Ātro kredītu devēji uzskata, ka Ekonomikas ministrijas priekšlikumi nebanku kreditētāju tirgus sakārtošanai lobē bankas un var iznīcināt tirgu. Ministrija gan noraida ātro kreditētāju bažas, ka gada procentu likmes ierobežošana varētu iznīcināt nozari.

Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijai (LNKA) ir aizdomas, ka ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts lobē komercbanku intereses, piedāvājot konkrētus risinājumus nebanku kreditētāju izslēgšanas no finanšu tirgus Latvijā, norāda LNKA vadītāja Baiba Fromane.

Viņa uzsver, ka nebanku kredītdevējiem nav skaidra Ekonomikas ministrijas (EM) motivācija regulēt pakalpojuma cenu tirgus apstākļos, kur darbojas 50 uzņēmumi un ir sīva konkurence.

EM šos apgalvojumus noraida, uzsverot, ka, sagatavojot priekšlikumu gada procentu likmes (GPL) maksimālo griestu noteikšanai, EM ir konsultējusies ar Lietuvas Centrālās bankas speciālistiem un Somijas Tieslietu ministrijas pārstāvjiem, kā arī pētījusi citu valstu pieredzi procentu ierobežojumu noteikšanā. Lietuvā jau darbojas GPL ierobežojums (200%), Igaunijā tas ir aptuveni 100% robežās, bet Somijā to plānots ieviest 50% apmērā šā gada vasarā.

GPL ierobežojumam nebanku kreditēšanas pakalpojumiem ir divi galvenie mērķi, norāda EM, stimulēt patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējus izvērtēt patērētāju maksātspēju, un nodrošināt, lai patērētāju kreditēšanas tirgū netiktu piemērotas nesamērīgi augstas maksas par patērētāju kredītu pakalpojumu izmantošanu.

Līdz šim nozares spēlētāji nav bijuši gatavi atklāt pilnīgu informāciju par savu rentabilitāti un darbības rādītājiem, tāpēc ir teju neiespējami prognozēt, cik būtiski komersanti varētu mainīt savu darbību šajā tirgus segmentā, kad būs stingrāka nozares uzraudzība un tiks ierobežotas arī ātras un vieglas peļņas iespējas uz kredītņēmēju rēķina, saka EM.

«Vienlaikus straujais tirgus pieaugums, kredītos izsniegtās summas un masveida reklāmu apjoms liecina, ka pie esošā regulējuma tirgus dalībniekiem ir augstas ekspektācijas par ātrās kreditēšanas pakalpojumu ienesīgumu. Tāpēc, mūsuprāt, ir pilnīgi nepamatoti apgalvojumi, ka GPL ierobežojumi varētu pilnībā iznīcināt nozari,» uzskata ministrija.

LNKA savukārt skaidro, ka, pieņemot priekšlikumu noteikt salikto gada procentu likmi 100% apmērā, ja kredīts 20 latu apmērā tiek piešķirts uz divām nedēļām, tad maksimālā komisijas maksa, ko nebanku kredītdevēji varēs saņemt, būs 54 santīmi, kas nesedz izmaksas ne darbinieku algām, ne nodokļu nomaksai, ne maksātspējas vērtēšanai, kā arī citus ar pakalpojuma nodrošināšanu saistītos izdevumus, skaidro B. Fromane, uzsverot, ka klienta maksātspējas vērtēšana dažādās datu bāzēs vien izmaksā gandrīz 2 latus.

Saliktā gada procentu likme, ko izmanto EM, vēsturiski tika radīta komercbanku izsniegto kredītu salīdzināšanai, kuru atdošanas termiņš ir virs viena gada. Ja to izmanto īstermiņa kredītu salīdzināšanai, tā rada maldinošu priekšstatu un nav korekti pielietojama, saka B. Fromane.

«Ja darba grupa kopā sanāk tikai trīs reizes, tad kvalitatīvu redzējumu par nozares attīstību vidējā termiņā vai ekonomisko pamatojumu konkrētiem priekšlikumiem nav iespējams sagatavot. Nozares uzņēmumus mulsina fakts, ka darba grupas gala ziņojums būtiski neatšķiras no pozīcijas, ko ministrs pauda vēl pirms darba grupa uzsāka savu darbu. Tas savukārt rada nopietnas aizdomas, ka nozares iesaiste bija tikai formāla, lai imitētu sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā,» bilst LNKA.

Asociācija uzskata, ka nozarei ir nepieciešams atsevišķs likums, kas būtu pārdomāti izstrādāts un ļautu uzņēmumiem būt drošiem par spēles noteikumiem vidējā termiņā.

Tādēļ trešdien EM darba grupā LNKA atkārtoti sniegs savu redzējumu, norādot uz riskiem, kas saistīti ar nozares iznīcināšanu, skaidro LNKA pārstāvji.