Finanses

Finišam tuvojas «Rotas» akciju atpirkšana

Valters Paiders [email protected], 21.08.2003

Jaunākais izdevums

Vēl tikai šodien un rīt a/s Rota akcionāri var pieņemt akciju atpirkšanas piedāvājumu, ko izteicis uzņēmuma lielākais akcionārs Rafails Deifts. Vienas akcijas cena atpirkšanas piedāvājumā ir 1.53 Ls.

Lai pieņemtu šo piedāvājumu, akcionāram ir jādodas pie sava kontu turētāja un jānoformē attiecīgs akciju pārdošanas uzdevums. Tajā brīdī akcijām jau ir jābūt dereģistrētām, tas ir, tām jau ir jāatrodas pie kontu turētāja. Ja akcijas nav dereģistrētas, un akcionāram nav sava vērtspapīru konta, šodien ir pēdējais brīdis, lai dotos uz kādu no bankām, kur atvērt kontu, lai uz to varētu pārvest akcijas. Atkarībā no bankas, akcionāram par šīm operācijām kopumā nāksies šķirties no apmēram 6 līdz pat 14 latiem. Taču, pat neskatoties uz šīm izmaksām, pieņemt akciju atpirkšanas piedāvājumu ir izdevīgi - savulaik publiskajā piedāvājumā par sertifikātiem, Rotas akcijas cena bija 1.60 Ls, tas nozīmē, ka par vienu sertifikātu varēja saņemt 17.5 akcijas. Tādējādi to aptuvenā vērtība ir 26.78 Ls.

Tomēr Rotas akcionāriem tomēr nāksies apsvērt: pieņemt akciju atpirkšanas piedāvājumu vai nē. Rotas akcijas gan ir mazlikvīdas, tomēr uzņēmums šogad ir plānojis izmaksāt dividendēs 10 santīmus uz akciju. Tās gan tiks aprēķinātas un izmaksātas šā gada nogalē, 25. un 28. novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Izvēlējusies izcelt latvisko

Anda Asere, Dienas Bizness, 15.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēkiem patīk patriotiskas rotas, piemēram, ar Latvijas kontūriņu – jo īpaši svarīgas tās ir, esot svešumā, saka Agate Dombrovska, i/k Cita rota īpašniece.

«Cenšamies radīt oriģinālas latviešu rotas, kaut ko atšķirīgu nekā citur,» norāda A. Dombrovska. Cita rota piedāvājumā ir dažādas rotas gan vīriešiem, gan sievietēm, kā arī liela, adīta apaļā šalle ar Lielvārdes jostas rakstiem. Līdz šim vispopulārākā rota ir bijusi Meitene Latvija – Latvijas kontūra ķēdītē. «Latvijas kontūra ir unikāla – kāpēc to neizmantot?» spriež Agate.

Cita rota «piedzima» šī gada aprīlī, kad viņa bijusi pārdomās, ka jāsāk darīt kaut ko savu. Tiesa, sākotnējā Agates ideja bija organizēt pasākumus. Viņa bija ievērojusi, ka šī brīža aktualitāte ir latviskas rotas. «Ideja par rotām radās no vecā sudraba pieclatnieka. Ir redzēts, ka no tā izgriež Mildas kontūru, bet kāpēc jāsabojā monēta, ja to tāpat var nēsāt kā rotu? Kāpēc pieclatniekam jāstāv plauktiņā, ja to var nēsāt ap kaklu?» viņa prāto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Metālmeistare atsakās izgatavot bezgaumīgus pasūtījumus

Anda Asere, 05.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rasmas Pušpures «rokraksts» ir daudzveidīgs – no sentimentālām un nedaudz tradicionālām rotām ar sudraba vārpām līdz konceptuālām rotām ar dzintaru, porcelānu un pat kokoglēm .

Rotu izgatavošana nav Rasmas bērnības sapnis. Savulaik Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Vides nodaļā viņa iestājās tāpēc, ka bija pārliecināta – vēlas kļūt par arhitekti, taču mācību laikā saprata, ka šī joma nav sirdij tuva. «Man nepatika visas 3D programmas, ilgā sēdēšana pie datora un tas, ka nekas tā īsti nav jādara ar rokām. Pasniedzēji bieži nenovērtēja, ka pats kaut ko uztaisi. Stājoties Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA), nolēmu studēt metāla dizainu, turklāt šajā nodaļā bija mazs konkurss. Nebiju pārliecināta, ka man šī joma patiks, bet ar pirmo dienu mani tā aizrāva metāla dizains, ka četri gadi paskrēja nemanot. Saprotu, ka esmu savā vietā,» viņa uzskata.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Mana pieredze: Mazās galaktikas izveidotāja īstus augus iestrādā rotās

Anda Asere, 27.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau bērnībā Elīna Zuša veidoja herbārijus, tagad šī aizraušanās radusi jaunas izpausmes formas – izžāvētus augus viņa iestrādā savās rotās .

Savas rotas Elīna dēvē par Mazo galaktiku. Tās ir rotas, kas domātas smalkām sievietēm, kuras ar tām vēlas uzsvērt savu maigumu un izsmalcinātību, viņa raksturo. Sievietei skaistums ir noteicošais, bet rotas ir tikai mazs papildinājums tam, cik viņa ir daiļa, eleganta, smalka. Ir cienījams sievietes skaistums pats par sevi, tāpēc rotas ir līdzvērtīgas sievietes skaistumam, taču tās viņu neaizēno. «Mazs, kluss uzsvars,» saka Elīna.

Rotas viņa gatavo jau četrus gadus. Pirmoreiz Elīna savus darinājumus izrādīja 2009. gada Ziemassvētku laikā, kad Rīgā tika atvērts pirmais pop-up veikals. «Man bija izaicinājums redzēt, kā reaģē cilvēki, vai viņiem patīk tas, ko es radu. Saņēmu daudz komplimentu. Lai gan pircēju nebija daudz, gandrīz katrs veikala apmeklētājs kaut ko iegādājās,» viņa atceras. Tolaik Elīna dzīvoja mājās ar meitiņu, un rotu izgatavošana bija viņas blakus nodarbe bērna audzināšanai. Taču viņa rotu izgatavošanu uztvēra nopietni – domāja par cenu, iesaiņojumu, kā izstādīt savas rotas utt. «Un, ja domā par tādām lietām, tu jau esi biznesā,» spriež Elīna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Mērķē uz Amerikas rotu cienītājiem

Anda Asere, 01.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas juveliere Anita Savicka un viņas rotu zīmols Anita Sondore šovasar izcelts starp desmit jaunajiem dizaineriem ASV izstādē JA New York

«Manas rotas nav klasiskas, vairāk – konceptuālas, katrai ir savs stāsts. Man ļoti patīk lielas, krāsainas, pamanāmas rotas, arī strādāt ar labiem materiāliem,» stāsta Anita Savicka, rotu zīmola Anita Sondore juveliere. Šogad viņa ir izstrādājusi pirmo kolekciju – Sounds of Silence.

No nulles

Lai gan profesionāli Anita ar rotu izgatavošanu nodarbojas vien pāris gadu, pirmās domas par to bija jau laikā, kad mācījusies augstskolā. «Universitātē studēju zīmēšanu, rasēšanu, mājturību un mums bija jauks pasniedzējs, kurš piedāvāja arī metālapstrādes kursu. Man gribējās pieteikties, bet tolaik ar metālapstrādi un rotu izgatavošanu vairāk nodarbojās puiši. Mēģināju pierunāt draudzeni, bet beigās tomēr nepieteicāmies. Tad vēl nebiju tik pārliecināta par sevi un novirzījos no šī ceļa, taču šī doma mani nepameta,» viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spuņciemā iedvesmojošā vietā ar skatu uz ainavu līdz pat Babītes ezeram top skaistas rotas. To autores Maijas Sējānes-Īles attiecības ar polimērmālu un rotu darināšanu sākās nejauši

«Vīrs (perkusionists Nils Īle) un es pirms gadiem septiņiem organizējām pirmo perkusionistu plenēru Gaiziņā – spriedām, ka varētu pārtraukumos mācīties darināt kādas afrikāņu rotas.

Vīra paziņa veidoja rotas no polimērmāla, un mēs viņu uzaicinājām uz plenēru kā pasniedzēju. Tā bija Līva Rudzīte, kura pirmā aizsāka polimērmāla mākslu Latvijā,» saka Maija. Kopš tā laika viņa aizrāvusies ar polimērmāla rotu darināšanu. «Šis plenērs mainīja manu dzīvi – pieslēdzos rotām, iepatikās un turpinu joprojām, tas ir mans ikdienas prieks un darbs. Etnoperkusiju plenērā Gaiziņā, kas notiks arī šā gada augustā, parasti dienā visi spēlē, bet naktī sēž ap rotu galdu. Līva vēl joprojām piedalās un vada darbnīcas, un piedalīsies arī šogad,» stāsta Līvas audzēkne, kura nu jau pati apguvusi materiālu un tā tehnikas un sasniegusi līmeni, kad pati var mācīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Rotai jāizceļ sievietes skaistums, nevis jānomāc

Anda Asere, 13.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja rotai ir klasiska kompozīcija, tā būs modē arī pēc simt gadiem. Tā uzskata Laura Selecka, SIA Sofia Riga īpašniece un rotu dizainere. Vislabāk viņai patiktu izgatavot rotas vienā eksemplārā, taču rotu māksliniece ir nonākusi pie atziņas, ka ar individuālajiem pasūtījumiem un mākslas darbiem vien izdzīvot nevarēs.

«Man gribējās taisīt cilvēkam pieejamākas rotas. Ja izgatavo rotu vienā eksemplārā, tai ir augsta pašizmaksa. Ja to pārdod galerijai, uzcenojums ir milzīgs, un rezultātā cilvēkam ar tikpat lieliem ienākumiem kā man tā cenas ziņā ir nepieejama,» skaidro viņa. Tāpēc Laura pievērsusies rotu kolekciju veidošanai.

Pirmā kolekcija, kas radīta ar zīmolu Sofia Riga, ir no sudraba un porcelāna. Jau studējot Latvijas Mākslas akadēmijā viņai bija mēģinājumi savienot porcelānu ar metālu.

«Porcelāns ir ļoti skaists, iedvesmojošs un īpašs materiāls. Taču cilvēkiem pret to ir aizspriedumi, piemēram, ka tas saplīsīs. Vai tad mēs rotas metam zemē, vai ar smalkām kurpēm brienam pa dubļiem? Katrai lietai ir sava vieta un pieeja. Mēs nevelkam briljantus, ejot uz tirgu, un arī ar porcelāna rotām lambadu nedejojam,» viņa teic. Ja porcelāna rotu cena būtu zemāka, iespējams, cilvēki tās pirktu drošāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola «Korola» stāsts aizsācies interesanti. Lai gan sākotnēji tas nebija plānots kā bizness, desmit gadu laikā iegūts klientu loks, kas vēlas nēsāt šīs rotas. To darināšanā izmantoti zīmola «Swarovski» kristāli. Gadu gaitā zīmolu pamanījuši arī konkurenti, kuri cenšas rotaslietas atdarināt, stāsta SIA «Korola design» īpašniece Jekaterina Koroļa.

Rotaslietu darinātāja stāsta, ka sākotnēji rotas veidojusi sev, jo veikalos nevarēja atrast to, ko meklēja. «Svētku laikā uzdāvināju pāris rotas arī draudzenēm, viņas novērtēja. Vēlāk izveidoju rotu komplektus un, strādājot par juristi, piedāvāju savām klientēm. Sāku piedalīties arī dažādos tirdziņos,» zīmola pirmsākumus atceras J. Koroļa.

SIA «Korola design» ir ģimenes uzņēmums, kurā darbojas arī J.Koroļas mamma. Viņa ir galvenā dizainere visām mākslinieciskajām rotām – brošām un kaklarotām. Zīmols izveidots pirms aptuveni pieciem gadiem, bet veikals un darbnīca Antonijas ielā, Rīgā - pirms aptuveni diviem.

J.Koroļa stāsta, ka sākotnēji strādājusi gan kā juriste, gan attīstījusi rotu zīmolu. Lai arī baidījusies pilnībā pievērsties rotu biznesam, tomēr sapratusi, ka ir jāmēģina, jo vienmēr var atgriezties algotā darbā. «Mūsu zīmola pirmais un galvenais nosacījums ir, ka mēs neiepērkam citu veidotas rotas un nepārdodam ar savu zīmolu. Vienmēr radām paši,» skaidro J.Karoļa. Viņa stāsta, ka ir daudz pastāvīgo klientu, kuri zīmola rotaslietas nēsā jau desmit gadus. «Viņi atceras mani kā meiteni ar koferīti, jo sākotnēji rotaslietas tirgoju koferī,» stāsta zīmola radītāja. Viņa novērojusi, ka zīmola klientes uz veikalu jau ved arī meitas. Pārsvarā zīmola klientes ir vecumā no 25 līdz 55 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Rotaslietas – transformeri

Evelīna Brenča, speciāli DB, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rotaslietām ir jābūt tādām, lai tās varētu nēsāt gan ar baltu T-kreklu un džinsiem, gan arī pie smalkas vakarkleitas

Tā intervijā norāda itāļu rotaslietu zīmola Nanis radītāja un dizainere Laura Bicego. Viņa ir dzimusi juvelieru ģimenē Vičencā Itālijā un jau kopš dzimšanas ir saistīta ar rotaslietām un to izgatavošanu. Lielāko pieredzi viņa ir ieguvusi tēva juvelieru rūpnīcā, no kā tālāk attīstīja savu zīmolu Nanis. Visa L. Bicego dzīve saistās ar šo nozari, un viņa nekad nav vēlējusies dzīvē darīt kaut ko citu.

