Latvijas Banka trešdien, 26. septembrī, izlaidīs Zemgalei veltītu 2 eiro piemiņas monētu.

Ar šo monētu tiek noslēgta Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltītā 2 eiro piemiņas monētu sērija, kas ir viens no Latvijas Bankas veltījumiem Latvijas valsts 100 gadu jubilejā. 2016. gadā tika izlaista 2 eiro piemiņas monēta ar Vidzemes ģerboni, bet pērn – monētas ar Kurzemes un Latgales ģerboņiem.

Vienlaikus ar šo 2 eiro piemiņas monētu šodien tiek izlaists īpašs monētu komplekts, kurā ietvertas visas četras Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltītās monētas suvenīriesaiņojumā.

Latvijas Banka turpina īpaša dizaina apgrozības monētu kalšanas tradīciju Latvijā. Ikvienai eiro zonas valstij ir tiesības katru gadu emitēt divas īpaša dizaina 2 eiro apgrozības monētas jeb piemiņas monētas, kā arī vēl vienu piemiņas monētu kalt vairāku eiro zonas valstu kopīgas programmas ietvaros, ja tāda tiek organizēta.

Latvijas Banka otrdien, 12.aprīlī, izlaidīs divu eiro piemiņas monētu, kas veltīta finanšu pratības tēmai, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Monētas nacionālajā pusē ir attēlots stilizēts finanšu pratības un pārticības koks.

Monētas būs pieejamas suvenīriesaiņojumos un apgrozības monētu tīstokļos (vienā tīstoklī - 25 monētas) tikai internetā - tīmekļvietnē "e-monetas.lv" no 12.aprīļa plkst.12.

Monētas "Finanšu pratība" tirāža apgrozības kvalitātē jeb tīstokļos būs 400 000 eksemplāru, savukārt "Brilliant Uncirculated" kvalitātē suvenīriesaiņojumā - 8000 eksemplāru. Cena monētai suvenīriesaiņojumā ir 8,8 eiro.

Lai monētas varētu iegūt iespējami plašāks interesentu loks, noteikts iegādes limits vienai personai - pieci suvenīriesaiņojumi un viens tīstoklis.

Pirkumu saņemšana būs iespējama ar pasta starpniecību (tikai Latvijas teritorijā) vai klātienē Latvijas Bankas kasēs Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 1B.

Latvijas Banka otrdien, 30.maijā, izlaidīs divu eiro piemiņas monētu "Saulespuķe Ukrainai", informē Latvijas Bankā.

Monētas nacionālajā pusē ir attēlota saulespuķe un ietverts uzraksts "Slava Ukrainai!".

Monētas "Saulespuķe Ukrainai" tirāža apgrozības kvalitātē jeb tīstokļos būs 400 000 eksemplāru, savukārt "Brilliant Uncirculated" kvalitātē suvenīriesaiņojumā -15 000 eksemplāru.

Divu eiro piemiņas monētas būs pieejamas iegādei suvenīriesaiņojumos un apgrozības monētu tīstokļos, kurā ir 25 monētas, tikai tīmekļvietnē "e-monetas.lv" no 30.maija plkst.12. Veikto pirkumu saņemšana būs iespējama ar pasta starpniecību (monētu tīstokļi tiek piegādāti tikai Latvijas teritorijā) vai klātienē Latvijas Bankas kasēs Bezdelīgu ielā 3, Rīgā.

Cena monētām suvenīriesaiņojumā būs 15 eiro.

Latvijas Banka trešdien, 25.maijā, izlaidīs māksliniekam Vilhelmam Purvītim veltītu piecu eiro sudraba kolekcijas monētu "Vilhelms Purvītis", informē Latvijas Bankā.

Monētas priekšpusē jeb aversā ir Purvīša gleznas "Ziema" reprodukcija, veidota ar krāsu uzdruku, bet monētas aizmugurē jeb reversā ir attēlots gleznas "Ziema" plastisks veidojums ar vairākām matējuma pakāpēm.

Monētas grafisko dizainu veidojusi Frančeska Kirke.

Mākslinieces radītā monēta interpretē Purvīša gleznā "Ziema" esošos elementus - ažūri majestātiskos bērzus, vizuļojošo neaizsalušā ezera ūdeni, apmākušās ziemas debesis - un eleganti pārceļ tos sudraba monētā, izmantojot dažādas intensitātes matējumus, tekstūras un spoguļvirsmu, atzīmē Latvijas Bankā.

Kolekcijas monētas iegāde būs iespējama tikai tīmekļvietnē "e-monetas.lv" no 25.maija plkst.12. Veikto pirkumu saņemšana būs iespējama ar pasta starpniecību vai klātienē Latvijas Bankas kasēs Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 1B.

Latvijas Banka otrdien, 17. septembrī, izlaidīs Latvijas ģerboņa rašanās vēsturei veltītu 2 eiro piemiņas monētu «Uzlecošā saule».

Izlaižot šo monētu, tiks godināts arī mākslinieka Anša Cīruļa (1883–1942) mākslinieciskais devums, kas iekļauts Latvijas kultūras kanonā. Latvijas valsts rašanās laikā uzlecošas saules motīvs bija iecienīts – jaunas valsts tapšana tika salīdzināta ar saules parādīšanos pie debesīm.

Ar mākslinieka Ivara Drulles palīdzību piemiņas monētā «Uzlecošā saule» pārdzimis mākslinieka Anša Cīruļa radītais saules motīvs, kas kalpoja kā pirmsākums vienam no Latvijas valsts ģerboņa pamatelementiem.

Šis motīvs 1915. gadā pirmo reizi tika atveidots latviešu strēlnieku bataljona krūšu nozīmēs un 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona karogā. 1917. gadā Ansis Cīrulis radīja autonomas Latvijas simbola metu (zeme, virs kuras attēlota uzlecoša saule ar lauzītiem stariem). Tas bija pirmsākums vienam no Latvijas valsts ģerboņa pamatelementiem.

Latvijas Banka 16.aprīlī izlaidīs sudraba kolekcijas monētu "Pāri laikiem", kas veltīta Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja 100.gadadienai un tā darbībai, informē Latvijas Bankā.

Monētas priekšpuses jeb aversa centrā ir attēlota sieviete, kura ar menti maisa mīklu abrā. Virs attēla ir attēlots vērpjamā ratiņa rats jeb ritenītis, kamēr attēla abās pusēs ir redzami seni darbarīki un sadzīves priekšmeti - miltu liekšķere, karošu koks ar karotēm, zivju nesamais grozs, vangale, lize un linu lāpstiņa jeb sprēslīca. Monētas aversa augšpusē puslokā ir uzraksts Latvijas etnogrāfiskais brīvdabas muzejs.

Savukārt monētas aizmugures jeb reversa centrā ir attēlots vīrietis, kurš ar cērti jeb siļu kapli gatavo sili. Virs attēla ir attēloti saku koki, bet abās pusēs attēlam redzami darbarīki - šļute (slīperu cirvis jeb platasmens cirvis), līcenis jeb slīmests, urbis, vienroce, vienroces grābeklītis un graudu lāpsta jeb liekšķere.

Latvijas Banka trešdien, 2018. gada 31.janvārī, izlaidīs Baltijas valstu 100 gadu jubilejai veltītu 2 eiro piemiņas monētu, informē bankā.

Atzīmējot Baltijas valstu 100 gadu jubileju, Latvijas Banka, Lietuvos bankas un Eesti Pank izlaiž 2 eiro piemiņas monētu ar vienotu, iedzīvotāju interneta balsojumā izvēlētu valsts puses dizainu atgādinājumam par Baltijas nāciju apņēmību aizstāvēt savu neatkarību. Monēta Baltijas valstīm - 100 apliecina Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vienotību un gatavību sadarboties neatkarības un brīvības vārdā un simbolizē Baltijas valstu kopīgo pagātni, tagadni un nākotni.

