2017. gada 3. martā Rīgā, viesnīcā Pullman Riga Old Town norisināsies pirmais Baltic Financial & Regulatory Summit – FinReg 2017.

Lauris Liepa, COBALT vadošais partneris, stāsta: «Finanšu nozare šobrīd piedzīvo ļoti nozīmīgas pārmaiņas. Tieši tagad mainās gadu simtos izveidojušās naudas aprites sistēmas, rodas paralēli norēķinu mehānismi. Radikāli mainījušās klientu attiecības ar finanšu iestādēm. Lielākais paradokss, ka tieši finanšu nozare, ko esam uzskatījuši par konservatīvāko jomu, ir aktīvi un neatgriezeniski iesaistījusies tehnoloģiju piemērošanā, kas rada jaunas pakalpojumu formas un biznesa modeļus. Būtiskās pēdējo gadu izmaiņas ietver ne tikai jaunas biznesa iespējas, bet arī rada nozīmīgus izaicinājumus. FinReg ir loģiska atbilde jaunajai situācijai. Mēs radam unikālu starpdisciplināru telpu, kurā vienkopus pulcējas tradicionālie un jaunās paaudzes finanšu pakalpojumu sniedzēji, tehnoloģiju attīstītāji un politikas veidotāji. Mēs uzsākam nozīmīgu Baltijas mēroga ilgtermiņa projektu, kurā iesaistījušies kompetentākie Baltijas speciālisti.»

2019. gada 24. maijā Tallinā, Igaunijas Filmu muzejā norisināsies trešais Baltic Financial & Regulatory Summit – FinReg 2019.

FinReg jau kļuvis par atpazīstamu Baltijas mēroga tikšanās un zināšanu apmaiņas platformu finanšu nozares profesionāļiem, ko sadarbībā ar Latvijas Finanšu nozares asociāciju, Igaunijas finanšu nozares klasteri Finance Estonia, Igaunijas Banku asociāciju un vadošajiem Igaunijas un Latvijas biznesa laikrakstiem Äripäev un Dienas Bizness organizē COBALT.

Pēc veiksmīgi aizvadītajiem finanšu nozares forumiem 2017. gadā Rīgā un 2018. gadā Viļņā FinReg atgriežas, lai turpinātu diskusiju par aktuālākajiem jautājumiem un izaicinājumiem Eiropas un Baltijas reģiona finanšu nozares tiesiskajā regulējumā un praksē.

«Finanšu nozares transformācija ir radījusi jaunas, vērtīgas iespējas gan klientiem, gan tirgus dalībniekiem. Jauno tehnoloģiju izmantošana aizsteidzas priekšā likumdevēju un regulatoru reakcijai. Tehnoloģiju attīstība rada izaicinājumus un atšķirības dažādu valstu uzraudzības un tiesiskā regulējuma sistēmās. Turklāt atšķirīgas pieejas vērojamas arī viena reģiona ietvaros, piemēram, Baltijā, līdz ar to FinReg redzam kā vienu no platformām, kur kopīgi apmainīties ar pieredzi un idejām, analizētu konkrētus aktuālus gadījumus un izdarītu secinājumus un paustu prognozes,» komentē Lauris Liepa, zvērinātu advokātu biroja COBALT vadošais partneris.

2018. gada 12. aprīlī Viļņā, viesnīcā «Radisson Blu Hotel Lietuva» norisināsies otrais «Baltic Financial & Regulatory Summit – FinReg 2018».

«FinReg» ir tikšanās un zināšanu apmaiņas platforma finanšu nozares profesionāļiem, ko jau otro gadu sadarbībā ar Latvijas Komercbanku asociāciju, Lietuvas Banku asociāciju, Igaunijas Banku asociāciju, vadošajiem Baltijas biznesa medijiem «Dienas Bizness» un «Verslo žinios», «Microsoft» un «Thomson Reuters» organizē zvērinātu advokātu birojs «COBALT».

Pērn aizvadītā konference Rīgā pulcēja vairāk nekā 150 vadošos nozares ekspertus no Latvijas, Lietuvas, un Igaunijas. «FinReg» turpinās Baltijas mēroga diskusijas par aktuālākajiem jautājumiem un izaicinājumiem Eiropas finanšu nozares tiesiskajā regulējumā un praksē.

«Finanšu pasaule patlaban piedzīvo būtiskas pārmaiņas – konceptuāli jaunas finanšu pakalpojumu paaudzes formēšanos, kas kritiski pārskata iepriekš pieņemtos un visiem labi saprotamos standartus. Arī Baltijas finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki nevar palikt vērotāju pozīcijās. Mums aktīvi jāpiedalās jauno standartu izstrādāšanā, globālajā diskusijā un regulējuma noformēšanā. Tāpēc esam gandarīti jau otro gadu piedalīties šīs Baltijā nozīmīgākās fintech regulējuma diskusijas organizēšanā,» Lauris Liepa, zvērinātu advokātu biroja «COBALT» vadošais partneris.

Traumatiskā vēsture Latvijā ir radījusi pateicīgus apstākļus finanšu tehnoloģiju attīstībai, vērtē ZAB Cobalt Latvijas biroja vadošais partneris Lauris Liepa. Šī saruna notiek, ieskicējot problemātiku Baltijas finanšu un regulējumu samitam FINREG 2017, ko 3. martā DB rīko partnerībā ar ZAB Cobalt.

Fragments no intervijas:

Pērnais gads iezīmējās ar riska kapitāla investīciju kritumu fintech jomā, pirmām kārtām ASV. Bet varbūt tā nav problēma? Varbūt mēs varam piesaistīt sev uzmanību ar kaut kādu savu citādību?

Uz riska kapitālu neattiecas tie ierobežojumi, kurus mēs redzam likumsakarīgi piemērotus banku sektorā un pensiju kapitāla investīcijās. Riska kapitāls lielā mērā ir saistīts ar pārrobežu kustību, un faktiski tas nozīmē tiesības izvēlēties, kurā valstī riska kapitālists ir gatavs savu naudu pazaudēt. Es pasvītroju – riska kapitāls nozīmē gatavību naudu pazaudēt, nevis stabili, mierīgi nopelnīt. Riska kapitāla gadījumā viens supersekmīgais projekts no 100 atsvērs fonda un ieguldītāja veiksmīgu darbību.

Bankas labprāt rada inovācijas, taču tajā pašā laikā uzraudzība un regulējums ir ļoti spēcīgs, kas var radīt barjeras inovācijām, pirmajā Baltijas finanšu un regulējumu samitā FINREG 2017, ko DB rīko partnerībā ar ZAB Cobalt, sacīja Eiropas Banku federācijas vecākā politikas padomniece Noemī Pappa.

Viņa uzsvēra, ka jaunajiem tirgus spēlētājiem tirgus prasības ir vājākas, un viņi izvēlas veidot tādu darbības struktūru, lai izvairītos no stingrajiem noteikumiem, kas tiek piemēroti finanšu tirgus dalībniekiem.

Tomēr eksperte uzsvēra, ka digitalizācija nedrīkst ļaut finanšu sektoram kļūt atvērtam jauniem riskiem vai neveiksmēm, kas apdraud finanšu stabilitāti un rada sabiedrības uzticības zudumu.

Būtiski ir saglabāt arī tehnoloģiju un digitālo platformu neitralitāti, savādāk bankām nāksies saskarties ar ne īsti godīgu konkurenci.

Viņa skaidroja, ka ir vairākas jomas, uz kurām jāfokusējas regulatoram: e-identifikācija, dažādas prudenciālās prasības, datu drošība, maksājumi un citi.

Digitālā revolūcija banku sektorā turpinās, un Eiropas bankas patlaban daudz līdzekļu investē IT infrastruktūrā un pakalpojumos, pirmajā Baltijas finanšu un regulējumu samitā FINREG 2017, ko DB rīko partnerībā ar ZAB Cobalt, sacīja Eiropas Banku federācijas vecākā politikas padomniece Noemī Pappa.

Viņa uzsvēra, ka ik gadu bankas iegulda miljardiem eiro inovācijā, izpētē un IT sistēmu uzlabošanā. Kā liecina Celent veiktais pētījums, paredzams, ka nākamgad bankas IT sistēmās ieguldīs aptuveni 62 miljardus eiro.

Tas atspoguļojas arī lietotāju skaita pieaugumā, un saskaņā ar Forrester Research prognozēm, mobilās bankas pakalpojumus Eiropā lietos aptuveni 214 miljoni iedzīvotāju. Pērn aptuveni 185 miljoni Eiropas iedzīvotāju izmantoja mobilo maksājumu sistēmu skaidras naudas vietā.

Tiek lēsts, ka 2015.gadā mobilo maksājumu apjoms pasaulē pārsniedza 207 miljardus eiro.

Eiropas Savienības (ES) bankām kapitāla izmaksas vidēji ir divas reizes augstākas nekā kapitāla atdeve, pirmajā Baltijas finanšu un regulējumu samitā FINREG 2017, ko 3. martā DB rīko partnerībā ar ZAB Cobalt, sacīja Zviedrijas Finanšu inspekcijas Finansinspektionen Bāzeles komitejas loceklis Uldis Cērps.

Viņš uzsvēra, ka reģionu griezumā situācija ievērojami atšķiras, un, piemēram, Dienvideiropā daudzās valstīs banku ROE ir zems, savukārt kapitāla izmaksas – augstas.

Tajā pašā laikā vērojama pozitīva tendence, ka daudzos tirgos izmaksas aizvadītajā gadā ir samazinājušās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Kā liecina dati, lielākais kapitāla izmaksu apjoms ir Grieķijai, kur kopš 2013.gada tas audzis virs 50%. Polijā tas pārsniedz 20%, Itālijā – 15%, bet Spānijā sarucis zem 15%. Starp valstīm, kurās ir zemākās kapitāla izmaksas, ir Zviedrija, Lielbritānija un Beļģija, kur pēdējo gadu laikā tās ir ievērojami sarukušas.

Ikgadējo Baltijas finanšu regulējuma konferenci FinReg 2019 caurvija Ģirta Rungaiņa alegorija par monarhu kontinuitāti – Banking is dead; long live banking!* Proti, neskatoties uz to, ka finanšu tirgu un tās ietekmīgākos pārstāvjus kredītiestāžu personās šobrīd skar būtisku pārmaiņu plūdi, nozares pamati, kaut arī vizuāli un funkcionāli citādi, paliks nemainīgi.

Tallinā notikušajā forumā šogad piedalījās vairāk nekā 100 vadošo finanšu ekspertu, akadēmiķu, tirgus dalībnieku un atbildīgo amatpersonu.Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis skaidroja, ka viens no EK mērķiem ir attīstīt kapitāla tirgu savienības projektu. Šobrīd ir pieņemti 11 no 13 EK priekšlikumiem jaunu iespēju radīšanai uzņēmumiem un ieguldītājiem Eiropas Savienības vienotajā tirgū. Pieņemot arvien jaunus normatīvos aktus, neizbēgams ir jautājums par šādas rīcības efektivitāti un ietekmi uz tirgus dinamiku kopumā: vai inovāciju veicināšanai ir nepieciešama arvien jaunu tirgus dalībnieku iesaiste, vai arī, ņemot vērā pastāvošos personas datu aizsardzības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus, ir nepieciešams ierobežot dalībnieku ienākšanu tirgū?

2021. gada nogalē spēkā stājās Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai (ES regula), bet 2022. gada sākumā Saeima sāka skatīt likumprojektu “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” (Likumprojekts), kas noteic nacionālās prasības regulas piemērošanai Latvijā.

Pieņemot abus tiesību aktus, tiek novērsti šķēršļi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanā un radīta labvēlīga vide uzņēmējiem tāda alternatīvā finansējuma piesaistē, kuru pārlieku neapgrūtina dažādu ES dalībvalstu individuālie kolektīvās finansēšanas regulējumi.

Neskatoties uz to, ka Likumprojektu ES regulas ieviešanai vēl skata Saeima, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publiski aicinājusi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus laikus vērsties FKTK darbības atļaujas saņemšanai. Tāpat FKTK ir ziņojusi, ka drīzumā atļaujas varētu saņemt pirmie 3-5 kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji. Savukārt FKTK rīkotajā Latvijas kapitāla tirgus forumā Valdis Dombrovskis norādīja, ka Latvija ir ES kolektīvās finansēšanas čempione – 184 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā un 119 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā