Uzņēmēji un privātpersonas turpina atbalstīt augstskolu studentus un pasniedzējus, šogad iedibinātas vairākas jaunas mecenātu stipendijas , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Dažādi Latvijas augstskolu fondi visa akadēmiskā gada laikā sadarbojas ar uzņēmumiem, organizācijām un privātpersonām, pēc dažādiem kritērijiem piešķirot stipendijas gan studentiem, gan mācībspēkiem. Nodarbojoties ar mecenātismu, uzņēmēji gan sekmē kādas konkrētas nozares attīstību, gan mērķtiecīgi iegulda sava uzņēmuma potenciālajos darbiniekos.

Jaunas stipendijas

Latvijas Universitātes (LU) fonda mecenātu stipendijas 2015./2016. akadēmiskajā gadā ieguvuši 110 studenti no LU, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU), Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA), Liepājas Universitātes (LiepU), Daugavpils Universitātes (DU) un citām Latvijas augstskolām. Pavisam ar LU fonda mecenātu atbalstu šogad ir izveidotas 30 dažādu veidu stipendijas, tostarp stipendijas vidusskolu absolventiem, kuri uzsāk studijas LU, stipendijas izcilniekiem, kā arī jaunajiem pētniekiem sociālajās, humanitārajās un eksaktajās zinātnēs un labākajiem novadu abiturientiem, kas uzsāk studijas kādā no Latvijas augstskolām. Vienas stipendijas apmērs ir 500–6000 eiro akadēmiskajā gadā. LU fonda stipendiju kopsumma ir 265 tūkst. eiro, un tā izpilddirektore Laila Kundziņa-Zvejniece stāsta, ka fonds šogad ir piešķīris piecas jaunas stipendijas. Advokātu biroja Eversheds Bitāns un zvērināta advokāta Māra Vainovska stipendija «Mūsdienu izaicinājumi tiesību piemērošanas teorijai un praksei Latvijā» pētījuma veikšanai tiesību zinātnē piešķirs 4 tūkstošus eiro, no tiem – 3 tūkstošus studentam, bet tūkstoti – mentoram.

Latvijā jau šobrīd trūkst skolotāju un kritiskā situācija veidojas tieši dabas zinātņu un tehnoloģiju (STEM) priekšmetos. Novērtējot jaunos skolotājus un motivējot arī citus jauniešus izvēlēties skolotāja profesiju, 29.aprīlī trīs izcilākajiem jaunajiem ķīmijas un trīs bioloģijas skolotājiem pasniegtas Latvijas zāļu ražotāja AS “Olainfarm” un SIA “Centrālā laboratorija” stipendijas 3000 eiro apmērā katram, kopsummai sasniedzot 18 000 eiro.

Kopumā stipendijām pieteicās 33 jaunie speciālisti. Izvērtējot pretendentu sekmes un motivācijas vēstules, šogad stipendijas “Starp mums ir ķīmija!” saņēma Latvijas Universitātes studenti Niks Grīnbergs, Agnese Bicāne, Tīna Deina Kukurīte un Gustavs Daniels Loris, kā arī Rīgas Tehniskajā universitātē studējošie Artjoms Ubaidullajevs un Alise Anna Stīpniece-Jekimova.

