, kuri vispirms būtu jānovirza nozares darbības atjaunošanai un finanšu optimizācijai. Tādēļ pagaidu administrācija, konsultējoties ar nozari, secināja, ka šādu līdzekļu izlietojums jāatliek par vienu gadu, kad varētu mazināties Covid-19 radītās krīzes ietekme.

Venēcijas pilsētas pašvaldība ceturtdien paziņoja, ka nākamgad ieviesīs piecu eiro nodevu tūristiem par vecpilsētas apmeklējumu 29 noteiktās dienās, šādi mēģinot cīnīties pret tūrisma radīto slodzi.

Tūristiem, kas nav apmetušies pārnakšņot vecpilsētā, būs jāmaksā nodeva par ieeju pilsētas centrā laikā no plkst.8.30 līdz plkst.16.00.

Nodeva būs jāmaksā noslogotākajā tūrisma sezonā no 25.aprīļa līdz 5.maijam, kā arī pārējās nedēļas nogalēs maijā un jūnijā, un jūlija pirmajās divās nedēļas nogalēs.

Varas iestādes gadiem bija debatējušas par to, kā vislabāk regulēt miljoniem viesu pieplūdumu slavenajā lagūnas pilsētā. Ieejas biļešu ieviešana vairākkārt tika atlikta bažās par to, ka tā nopietni samazinās tūrisma ienākumus un traucēs kustības brīvību. Tās ieviešanai arī bija pretinieki pilsētas iedzīvotāju vidū.

Venēcijas pašvaldība septembrī nolēma, ka nodeva beidzot tiks ieviesta, pēc UNESCO brīdinājuma, ka tā varētu iekļaut Venēciju apdraudētā pasaules mantojuma sarakstā.

Rīgas domes ierēdņi ar viesmīlības un tūrisma nozares pārstāvjiem vienojušies par veicamajiem darbiem, kas paredz, ka līdz 2021.gadam 1.janvārim, kad tiks ieviesta tūrisma nodeva, viesnīcu sektoram ir jāsakārto apartamentu izīrēšanas joma un šis memorands paredz, ka pašvaldība iesaistīsies šī jautājuma risināšanā, informē Rīgas dome.

Sadarbības memorandu parakstīja «Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija», «Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija» un biedrība «Latvijas Kongresu birojs». Viesmīlības un tūrisma organizācijas vienojās par trīs prioritārajiem sadarbības virzieniem Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai: veicināt pilsētas starptautisko atpazīstamību; veicināt Rīgu kā darījumu tūrisma galamērķa attīstību; veicināt kvalitatīvu un liela mēroga starptautisku profesionālu, kultūras un sporta pasākumu norisi Rīgā.

Parakstot šo memorandu, puses vienojās par sadarbību lēmumu pieņemšanā par finanšu līdzekļu, kas tiks iekasēti kā nodeva par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu, efektīvu izlietojumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībā. Paredzēts, ka šī nodeva būs viens eiro par katru atpūtnieku pilsētā pavadīto dienu.

Pasaulē tikai 16,9% valdes locekļu un 5,3% valdes priekšsēdētāju ir sievietes

Par to liecina jaunākais "Deloitte" globālais pētījums "Sieviete uzņēmuma vadībā", kas apskata, kā 66 pasaules valstīs tiek veicināta sieviešu iesaiste uzņēmumu augstākā un vidējā līmeņa vadībā, cik šobrīd ir liels sieviešu īpatsvars uzņēmumu valdēs un vai pastāv kopsakarības starp valdes priekšsēdētāja dzimumu un dzimumu diversifikāciju uzņēmuma valdē.

Pēdējos gados situācija ir nedaudz uzlabojusies un sieviešu īpatsvars uzņēmumu augstākajos amatos kāpis par 1,9 procentpunktiem kopš iepriekšējā pētījuma 2017. gadā, tomēr joprojām tas saglabājas neliels.

"Ja globālie rādījumi turpinās līdzšinējo izaugsmes tempu, sieviešu īpatsvaram kāpjoties vidēji par vienu līdz diviem procentpunktiem gadā, mums var nākties gaidīt pat 30 gadus, līdz globālā līmenī tiktu sasniegts dzimumu līdzsvars uzņēmumu valdēs," norāda Kristīne Jarve, "Deloitte" Baltijas partnere un "SheXO" kustības līdere Latvijā. Viņa uzskata, ka šī brīža statistika norāda uz nepieciešamību pieņemt lēmumus un uzsākt aktīvu rīcību dzimumu paritātes veicināšanai.

Neskatoties uz pandēmijas ietekmi, vidējās nekustamā īpašuma cenas pasaulē turpinājušas pieaugt arī 2020.gada pirmajā pusē, rāda "Global Property Guide" (GPG) indeksa dati. No Baltijas valstīm vismazākais nekustamā īpašuma cenu pieaugums gada pirmajā ceturksnī vērojams Latvijā, kur tas, salīdzinot ar gadu iepriekš, bija 0,83%.

Pandēmijas izraisītās situācijas dēļ nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā maijā saruka par 43%, un, vērtējot nekustamā īpašuma iegādes un īres cenu attiecību, Rīgā dzīvoklis šobrīd ir mazāk vērtīga investīcija nekā Viļņā un Tallinā, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

2020.gada pirmajā ceturksnī visstraujāk nekustamā īpašuma cenas augušas Lietuvā - vidēji par 5,52%. Līdzīga situācija bija vērojama arī Igaunijā, kur cenas pirmajā ceturksnī pieauga par 4,32%, bet visstabilākā situācija bija Latvijā, vidējām nekustamā īpašuma cenām pieaugot par 0,83%. Kopumā visstraujāk nekustamā īpašuma cenas saskaņā ar GPG indeksu gada sākumā augušas Portugālē (+16,37%), Vācijā (+12%) un Jaunzēlandē (+10,87%).

Ivars Beitāns - SIA Aerodium un SIA Aerodium Technologies valdes priekšsēdētājs, uzņēmumu grupas Sigulda Adventures, kura apvieno tādas aktivitātes kā Siguldas vagoniņu, gumijlēkšanu, Zērgli, Smart Bike elektrisko velosipēdu un atrakciju nomu, dibinātājs un līdzīpašnieks

I.Beitāns sākumā nav mācījies uzņēmējdarbību, bet gan studējis Vēstures un filozofijas fakultātē un tajā laikā pat domājis, ka rakstīs grāmatas vai kļūs par pasniedzēju. Tie bija 90. gadi, un tajā laikā ar finansēm klājās grūti, tāpēc nācās sākt pašam domāt, kā nopelnīt, lai studētu un nodrošinātu sevi.

“Tajā laikā daudz sportoju un biju kaskadieru grupā kinostudijā. Mums bija izrādes, kuru laikā braucām pa Latvijas pilsētām, rādījām šovus, un mums sanāca nopelnīt kaut kādu naudu. Vecākie kaskadieri visus labākos trikus jau bija rezervējuši sev, attiecīgi, lai ko nopelnītu, man pašam bija jāizdomā jauns triks. Es televīzijā noskatījos Jaunzēlandē tikko sākto lēkšanu ar gumiju un 1989. gadā uztaisīju pats savu pirmo triku – sagriezu riepu kameras strēmelēs, izveidoju no tām gumiju, ar kuru nolēcu Siguldā no tilta,” stāsta I. Beitāns.

Dažādi dati pasaulē turpina apstiprināt to, ka atrodamies ļoti strauja mājokļu cenu pieauguma stadijā.

Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ziņojusi, ka tikai trijās valstīs no 40, par kurām apkopoti šādi dati, šā gada pirmajā ceturksnī mājokļu cena sarukusi. Tas ir vismazāk kopš 2000. gada jeb brīža, kad vispār šādi dati sākti apkopot.

Kopā pasaules turīgo valstu OECD grupā šā gada pirmajā ceturksnī gada skatījumā fiksēts mājokļu cenu pieaugums par 9,4%, kas ir visvairāk 30 gados. Financial Times turklāt piebilst, ka daudzu valstu nacionālie mērījumi liecina, ka straujš mājokļu cenu pieaugums būs turpinājies arī otrajā ceturksnī. Piemēram, ASV mājokļu cenas aprīlī esot augušas straujākajos tempos 30 gados.

Tāpat straujš to pieaugums fiksēts Apvienotajā Karalistē, Dienvidkorejā, Jaunzēlandē, Kanādā, Turcijā utt. DB arī agrāk ziņojis, ka pandēmija radījusi gluži vai perfektus apstākļus cenu pieaugumam. Bezprecedenta apmēros savas ekonomikas un finanšu tirgus stimulējušas valdības un centrālās bankas, kas nozīmējis, ka Rietumvalstīs cilvēku uzkrājumi, tēriņu iespējām esot ierobežotām, šajos izaicinošajos laikos pat pieaug. Tāpat labu fonu šādam cenu pieaugumam uztur zemās procentlikmes un tas, ka pandēmijā aktuālā strādāšana no mājām daudziem likusi padomāt par plašākām dzīvojamām telpām.

Nikolā Tesla intervijā žurnālistiem 1889.gadā esot teicis - viss ir Gaisma un viņš vēlas izgaismot visu planētu Zeme, tam šeit esot pietiekami daudz elektrības. Ir pagājuši nedaudz vairāk kā 130 gadi un šobrīd gluži negaidīti esam nonākuši situācijā, kad visā Eiropā tiek apsvērta gan energoražotāju veida maiņa, gan visdažādākie taupības pasākumi patēriņa un izmaksu mazināšanai. Kā privātpersonas, tā uzņēmumi un valsts iestādes nopietni izvērtē iespējas samazināt elektroenerģijas lietošanu, tai skaitā arī ēku un ielu apgaismošanai… Loģiski, rodas jautājums - laikā, kad tik strauji un neparedzami aug energoresursu izmaksas, vai ierastais mākslīgais apgaismojums kļūs par luksuspreci jeb tomēr varēsim arī turpmāk atļauties kvalitatīvu gaismu mājokļos un darbavietās, svētku rotājumus, ielu un fasāžu izgaismošanu?

Vilnis Burtnieks, Adam Decolight Latvia izpilddirektors, uzskata, ka apgaismojumam tiks piešķirta vēl lielāka nozīme un tas iegūs jaunu vērtību, jo, kas bijis pašsaprotams, ne vienmēr ticis pietiekami novērtēts. Pirmkārt, apgaismojums ir praktiska nepieciešamība ekonomikā – nav iespējama daudzu nozaru pastāvēšana bez kvalitatīvas gaismas, otrkārt, augs sabiedrības izpratne par gaismas sniegto drošības un komforta sajūtu. Līdz ar to tiks meklēti energoefektīvāki, individualizētāki risinājumi un tas notiek jau tagad. Vairākas Latvijas pašvaldības paziņojušas, ka pāriet uz ekonomiskajiem LED gaismekļiem, nomainot iepriekšējos, un to dara arī uzņēmumi. Tā ir pozitīva tendence, un tas nozīmē, ka gaisma būs. Jā, būsim taupīgāki, izmantosim modernākas, energoefektīvākas tehnoloģijas, bet gaismu saglabāsim. Jo gaisma – tās nav tikai dekorācijas un skaistāka vide, tā ir drošība un veselība, labsajūta un pozitīvas emocijas. Labs piemērs ir Tallinas pašvaldības tālredzīgais lēmums - pandēmijas laikā pilsēta apzināti investēja daudz vairāk līdzekļu dažādos gaismas objektos un dekoros, veicinot cilvēkus vairāk pavadīt laiku ārā arī gada tumšākajos mēnešos, kamēr Latvijā “baudījām” komandantstundas mājas režīmā… Un sabiedrība arvien vairāk novērtē dekoratīvā apgaismojuma efektus un to pozitīvo ietekmi uz cilvēku noskaņojumu. Gaisma rada prieku.

Somija septīto gadu pēc kārtas atzīta par pasaules laimīgāko valsti, liecina trešdien publicētais ikgadējais ANO "Ziņojums par pasaules laimi".

Pirmajā desmitniekā atrodas arī pārējās Ziemeļvalstis - Dānija, Islande, Norvēģija un Zviedrija.

Par visnelaimīgāko starp 143 vērtētajām valstīm atzīta Afganistāna, pār kuru 2021.gadā varu atguva talibu režīms.

Pirmo reizi kopš 2012.gada, kad tika publicēts pirmais "Ziņojums par pasaules laimi", starp 20 laimīgākajām valstīm nav vairs atrodamas nedz ASV, nedz Vācija, kas šogad attiecīgi noslīdējušas līdz 23. un 24.vietai.

Tajā pašā laikā pirmajā divdesmitniekā nonākusi Kostarika un Kuveita, kas attiecīgi ieņēmušas 12. un 13.vietu.

Ziņojumā īpaši uzsvērts, ka starp laimīgākajām valstīm vairs nav nevienas lielvalsts.

Pirmajā desmitniekā vienīgās valstis, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 15 miljonus ir vienīgi Nīderlande un Austrālija. Savukārt pirmajā divdesmitniekā vienīgi Kanādas un Lielbritānijas iedzīvotāju skaits pārsniedz 30 miljonus.

Attīstoties mūsdienu tehnoloģijām un mākslīgajām intelektam, cilvēka darbs vienkāršās profesijās aizvien vairāk tiks automatizēts. Tas nozīmē, ka nākotnē izzudīs tās profesijas un darbi, ko var veikt bez vidējās izglītības. Tāpēc mums jau šodien jādomā par to, kā motivēt jauniešus mācīties un iegūt vidējo izglītību.

Vienkāršo darbu darītāji kļūs aizvien nevajadzīgāki, tāpēc vidējā izglītība ir must have. Lai jaunieši gribētu mācīties, vidusskolai ir jābūt sasniedzamai, taču Izglītības un zinātnes ministrijas pētījumā par optimāla vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveidi publicētajā Latvijas kartē redzams, ka strauji pieaug to reģionu skaits, kuros ceļš līdz skolai jāmēro vismaz stundu (ar vieglo auto labos laika apstākļos).

Sarūk internātskolu skaits

Runājot par skolu pieejamību, tiek uzsvērts princips – jaunākajām klasēm skola iespējami tuvu dzīvesvietai, kas ir pilnīgi pareizi, taču mēs nedrīkstam aizmirst arī par lielākiem bērniem un jauniešiem, kuriem lielie attālumi jau pamatskolā var mazināt motivāciju mācīties. Un mazinot bērna vēlmi mācīties jau pamatskolā, mēs nevaram gaidīt, ka viņš ar prieku dosies uz vidusskolu. Ja līdz šim attālākajos un mazāk apdzīvotajos reģionos risinājums bija internātskolas vai skolu internāti, kopmītnes, tad no šī gada par internātskolu uzturēšanu valsts vairs nemaksās un tās pāriet uz pašvaldību pleciem. Tas ir iemesls, kāpēc pašvaldības vairākas internātskolas reorganizējušas vai pat slēgušas. Valsts naudu saņems vairs tikai divas internātskolas. Tā kā nav dzirdēts arī par plāniem būvēt kopmītnes pie vidusskolām, tad nopietni jāskata jautājums par to pieejamību.

Sociālais tīkls Instagram vairākās valstīs nolēmis paslēpt rādītāju, kas parāda, cik daudz lietotāju apliecinājuši, ka viņiem patīk konkrētais ieraksts, ziņo BBC.

Šāds lēmums pieņemts, lai mazinātu spiedienu uz lietotājiem.

Šis būšot izmēģinājums, norāda sociālais tīkls. Vienlaikus instagrammeri joprojām redzēs «Patīk» skaitu paši saviem ierakstiem.

Šis Instagram solis saistīts ar pārmetumiem, ka sociālie tīkli veicina zemu pašapziņu un nepilnvērtības sajūtu, īpaši jauniešos.

Instagram maijā šādu izmēģinājumu jau sāka Kanādā, bet tas paplašināts arī Austrālijā, Jaunzēlandē, Īrijā, Itālijā, Japānā un Brazīlijā. «Mēs ceram, ka šis tests noņems spiedienu uz «Patīk» opciju un lietotāji primāri dalīsies ar informāciju, kas viņiem pašiem ir svarīga,» skaidro Instagram. Mērķis ir panākt, ka lietotāji ir mazāk atkarīgi no citu vērtējuma.

Āzijā plosoties cūku mērim, Ķīnai jāmeklē citas iespējas, kur iegādāties gaļu. Rezultātā visā pasaulē palielinājusies gan cūkgaļas, gan vistas un liellopu gaļas cena.

Tiek lēsts, ka Ķīnas cūku ganāmpulka kopējais apmērs minētās slimības iespaidā varētu būt sarucis aptuveni par trešo daļu. Tas novedis pie situācijas, kad cūkgaļas cena šajā valstī pieaug par 50%, liecina pieejamā informācija. Tomēr cenu kāpums uz ierobežotāka gaļas piedāvājuma fona nav aktuāls vien šajā Āzijas lielvalstī. Šogad Apvienoto Nāciju apkopotā globālā gaļas cenu indeksa vērtība ir palielinājusies jau par 10% un sasniegusi augstāko līmeni kopš 2015. gada sākuma.

Piemēram, Eiropā patērētājiem par cūkgaļu nu jāmaksā aptuveni par 5% vairāk, jo lielāka daļa Vecā kontinenta gaļas produkcijas nu ceļo uz Ķīnu, izpētījis The Wall Street Journal. Tāpat vēl tiek ziņots, ka gada laikā aptuveni par trešo daļu palēcies Brazīlijas putnu gaļas eksports uz Ķīnu. Rezultātā pašā Brazīlijā šāda gaļa kļuvusi par 16% dārgāka. Brazīlijas valdības paziņojumi liecina, ka jauni līgumi ar Ķīnu noslēgti pat par ēzeļu gaļas piegādi. Līdzīgi esot arī ar Austrālijas jēra gaļu, kuras cena vidēji šajā valsī palielinājusies par 15%. Rekorddārgi liellopu gaļa esot jāpērk arī Jaunzēlandē.