Monētā pārtapis Lietuvas dizainera Justa Petruļa (Justas Petrulis) darbs - simboliska bize, kurā savijas triju Baltijas māsu liktenis. Šis dizains saņēma lielāko balsu skaitu sabiedrības aptaujā, kurā kopumā varēja balsot par sešiem dizaina piedāvājumiem (pa diviem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas).

Latvijas Banka 31.oktobrī izlaiž sudraba kolekcijas monētu "Latvijas basketbolam 100", informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Monētas aversā attēlots basketbola grozs ar apzeltītu basketbola bumbu uz groza stīpas, saglabājot intrigu, vai bumba iekritīs grozā. Savukārt monētas reversā attēlota basketbola spēles taktikas shēma. Vienlaikus uzraksts "20:23" simbolizē ne tikai monētas izlaišanas gadu, bet arī spēles rezultātu uz tablo, pieņemot, ka Latvijas komanda aizvada izbraukuma spēli.

Kolekcijas monētas iegāde būs iespējama tikai tīmekļvietnē "e-monetas.lv" no 31.oktobra plkst.12. Veikto pirkumu saņemšana būs iespējama ar pasta starpniecību vai klātienē Latvijas Bankas kasēs Rīgā, Bezdelīgu ielā 3. Lai nodrošinātu vienmērīgu klientu plūsmu, pasūtījumu saņemšanai Latvijas Bankas kasēs tiks piemērots izlīdzinātais grafiks.

Vairums eirozonas dalībvalstu nākamajā mēnesī pārtrauks laist apgrozībā 500 eiro banknotes saistībā ar bažām, ka tās bieži tiek izmantotas nelegālos skaidras naudas darījumos.

«No 2019.gada 27.janvāra 17 no 19 eirozonas nacionālajām centrālajām bankām vairs neemitēs 500 eiro banknotes,» norādīja Eiropas Centrālajā bankā (ECB).

Taču Austrija un Vācija turpinās šo banknošu drukāšanu līdz 26.aprīlim, tādējādi cenšoties nodrošināt netraucētu pāreju un saistībā ar loģistikas iemesliem, skaidroja ECB.

Tāpat bankā uzsvēra, ka apgrozībā esošās šī nomināla banknotes joprojām būs likumīgs maksāšanas līdzeklis arī pēc tam, kad tiks pārtraukta jaunu banknošu laišana apgrozībā.

Arī Latvijas Bankā norādīja, ka iedzīvotājiem nav jādodas mainīt 500 eiro banknotes. «Cilvēkiem un uzņēmējiem būtiski zināt, ka nekur nav jādodas, 500 eiro banknotes nav jāmaina, tās nezaudēs savu vērtību. Arī pēc tam, kad tiks pārtraukta šī nomināla eiro banknošu drukāšana un emisija, tās saglabās likumīga maksāšanas līdzekļa statusu, tās varēs izmantot uzkrājumiem un norēķinos. Nākotnē, ja tiks nolemts no šo banknošu izmantošanas apgrozībā atteikties, tās nezaudēs savu vērtību un tās mūžīgi, līdzīgi kā latus pret eiro, varēs apmainīt pret citu nominālu eiro naudas zīmēm,» pauda Latvijas Bankā.

Latvijas Banka ceturtdien, 11. jūlijā, izlaidīs latviešu gleznotāja, grafiķa un scenogrāfa Niklāva Strunkes (1894–1966) radošajam mantojumam veltītu īpašas formas sudraba kolekcijas monētu.

Viens no Niklāva Strunkes izcilākajiem darbiem – glezna «Cilvēks, kas ieiet istabā» (1927) – ietverts Latvijas kultūras kanonā. Tieši šī glezna atveidota kolekcijas monētas «Niklāvs Strunke» reversā. Savukārt monētas aversā atveidots fragments no gleznas «Pašportrets ar lelli» (1921).

Kolekcijas monētas «Niklāvs Strunke» grafiskā dizaina autors ir Paulis Liepa, bet plastisko veidojumu darinājis Ivars Drulle. Paulis Liepa ir divu kolekcijas monētu autors – viņš veidojis inovatīvo sudraba kolekcijas monētu «365», kā arī kolekcijas monētu «Nacionālais uzņēmējs» ar 25 reljefi izstrādātām skaldnēm reversā. Šī monēta 2018. gadā atzīta par «Mākslinieciskāko monētu» prestižajā starptautiskajā konkursā «Coin of the Year».

Latvijas Banka piektdien, 9.martā laidusi klajā sudraba kolekcijas monētu Mana Latvija, kas tapusi pēc Grobiņas novadā dzīvojošās 11 gadus vecās Elizabetes Kanderes zīmējuma, informē Latvijas Bankā.

Monētas priekšpusē (aversā) ir attēlots Latvijas lielais valsts ģerbonis, bet monētas aizmugurē (reversā) ir smaidošas saules attēls, kuram labajā pusē ir uzraksts Saules mūžu Latvijai.

«Saule kā dzīvības un labestības simbols, kā visu cilvēku esības avots un pamatvērtība rotājas daudzās latviešu tautas dziesmās. Ļoti trāpīgi saules tēlu grafiskā izteiksmē Latvijas 100 gadu jubilejai veltītās monētas zīmējumā atainojusi tolaik 10 gadus veca skolniece - viena no 6742 jaunajiem dalībniekiem, kas piedalījās Latvijas Bankas organizētajā bērnu zīmējumu konkursā, kurš ar devīzi "Mana Latvija" notika 2016.gada beigās-2017.gada sākumā,» informē Latvijas Bankā.

Latvijas Banka ceturtdien, 2. novembrī, izlaiž latviešu tautasdziesmām veltītu 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Kalējs kala debesīs, informē centrālā banka.

Kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojis mākslinieks Edgars Folks, bet plastiskā dizaina autore ir Ligita Franckeviča. Monēta izgatavota kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande).

Latviešu tautasdziesmām veltītajā Latvijas Bankas kolekcijas monētā iekaltas dainas rindas, kas papildinātas ar mākslinieka Edgara Folka zīmējumiem. Monētas aversā bārdains jātnieks senlatviešu varoņa tērpā (Pērkons) raida uz visām pusēm ugunīgus zibeņus. Savukārt monētas reversā zemē klātajā sagšā no debesīm birst sudraba rotaslietas.

Monētas priekšpusē izvietots uzraksts «Kalējs kala debesīs, ogles bira Daugavā.», savukārt aizmugurē – «Es paklāju villainīti, man piebira sudrabiņa.»

Ceturtdien, 7. novembrī, Latvijas Banka izlaidīs sudraba kolekcijas monētu «Brīvības cīņas (1918–1920)», kas veltīta Latvijas Neatkarības karam un visiem, kas palīdzēja izcīnīt neatkarību un turēt godā brīvību, informē centrālā banka.

Kolekcijas monētas «Brīvības cīņas (1918–1920)» grafiskā dizaina un plastiskā veidojuma autors ir mākslinieks Andris Vārpa. Monētas priekšpusē kubisma manierē stilizēti atveidots cīnītāju gājiens un karavīra atvadas no līgavas.

Monētas aizmugurē redzams sarkanbaltsarkanais Latvijas karogs, tam abās pusēs – pārrauti ierakumu nožogojumi. Monēta veidota no sudraba, Latvijas karoga attēlošanai izmantojot divu krāsu uzdruku.

Jauno monētu no 7. novembra plkst. 8.30 varēs iegādāties Latvijas Bankas kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu iegādes vietnē e-monetas.lv un Latvijas Bankas kasēs.

Monētas cena Latvijas Bankas kasēs un vietnē e-monetas.lv – 50.00 eiro, iegādes limits vienai personai – 2 monētas.

Ceturtdien, 17. oktobrī, Latvijas Banka izlaidīs sudraba kolekcijas monētu «Meža veltes».

Latvijas dabai veltītā monēta ir vēstījums par Latvijai raksturīgām un populārām vērtībām un tradīcijām, kuras veido piederības sajūtu Latvijai un vieno tās iedzīvotājus. Monēta veidota, godinot Latvijas mežus, to sniegtās veltes un ar mežu saistītās tradīcijas (sēņošana, ogošana u.c.).

Literatūrā aprakstīts vairāk nekā 70 tūkstošu sēņu sugu, bet to klasifikācija vēl arvien nav pabeigta. Latvijā konstatēti vairāk nekā 4 tūkstoši sēņu sugu, t.sk. 51 ir aizsargājama, 33 ir indīgas, halucinogēno sēņu apriti aizliedz likums, bet ēdamas ir aptuveni 270, taču sēņotāji parasti pievēršas 20–30 no tām.

Kolekcijas monētas «Meža veltes» grafiskā dizaina autori ir Edmunds Jansons (averss) un Edgars Folks (reverss), bet reversa plastisko veidojumu darinājusi Ligita Franckeviča. Monētas dizainā izmantots interesants paņēmiens – katru pusi veidojis cits mākslinieks, turklāt atšķirīgā stilā. Monētas vienā pusē redzama Edmunda Jansona stilizēti veidotā sēne ar micēliju, bet otrā pusē – Edgara Folka zīmēts sēņotājs ar grozu, beka ar gliemezi, beciņa sūnās un aveņu ķekars.

Igaunijas centrālā banka vēlas izbeigt monētu ar viena un divu eiro centu nomināla kalšanu, norādot gan uz ieguvumiem videi, gan veikalnieku darba atvieglošanu.

Igaunijas Bankas vērtējumā, atteikšanās no divu mazāko nominālu monētām inflāciju nepalielinās.

Centrālās bankas skaidras naudas un infrastruktūras nodaļas vadītājs Raits Rozve paziņoja, ka institūcija vēlētos mainīt cenas noapaļošanas nosacījumus, kas ļautu vairs neizmantot viena un divu centu monētas.

Eiropas Komisija var centrāli noteikt cenu noapaļošanu līdz pieciem centiem, tomēr vairākas valstis pret to iebilstot, pauda centrālās bankas pārstāvis. Vienlaikus viņš sacīja, ka piemēram, Somija, Nīderlande, Beļģija, Īrija, Itālija un Slovākija ir noteikušas nacionāla līmeņa cenu noapaļošanas normas.

Rozve sagaida, ka Igaunijā grozījumi tiks pieņemti gada vai pusotra laikā.

Latvijas Banka šodien izlaidīs Satversmes simtgadei veltītu sudraba kolekcijas monētu "Satversmei 100", informē Latvijas Bankā.

Šī monēta ir veltījums Latvijas konstitūcijai, kas pieņemta 1922.gadā un noteic valsts iekārtu, vērtības un attiecības starp cilvēku un valsti, norāda centrālās bankas pārstāvji.

Monētas iegāde būs iespējama tikai tīmekļvietnē e-monetas.lv no plkst.12. Savukārt pirkumu saņemšana būs iespējama tikai pa pastu.

Monētas tirāža ir 2500 eksemplāru. Monētas cena Latvijas Bankā būs 70 eiro, bet iegādes limits vienai personai - viena monēta.

Monētas "Satversmei 100" grafisko dizainu veidojis mākslinieks Aigars Ozoliņš.

Monēta izgatavota Lietuvas "Lietuvos monetu kalykla".

"Satversmes simtgades gadā arī Latvijas Bankai aprit 100 gadu kopš tās dibināšanas. Satversme radīja pamatu tostarp sekmīgai centrālās bankas darbībai, nosakot neatkarības garantijas, kompetenci un ilgtermiņa skatījumu naudas politikas jautājumos. Satversme ir viena no senākajām spēkā esošajām konstitūcijām Eiropā, kura nodrošina demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts pastāvēšanu. Šī monēta ir centrālās bankas simboliska dāvana Latvijai, un tās radīšanā līdzdarbojās Satversmes tiesa un Valsts prezidenta kanceleja," atzīmē Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka ceturtdien, 31. augustā, izlaiž 20 eiro zelta kolekcijas monētu Zelta saktas. Pakavsakta, informē bankā.

Monēta ar pakavsaktas atveidojumu turpina Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju, kas rotā Latviju valsts 100 gadu jubilejā. 2016. gada novembrī tika izlaista kolekcijas monēta ar ripsaktas atveidojumu, bet jubilejas gadā – 2018. gadā – šo sēriju noslēgs zelta kolekcijas monēta ar burbuļsaktas atveidojumu.

Kolekcijas monētas Zelta saktas. Pakavsakta grafisko dizainu veidojusi Ingūna Elere, bet plastisko veidojumu – Solvita Rulle. Mākslinieces veidoja arī monētu ar ripsaktas atveidojumu.

Saskaņā ar mākslinieces Ingūnas Eleres ieceri saktas atveids uz monētas nes gadsimtiem senas ziņas, savukārt monētas aversā izvietoti tēmturi, iezīmējot laiktelpu, kurā dzīvojam pašlaik. Sakta stāsta par senāku laiku Latvijas vēsturē, bet monētas otra puse – par šodienu, to, kā mēs komunicējam virtuālajā vidē, sociālajos tīklos, kā iezīmējam sev svarīgas tēmas.

Latvijas Bankā pagājušajā gadā apmainītas latu naudaszīmes kopumā 611 900 latu jeb 870 700 eiro vērtībā, kas ir par 22,9% mazāk nekā 2022.gadā, informē Latvijas Bankā.

Tostarp 2023.gadā apmainītas latu banknotes 556 600 latu (792 000 eiro) vērtībā un latu monētas 55 300 latu (78 700 eiro) vērtībā.

2023.gadā Latvijas Bankas klientu kasēs veikti kopumā vairāk nekā 2500 latu maiņas darījumu.

Līdz pagājušā gada beigām no apgrozības izņemti 40% lata monētu 29 miljonu latu (41,3 miljonu eiro) vērtībā un 96% lata banknošu 942,7 miljonu latu (1,341 miljona eiro) vērtībā. No apgrozības kopumā izņemti 149,3 miljoni monētu un 47,2 miljoni banknošu.

Pagājušā gada beigās vēl nebija apmainītas lata monētas un banknotes 82,8 miljonu latu jeb 117,9 miljonu eiro vērtībā, tostarp vēl bija neapmainīti 339,6 miljoni lata monētu, kas svara izteiksmē ir 779 tonnas.

Ceturtdien, 8. novembrī, Latvijas Banka izlaidīs zelta kolekcijas monētu «Zelta saktas. Burbuļsakta» (monētas nominālvērtība 75 eiro), informē LB.

Monēta ar burbuļsaktas atveidojumu noslēdz Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju, kas rotā Latviju valsts 100 gadu jubilejā. 2016. gada novembrī tika izlaista kolekcijas monēta ar ripsaktas atveidojumu, 2017. gada augustā – monēta ar pakavsaktas atveidojumu, bet šogad, valsts jubilejas gadā, šo sēriju noslēdz īpaša zelta kolekcijas monēta, kas atbilstoši atveidojamā vēsturiskā oriģināla dizainam rotāta ar kristāliem. Iegādei būs pieejams arī visu triju zelta monētu komplekts.

Burbuļsaktas vairākus gadsimtus bija visai tagadējās Latvijas teritorijai raksturīga grezna sieviešu rota ar savam laikam ievērojamu vērtību un kļuva par latviešu tautastērpa sastāvdaļu. Arī burbuļsaktai veltītā Latvijas Bankas zelta kolekcijas monēta ieņems īpašu vietu Latvijas valsts 100 gadu jubilejas dāvanu klāstā, jo ļaus šo vēsturisko notikumu saglabāt kā nozīmīgu vērtību nākamībai ne tikai atmiņās, bet arī zeltā kopā ar kultūrvēsturiskās pieredzes zīmi.

Pirmdien, 4. decembrī, Latvijas Banka sāks sudraba kolekcijas monētas «LPNP 1. sesija» tirdzniecība.

Monēta veltīta vienam no nozīmīgākajiem notikumiem ceļā uz Latvijas valstiskuma izveidi – Latviešu pagaidu nacionālās padomes (LPNP) 1. sesijai, kas pirms 100 gadiem notika Valkā.

Kolekcijas monētas «LPNP 1. sesija» grafiskā dizaina autors ir mākslinieks Ivars Drulle. Monēta izgatavota kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande).

Monētas priekšpusē attēlots bezvadu tīkla simbols, virs tā puslokā divās rindās kārtots uzraksts «Lai dsiwo brihwa apweenota Latvija!». Zem Wi-Fi simbola vietots uzraksts «Walka», zem tā – gadskaitlis 1917. Monētas aizmugurē spirāles veidā, sākot no ārpuses, kārtots LPNP uzsaukuma «Visiem latviešiem!»teksta fragments vēsturiskajā rakstībā.

Šogad Latvijas Banka plāno izlaist vēl divas 2 eiro piemiņas monētas, db.lv uzzināja centrālajā bankā.

Monētas turpinās Latvijas simtgadei un kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltīto sēriju un būs ar Kurzemes un Latgales ģerboņu atveidu.

Nākamajā gadā tiks izlaista 2 eiro piemiņas monēta ar Zemgales ģerboni, kā arī Baltijas valstu kopīgā dizaina 2 eiro piemiņas monēta (sabiedrības balsojumā tika izvēlēts Justa Petruļa (Justas Petrulis) darbs, kas simbolizē Baltijas valstu kopīgo pagātni, tagadni un nākotni, kas savijas vienā bizē).

Pašlaik apmaiņai LB kasēs aizvien ir pieejamas vairākas īpašā dizaina 2 eiro piemiņas monētas: Latvijas prezidentūra ES Padomē, ES karogam 30 gadu, Stārķis, Latvijas brūnā govs un Vidzeme.

Līdzīgi kā daudzi Latvijas iedzīvotāji arī Mārtiņš Vilsons kopā ar savu ģimeni aktīvi seko līdzi Pasaules čempionātam hokejā. Kā atzīst aktieris, viņu ģimenē nav īpašu tradīciju vai sagatavošanās pasākumu, lai skatītos hokeju, viss esot vienkārši – visa ģimene sapulcējas pie galda, ieslēdz televizoru un tur īkšķus par Latvijas hokeja izlasi. Taču par šo nozīmīgo notikumu Mārtiņam Vilsonam paliks piemiņa, kas pašam kalpos kā atgādinājums un ko arī varēs nodot nākamajām paaudzēm – Latvijas hokeja līdzjutēju medaļa.

Latvijas hokeja līdzjutēju medaļu ir izdevis Latvijas Monētu nams par godu Latvijas hokeja izlasei un tās līdzjutējiem. Tā ir īpaša bezmaksas medaļa, kuru Latvijas Monētu nams kā oficiālais “IIHF Pasaules Čempionāta Hokejā 2021” partneris ir veidojis sadarbībā ar Latvijas Hokeja federāciju. Medaļa ir dāvinājums ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam tuvs hokejs vai kurš kolekcionē medaļas un monētas, kas veltītas īpašiem notikumiem.

Ko jums nozīmē hokejs?

Pasaules čempionātam hokejā cītīgi sekoju kopā ar ģimeni, taču tas notiek tā vienkārši, bez īpašas sagatavošanās vai tradīcijām. Tas, vai Latvijas hokeja izlase piedzīvo uzvaru vai zaudējumu, protams, ir būtiski, taču hokeja devumu un ieguvumu no jušanas līdzi savējiem redzu daudz lielākā mērā. Skatos uz bērniem un redzu kā viņiem veidojas apziņa, ka mēs esam viena nācija. Rodas tāda lielāka, ārpus ģimenes esoša kopības sajūta.

Lietuvas Banka jūlija beigās plānojusi pircējiem piedāvāt pirmo digitālo kolekcijas monētu pasaulē - LBCOIN, liecina centrālās bankas paziņojums.

"Pirms diviem gadiem mums bija tikai drosmīga ideja. Tagad mēs šķiram jaunu lappusi numismātikas vēsturē, paplašinot centrālo banku digitālo valūtu potenciālu. Šī inovācija radīs reālus ieguvumus sabiedrībai, veidojot jaunus digitālos risinājumus nākotnē. Uz monētas attēlotais 1918.gada Neatkarības akts simbolizē pamatus, kas toreiz tika ielikti mūsdienu Lietuvai," teikts bankas paziņojumā.

Digitālo monētu Lietuvas Banka izlaidīs 23.jūlijā. Pircēji pieteikties monētai var jau iepriekš - viņiem tiks izveidots speciāls e-maciņš, uz kuru centrālā banka pārskaitīs iegādātos LBCOIN.

No pirmās līdz sestajai tirdzniecības dienai viens pircējs varēs iegādāties vienu LBCOIN, bet vēlāk šis skaits vairs netiks ierobežots.

No 3.jūnija uz Eiropas Savienības (ES) robežas būs jādeklarē arī zelta monētas un zelts gabalos 10 000 eiro vērtībā, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Lai uzlabotu cīņu ar naudas atmazgāšanu, ir papildināts Eiropas Komisijas tiesiskais regulējums, paredzot, ka turpmāk, šķērsojot ES robežu, būs jādeklarē ne tikai banknotes un monētas, neaizpildīti čeki, ceļojuma čeki, vekseļi un maksājuma uzdevumi, bet arī zelta monētas un zelts gabalos 10 000 eiro vai vairāk apmērā.

No 2021.gada 3.jūnija jebkurai personai robežas šķērsošanas vietā jāiesniedz skaidras naudas deklarācija VID muitas amatpersonai, iebraucot ES vai izbraucot no tās ar 10 000 eiro skaidrā naudā vai līdzvērtīgu summu citās valūtās, ko veido viens vai vairāki no šādiem finanšu instrumentiem: banknotes un monētas, kas ir laistas apgrozībā un ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, valūta, kas vairs nav vispārējā apgrozībā, bet kuru joprojām var apmainīt finanšu iestādē vai centrālajā bankā pret banknotēm un monētām, kuras ir apgrozībā kā maiņas līdzeklis, neaizpildīti čeki, ceļojuma čeki, vekseļi vai maksājuma uzdevumi, zelta monētas, kas satur vismaz 90% zelta, zelts gabalos, piemēram, stieņi, tīrradņi vai aglomerāti, kas satur vismaz 99,5% zelta.

Latvijas Banka piektdien, 22.jūnijā izlaidīs Likteņdārzam veltītu sudraba kolekcijas monētu, kuras priekšpusē attēlots Daugavas ūdeņu ieskautais Likteņdārza amfiteātris, bet aizmugurē – cilvēku seju atspulgs sudrabā, informē bankā.

Kolekcijas monētas «Likteņdārzs» mākslinieces ir Frančeska Kirke (grafiskais dizains) un Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums). Monēta izgatavota kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt, Nīderlandē.

Likteņdārza iecere radās kā atbilde uz sabiedrībā izjustu nepieciešamību izveidot nacionālu piemiņas vietu 20. gadsimta totalitāro režīmu dēļ cietušajiem un bojā gājušajiem 600 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Tālab 2005. gada 7. jūnijā domubiedru kopa nodibināja Kokneses fondu. Tā mērķis ir izveidot atceres dārzu, kas simbolizētu mūsu tautas sāpes par upuriem un apliecinātu nebeidzamu piemiņu, kur smeļamies spēku no viņu izturības. Sākotnējo Kokneses fonda rīcības kapitālu veidoja Viļa un Martas Vītolu ziedotie 640 tūkstoši eiro. Kopš izveides sākuma projektā ieguldīti 2,5 miljoni eiro.