Savu zīmolu viņa kopā ar vīru Pjero Maranjonu (Piero Marangon) izveidoja 1990. gadā. L. Bicego ir neparasta dizainere, viņai vairāk patīk radīt lietas nevis uz papīra, bet ar rokām. Viņai svarīgi ir vienlaicīgi saglabāt itāļu tradīcijas, tai pat laikā radot mūsdienīgas, transformējamas rotaslietas. Viņas radītā rokas sprādze no zelta ar dimantiem, ko iespējams transformēt par kaklarotu, pagājušajā gadā ieguva Juvelierizstrādājumu gada balvu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: GIVEN

Rotaslietas mūs pavada jau tūkstošiem gadu, un ne vienmēr tās bijušas tikai greznība. Senāk rotas pildīja arī praktiskas funkcijas, norādot uz piederību noteiktai ciltij vai sabiedrības slānim. Mūsdienās, protams, rotaslietu galvenā funkcija ir estētika, kalpojot kā mūsu personības un gaumes izpausme.

Populārākie metāli juvelierizstrādājumu pasaulē neapšaubāmi ir sudrabs un zelts. Kā izvēlēties, kurš no tiem piestāvēs tieši tev? Aplūkosim abu metālu īpašības, plusus un mīnusus.

Sudrabs – daudzveidīgs un pieejams

Foto: GIVEN

Sudrabs ir visai mīksts metāls ar vēsi pelēcīgu mirdzumu. No tā iespējams radīt sarežģītus un smalkus dizainus, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc juvelieri tik ļoti iecienījuši sudrabu. Tas lieliski sader arī ar dažādiem akmeņiem – gan dārgakmeņiem, gan pērlēm vai necaurspīdīgiem akmentiņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan patriotisms ir katra indivīda sirds stāvoklis, siltās jūtas pret valsti ir iespējams pastiprināt, uzvelkot īpašu apģērbu vai rotas, kas to padara redzamu arī citiem

Apģērbu zīmols The Words Of Latvian popularizē mūsu valodu ar apģērbu, kas apdrukāts ar vārdiem latviski un to paskaidrojumiem angliski. «Viss mūsu stāsts veidots ap ideju, ka latviešu valoda (un attiecīgi arī latvieši) ir ļoti reti sastopama pasaulē, tikai aptuveni 0,1% pasaules iedzīvotāju runā latviski. Mūsu produkti kalpo kā ziņneši pasaulei par mūsu valsti, cilvēkiem un kultūru. Iespējams, mēs ar saviem apģērbiem kādam arī palīdzam vairot patriotisma jūtas, bet to atstājam katra paša ziņā,» teic zīmola The Words Of Latvian projektu vadītāja Klinta Kočāne. Pieprasījums pēc šī zīmola produktiem šomēnes ir palielinājies par aptuveni 20%, lielākoties pateicoties cilvēkiem, kas iegādājas dāvanas ārzemēs dzīvojošiem latviešiem. Pārsvarā The Words Of Latvian klienti ir vietējie, bet uzmanību pievērš arī tūristi, kuri runā angliski, jo viņiem zīmola koncepcija ir saprotama. «Latvija ir neliela valsts ar maz iedzīvotājiem, par kuru pasaulē neko daudz nezina, līdz ar to viss latviskais pasaules mērogā ir retums. Tieši tāpēc, uzsverot produkta latvisko izcelsmi, ir viegli parādīt, ka tas ir atšķirīgs, rets un īpašs,» teic K. Kočāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties SIA Baltu rotas ražotnē, kur meistari gatavo rotas!

Šoreiz tiek gatavota rokassprādze ar koku motīvu, no uzņēmuma labdarības rotu kolekcijas Zaļais – jaunais sarkanais. 15% no kolekcijas ieņēmumiem tiek ziedoti Zvannieku māju bērniem. Kopumā uzņēmumam ir jau 4 labdarības kolekcijas, pirmā tapa pirms 8 gadiem, un šo gadu gaitā ziedoti vairāk nekā 10 tūkstoši eiro.

SIA Baltu rotas dibināta 1994.gadā un uzņēmumu izveidojuši rotkaļi Inita un Vitauts Straupes. Sākotnēji uzņēmumā izgatavoja seno rotu kopijas – pamazām katrai senās rotas kopijai tika veidoti komplekti tā, lai tās varētu nēsāt ikdienā, seno motīvu iekļaujot mūsdienīgos kulonos, auskaros, aprocēs, gredzenos, piespraudēs un aproču pogās, stāsta Baltu rotas direktore Ieva Straupe-Lūse. Radītas arī vairākas dabas iedvesmotas rotu kolekcijas – ar rožu un koku motīviem, Jūrmalas akmeņiem, magonēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Repharm" grupas mātesuzņēmums AS "AB City" uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata ieguvusi no 7 174 218 "Olainfarm" akcijām izrietošās balsstiesības, kas veido 50,93% no "Olainfarm" balsstiesīgo akciju skaita, teikts "Olainfarm" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kopumā "Olainfarm" balsstiesīgo akciju skaits ir 14 085 078.

Paziņojumā biržai teikts, ka "AB Citu" tiešā veidā kontrolē 2 829 349 akcijas jeb 20,09%, bet netiešā veidā - 4 344 869 akcijas jeb 30,84%.

Tostarp "AB City" kontrolē ir 27,89% akciju, "Repharm" meitasuzņēmuma SIA "Farma Fund" kontrolē ir 21,97% akciju, bet "Repharm" meitasuzņēmuma AS "Rīgas farmaceitiskā fabrika" kontrolē ir 1,07% "Olainfarm" akciju.

Jau ziņots, ka 8.novembrī sākas "Repharm" grupas mātesuzņēmuma "AB City" izteiktais zāļu ražotāja "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais paziņojums.

Vienas akcijas cena akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā ir noteikta 9,26 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sākam biznesu: Pērlīšu rotas ar latvju rakstiem pārvērš zīmolā ROTAA

Renāte Priede, speciāli DB, 17.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīdzinieces Unas Valteres aizraušanās jau gadus piecus ir pērlīšu rotu aušana, taču kopš šā gada augusta tā pārtapusi zīmolā ROTAA .

Idejas aizsākumi meklējami viņas braucienā uz Venēciju – Murano stikls, pērlīšu un mākslinieku bodītes iedarbojās uz Unu kā bumba ar laika degli. Mājās tika pārvestas dažādas piemiņas lietas un arī pavisam vienkārša pērlīšu rokassprādze, kas joprojām ir mīļa un tiek nēsāta vēl šodien. Toreiz Una nedomāja, ka kādu dienu pati darinās šādas rotas un izveidos savu rotu studiju.

Rotu aušana piesaista

«Tas ir mans, varu darīt stundām, pazūd laika izjūta, uz pērlīšu paciņam vajadzētu likt brīdinošus uzrakstus,» saka Una. Visas pieejamās virsmas mājās nokrautas ar pērlītem, diegiem un instrumentiem – «tā ir mana ikdiena, darbs un meditācija, par kuru jāpateicas ģimenei. Tagad es daru to, ko sirds un rokas man liek, ar lielu prieku un patikšanu!»

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Juvelierizstrādājumu tirgus stabilizējas; ar rotām pērk arī emocijas

Dace Kaminska, 28.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juvelierizstrādājumu tirgus stabilizējas; pašmāju pircēji meklē un vairāk pērk rotas ar stāstu, tādas, kas raisa emocijas.

Juvelierizstrādājumu tirgus ir saistīts ar ekonomikas svārstībām. Pērn un šī gada sākumā bija vērojama tirgus stabilizēšanās, pat neliels pieprasījuma pieaugums, stāsta SIA Jahonts mazumtirdzniecības vadītāja Anita Grausa. Taču pēdējā laikā pirktspēja atkal samazinoties.

Tam piekrīt zīmola FreyWille veikala direktore Kendija Uzkalne. Pēdējais gads uzņēmumam gan starptautiskajā, gan Latvijas tirgū bijis veiksmīgs. «Māksla, filozofija cilvēkus iedvesmo. Vajadzīgs kaut kas interesants, krāsains, neierasts, lai izrautu mūs ikdienas rutīnas, ir vajadzīgs kaut kas, par ko padomāt, atgādinot par vērtībām, ir nepieciešama kultūras deva, kas bagātina dzīvi, ir vajadzīgs skaistuma valdzinājums un emocijas, ko sniedz skaistas lietas,» ir pārliecināta K.Uzkalne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Askētismu savieno ar dārgmetāliem

Linda Zalāne, speciāli DB, 05.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestrādājot dārgakmeņus rotās, cilvēkiem tiek dota iespēja sev nesāt līdzi nelielu daļu no dabas bagātībām, ir pārliecināta Lidija Hlinova.

Rotu zīmola Room 88 īpašniece un idejas autore Lidija Hlinova savām rokām skaistas lietas darinājusi jau sen. Aizraušanās sākās laikā, kad viņa bija profesionāla sporta deju dejotāja un pati sev veidoja tērpus, aksesuārus, bet pēc tam savas prasmes lika lietā, strādājot Spānijā, kur bija atbildīga par grupas Gore Performance, kura uzstājās klubos Amnesia un Pacha Ibiza, skatuves tērpiem. Vēlāk viņa pievērsās rotām. «Šis ir mans otrais rotu zīmols. Pirmā zīmola nosaukums bija Yayoi, un tas bija kardināli atšķirīgs no tā, ko pašlaik veidoju. Rotas bija lielas, uzkrītošas, un tās tika veidotas no koraļļiem, kristāliem, ķēdēm un virvēm. Interesanti, ka man pašai nekad nav patikušas lielas un uzkrītošas rotas, aksesuāri. Esmu minimālisma piekritēja, un tieši šāds rokraksts ir pirms diviem gadiem izveidotajam zīmolam Room 88. Manuprāt, rotai ir jābūt daļai no sievietes būtības, un tai jābūt tādai, ko vēlas nēsāt katru dienu. Būtībā – dzīvot kopā ar rotu, sarast ar to. Rotai ir jābūt ilgtspējīgai, tādai, ko sieviete vēlas atstāt nākamajai paaudzei,» savu pārliecību pauž Lidija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

GIVEN ekspansijai izvēlas obligāciju emisiju

Jānis Goldbergs, 30.03.2023

Grenardi un GIVEN uzņēmumu līdzīpašniece un arī produktu veidotāja Alīna Spriņģe.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

GIVEN ir juvelierizstrādājumu tirdzniecības tīkls, kuru dibināja uzņēmuma Grenardi īpašnieki Ainārs un Alīna Spriņģi, pēdējos gados uzsācis pamatīgu paplašināšanos visās Baltijas valstīs. Lai sasniegtu paplašināšanās mērķus, veikta obligāciju emisija ar Signet Bank atbalstu.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Grenardi un GIVEN uzņēmumu līdzīpašniecei un arī produktu veidotājai Alīnai Spriņģei.

Pastāstiet, lūdzu, uzņēmuma izveidošanās stāstu: sākumā Grenardi, pēc tam GIVEN?

Grenardi sākās jau 2000. gadā, kad tika izveidots viens neliels veikaliņš Mežciemā. Pirmsākumā šo veikalu mans vīrs Ainārs Spriņģis izveidoja savai mammai Lilijai, un tas vairāk raksturojams kā hobija pasākums Lilijai, nevis kā nopietna tirdzniecības tīkla izveides iecere. Viņa ar šo veikalu darbojās gadus četrus, līdz brīdim, kad Ainārs, būdams pieredzējis uzņēmējs, saprata, ka šajā nozarē slēpjas labs biznesa potenciāls. Līdztekus viņam radās iespēja ieguldīt privātus līdzekļus uzņēmuma attīstībā. Laika gaitā Grenardi attīstījās par veikalu tīklu ar vairāk nekā 20 veikaliem Baltijā, un uzņēmuma portfolio bija vairāki pasaulē atzīti itāļu zīmoli un teicama reputācija savā nozarē. Taču 2017. gadā menedžmentam šķietami pietrūka nākotnes skatījuma un no finanšu puses bija redzams, ka uzņēmuma attīstība sāk stagnēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltu Rotas plāno būvēt savu ražotni

Anda Asere, 09.04.2019

SIA Baltu Rotas biznesa attīstības vadītāja Laura Geistarde-Šube (no kreisās), direktore Ieva Straupe-Lūse un galvenā dizainere Inita Straupe.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rotu uzņēmums SIA Baltu Rotas tuvākajos piecos gados plāno paplašināties un būvēt savu ražotni

«Šobrīd strādājam nomātās telpās, kur ir ierobežotas iespējas attīstīties. Lai ietu uz priekšu, fiziski vajag vairāk vietas. Tas ir mūsu piecgades plāns,» saka Ieva Straupe-Lūse, SIA Baltu Rotas direktore. Pēdējie četri gadi uzņēmumā iezīmē pozitīvu apgrozījuma pieaugumu. Kompānijas biznesa attīstības vadītāja Laura Geistarde-Šube spriež, ka pērn, pat neskatoties uz Latvijas simtgadi, apgrozījuma pieaugums būtu bijis, tomēr ne tik straujš. Šogad saglabājas līdzīga tendence. Palīdzīgu roku sniedz arī tūristi. «Visvairāk to ir no Vācijas, Krievijas, Skandināvijas, kā arī no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas. Pēdējā laikā pieaug somu tūristu interese. Liela nozīme ir arī konferencēm, kas notiek Rīgā,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju atpirkšana un dividenžu izmaksa bijusi jaunos rekordos

Viens no akciju cenu pieauguma balstiem turpina būt pašu kompāniju centieni atpirkt akcijas. Turklāt pagājušajā gadā ASV Standard & Poor’s 500 uzņēmumi šim nolūkam tērējuši līdzekļus 806 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir jauns rekords, liecina S&P Dow Jones Indices dati. Tas ir par 56% vairāk nekā 2007. gadā. Tāpat S&P 500 kompāniju izmaksāto dividenžu apmērs pagājušā gada ceturtajā ceturksnī sasniedza gandrīz 120 miljardus ASV dolāru, kas arī ir jauns rekords un par 3,5% vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Tiek norādīts – daudzas ASV kompānijas šādi mēģinājušas atalgot savus akcionārus uz agrāk izsludināto nodokļu atlaižu rēķina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāks potenciāls Lietuvas tirgū izvērst savu darbību pašlaik varētu būt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas piedāvā nišas produktus

Savukārt lielajiem Latvijas uzņēmumiem konkurences dēļ tur nākas cīnīties ar zobiem un nagiem.

Vairāk iepērkam

2013. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Lietuvu bija 4,8 mljrd. eiro, kas ierindoja Lietuvu pirmajā vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā. «Mēs lietuviešiem esam lielāka veiksmes zeme nekā mums Lietuva. Pērn Latvijas uzņēmumi pārdevuši preces un pakalpojumus uz Lietuvu par diviem miljardiem eiro, bet lietuvieši Latvijā par gandrīz 900 miljoniem eiro vairāk,» norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols. Pērn kopējais preču un pakalpojumu eksports uz Lietuvu veidojis 14,1% no Latvijas kopējā eksporta, savukārt preču un pakalpojumu imports – 2,8 mljrd. eiro, kas veido 19,2% no Latvijas importa. Šā gada 1. ceturksnī Latvijas preču eksports uz Lietuvu bija 400,3 milj. eiro, palielinoties par 8% salīdzinājumā ar 2013. gada 1. ceturksni, bet imports no Lietuvas – 519,9 milj. eiro, samazinoties par 2%. Preču tirdzniecības bilance ar Lietuvu 2014.gada 1. ceturksnī bija negatīva – 119,6 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Jauna rota – atšķirīgs izskats

Anda Asere, 19.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aksesuāri palīdz veidot atšķirīgu tēlu, izcelt nēsātāja individualitāti un personību pat tad, ja uzvilkts pavisam vienkāršs apģērbs

Par to ir pārliecināta rotu zīmola Yayoi dizainere Jevgēnija Dorošenko. Viņas izgatavotās rotas raksturo dažādu materiālu (akmeņu, virvju, metāla detaļu u.c.) apvienojums, drosmīgas krāsas un neparastas formas. Aksesuāri ir masīvi un pamanāmi.

Vaicāta, vai cilvēki ir gatavai tik lielām rotām, viņa teic, ka pašai tās nemaz nešķiet pārāk apjomīgas – dizainere gribētu veidot vēl masīvākus aksesuārus.

«Tagad ir tendence nēsāt masīvas rotas. Jauniem cilvēkiem, kuri nebaidās eksperimentēt, nav iebildumu, bet varbūt klasiskā stila piekritēji uzskata, ka manas rotas ir par lielu,» pieļauj Jevgēnija.

No bērna kājas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļās pasaules lielākajos akciju tirgos turpinās cenu pieaugums. Pamatā tirgus dalībnieki koncentrējušies uz ASV un Ķīnas vēlmi noslēgt pagaidu tirdzniecības vienošanos, potenciālu Brexit atrisināšanos, papildus monetārajiem stimuliem no ASV Federālo rezervju sistēmām (FRS) un Eiropas Centrālās bankas (ECB), labākiem uzņēmumu finanšu rezultātiem un pasaules ekonomikas datu stabilizēšanos.

FRS intervence

"Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš gan izceļ, ka varētu būt vēl viens smalkāks iemesls tam, kādēļ akciju tirgi pēdējos divos mēnešos jūtas ļoti labi.

"Šis iemesls ir saistīts ar ASV centrālās bankas radīto likviditāti finanšu sistēmā ar repo darījumu starpniecību. Vienkāršāk izsakoties, FRS katru nakti ir gatava atpirkt valsts parādzīmes, kas tiek glabātas pie tās tiešajiem tirdzniecības partneriem, kas, galvenokārt, ir ASV lielākās bankas un finanšu iestādes. Bankas šajā procesā saņem papildus līdzekļus, kurus tās var izmantot savām vajadzībā, tostarp, ieguldīšanai citos finanšu aktīvos. Novembra pēdējā dienā šādās operācijās izmantoja 88,45 miljardus ASV dolārus, kas ir tuvu rekordam. Papildus tam - šīs operācijas rudens laikā ir palielinājušas FRS bilanci par 300 miljardiem, kas ir līdzvērtīgs stimuls, kādu iepriekš nodrošināja kvantitatīvās stimulēšanas process. Turklāt jāatgādina, ka arī ECB novembrī atsāka obligāciju uzpirkšanu, tai atvēlot 20 miljardus eiro mēnesī," norāda Luminor eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātrās ēdināšanas uzņēmums McDonald's plāno celt jaunu ātrās ēdināšanas restorānu Juglas ielā Rīgā netālu no topošā Ikea veikala, informē Rīgas pilsētas būvvaldē.

Rīgas pilsētas būvvaldes Vadītāja biroja sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Edgars Butāns apstiprināja, ka Rīgas pilsētas būvvalde ir izsniegusi būvatļauju ātrās ēdināšanas restorāna McDonald's jaunbūvei Juglas ielā bez numura.

«Pašlaik izdotā būvatļauja neparedz būvdarbus, bet gan atļauj turpināt projektēšanu, izstrādājot pilno būvprojektu,» skaidroja Butāns.

Viņš norādīja, ka atbilstoši ieceres pasūtītāju sniegtajai informācijai pēc svētkiem objektā plānots izvietot būvtāfeli par būvatļaujas saņemšanas faktu.

McDonald's pārstāvji aģentūrai LETA pagaidām ieceres attiecībā uz šo investīciju projektu nekomentēja.

Informācija Firmas.lv liecina, ka McDonald's pārvaldītājs Latvijā SIA Premier Restaurants Latvia 2016.gadā strādāja ar 31,841 miljona eiro apgrozījumu un 1,135 miljonu eiro peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKEA Latvija tuvāko mēnešu laikā meklēs desmitiem darbinieku dažādu slodžu amatiem – pārdošanā, ēdināšanā, darbam noliktavā un citiem, informē uzņēmuma ārējās komunikācijas vadītāja Elīna Kalniņa.

Jau vēstīts, ka pirmo veikalu Latvijā atklās 2018. gada rudenī, un tajā strādās vairāk nekā 200 darbinieku.

2018. gada pavasarī un vasarā IKEA Latvija meklēs vairāk nekā 30 darbinieku pārdošanā, vairāk nekā 30 – klientu apkalpošanā, vairāk nekā 20 – ēdināšanā, vairāk nekā 20 – darbam noliktavā un vairāk nekā 20 – telpu uzkopšanā. Darba iespējas būs gan pilnas, gan nepilnas slodzes darbiniekiem. IKEA Latvija veikala vadītāja Inga Filipova norāda, ka uzņēmums rūpējas par patīkamu mikroklimatu, lai cilvēki nāktu uz darbu ar prieku, kā arī par ilgtermiņa perspektīvām –, lai neatkarīgi no nostrādātajiem gadiem, vienmēr būtu iespēja attīstīties, piemēram, turpinot izaugsmi kādā citā interesējošā nodaļā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Modernākā teju 152 milj. eiro vērtā Rīgas ostas infrastruktūras objekta Krievu salā ar maksimālo pārkraušanas jaudu 20 milj. t gadā izveide tuvojas finišam

Modernākā teju 152 milj. eiro vērtā Rīgas ostas infrastruktūras objekta Krievu salā ar maksimālo pārkraušanas jaudu 20 milj. t gadā izveide tuvojas finišam, no 2019. gada tajā sāksies aktīva darbība

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Viņš norāda, ka projekta pirmais posms, kas tika līdzfinansēts no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda, nodots ekspluatācijā jau 2015. gadā, bet šogad vēl ir jāizbūvē tā saucamais vēja žogs, kravu laukumi un pazemes komunikācijas, savukārt stividorkompānijām jāizveido tām nepieciešamā kravu pārkraušanas infrastruktūra un būves.

Fragments no intervijas, kas publicēta 6. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru