Ķīna izdara spiedienu uz Vācijas autodetaļu ražotāju "Continental", mudinot to pārtraukt Lietuvā ražoto detaļu izmantošanu, ziņu aģentūrai "Reuters" apliecinājuši divi informēti avoti.

Šīs Pekinas darbības acīmredzot saistītas ar Lietuvas un Ķīnas diplomātisko konfliktu, ko izraisījis Viļņas lēmums atļaut Taivānai veidot pārstāvniecību Lietuvā, tās nosaukumā lietojot vārdu "Taivāna".

""Continental" meitasuzņēmuma Lietuvā "Continental Automotive Lithuania" pārstāve Ieva Koncevičūte ziņu aģentūrai BNS sacījusi, ka minēto informāciju uzzinājusi no preses, un atteikusies to komentēt.

"Politiskus jautājumus korporācijas līmenī mēs vispār nekomentējam," viņa norādījusi.

Kompānija "Continental" savu darbību Kauņas rajonā sāka 2019.gada nogalē. Šīs rūpnīcas izveide bija lielākā ārvalstu investīcija ražošanā Lietuvā divdesmit gadu laikā.

Lietuvas Rūpnieku konfederācija (LPK) vērsusies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Uzņēmējdarbības un rūpniecības konsultatīvajā komitejā saistībā ar Ķīnas noteiktajiem tirdzniecības ierobežojumiem Lietuvas precēm.

Rūpnieki cer, ka komiteja pievērsīs OECD uzmanību esošajai situācijai un vērsīsies Pasaules Tirdzniecības organizācijā, informēja LPK.

Vēstulē Lietuvas Rūpnieku konfederācija skaidro, ka kopš augusta Lietuvas uzņēmēji saskaras ar Ķīnas spiedienu, turklāt jaunākie Ķīnas lēmumi ietekmē ne tikai Lietuvas, bet arī citu Eiropas valstu piegādes ķēdes un investorus.

Ķīna kavē Lietuvas preču un kravu muitas procedūru, ka arī tiek likti šķēršļi kravām no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, ja tajās ir detaļas no Lietuvas, klāstīja LPK.

Vairāk nekā 130 Lietuvas uzņēmēju nevar piegādāt savas preces Ķīnā un Ķīnas ostās iestrēguši simtiem konteineru, kurus nevar pārsūtīt uz citām valstīm, liecina LPK apkopotā informācija. Turklāt Lietuvas uzņēmējiem ir problēmas importēt materiālus no Ķīnas arī tad, ja tos pasūtījusi kāda cita ES dalībvalsts, bet ir skaidrs, ka gala saņēmējs būs Lietuva.

Valstij piederošs Taivānas alkoholisko dzērienu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums pirmdien paziņoja, ka iegādājies vairāk nekā 20 000 Lietuvā ražota ruma pudeļu, kuru piegādi Ķīna bloķējusi, saasinoties diplomātiskajam strīdam starp Pekinu un Viļņu.

Kompānija "Taiwan Tobacco & Liquor Corporation" (TTL) pavēstīja, ka iegādājusies 20 400 pudeļu Lietuvas ruma, kurš kuģī "dreifējis jūrā", jo Ķīna atteikusies to atmuitot ievešanai valstī.

Gaidāms, ka Lietuvas ruma krava Taivānā ieradīsies šomēnes un pirms nonākšanas tirgū pudelēm tiks uzliktas etiķetes ķīniešu valodā, informēja TTL.

"Lietuva atbalsta mūs un mēs atbalstām Lietuvu. TTL aicina par to pacelt glāzi," mudināja kompānija.

Jau vēstīts, ka rudenī Ķīna apturēja kravas vilcienu satiksmi uz Lietuvu un pārtrauca pārtikas eksporta atļauju izsniegšanu Lietuvas uzņēmumiem, kā arī samazināja kredītlimitu un paaugstināja cenas Lietuvas kompānijām.

Lietuvas uzņēmēji Ķīnā vairs nevar atmuitot savas preces, jo Pekina, sākot no decembra, dzēsusi Lietuvu no savas muitas sistēmas.

Par to portālu "15min" informējis uzņēmējs, kas uz Ķīnu eksportē kokmateriālus. Šo ziņu apliecinājis arī Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidents Vidmants Janulevičs.

"Tā ir. Lietuva - vai nu kļūdas pēc vai nē - dzēsta no elektroniskās muitas deklarēšanas sistēmas Ķīnā ienākošajām kravām. Tādas valsts Ķīnas muitas sistēmā nav, un tas, protams, rada problēmas izsūtīt kravas konteinerus no Klaipēdas ostas," viņš atzinis, piebilstot, ka pagaidām nav informācijas par iespējamajiem šķēršļiem Ķīnas eksportam uz Lietuvu, bet situācijai tiek sekots.

To, ka iespējami šķēršļi Lietuvas produkcijas iekļūšanai Ķīnā, ziņu aģentūrai BNS apliecinājusi arī Ārlietu ministrija. Tā norādījusi, ka centīsies panākt, lai uz notikušo reaģē Eiropas Savienība (ES).

Eiropas auto ražotājus var gaidīt Nokia liktenis. Pašiem eiropiešiem nāksies mācīties Ķīnas auto zīmolu nosaukumus.

Ierasts, ka viens no pasaules autoražošanas centriem ir tieši Eiropa. Tradicionāli var teikt, ka šādi centri ir arī ASV, Japāna un varbūt vēl Dienvidkoreja. Tomēr viss plūst un mainās. Eiropas spēcīgā puse ir bijusi pagātnes auto ar iekšdedzes dzinēju. Savukārt kādas tehnoloģiskās, konkurences un zināšanu priekšrocības Vecajam kontinentam ir jau krietni plānākas, ja runa ir par elektriskajiem spēkratiem. Šajā ziņā pārējiem pogas draud izgriezt Ķīnas šādi ražotāji. Rezultātā nav pat izslēgts, ka Eiropa no auto ražotājas, šeit tam esot salīdzinoši nelabvēlīgākiem nosacījumiem, pārvēršas tieši par Ķīnas elektroauto importētāju. Attiecīgi aplēses ir, ka Eiropas valdībām drīz gaidām smaga izvēle starp vietējo industriju aizstāvēšanu un konkurences un patērētāju izvēles ievērošanu.

Lielbritānijas iekšējā izlūkdienesta MI5 un ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) vadītāji brīdinājuši par augošajiem ilgtermiņa draudiem, ko rada Ķīna.

MI5 ģenerāldirektors Kens Makalums pavēstīja, ka dienests ir jau "vairāk nekā divas reizes palielinājis mūsu iepriekš ierobežotās pūles pret Ķīnas darbību, kas rada bažas", piebilstot, ka tas veic septiņas reizes vairāk izmeklēšanu nekā 2018.gadā.

FIB direktors Kristofers Rejs sacīja, ka Ķīnas valdība rada lielākos ilgtermiņa draudus ekonomikai un nacionālajai drošībai gan ASV, gan Lielbritānijai, gan sabiedrotajiem Eiropā un citur.

"Ķīnas valdība cenšas veidot pasauli, iejaucoties mūsu politikā (un jāpiebilst arī mūsu sabiedroto politikā)," sacīja Rejs, apgalvojot, ka Pekina ir tieši iejaukusies ASV Pārstāvju palātas vēlēšanās šogad Ņujorkā, jo nevēlas, lai tiek ievēlēts bijušais Tjaņaņmeņas laukuma protestētājs.

Eiropas Savienība (ES) ceturtdien Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) iesniegusi sūdzību par Ķīnu, kas vēršas pret Lietuvu saistībā ar Viļņas tuvināšanos ar Taivānu.

"Sūdzības iesniegšana PTO nav viegls lēmums," norāda ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis. "Taču pēc neveiksmīgiem vairākkārtīgiem mēģinājumiem šo jautājumu abpusēji atrisināt mēs neredzam citu iespēju kā pieprasīt PTO strīdu izšķiršanas konsultācijas ar Ķīnu."

ES norāda, ka tai ir pierādījumi par Ķīnas īstenotajiem ierobežojumiem.

Starp tiem ir "atteikšanās veikt muitas procedūras Lietuvas precēm, Lietuvas importa pieteikumu noraidīšana, kā arī spiediena izdarīšana uz Lietuvas uzņēmumiem, kas darbojas no citām ES dalībvalstīm, lai tie vairs neizmatotu Lietuvas ražojumus savās piegāžu ķēdes".

Tomēr Dombrovskis uzsvēra, ka ES turpinās centienus panākt diplomātisku risinājumu šajā jautājumā.

Ķīna trešdien atkal sāks izsniegt vīzas ārzemniekiem, ievērojami mīkstinot ceļošanas ierobežojumus, kas tika noteikti kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, paziņoja Ārlietu ministrija.

Šis ir jauns solis Ķīnas atkalatvēršanā ārpasaulei, Pekinai atsakoties no stingrās nulles kovida stratēģijas, kas vēl pirms dažiem mēnešiem noteica tās reakciju uz pandēmiju.

Papildus jaunu vīzu izsniegšanai, iebraukšanai Ķīnā varēs izmantot arī derīgās vīzas, kas izsniegtas pirms 2020.gada 28.marta, teikts otrdien publicētā paziņojumā sociālo mediju kontā, kas piesaistīts Ārlietu ministrijas konsulāro lietu birojam.

Jaunā politika arī ļaus atsākt bezvīzu ceļojumus tiem, kas ierodas ar kruīzu kuģiem Šanhajā, kā arī atsevišķām tūristu grupām no Honkongas, Makao un Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) valstīm.

Ķīna 2019.gadā uzņēma 65,7 miljonus starptautisko viesu, bet pandēmijas laikā norobežojās no ārpasaules. Kamēr vairums valstu jau bija atkalatvērušas savu ekonomiku un uzņēma ārvalstu tūristus, Ķīna tikai 2022.gada beigās sāka atteikties no stingrās Covid-19 ierobežošanas stratēģijas pēc tam, kad visā valstī bija izcēlušes protesti pret šo stratēģiju.

Saistībā ar Ķīnas īstenoto Lietuvā ražoto preču blokādi dažas Lietuvas kompānijas mēģina savu produktu kravas virzīt caur Rīgas, Gdaņskas un citām Baltijas jūras ostām, un arī importētāji no Ķīnas meklē alternatīvas ostas, informējuši uzņēmumu pārstāvji.

"Eksports no Lietuvas uz Ķīnu ir apstājies," ziņu aģentūrai BNS sacīja Lietuvas Rūpnieku konfederācijas (LPK) prezidents Vidmants Janulevičs.

Viņš teica, ka Ķīnas tirgum savu produkciju piegādāt pašlaik spēj tikai atsevišķas kompānijas, galvenokārt no tehnoloģiju sektora.

LPK prezidents atzina, ka situācija nav mainījusies, lai gan formāli Lietuva atkal ir iekļauta Ķīnas muitas sistēmās, no kurām tika izslēgta decembra sākumā.

"Deklarācijas ir iespējams aizpildīt, bet mēs nesaņemam apstiprinājumu par pabeigtajām deklarācijām," viņš raksturoja Lietuvas "teorētisko atgriešanos" Ķīnas muitas sistēmās.

"Klaipedos konteineriu terminalas" vadītājs un Lietuvas Stividorkompāniju asociācijas prezidents Vaidots Šileika sacīja, ka Lietuvas ražotāji un eksportētāji sāk izmantot kaimiņvalstu ostas, lai nogādātu savu produkciju Ķīnas tirgū.

Situācijā, kad Rietumi Krievijai pret Ukrainu izvērstā kara dēļ noteikuši sankcijas, Ķīna atbalsta Krievijas ekonomiku, trešdien sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, aliansē vairojoties bažām par arvien ciešākajām Pekinas un Maskavas attiecībām.

NATO ārlietu ministriem Briselē bija sarunas ar Āzijas un Klusā okeāna reģiona partneriem Japānu, Dienvidkoreju, Austrāliju un Jaunzēlandi par pieaugušajiem Ķīnas radītajiem izaicinājumiem.

"Ķīna atsakās nosodīt Krievijas agresiju. Un tā atbalsta Krievijas ekonomiku," pavēstīja Stoltenbergs. "Laikā, kad Pekina un Maskava vēršas pret likumos balstītu starptautisko kārtību, ir vēl svarīgāk, ka mēs turpinām turēties kopā."

Aicinājums uz vienotu nostāju izskan laikā, kad Francijas prezidents Emanuels Makrons ieradies Pekinā, kur viņš runās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu.

Ķīnas galvaspilsētā Makrons sacīja, ka ikviens, kas palīdz agresoram Krievijai tās karā pret Ukrainu, būtu uzlūkojams kā līdzzinātājs.

Pilnvērtīgs Eiropas tirdzniecības karš ar Ķīnu droši vien aizsvilsies elektroauto jomā. Runa neesot vien tikai par vienas nozares nākotni, bet par visas Eiropas labklājības modeļa dzīvotspēju.

Septembris nesis jaunus asumus Eiropas tirdzniecības attiecībās. Vecajam kontinentam plaukstot problēmām ar varēšanu konkurēt, jādomā par līdzekļiem, kā aizsargāt savus ražotājus. Eiropā viena izšķirīga nozare ir autoražošana. Redzams, ka tagad tiek sperti soļi, lai kaut kā tai palīdzētu noturēties vismaz vietējā tirgū. Te gan var lēst, ka šādi soļi raisīs arī pretreakciju.

Proti, Eiropas Savienība (ES) nupat ziņojusi, ka tiks uzsākta izmeklēšana par Ķīnas subsīdijām tās elektrisko auto ražotājiem. Var domāt, ka šāda Ķīnas šīs nozares balstīšana tai devusi salīdzinoši negodīgu priekšrocību. Tālākais scenārijs paredz, ka šādi auto izkonkurē Eiropas spēkratus gan citos tirgos, gan pat Vecajā kontinentā uz vietas.

Mēnesi pirms ziemas olimpisko spēļu atklāšanas Pekinā otrdien izveidots tā dēvētais burbulis, no pārējās sabiedrības norobežojot sacensību norises vietas, transportu un darbiniekus.

Ķīna, kur 2019.gada nogalē tika konstatēti pirmie Covid-19 saslimšanas gadījumi, apņēmusies novērst koronavīrusa izplatību olimpisko spēļu laikā, īstenojot tā dēvēto neiecietības stratēģiju.

No otrdienas tūkstošiem cilvēku, kas nodrošinās olimpisko spēļu norisi, tostarp darbinieki, brīvprātīgie, apkopēji, pavāri un autobusu vadītāji, vairākas nedēļas pavadīs noslēgtā burbulī bez tiešas fiziskas saskares ar ārpasauli.

Pērn vasarā notikušajās Tokijas olimpiskajās spēlēs, kuras pandēmijas dēļ norisinājās gadu vēlāk nekā iepriekš plānots, brīvprātīgajiem un citiem spēļu darbiniekiem bija iespējams pārvietoties arī ārpus spēļu norises vietām.

Gaidāms, ka tuvāko nedēļu laikā Ķīnas galvaspilsētā ieradīsies mediju pārstāvji un ap 3000 sportistu no visas pasaules. Viņiem olimpiskajā burbulī būs jāatrodas no ierašanās brīža līdz pat izlidošanai no valsts.

Jūs, visticamāk, pazīstat Tomu un Džeriju – divus ikoniskus animācijas seriāla tēlus. Viņi nepārtraukti cīnās viens ar otru, bet arī nespēj iztikt viens bez otra. Tā ir simbioze, kas nekad nespēs uzplaukt, taču to nevar arī pārtraukt, jo tā sniedz taustāmu labumu. Gluži tāpat kā kaķa un peles spēles starp ASV un Ķīnu.

Divas pasaules lielākās ekonomikas savā starpā konkurē un konfliktē, taču tās arī sadarbojas un veic tirdzniecības darījumus. Galvenie domstarpību un spriedzes avoti starp šiem milžiem ir cilvēktiesību un ģeopolitikas jomā. Tas savukārt ietekmē tirdzniecību un tehnoloģijas.

Liekas, ka vēl nesen ASV un Ķīnas tandēms šķita viens no veiksmīgākajiem starpvalstu sadarbības un valstu attīstības paātrināšanas piemēriem. Tagad, kad katra valsts cenšas iegūt priekšrocības pār otru, izmantojot tarifus, sankcijas, aizliegumus un citus līdzekļus, šī aina šķiet tāla un gandrīz neticama.

Ko dara Toms vai Džerijs, ja viņiem cīņā neveicas? Jā, viņi dodas meklēt sabiedrotos. Tāpat kā ASV un Ķīna - tās cenšas ietekmēt un pārliecināt citas valstis pievienoties tām, piedāvājot dažādus stimulus, palīdzību un dažādu veidu savienības. Dažas, acīmredzot, zem paklāja.

Kosmētikas ražotājs SIA "Stenders" šogad plāno atvērt veikalu Saūda Arābijā, intervijā sacīja "Stenders" izpilddirektore Kristīne Grapmane.

Viņa skaidroja, ka patlaban Ķīna ir viens no lielākajiem kompānijas mērķa tirgiem, kas pandēmijas laikā cieta visvairāk. Grapmane norādīja, ka "Stenders" veikaliem Ķīnā ir labs pārklājums un situācija strauji uzlabojas - apgrozījums janvārī-maijā ir dubultojies salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

"Gads jau ir strauji iesācies, un šā gada rezultāti varētu būt līdzīgi 2021.gada apjomiem, kas "Stenders" bija veiksmīgs gads," atzīmēja kompānijas izpilddirektore.

Taujāta par pārdošanas apmēriem Ķīnā un Latvijā, Grapmane pauda, ka konkrētos tirgos situācija ir mainīga, taču šobrīd Latvijas tirgus aizņem apmēram 20% no kopējā "Stenders" apgrozījuma, Ķīnas tirgus - 60%, citas valstis - 20%.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien kritās, jo Ķīnā notiekošie protesti pret valdības stingro politiku Covid-19 apkarošanai uzkurināja nedrošību par Ķīnas ekonomikas stāvokli.

Ķīnā nedēļas nogalē sākās protesti, kuru dēļ ir būtiski pastiprināta policijas klātbūtne vairākās lielākajās Ķīnas pilsētās.

"[Investoru] noskaņojums ir pasliktinājies, Ķīnā pieaugot nekārtībām," atzina "SPI Asset Management" analītiķis Stīvens Iniss. "Situācijas eskalācijas un īstermiņa nestabilitātes risks saglabājas augsti."

Protestus, kas Ķīnā ir retums, izprovocēja ceturtdien noticis ugunsgrēks kādā dzīvojamajā namā Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona administratīvajā centrā Urumči. Ugunsgrēkā dzīvību zaudēja desmit cilvēki. Daudzi protestētāji šajā nelaimē vaino Covid-19 ierobežojumus, bet varasiestādes šīs apsūdzības noliedz.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 1,5% līdz 33 849,46 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,5% līdz 3963,94 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,6% līdz 11 049,50 punktiem.

Nesen noslēdzies pirmā Latvijas starptautiskās attīstības sadarbības projekta Āfrikā sākuma posms. Tā laikā diasporas profesionāļu, zinātnieku un uzņēmēju kustības #esiLV un Rīgas Biznesa skolas (RBS) komanda Namībijā un Zambijā strādāja ar topošajām uzņēmējām, kā arī dalījās savā pieredzē ar vietējo institūciju pārstāvjiem par ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomikas un biznesa vides veidošanu.

Projekts “Viņa pārveido pasauli” (She Rebuilds the World) ir kustības #esiLV iniciēts un radīts, ar zināšanām un lektoriem to atbalsta Rīgas Biznesa skola, finansē Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Lielu atbalstu sniedza arī Āfrikas valstu partnerorganizācijas: vadības un finanšu konsultāciju kompānija “Business Financial Solutions” Vindhukā, Namībijā, un Zambijas Attīstības aģentūra Lusakā, Zambijā.

Projekta pamatmērķi ir trīs: pirmkārt, sniegt zināšanas un atbalstīt uzņēmējdarbības uzsākšanu jaunietēm Namībijā un Zambijā ar Rīgas Biznesa skolas speciāli izveidotu apmācības programmu. Otrkārt, dalīties pieredzē par pāreju no komandekonomikas uz brīvā tirgus principiem un ekonomikas diversifikāciju kā valsts tautsaimniecības izaugsmes pamatu. Lai uzņēmējs spētu realizēt savas ieceres, valsts pārvaldei ir jāveido tāda biznesa vide, kas katru uzņēmēju iespējo un atbalsta. Tādēļ #esiLV starptautiskie un diasporas eksperti paralēli uzņēmējdarbības nometnēm dalījās pieredzē ar Namībijas un Zambijas tirdzniecības ekspertiem un valsts pārvaldes pārstāvjiem par Latvijas pārmaiņu ceļu pēdējo trīsdesmit gadu laikā.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien mainījās dažādos virzienos pirms ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela gaidāmās liecības ASV Kongresā un pēc tam, kad Ķīna nosprauda negaidīti zemu mērķi tās ekonomikas izaugsmei 2023.gadā.

FRS vadītājs Pauels otrdien un trešdien liecinās ASV Kongresā, atbildot uz jautājumiem par ASV centrālās bankas centieniem iegrožot inflāciju.

Liela daļa datu, kas ietekmēs FRS nākamās sēdes lēmumus, tomēr tiks publicēti jau pēc Pauela liecības, tostarp piektdien tiks publicēts ASV valdības ziņojums par nodarbinātību februārī.

Ķīnas aizejošais premjers Li Kecjans svētdien paziņoja, ka Ķīnas ekonomika šogad pieaugs par "apmēram pieciem procentiem", kas ir nedaudz zem analītiķu prognozētā.

2022.gadā Ķīnas ekonomika pieauga par 3%, nesasniedzot plānotos 5,5%, stingro Covid-19 ierobežošanas pasākumu un nekustamo īpašumu krīzes dēļ. Ķīna decembrī atcēla Covid-19 ierobežojumus.

Lietuvas valstij piederošais elektropārvades sistēmu operators "Litgrid" ir iegādājies Ķīnā ražotu aprīkojumu, lai sinhronizētu valsts elelektropārvades tīklus ar kontinentālās Eiropas tīkliem, vēstīja Lietuvas sabiedriskā raidorganizācija LRT.

"Litgrid" ģenerāldirektors Roks Masjulis Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai apstiprinājis tādu faktu, sakot, ka ir sarežģīti pilnībā atteikties no Ķīnas produkcijas.

"Jā, tāds aprīkojums jau ir iepirkts," radiostacijai teica Masjulis, uzsverot, ka aprīkojuma iegāde veikta pēc Vācijas uzņēmuma "Siemens", kas ir līgumuzņēmējs, prasības.

Ķīnas aprīkojums ir paredzēts, lai pieslēgtos vai atslēgtos no tīkla. Turklāt aprīkojuma iegādei nevajadzēja atsevišķu atļauju, jo Ķīnas produkti jau bija iekļauti atbilstoša aprīkojuma sarakstā, paskaidroja "Litgrid" vadītājs.

"Ja mēs uzreiz atteiktos no visiem Ķīnā ražotiem produktiem, piemēram, vadiem un citām lietām, pirmkārt, sinhronizācija notiks lēnāk, un, otrkārt, tā sadārdzināsies," teica Masjulis, atgādinot, ka pakāpeniski "Litgrid" atsakās no Ķīnā ražotas produkcijas.

Ķīnas pasta dienests ir devis rīkojumu saviem darbiniekiem dezinficēt starptautiskos pasta sūtījumus un aicinājis sabiedrību samazināt pasūtījumus no ārvalstīm pēc varas iestāžu apgalvojuma, ka pasts var būt jaunu Covid-19 uzliesmojumu avots.

Ķīna, kur jaunais koronavīruss pirmoreiz parādījās 2019.gada beigās, īsteno stingru Covid-19 nulles gadījumu politiku laikā, kad pārējā pasaule ir atkalatvērusi pandēmijas laikā slēgto sabiedrību.

Ķīna tagad cīnās pret daudziem nelieliem uzliesmojumiem, tostarp vienu galvaspilsētā Pekinā, divas nedēļas pirms Ziemas olimpiskajām spēlēm Pekinā.

Ķīnas amatpersonas pēdējās dienās ir izteikušas pieņēmumu, ka daži cilvēki var būt inficējušies ar pastu no ārvalstīm. Starp šiem cilvēkiem ir sieviete Pekinā, kurai neesot bijuši kontakti ar citiem inficētajiem, tomēr viņai bija pozitīvs tests attiecībā uz Covid-19 paveidu, kas līdzīgs Ziemeļamerikā konstatētajiem.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, ko noteica bažas par Ķīnas ekonoimikas stāvokli un ASV banku sektoru.

Lielākās ASV bankas, to skaitā "JPMorgan Chase" un "Wells Fargo", piedzīvoja akciju cenu krišanos par vairāk nekā 2%.

Mazumtirdzniecības apgrozījums ASV jūlijā bijis par 0,7% lielāks nekā jūnijā, tādējādi kāpums bijis lielāks par analītiķu prognozēto, liecina otrdien publiskotie Savienoto Valstu Tirdzniecības ministrijas dati. Tas palielināja iespējamību, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) atkal paaugstinās procentlikmes, sacīja OANDA vecākais tirgus analītiķis Edvards Moja.

"Ķīnā nav pietiekamas [ekonomikas] izaugsmes un, pēc tirgus domām, izaugsme ASV ir pārāk liela, lai tas patiktu FRS," piebilda "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien ieradies Ķīnā, lai tiktos ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu un stiprinātu saites samitā, ko, tiesa, aizēnojis Izraēlas un grupējuma "Hamas" karš.

Ķīna šonedēļ rīko Jostas un ceļa iniciatīvas projekta, ko Pekina izmanto, lai vairotu globālo ietekmi, forumu, un tajā tiks uzņemti 130 valstu vadītāji.

Putins ir ielūguma saraksta galvgalī, un Krievijas līderim šis ir pirmais ceļojums uz kādu no pasaules lielvalstīm kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un tam sekojušās Maskavas nonākšanas starptautiskajā izolācijā.

Putina un Sji tikšanās paredzēta trešdien, pavēstīja Kremlis.

Krievijas līdera misijas uzdevumu vidū ir saišu stiprināšana ar Pekinu, kas arī šobrīd jau ir spēcīgas.

Eksperti sagaida maz pārsteigumu no vizītes un norāda, ka tikšanās lielā mērā ir simbolisks Maskavas atbalstīšanas žests.

Ķīnas iedzīvotāju skaits 2023.gadā samazinājās otro gadu pēc kārtas, un tā kritums bija vairāk nekā divas reizes straujāks nekā 2022.gadā, liecina trešdien publiskoti oficiāli dati.

Ķīna reiz bija pasaules lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita, bet pērn to šai ziņā apsteidza Indija. Ķīna tagad mēģina novērst demogrāfisko krīzi, veicinot dzimstību ar subsīdijām un propagandu.

"2023.gada beigās valsts iedzīvotāju skaits bija 1409,67 miljoni (..) kas ir par 2,08 miljoniem mazāk nekā 2022.gada beigās," trešdien paziņoja Nacionālais statistikas birojs.

Šis iedzīvotāju skaita kritums vairāk nekā divkārt pārsniedza kritumu 2022.gadā, kad valsts iedzīvotāju skaits bija sarucis par 850 000, samazinoties pirmoreiz kopš 1960.gada.

"2023.gadā bija 9,02 miljoni jaundzimušo, un dzimstības līmenis bija 6,39 uz tūkstoti," informēja Nacionālais statistikas birojs.

Naftas cenas pasaulē pirmdien kritās bažās ar energoresursu pieprasījumu Ķīnā jauna Covid-19 uzliesmojuma apstākļos, bet akciju cenas Volstrītā un vairumā Eiropas biržu pieauga cerībā uz sarunām par mieru Ukrainā.

Jēlnaftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās saruka par apmēram 7%.

Miljoniem cilvēku Ķīnas finansiālajā centrā Šanhajā bija spiesti palikt mājās, kad pilsētas austrumdaļā tika noteikts lokdauns, lai ierobežotu šobrīd lielāko Covid-19 uzliesmojumu Ķīnā un veiktu masveida testēšanu.

"Schneider Electric" analītiķis Robijs Freizers nosauca pieprasījuma samazināšanos Ķīnā par "ievērojamu" risku naftas tirgiem.

Naftas cenu kritums sekmēja akciju cenu kāpumu pasaules biržās, un to atbalstīja arī cerības uz sarunām par mieru Ukrainā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Kijivas sarunu delegācija izskata Krievijas prasību par Ukrainas neitralitāti. Ir gaidāms, ka otrdien Turcijā sāksies jaunas sarunas starp Ukrainu un Krieviju.

Ķīna šī gada beigās pārtrauks subsīdiju piešķiršanu elektrisko un hibrīda automobiļu iegādēm, jo spēcīgie tirdzniecības apjoma rezultāti šajā nozarē liecina, ka valsts atbalsts vairs nav nepieciešams, paziņojušas varasiestādes.

Ķīnas Finanšu ministrija pavēstījusi, ka šo automobiļu iegādēm paredzētās subsīdijas šī gada sākumā tiks samazinātas par 30%, bet gada beigās tās tiks atceltas pavisam.

Elektrisko un hibrīda automobiļu tirdzniecība Ķīnā piedzīvojusi strauju izaugsmi, pēdējos mēnešos uzrādot izaugsmi gada griezumā par vairāk nekā 100%.

Ķīnas Autobūves asociācija (CAAM) pagājušajā nedēļā lēsa, ka elektriskie un hibrīda automobiļi 2022.gadā veidos 18% no kopējā automašīnu tirdzniecības apjoma, salīdzinot ar vien 5% 2019.gadā.

No 27,5 miljoniem Ķīnā šogad pārdotu automobiļu pieci miljoni būs elektriskās vai hibrīda automašīnas, prognozē CAAM.