Juvelierizstrādājumu ražotāja un tirgotāja AS "Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca" gatavojas pārtraukt akciju kotēšanu biržā "Nasdaq Riga", teikts uzņēmuma paziņojumā biržai.

Lai lemtu par šo jautājumu, šā gada 6.oktobrī plkst.10 sasaukta "Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīcas" ārkārtas akcionāru sapulce, kas notiks Rīgā, Terēzes ielā 1.

Akcionāru sapulces darba kārtībā ir viens jautājums - par "Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīcas" akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

Gadījumā, ja izsludinātajā sapulcē tiks pieņemts lēmums izslēgt "Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīcas" akcijas no regulētā tirgus, saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma prasībām, akcionāriem, kuri būs balsojuši "par" akciju izslēgšanu no regulētā tirgus būs jāizsaka pārējiem akcionāriem obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums.

Pēc "Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīcas" valdes aprēķiniem šajā gadījumā vienas "Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīcas" akcijas atpirkšanas cena būs ne mazāka kā 0,2665 eiro par vienu akciju.

Viens no lielākajiem Baltijas juvelierizstrādājumu ražotājiem Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca šodien publicēja savus šā gada trīs ceturkšņu finanšu rezultātus, kas atklāja, ka uzņēmuma peļņa trīskāršojusies, liecina kompānijas sniegtā informācija NASDAQ OMX Riga biržai.

Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca gada deviņos mēnešos nopelnījusi 33,5 tūkst. latu, kas ir par 23 tūkst. Ls vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar apgājušo gadu krasi pieaudzis arī uzņēmuma apgrozījums – par 58,5% līdz 280 tūkst. Ls.

Nākotnē Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca plāno piesaistīt partnerus no Eiropas savienības valstīm un Krievijas jaunu juvelierizstrādājumu modeļu izgatavošanai, kā arī izvērst sadarbību ar vairumtirgotājiem Latvijā. Tāpat tiek plānots apsekot un veidot sadarbību ar mazajiem uzņēmuma produkcijas patērētājiem. Viens no galvenajiem uzdevumiem esot izstrādāt jaunu reklāmas konceptu, kurš veicinātu produktu atpazīstamību Latvijas tirgū, informē uzņēmuma valde.

Ceturtdien, 18.oktobrī Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma 2018 laikā tiks paziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvu ieguvēji.

Pirmie seši mēneši Baltijā 2018. gadā uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (M&A) nozarē aizvadīti aktīvi, liecina Prudentia M&A Folio dati. Šā gada pirmajā pusgadā kopumā tika izziņoti 137 M&A darījumi, kur vismaz vienu no darījuma pusēm pārstāv kāda no Baltijas valstīm. Ja salīdzina 2018. gada pirmos sešus mēnešus ar šo pašu periodu 2017. gadā, tad šogad M&A nozare Baltijā bijusi par 26 darījumiem jeb 23% piesātinātāka. 2018. gada pirmajos sešos mēnešos 28 Baltijas M&A darījumiem bija publiski pieejamas vērtības, kuru akumulētā summa bija aptuveni 976,3 milj. EUR. Lielāko trīs darījumu vērtība aizņem aptuveni 70% no kopējās publiski pieejamās darījumu summas Baltijas M&A sektorā. 2018. gadā pirmajos sešos mēnešos izziņotie darījumi pārsvarā bija Baltijas reģiona ietvaros, veidojot 54% no kopā izziņotajiem M&A darījumiem. Vienas valsts ietvaros pārliecinoši aktīvākā bija Igaunija, kur tika izziņoti 32 M&A darījuma, kam sekoja Lietuva un Latvija ar attiecīgi 24 un 7 izziņotiem M&A darījumiem. Toties tieši Latvijas uzņēmumi analizētajā periodā bija visizplatītākie starptautisko investoru lokā. 15 izziņotajos M&A darījumos Latvijas uzņēmumu iegādājās ārpus Baltijas bāzēts uzņēmums, Lietuvā un Igaunijā šāda tipa M&A darījumi tika izziņoti attiecīgi 12 un 8 reizes.

Patlaban tiek meklēti investori naftas pārstrādes rūpnīcas būvniecībai Daugavpils novadā un risināti ar izejvielu piegādi ražotnei saistītie jautājumi, aģentūru LETA informēja SIA Euro Oil Refinery valdes loceklis Igors Jemeļjanovs.

Tā kā naftas pārstrādes uzņēmuma būvniecība ir sarežģīts un dārgs process, investoru piesaiste un izejvielu piegādes jautājumi ir komplicēti un to risināšana prasa daudz laika. Patlaban no pašvaldības un Vides pārraudzības valsts biroja ir saņemtas visas nepieciešamās atļaujas rūpnīcas būvniecībai un tiek vērtēti vairāki ražotnes izveidei nepieciešamā finansējuma piesaistes varianti, skaidroja Jemeļjanovs.

SIA Euro Oil Refinery naftas pārstrādes rūpnīcas ar jaudu 7,875 miljoni tonnu gadā būvniecības un ekspluatācijas Laucesas pagastā ideju Daugavpils novada dome atbalstījusi 2009.gada oktobrī. Lēmums pieņemts, balstoties uz Vides pārraudzības valsts biroja iesniegto ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu.

Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca kopš 2011. gada marta kļuvusi par oficiālo pārstāvi Spāņu firmas zīmolam Aragon Carmon un līdz ar to Latvijas tirgū piedāvā juvelierizstrādājumus no sudraba ar Swarovski kristāliem.

Par to liecina kompānijas sniegtā informācija. Šī sadarbība tika sākta, lai paplašinātu piedāvāto juvelierizstrādājumu sortimentu, sacīts Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīcas 2010. gada finanšu pārskatā. Tajā arī minēts, ka kompānija, ņemot vērā pasaules finansiālas krīzes nosacījumus, plāno attīstīt jaunas iespējas biznesam, tajā skaitā piesaistīt partnerus no Eiropas savienības valstīm un Krievijas jaunu juvelierizstrādājumu modeļu izgatavošanai, izveidot krietni lielākas sadarbības iespējas ar vairumtirgotājiem Latvijā, kā arī apsekot un veidot sadarbību ar mazajiem patērētājiem.

Interneta vietnē atrodamā informācija liecina, ka Spānijas kompānija Aragon Carmona ir ģimenes uzņēmums ar vairāk nekā 50 gadu pieredzi sudraba rotaslietu ražošanā.

Tik daudzu iekāroto Mārupes privātmāju tirgū novērojama visai izteikta sabalansētība lielāko darījumu vērtības ziņā.

Deviņi no desmit lielākajiem darījumiem ir 250 000 – 300 000 eiro robežās.

Vadoties pēc "Cenubanka.lv" pieejamās informācijas, 2019. gadā Mārupē reģistrēts tikai viens privātmājas (viena dzīvokļa māja ar zemi) iegādes darījums vērtībā virs 300 000 eiro (darījumi uz pirkuma līguma pamata).

2019 gada vērienīgāko Mārupes privātmāju darījumu TOP10:

Nr.10

Eur 255 000

Mēmeles iela, 344.50 kv.m telpu platība un 1445 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts decembrī.

Nr.9

Eur 255 000

Mēmeles iela, 220 kv.m telpu platība un 1900 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts maijā.

Nr.8

Eur 259 000

Laimdotas iela, 267.3 kv.m telpu platība un 1848 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts februārī.

Lai nodrošinātu juvelierizstrādājumu tirgotāja SIA Grenardi biznesa attīstību un mērķu īstenošanai nepieciešamos apgrozāmos līdzekļus, Luminor banka uzņēmumam piešķīrusi 1,5 miljonus eiro aizdevumu.

SIA Grenardi nodarbojas ar augstas klases juvelierizstrādājumu tirdzniecību. Ar ekskluzīvām tiesībām uzņēmums pārstāv vairākus labi pazīstamus un prestižus starptautiskus rotaslietu zīmolus. Grenardi ir izveidojis arī vairākus savus zīmolus, piemēram, klasisko briljantu kolekciju Due, rotaslietu kolekciju sadarbībā ar bijušo Valsts prezidenti Vairu Vīķi – Freibergu VVF Rotājies Latvija, izsmalcinātu un mūsdienīgu zīmolu Lilly Spring, juvelierizstrādājumu kolekcijas bērniem u.c.

“Grenardi ir juvelierizstrādājumu mazumtirdzniecības tīkls Latvijā ar plašu piedāvājuma klāstu, ko nākotnē plānots vēl paplašināt. Uzņēmumam ir svarīgi saviem klientiem nodrošināt visaugstāko servisu. Ar bankas piešķirto finansējumu plānojam to vēl vairāk attīstīt, tajā skaitā tuvākajos gados atverot jaunas tirdzniecības vietas Rīgas centrā,” saka SIA Grenardi valdes locekle Alīna Spriņģe.

20.04.2007.gadā a/s Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca pilnsapulce notika un tika pieņemti šādi lēmumi:

1.Pieņēma zināšanai a/s Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca Valdes un Padomes ziņojumus.

2.Apstiprināja a/s Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca 2006.gada finansu

pārskatu.

3. Par a/s Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca revidentu 2007.gadam

ievēlēja zvērinātu revidentu Nelli Jermoļicku (sertifikāts nr. 102).

4. Noteica a/s Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca revidentam atlīdzību par revidenta pienākumu pildīšanu 2007.gadā - LVL 708 apmērā.

A/s Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca

Valdes priekšsēdētājs

V.Cadovičs.

Šā gada pirmajā pusgadā AS Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca apgrozījums sasniedzis 281 tūkstoti latu, kas ir par 26% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, liecina uzņēmuma pārskats NASDAQ OMX Riga.

Uzņēmuma peļņa jūnija beigās sasniegusi 24,9 tūkstošus latu, kas ir ievērojami mazāk nekā pirms gada, kad uzņēmums bija nopelnījis 47 tūkstošus latu.

Sabiedrības valdes priekšsēdētājs ir Vladimirs Cadovičs, bet pārējie valdes locekļi - Aleksandrs Struļevičs un Aleksandrs Ančevskis.

AS Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca nodarbojas ar dārgmetālu apstrādi, juvelierizstrādājumu ražošanu un remontu.

Kā liecina dati NASDAQ OMX Riga, uzņēmuma lielākā akcionāre ir Marija Ančevska, kurai pieder 32,47% Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīcas akciju. 24,46% pieder Igoram Istominam, bet 11,21% Vladimiram Cadovičam. Savukārt SIA Maleks S pieder 5,35% kompānijas akciju.

Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca šā gada pirmos trīs ceturkšņus spējusi noslēgt ar 10,4 tūkst. Ls lielu peļņu, liecina informācija NASDAQ OMX Riga biržā. Jāpiebilst, ka attiecīgo periodu pērn uzņēmums noslēdza ar ievērojamiem zaudējumiem 47 tūkst. Ls apmērā.

Tiesa gan, salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies uzņēmuma apgrozījums – par 3,3% līdz 176,8 tūkst. Ls.

Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīcas valde skaidro, ka Latvijas ekonomikas lejupslīde radījusi juvelierizstrādājumu pieprasījuma samazināšanos. Tomēr sakarā ar strauju zelta cenu kāpumu, rūpnīca ir gatava veikt produkcijas sortimenta analīzi un sortimenta maiņu. Tiekot meklētas arī iespējas piesaistīt partnerus no Eiropas Savienības valstīm un Krievijas jaunu juvelierizstrādājumu modeļu izgatavošanai.

Jāpiebilst, ka šodien Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīcas akcijas cena Rīgas biržā pieauga par 16,67% līdz 0,07 Ls.

Otrdien, 17. jūlijā, Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā pēc 16. jūlija rekorda, kad Latvijas kuģniecības (LK) akcijas sasniedza visu laiku augstāko cenu, Latvijas kuģniecības akciju cena kritās par 2,88% jeb par 0,04 Ls, un biržas slēgšanas brīdī bija 1,35.

Vislielāko cenu pieaugumu Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā piedzīvoja Ventspils Nafta, uzņēmuma akciju cenai palielinoties par 1,11%, sasniedzot 2,73 Ls.

Visvairāk darījumu tika veikti ar Latvijas kuģniecības akcijām - 46 -, pērkot un pārdodot 23 611 akcijas 32 375,38 Ls apjomā.

Ar Ventspils Naftas akcijām tika veikti 6 darījumi ar 9 565 akcijām 26 051,63 Ls apjomā.

Kopumā Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā 17. jūlijā tika veikti 86 darījumi ar 39 068 akcijām 83 904,93 Ls apjomā.

Rīgas fondu biržas otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu - 15,00% - piedzīvoja Saldus mežrūpniecība. Ar 60 uzņēmuma akcijām tika veikts 1 darījums 621,00 Ls apjomā. Saldus mežrūpniecības akciju cena biržas slēgšanas brīdī bija 10,35 Ls.

Otrdien, 17. jūlijā, Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā pēc 16. jūlija rekorda, kad Latvijas kuģniecības akcijas sasniedza visu laiku augstāko cenu, Latvijas kuģniecības akciju cena kritās par 2,88% jeb par 0,04 Ls, un biržas slēgšanas brīdī bija 1,35.

Vislielāko cenu pieaugumu Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā piedzīvoja Ventspils Nafta, uzņēmuma akciju cenai palielinoties par 1,11%, sasniedzot 2,73 Ls.

Visvairāk darījumu tika veikti ar Latvijas kuģniecības akcijām - 46 -, pērkot un pārdodot 23 611 akcijas 32 375,38 Ls apjomā.

Ar Ventspils Naftas akcijām tika veikti 6 darījumi ar 9 565 akcijām 26 051,63 Ls apjomā.

Kopumā Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā 17. jūlijā tika veikti 86 darījumi ar 39 068 akcijām 83 904,93 Ls apjomā.

Rīgas fondu biržas otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu - 15,00% - piedzīvoja Saldus mežrūpniecība. Ar 60 uzņēmuma akcijām tika veikts 1 darījums 621,00 Ls apjomā. Saldus mežrūpniecības akciju cena biržas slēgšanas brīdī bija 10,35 Ls.

Kopējais apgrozījums Rīgas Fondu biržā šodien bija 2 117 247.52 Ls. Salīdzinot ar iepriekšējo tirdzniecības sesiju kopējais apgrozījums palielinājās par 1 381 589.26 Ls. Akciju tirgus apgrozījums šāsdienas sesijas laikā, salīdzinot ar iepriekšējo sesiju ir pieaudzis par 1 142 206.00 Ls sasniedzot 1 213 269.17 Ls. Lielāko ieguldījumu vērtspapīru tirgus apgrozījumā šodien deva Valsts 5 gadu obligācijas. Ar tām šodien tika noslēgti darījumi 876 761.14 Ls apjomā. Apgrozījums ar šiem vērtspapīriem veidoja 41.41% no kopējā vērtspapīru tirgus apgrozījuma.

Rīgas Fondu biržas kapitalizācijas indeksa Dow Jones RSE vērtība šodien ir kāpusi par 0.16 % līdz 262.30 punktiem, savukārt akciju cenu indekss RICI ir pieaudzis par 1.44 % līdz 666.89 punktiem.

Nepārtrauktajā tirgū par mainīgām cenām šodien notika 101 darījums, segmenta kopējais apgrozījums sasniedza 104 070.62 Ls. Ārpusbiržas tirgū šodien tika reģistrēti 16 darījumi, kopējam apgrozījumam sasniedzot 1 983 058.90 Ls. Šodien 2 tiešajos darījumos tika tirgoti vērtspapīri 30 118.00 Ls vērtībā.

Visaktīvākā tirdzniecība šodien tika reģistrēta ar Rīgas kuģu būvētavas akcijām. 22 darījumos tirgoja 15 522 akcijas. Vidējā svērtā akcijas cena šodien nemainījās un bija 0.92 Ls.

Svētdien, 24.februārī, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes darbinieki lidostā Rīga aizturējuši kādu laulāto pāri, kurš nedeklarējot centās Latvijas Republikas muitas teritorijā ievest aptuveni četrus kilogramus zelta juvelierizstrādājumu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Minētās personas šķērsoja lidostas zaļo koridoru, tādejādi apliecinot, ka to bagāžā nav deklarējamu preču. Taču, veicot personu bagāžas kontroli un pārbaudot viņu personīgās mantas, VID darbinieki atrada aptuveni četrus kilogramus zelta gredzenu, auskaru, ķēdīšu un citu juvelierizstrādājumu. Pārkāpēji juvelierizstrādājumus bija iegādājušies Turcijā, lai vēlāk tos tirgotu sievietei piederošajā uzņēmumā Latvijā. Saskaņā ar preču rēķinu juvelierizstrādājumu vērtība ir 73280 ASV dolāri.

Par konstatēto pārkāpumu 2008.gada 25.februārī VID uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 190.panta 3.daļas par personu grupā veiktu kontrabandu lielā apmērā.

VID Muitas kriminālpārvalde kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūta divus kriminālprocesus par juvelierizstrādājumu kontrabandu 50 000 latu apmērā

Ar vienas nedēļas intervālu – šī gada 15. un 22. augustā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvalde kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja divus kriminālprocesus par vairāk kā 50 000 latu vērtu zelta un sudraba juvelierizstrādājumu kontrabandu.

Viens no kriminālprocesiem tika uzsākts šī gada jūnijā, kad VID Muitas kriminālpārvaldes darbinieki lidostā Rīga aizturēja kādu Lietuvas pilsoni, kurš nedeklarējot centās Latvijas Republikas muitas teritorijā ievest aptuveni divus kilogramus zelta un sudraba juvelierizstrādājumu 20 000 latu vērtībā.

Minētā persona šķērsoja lidostas zaļo koridoru, tādējādi apliecinot, ka viņa bagāžā nav deklarējamu preču. Taču, pārbaudot personas bagāžu, VID darbiniekiem radās aizdomas par iespējamu kontrabandu un tika nolemts veikt personas apskati. Tās laikā tika atklāts, ka aizturētais ar elastīgām saitēm potīšu daļā zem biksēm ir piestiprinājis divus maisiņus, kuros atrodas dažāda veida zelta un sudraba juvelierizstrādājumi. Pārkāpējs juvelierizstrādājumus bija iegādājies Turcijā un tos bija paredzēts realizēt viņa paziņam piederošā uzņēmumā Lietuvā. Kriminālprocess kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīts pēc Krimināllikuma 190. panta 2. daļas – par kontrabandu lielā apmērā.

Esošā akcionāru struktūra traucē Lattelecom attīstību, jo katram no esošajiem akcionāriem ir savi tālejošie mērķi. Turklāt Lattelecom starptautiskajā tirgū ir pietiekami spēcīgs konkurents saviem īpašniekiem Zviedru telekomunikāciju kompānijai TeliaSonera.

Piedāvājums, kas pašlaik ir izteikts saistībā ar Lattelecom pārdošanu paredz, ka darījuma rezultātā uzņēmuma darbinieki un vadība kopā ar privātā kapitāla fonda iegūst 100% Lattelecom, bet TeliaSonera 100% Latvijas Mobilā telefona.

Tā intervijā Db norādīja finanšu konsultāciju un aktīvu pārvaldes kompānijas Lazard (Francija), kas nodarbojas ar Lattelecom pārdošanas darījuma sagatavošanu un finansējuma piesaisti no uzņēmuma darbinieku un vadības puses, rīkotājdirektors Vincents Stradiks (Vincent Le Stradic).

Kas šobrīd notiek ar Lattelecom vadības izteikto piedāvājumu uzņēmuma akcionāriem, piedāvājot iespēju darbiniekiem un vadībai izpirkt 100% uzņēmuma daļu. Kādi ir tuvākie mērķi, kas ir jāizdara? Kādi ir jūsu pašreizējie uzdevumi darījumā?

Kopējais apgrozījums Rīgas Fondu biržā šodien bija 3 806 322.39 Ls. Salīdzinot ar iepriekšējo tirdzniecības sesiju kopējais apgrozījums samazinājās par 13 431 213.27 Ls. Akciju tirgus apgrozījums šāsdienas sesijas laikā, salīdzinot ar iepriekšējo sesiju ir pieaudzis par 2 184 054.23 Ls sasniedzot 2 872 762.83 Ls. Lielāko ieguldījumu vērtspapīru tirgus apgrozījumā šodien deva SAF Tehnikas akcijas, ar kurām šodien tika noslēgti darījumi 2 831 361.40 Ls apjomā. Apgrozījums ar akcijām veidoja 74.39% no kopējā vērtspapīru tirgus apgrozījuma.

Rīgas Fondu biržas kapitalizācijas indeksa Dow Jones RSE vērtība šodien ir kāpusi par 0.00 % līdz 261.91 punktam, savukārt akciju cenu indekss RICI ir noslīdējis par 0.67 % līdz 575.26 punktiem.

Nepārtrauktajā tirgū par mainīgām cenām šodien notika 84 darījumi, segmenta kopējais apgrozījums sasniedza 103 338.33 Ls. Ārpusbiržas tirgū šodien tika reģistrēti 21 darījums, kopējam apgrozījumam sasniedzot 3 541 101.06 Ls. Šodien 12 tiešajos darījumos tika tirgoti vērtspapīri 161 883.00 Ls vērtībā.

Visaktīvākā tirdzniecība šodien tika reģistrēta ar Rīgas transporta flotes akcijām. 13 darījumos tirgoja 23 002 akcijas. Vidējā svērtā akcijas cena šodien samazinājās par 4.76 % jeb par 1 santīmiem, līdz 0.20 Ls.

Uzņēmums SIA “EcoLead” piesaistījis bankas “BlueOrange” finansējumu 4,36 miljonu eiro apmērā, kas tiks izlietots nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidei Kalnciemā.

Projektam piesaistot Eiropas reģionālā attīstības fonda līdzekļus, kopējais investīciju apjoms pārsniedz 8 miljonus eiro. Lielākā daļa saņemtā finansējuma tiks izmantota pārstrādei paredzēto iekārtu iegādei un uzstādīšanai.

Rūpnīcas vajadzībām tiks pielāgota industriālā ēka Kalnciema rūpnieciskajā zonā, Jelgavas ielā 21. Teritorijā šobrīd jau īstenoti rekonstrukcijas, teritorijas sakārtošanas un nepieciešamās infrastruktūras izveides darbi, kā arī uzstādītas pirmās iekārtas. Tuvāko mēnešu laikā rūpnīca plāno saņemt un uzstādīt metalurģijas krāsni un dažādu pārstrādes procesu īstenošanai nepieciešamās iekārtas. Rūpnīcas nodošana ekspluatācijā plānota 2022.gada 3. ceturksnī, un 2023. gada sākumā plānots uzsākt pārstrādi.

Janvāra mēnesis vērtspapīru tirgos ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā uzrādīja izaugsmi. Ja iepriekšējā apskatā minēju, ka Rīgas biržas indekss visa 2018. gada laikā nokrita par 6,72%, tad šā gada pirmajā mēnesī izaugsme veidoja 6,24%. Līdzīgi arī S&P500 indekss - iepriekšējā gada laikā nokrita par 6,74%, janvārī pieauga par 7,09 %. Jāpiezīmē, ka S&P500 indekss pēdējās divās janvāra dienās pieauga par 2%, jo parādījās pirmās uzņēmumu atskaites par iepriekšējo periodu ar labiem rezultātiem.

(Avots: tradingview.com)

Līdz ar to indeksu lielums (vidējās akciju cenas) ir 2018. gada sākuma līmenī. Lai gan janvārī ziņu plūsma nebija tik optimistiska un analītiķu vērtējums gada sākumā par akciju tirgus nākotni neparedzēja šādu izaugsmi. Es to skaidroju ar investoru ticību uzņēmumu darbībai iepriekšējā gadā un cerību, ka atskaites par 2018. gadu būs labākas nekā paredzēts. Cenā tiek ietverta ticība, ka uzņēmumi uzrādīs labākus datus. Šajā situācijā es saskatu psiholoģisku spiedienu uz uzņēmumu vadību uzrādīt labus datus. Daļa analītiķu paredz izaugsmes samazinājumu vai pat recesiju, un, ja uzņēmumi masveidā sāks publicēt sliktākus rezultātus nekā paredzēts, akciju tirgus tik tiešām var nonākt recesijā. Krītoša tirgus situācijā uzņēmumiem ir grūtāk piesaistīt līdzekļus izaugsmei un investīcijām. Man var iebilst un teikt, ka uzņēmumiem jāatspoguļo patiesā situācija atskaitēs un nedrīkst manipulēt ar datiem. Ir dažādas iespējas grāmatvediski palielināt vai samazināt peļņu, aktīvus un citus balances posteņus, nepārkāpjot likumus. Mans secinājums, janvāris bija labs mēnesis investoriem vērtspapīros.

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā šodien sasniedza 9 057 895.81 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums samazinājies par 1 479 880.43 LTL.

Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgti 327 darījumi, kuros tirgoja 1 066 817 akcijas Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir palielinājušies par 110 un samazinājušies par 112 610 attiecīgi.

Straujāko cenas pieaugumu šodien demonstrēja Anyksciu Vynas akcijas, kuru vērtība palielinājās par 9.72%, sasniedzot 0.79 LTL. Vilniaus Degtine akciju cena šodien palielinājās par 9.45%, sasniedzot 2.20 LTL. Alytaus Tekstile akciju cena šodien palielinājās par 7.14%, sasniedzot 0.15 LTL.

Savukārt lielāko kritumu šodien piedzīvoja Gubernija akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 4.76%, līdz 0.80 LTL.Limarko Laivininkystes Kompanija akciju cena šodien samazinājās par 4.11%, līdz 1.40 LTL.Snaige akciju cena šodien samazinājās par 2.19%, līdz 15.60 LTL.

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā šodien sasniedza 9 057 895.81 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums nav mainījies

Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgti 327 darījumi, kuros tirgoja 1 066 817 akcijas Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji nav mainījušies un nav mainījušies attiecīgi.

Straujāko cenas pieaugumu šodien demonstrēja Anyksciu Vynas akcijas, kuru vērtība palielinājās par 9.72%, sasniedzot 0.79 LTL. Vilniaus Degtine akciju cena šodien palielinājās par 9.45%, sasniedzot 2.20 LTL. Alytaus Tekstile akciju cena šodien palielinājās par 7.14%, sasniedzot 0.15 LTL.

Savukārt lielāko kritumu šodien piedzīvoja Gubernija akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 4.76%, līdz 0.80 LTL.Limarko Laivininkystes Kompanija akciju cena šodien samazinājās par 4.11%, līdz 1.40 LTL.Snaige akciju cena šodien samazinājās par 2.19%, līdz 15.60 LTL.

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā šodien sasniedza 12 687 875.22 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums ir audzis par 1 332 374.98 LTL.

Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgts 901 darījums, kurā tirgoja 1 363 959 akcijas Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir palielinājušies par 341 un palielinājušies par 59 981 attiecīgi.

Straujāko cenas pieaugumu šodien demonstrēja Gubernija akcijas, kuru vērtība palielinājās par 14.29%, sasniedzot 0.96 LTL. Kauno Tiekimas akciju cena šodien palielinājās par 7.87%, sasniedzot 0.96 LTL. Alytaus Tekstile akciju cena šodien palielinājās par 6.25%, sasniedzot 0.17 LTL.

Savukārt lielāko kritumu šodien piedzīvoja Kauno Energija akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 13.99%, līdz 4.18 LTL.Limarko Laivininkystes Kompanija akciju cena šodien samazinājās par 9.09%, līdz 1.20 LTL.Panevezio Statybos Trestas akciju cena šodien samazinājās par 3.85%, līdz 6.00 LTL.

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā šodien sasniedza 10 203 698.05 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums samazinājies par 7 455 232.82 LTL.

Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgts 721 darījums, kurā tirgoja 1 530 377 akcijas Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir palielinājušies par 283 un samazinājušies par 1 113 677 attiecīgi.

Straujāko cenas pieaugumu šodien demonstrēja Siauliu Bankas akcijas, kuru vērtība palielinājās par 8.97%, sasniedzot 1.70 LTL. Grigiskes akciju cena šodien palielinājās par 6.67%, sasniedzot 3.20 LTL. Pieno Zvaigzdes akciju cena šodien palielinājās par 5.49%, sasniedzot 4.80 LTL.

Savukārt lielāko kritumu šodien piedzīvoja Dvarcioniu Keramika akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 6.15%, līdz 3.05 LTL.Klaipedos Transporto Laivynas akciju cena šodien samazinājās par 5.13%, līdz 0.37 LTL.Lietuvos Juru Laivininkyste akciju cena šodien samazinājās par 5.00%, līdz 0.19 LTL.

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā šodien sasniedza 9 793 132.82 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums ir audzis par 4 176 120.48 LTL.

Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgti 553 darījumi, kuros tirgoja 1 490 617 akcijas Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir palielinājušies par 35 un samazinājušies par 240 402 attiecīgi.

Straujāko cenas pieaugumu šodien demonstrēja Klaipedos Baldai akcijas, kuru vērtība palielinājās par 1.82%, sasniedzot 11.20 LTL. Invalda akciju cena šodien palielinājās par 1.81%, sasniedzot 7.87 LTL. Rytu Skirstomieji Tinklai akciju cena šodien palielinājās par 1.70%, sasniedzot 2.99 LTL.

Savukārt lielāko kritumu šodien piedzīvoja Anyksciu Vynas akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 2.47%, līdz 0.79 LTL.Ekranas akciju cena šodien samazinājās par 1.36%, līdz 5.80 LTL.Mazeikiu Elektrine akciju cena šodien samazinājās par 1.15%, līdz 2.57 LTL.