“Ikviens esošais un arī jaunais speciālists, kurš izlēmis savu dzīvi saistīt ar skolotāja profesiju, ir nenovērtējams ieguvums visai Latvijai. Jau šobrīd ir kritisks STEM skolotāju trūkums virknē skolu un nākotnē situācija nekļūs vieglāka, jo prognozējams, ka cīņā par Latvijas skolotājiem iesaistīsies arī citas Eiropas valstis. Bez skolotājiem, kas bērnus un jauniešus māca un ieved aizraujošajā zinību pasaulē, nevarēsim izveidot arī Latvijas eksporta un veiksmes stāstu, jo gluži vienkārši nebūs, kas bērnus māca un dara to iedvesmojoši un kvalitatīvi. Secinājums patiesībā ir ļoti vienkāršs - ja nav skolotāja, nav arī Latvijas ekonomikas izaugsmes iespēju. Tāpēc mums ir svarīgi jau tagad praktiski atbalstīt jaunos skolotājus viņu turpmākajā ceļā un darbā, pasakot un reāli parādot, ka viņi ir vajadzīgi, gaidīti un novērtēti,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Vairāk nekā puse jeb 57% pamatskolas un vidusskolas skolotāju ir vecāki par 50 gadiem, savukārt jauno speciālistu ienākšana izglītības iestādēs ir kritiski zema, ko apliecina tas, ka šā gada mācību gada sākumā trūka vairāk nekā 1000 skolotāju . Šāda situācija gan īstermiņā, gan ilgtermiņā apdraud izglītības kvalitāti un pieejamību.

Ar mērķi atbalstīt jaunos pedagogus un celt profesijas prestižu sabiedrībā, jaunie ķīmijas un bioloģijas skolotāji ir aicināti pieteikties “Olainfarm” un “Centrālā laboratorija” stipendijai “Starp mums ir ķīmija!”. Kopumā šajā pavasarī tiks pasniegtas sešas stipendijas katra 3000 eiro vērtībā, bet vēl četras stipendijas tiks pasniegtas rudenī.

Pieteikties pavasara stipendijām jaunie skolotāji aicināti līdz 15. aprīlim, aizpildot pieteikuma anketu mājaslapā www.starpmumsirkimija.lv.

“Publiskajā telpā bieži dzirdam aicinājumus valstij domāt un risināt dabaszinātņu speciālistu trūkumu darba tirgū. Taču ar aicinājumiem risināt vai bērniem mācīties šos priekšmetus vien nepietiks. Ir jābūt profesionāliem, motivētiem un aizrautīgiem skolotājiem, kuri jauniešiem palīdz atklāt dabas zinību aizraujošo pasauli un plašās iespējas karjeras izvēlē. Tāpēc “Olainfarm” ir ieviesis jau konkrētus risinājumus, lai motivētu un novērtētu jaunos skolotājus, kuri veido un nostiprina jauniešos interesi par ķīmiju, matemātiku, bioloģiju un fiziku. Šis būs jau otrais gads, kad piešķirsim stipendijas izcilākajiem jaunajiem ķīmijas skolotājiem. Priecājamies, ka šogad iniciatīvai ir pievienojusies arī “Centrālā laboratorija”, ar kuras atbalstu stipendijas saņems arī topošie bioloģijas skolotāji,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Līdz šim finansiālais atbalsts valsts budžeta stipendiju apmēra saglabāšanai 200 eiro apmērā izcilākajiem studējošajiem tika izvirzīts kā Izglītības un zinātnes ministrijas prioritāte 2022. gada budžetam, tomēr skaidrība par stipendijas apmēru 2021. gada rudens semestrim vēl joprojām nav, informē Latvijas Studentu apvienībā (LSA).

Studējošie valsts finansētajās budžeta vietās 2020./2021. mācību gadā saņēma divreiz lielāku stipendiju nekā iepriekš. Līdz šim tā jau 17 gadus bijusi 99,60 eiro/mēnesī, bet šajā mācību gadā tā tika dubultota, sasniedzot 200 eiro/ mēnesī. Palielināts tika arī kopējais stipendiju saņēmēju skaits – tās papildus piešķīra vēl 743 studentiem.

Reģistrācija studijām drīz beigsies un jaunais mācību gads straujiem soļiem tuvojas, taču studējošajiem skaidrības par stipendijas apmēru nav. Vai tā tiks atkal samazināta, vai tomēr būs lēmums to saglabāt dubultotajā apmērā? Lai arī ārkārtējā situācija valstī ir atcelta, ekonomiskā pandēmijas krīze studējošo un viņu ģimeņu budžetos nav beigusies, norāda LSA.

Veicot grozījumus Ministru kabineta noteikumos par stipendijām, vienreizējas stipendijas apmērs ir kļuvis divreiz lielāks. Bakalaura un maģistra studiju programmās tas pieaudzis no 99,60 līdz 199,20 eiro, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Tas ir maksimālais pieļaujamais vienreizējās stipendijas apmērs, taču par konkrēto stipendijas apmēru lemj pati augstskola. Stipendijas palielinātā apmērā sāks izmaksāt no 2016.gada 1.septembra.

Grozījumi noteikumos precizē kritērijus vienreizējās un paaugstinātās stipendijas piešķiršanai. Stipendiju var piešķirta par īpašiem sasniegumiem, lai veicinātu studentu sekmes, zinātnisko pētniecību, izaugsmi un piedalīšanos augstskolas sabiedriskajā dzīvē. Tā kalpos ne vien studentu motivēšanai, bet kā vienreizējs sociālais atbalsts veicinās arī augstākās izglītības pieejamību.

Grozījumi precizē arī stipendiju piešķiršanas konkursa kārtību, nosakot, ka tas ir īstenojams konkrētās studiju programmas ietvaros. Turpmāk, piešķirot stipendijas kādā studiju programmā, tās tiks sadalītas pa akadēmiskajiem gadiem proporcionāli valsts finansētajās studiju vietās studējošo skaitam katrā akadēmiskajā gadā.

Vispārizglītojošo skolu pulciņš, kuru centīgākos skolēnos atalgo ar stipendiju, šajā mācību gadā palielināsies. No septembra stipendiju sekmīgākajiem vidusskolēniem nolēmusi maksāt arī Babītes vidusskola.

Skolas direktore Ilze Rozenberga stāsta, ka skola tādējādi mēģinās vairot motivāciju, kā arī pieturēt skolēnus, kuri pēc pamatskolas izvēlas arodskolu tikai stipendijas dēļ. Šos divus iemeslus galvenokārt min arī citu skolu pārstāvji, kuri piekopj šādu sistēmu, vēsta laikraksts Diena.

Tādā veidā skolas iet pretējā virzienā izglītības ministra Roberta Ķīļa definētajai valsts politikai, kas nosaka, ka pēc pamatskolas 50% beidzēju izvēlētos arodizglītību, otra puse - vidusskolu. Šobrīd šī proporcija ir aptuveni 35 pret 65 par labu vidusskolām, lai gan pēdējos gados arodskolu izvēle ir augusi. Skolām ir svarīgs skolēnu skaits, jo no tā atkarīgs, kādu finansējumu no valsts saņems pašvaldība, kurā skola atrodas.

Lai finansiāli atbalstītu augstākajā izglītībā studējošos un mazinātu Covid-19 krīzes radītās negatīvās sekas uz izglītības nozari, no 1.septembra līdz 31.decembrim studentu minimālo mēneša stipendijas apmērs tiks palielinātas no 99,6 eiro līdz 200 eiro, otrdien lēma Ministru kabinetā.

Šī mērķa realizēšanai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno tērēt 2,04 miljonus eiro. Finansējumu ministrija gūs, veicot apropriācijas pārdali starp budžeta programmām.

Attiecīgi IZM no kopējā finansējuma tiks piešķirti 1 443 508 eiro, Veselības ministrijai - 254 411 eiro, Zemkopības ministrijai - 202 387 eiro, Kultūras ministrijai - 138 040 eiro un Labklājības ministrijai - 1654 eiro.

IZM izstrādāja grozījumus Ministru kabineta noteikumos par stipendijām, jo, ministrijas ieskatā, joprojām pastāv risks, ka Covid-19 infekcijas radītās sociālekonomiskās krīzes dēļ liels studējošo skaits varētu pārtraukt studijas, jo ir mazinājušies ienākumi gan ģimenēm, gan pašiem studējošiem, kā arī turpinās nelabvēlīgāka darba tirgus situācija.

Latvijas darba tirgū bezdarba kontekstā viena no lielākajām problēmām ir ilgstošais bezdarbs, kas nozīmē, ka cilvēks bez darba ir vairāk nekā gadu. Tāds ir OECD pētījuma «Cilvēku sasaiste ar darbavietām: Latvija» viens no būtiskākajiem secinājumiem.

No visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem 38% ir tā sauktie ilgstošie bezdarbnieki. Pētījumā norādīts, ka ilgstošs bezdarbs ir ar sociāli negatīvām sekām, īpaši tādēļ, ka ilgstošajiem bezdarbniekiem zūd motivācija iekļauties darba tirgū un faktiski viņi ir ļoti bieži atmetuši cerības darbu atrast, kļūstot par tā dēvētajiem discouraged workers jeb nereģistrētajiem bezdarbniekiem ekonomiski aktīvā vecumā, kas zaudējuši cerības atrast darbu.

Liela problēma ir tā, ka lielākā daļa šo bezdarbnieku nav reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā, līdz ar to viņus ir ļoti grūti sasniegt, lai piedāvātu aktīvas nodarbinātības pasākumus. Nereti tie ir cilvēki ar atkarībām vai invaliditāti. Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka 2018. gada nogalē ilgstošo bezdarbnieku kopskaitā 59,5% bija bezdarbnieki vecumā 50 gadi un vairāk, 25,7 % – bezdarbnieki ar invaliditāti, 1,2 % – jaunieši bezdarbnieki (15 – 24 gadi).

Lai palīdzētu atgriezties darba tirgū tiem bezdarbniekiem, kuri īpaši pakļauti sociālās atstumtības riskam, proti – kuriem ir ļoti grūti atrast darbu, piemēram, invaliditātes, ļoti zema izglītības līmeņa, kaitīgu ieradumu vai atkarību dēļ, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu uzsāk bezdarbnieku komplekso atbalsta pasākumu īstenošanu.

Komplekso atbalsta pasākumu ietvaros minēto problēmgrupu bezdarbniekiem nodarbinātības pasākumi tiks piedāvāti kopā ar sistemātiskām, savstarpēji saistītām psiholoģiska vai, piemēram, ārstnieciska rakstura konsultācijām un nodarbībām. Tas būs, piemēram, individuālas speciālistu konsultācijas pašapziņas paaugstināšanai un motivēšanai strādāt vai personīgu problēmu risināšanai, karjeras plānošanas konsultācijas, ergoterapeita konsultācijas bezdarbniekiem ar invaliditāti, darbam motivējošas un motivāciju stiprinošas grupu nodarbības, sadzīves organizēšana un ierastās vides maiņa, atbalsta pasākumi bezdarbniekiem, kuri cieš no alkohola vai narkotisko vielu atkarības, ārsta palīdzība, nodarbības līdzatkarības mazināšanai u.c.

Atdeve no miljoniem vērtās bezdarbnieku apmācības, kas gadu no gada ir faktiski vienu un to pašu firmu un skolu rokās, krīzes laikā sarukusi līdz minimumam.

Tikai 13.6 % no bezdarbniekiem pēc profesionālās apmācības šogad atgriežas darba tirgū, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati. Tie varētu būt ap 690 cilvēku, izriet no Db aprēķiniem. Taču līdzekļi, kas šogad atvēlēti profesionālajai apmācībai, pārkvalifikācijai, kvalifikācijas celšanai un neformālās izglītības (piemēram, valodu - arī latviešu - kursi, datorapmācība, auto kursi dažādu kategoriju vadītāja apliecību iegūšanai) nodrošināšanai - vairāk nekā 5.6 milj. Ls -, ir gandrīz divas reizes lielāki nekā pērn. Lielākā daļa naudas gan nāk nevis no valsts budžeta, bet Eiropas Sociālā fonda.

Valsts kontrole šobrīd veic revīziju, lai pārbaudītu NVA darbības likumību un efektivitāti, īstenojot valsts politiku bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā, Db informēja valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Lai veicinātu ilgstošo bezdarbnieku iekļaušanos sabiedrībā un piemērotā darbā vai apmācībā, tādējādi mazinot viņu sociālās atstumtības risku, Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu palīdzību īstenos dažādus pasākumus, informē LM.

Ilgstošajiem bezdarbniekiem plānots nodrošināt individuālas un grupu konsultācijas ar dažādiem speciālistiem (piemēram, karjeras konsultantu, psihologu, psihoterapeitu). Bezdarbniekiem tiks veiktas veselības pārbaudes, nosakot piemērotību piedāvātajam darbam, kā arī individuālajā darba meklēšanas plānā paredzētajiem aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem.

Plānā iekļauta arī bezdarbnieku profesionālās piemērotības noteikšana, noskaidrojot viņu intereses un motivāciju mācīties, novērtējot viņu veselības stāvokļa, kā arī iemaņu atbilstību konkrētai profesijai un apmācību programmai. Tiks īstenota arī motivācijas programma darba meklēšanai un veikti atbalsta pasākumi bezdarbniekiem ar atkarības problēmām.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) absolventi ziedojuši 56 450 eiro, lai sniegtu iespēju 22 augstskolas pirmā kursa studentiem saņemt studiju maksas stipendiju vienam gadam, liecina augstskolas sniegtā informācija.

Stipendijas saņems deviņpadsmit REA bakalaura programmas pirmā kursa studenti no Latvijas, viens students no Lietuvas un divi studenti no Igaunijas. Vienas stipendijas apmērs ir 3500 eiro vai 1750 eiro, kas attiecīgi sedz viena gada studiju maksu 100% vai 50% apmērā.

Stipendijas tiek piešķirtas, pamatojoties uz studentu finansiālajām vajadzībām, akadēmisko potenciālu un motivāciju. Stipendijas ieguvējus noteikuši REA absolventi, jo visi kandidāti tikušies ar absolventiem individuālās intervijās.

Kā pastāstīja REA Absolventu asociācijas prezidents Raimonds Kulbergs, šis ir trešais gads, kad absolventi vāc līdzekļus stipendijām. Pirmajā gadā no absolventiem tika savākti 10 000 eiro, otrajā gadā - 44 400 eiro, bet šogad - jau 56 450 eiro (tai skaitā 47 700 eiro no Latvijas).

Studiju maksas, stipendijas un aizdevumi Eiropas valstīs joprojām ļoti atšķiras, secināts Eiropas Komisijas izglītības informācijas tīkla Eurydice jaunākajā ziņojumā. Kamēr Latvijā ir salīdzinoši augsta studiju maksa, citviet par izglītību maksā tikai studenti, kas nespēj nokārtot akadēmiskās saistības.

Eurydice ziņojumā, raksturojot situāciju 33 Eiropas valstīs, konstatēts, ka studiju maksas sistēma ar dažiem izņēmumiem pēdējā akadēmiskā gada laikā īpaši nav mainījusies. Piemēram, Vācija ir vienīgā valsts, kura nesen ir atcēlusi studiju maksu, neraugoties uz to, ka tā tika ieviesta tikai 2007. gadā.

Igaunija 2014. gadā būtiski mainīja savu finansēšanas sistēmu, saistot studiju maksu ar studentu sekmēm: par studijām tagad maksā tikai nesekmīgie studenti, proti, tie, kas nav ieguvuši noteiktu kredītpunktu skaitu gadā. Līdzīgi citās valstīs, piemēram, Čehijā, Spānijā, Horvātijā, Ungārijā, Austrijā, Polijā un Slovākijā, studiju maksu piemēro tādiem studentiem, kas nespēj nokārtot akadēmiskās saistības.

Ķīmiķi, inženieri un IT speciālisti ir vienas no pieprasītākajām profesijām darba tirgū. Vienlaikus jau tagad saskaramies ar akūtu dabas zinību skolotāju trūkumu. Tāpēc, novērtējot skolotāju nozīmi, lomu un ieguldījumu kopējā valsts attīstībā, AS “Olainfarm” ir izveidojusi 75 000 eiro stipendiju programmu jaunajiem ķīmijas skolotājiem.

Pirmie trīs stipendiāti tika sveikti šā gada pavasarī, bet divas nākamās rudens stipendijas katru 3000 eiro vērtībā 25.oktobrī saņēma Latvijas Universitātes studenti un ķīmijas skolotāji Anna Liepiņa un Tots Koķis.

“Izglītība ir ikvienas attīstītas un pārtikušas valsts pamatā. Ieguldot izglītības sistēmā, ieguldām arī valsts kopējā labklājībā. Tieši tāpēc ir tik svarīgi, lai kopīgiem spēkiem izveidojam sistēmu, kurā tās pamats – skolotājs – jūtas novērtēts, vajadzīgs un motivēts. Tas ir visas sabiedrības kopdarbs, jo arī sabiedrības attieksme veido vidi un profesijas reputāciju. Tāpēc ļoti novērtējam AS “Olainfarm” iniciatīvu, sākot stipendiju programmu jaunajiem ķīmijas skolotājiem un attīstot to arī dabas zinību skolotāju dienā, sniedzot iespēju skolotājiem iepazīt ķīmijas nozari no nozares puses,” norāda izglītības un zinātnes ministre, stipendijas patronese Anda Čakša.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) ir uzsākusi pilotprojekta «Profesionālās tālākizglītības programmu īstenošana bezdarbniekiem valsts vai pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs» īstenošanu, informē NVA pārstāve Iveta Kancēna.

Pilotprojekta mērķis ir veicināt izglītības infrastruktūrā ieguldīto Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finanšu līdzekļu izmantošanu, vienlaikus nodrošinot izglītības pakalpojuma sniegšanu bezdarbniekiem, tajā skaitā motivēt valsts vai pašvaldību dibinātas izglītības iestādes nodrošināt augstas kvalitātes apmācības procesu.

Atšķirībā no šobrīd bezdarbnieku profesionālajā un neformālajā apmācībā izmantotās kuponu metodes, šajā pilotprojektā apmācības grupu komplektēšanu veiks NVA sadarbībā ar izglītības iestādēm. Apmācība pilotprojekta ietvaros tiks organizēta konkrētās valsts vai pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs, kuru materiāli tehniskās mācību bāzes uzlabošana ir veikta no ERAF līdzekļiem.

Labklājības ministrija (LM) aicina ziņot par nelikumībām vai nepilnībām ES līdzfinansēto projektu īstenošanā ar mērķi tās novērst.

«Kaut gan Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvji regulāri veic pārbaudes pakalpojumu sniegšanas vietās, arī pašiem pasākuma dalībniekiem ir rūpīgi jāseko līdzi attiecīgā pakalpojuma norises gaitai. Tas ir arī pašu pasākuma dalībnieku interesēs, lai Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtais pakalpojums būtu augstā kvalitātē,» uzsver LM speciālisti.

Speciālisti atzīst, ka mikrofinansēšanas iespēju sniegšana bezdarbniekiem un citām sociālās atstumtības riska grupām uzņēmējdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai parasti ir saistīta ar vairākām būtiskām problēmām.

Viena no tām ir kredītiestāžu nevēlēšanās aizdot naudu bezdarbniekiem un sociālās atstumtības grupu pārstāvjiem, jo tas ir riskanti viņu statusa dēļ. Mazu aizdevumu vai citāda veida mazu finanšu instrumentu sniegšana uzņēmējdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai tradicionālām kredītiestādēm kļūst izdevīga tikai pie noteikta aizdevuma apjoma. Katrs no tiem ir saistīts ar noteiktiem apkalpošanas izdevumiem, īpaši, ja papildus tiek veikti tādi atbalsta pasākumi kā mentorings vai konsultāciju sniegšana biznesa plāna ieviešanas gaitā. Arī katra biznesa plāna izskatīšana (arī neakceptēta) ir saistīta ar noteiktu finanšu līdzekļu izlietojumu.

Tā kā 71% no jauniešiem bezdarbniekiem ir ar zemu izglītības līmeni, Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju centīsies viņus atgriezt izglītības sistēmā. Lai to panāktu, valsts skolām aktīvāk jāpiedalās Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pasākumos.

Izglītības iestādēm jābūt atvērtākām bezdarbniekiem, īpaši jauniešiem bezdarbniekiem, un jādarbojas arī pēc «oficiālā darba laika beigām», norāda LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme, piebilstot, pašlaik lielākos līdzekļus saņem privātais bizness. Konkrēts mehānisms, kā valsts izglītības iestādes iesaistīt bezdarbnieku pasākumos, jāizstrādā Izglītības un zinātnes ministrijai.

Jāatgādina, ka, reaģējot uz Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žozē Manuela Barrozu vēstuli par jauniešu nodarbinātības problēmām, Latvijā tika izveidota īpaša darba grupa. Jauniešu nodarbinātības jautājums kļuvis aktuāls daudzās Eiropas valstīs – Eurostat dati liecina, ka 2012. gada janvārī vidējais jauniešu bezdarba līmenis ES bija 22,4%, bet atsevišķās valstīs, piemēram, Spānijā un Grieķijā noteiktos laika periodos tas pat pārsniedzis 50%. NVA dati liecina, ka šā gada 1. martā Latvijā kopumā bija reģistrēti 15 791 jaunietis bezdarbnieks 15-24 gadu vecumā, kas veido 11,8% no kopējā bezdarbnieku skaita. Lielākā daļa – 86,5% - jauniešu bezdarbnieku ir 20-24 gadus veci. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, jauniešu bezdarbnieku īpatsvars kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaitā nav mainījies, informē NVA.

Šī gada maijā ir nodibināta organizācija Nāc un Dari. Tās mērķis ir atvieglot bezdarbnieku finansiālo situāciju dažādās dzīves jomās un vienlaicīgi rast iespēju attīstīties arī uzņēmējiem, liecina organizācijas izplatītais paziņojums.

Tas nozīmē palīdzēt bezdarbniekiem, nevis iedodot rokās naudu, bet piesaistot pēc iespējas dažādāku jomu sadarbības partneru, kas cilvēkiem savus pakalpojumus var sniegt ar atlaidēm, skaidrots paziņojumā. Tādējādi bezdarbniekiem rodas iespēja samazināt savus ikmēneša tēriņus kā par primāri nepieciešamām precēm un pakalpojumiem, tā par izklaidēm, bet uzņēmumi piesaista klientus arī ar zemākiem ienākumiem.

Nāc un Dari mērķis ir piesaistīt gan privātos, gan publiskos partnerus, nodrošinot bezdarbniekiem atlaides lielveikalos, aptiekās, sabiedriskajā transportā, frizētavās, kino, teātrī u.c. Jau šobrīd šajā sociāli ekonomiskajā lojalitātes programmā ir iesaistījušies vairāki Latvijas un starptautiskie uzņēmumi, norāda organizācija. Piemēram, Rīgas Zooloģiskais dārzs, pirmais Iespēju kartes partneris, bezdarbniekiem dod iespēju iegādāties ieejas biļetes ar 50% atlaidi, būvniecības nams Kurši piedāvā 12% atlaidi, Ģimenes aptieka piedāvā atlaides noteiktām preču grupām, Gaujas Nacionālais parks piedāvā 50% atlaidi ieejas biļetēm, SIA Annels piedāvā 15% atlaidi rotaļu laukuma apmeklējumam u.c.

Ministru kabineta komiteja šodien izskatīšanai valdībā virzīja noteikumu projektu, kas paredz līdz 2021.gadam ieguldīt 40 miljonus eiro pasākumos, kuru mērķis ir veicināt ilgstošo bezdarbnieku iekļaušanos sabiedrībā un piemērotā darbā vai apmācībā.

Labklājības ministrija (LM) jau iepriekš informējusi, ka visu aktivitāšu īstenošanai kopējais finansējums paredzēts vairāk nekā 40 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējums - 34 miljoni eiro un valsts budžeta finansējums - seši miljoni eiro. Vēl paredzamas diskusijas par valsts piešķirto finansējumu.

Pasākuma īstenošanu paredzēts sākt jau šogad. Kopumā tajā plānots iesaistīt 30 110 ilgstošo bezdarbnieku.

LM ilgstošajiem bezdarbniekiem plāno nodrošināt individuālas speciālistu un grupu konsultācijas, tostarp karjeras konsultantu, psihologu un psihoterapeitu, kas veicinātu bezdarbnieka pašapziņas paaugstināšanos un motivāciju integrēties darba tirgū.

Bezdarbnieku pabalstu izmaksas termiņš no nākamā gada visiem bezdarbniekiem, neatkarīgi no konkrētā bezdarbnieka darba stāža, būs deviņi mēneši.

To paredz 2013. gada budžetu pavadošo likumprojektu paketē iekļautie likuma «Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam» grozījumi, kurus Saeima pirmdien atbalstīja 1. lasījumā.

Patlaban spēkā esošais likums noteica, ka bezdarbniekiem ar apdrošināšanas stāžu no viena gada līdz deviņiem gadiem pabalstu maksā četrus mēnešus, bezdarbniekiem ar apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 19 gadiem - sešus mēnešus, bet bezdarbniekiem ar apdrošināšanas stāžu no 20 gadiem – deviņus mēnešus.

Saskaņā ar likumu, arī turpmāk bezdarbnieka pabalsts tikai pirmos trīs mēnešus tiks maksāts 100 % apmērā. Nākamos trīs mēnešus tas tiks maksāts 75 % apmērā, bet pēdējos trīs mēnešus – 50 % apmērā.

Studējošo stipendijām studējošo stipendijām valdība 11. augustā piešķīrusi papildu 5,1 miljonu eiro, kas ļaus ikmēneša valsts budžeta stipendijas apmēru palielināt no 99,60 eiro līdz 200 eiro.

Piešķirtais finansējums vairāk nekā divkāršos līdzšinējo stipendiju fonda apmēru un ļaus arī palielināt stipendiju saņēmēju skaitu par aptuveni 740 studējošajiem.

Kā viens no kritērijiem stipendijas piešķiršanai pievienots arī ienākumu mazināšanās Covid-19 ietekmē. Stipendiju apmērs pieaugs studējošajiem koledžas līmeņa programmās, bakalaura studiju programmās, profesionālās augstākās izglītības programmās, maģistra studiju programmās un rezidentiem medicīnā.

Finansējums piešķirts tikai vienam studiju gadam, un šobrīd nav lemts saglabāt šādu stipendiju apmēru arī 2021./2022. studiju gadā un turpmāk.

Finansējums stipendijām paredzēts no Izglītības un zinātnes ministrijai jau iepriekš piešķirtajiem līdzekļiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Uzņēmēji un privātpersonas atbalsta izcilākos studentus – mērķtiecīgi iegulda potenciālajos darbiniekos , pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Dažādi Latvijas augstāko mācību iestāžu fondi visa mācību gada garumā sadarbojas ar uzņēmumiem, organizācijām un privātpersonām, piedāvājot studentiem stipendijas pēc īpašiem kritērijiem. Uzņēmēji gan nodarbojas ar mecenātismu, gan stimulē savas nozares attīstību, gan tālredzīgi atbalsta sava uzņēmuma potenciālos darbiniekus. Piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Attīstības fonds vidēji gada laikā piešķir aptuveni 400 stipendiju 60 dažādu stipendiju konkursos, Latvijas Universitātes (LU) kopējais stipendiju budžets šim gadam ir teju vai pusmiljons eiro, bet pazīstamais mecenāts Boriss Teterevs Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studentiem šogad piedāvā vēl trīs jaunas mērķa stipendijas.

Liepājas dome 2010. gadā vairs nemaksās stipendijas studentiem finanšu trūkuma dēļ.

Izskatīšanai domes finanšu komitejā ir iesniegts lēmuma projekts Par stipendiju piešķiršanas nolikuma darbības apturēšanu.

Liepājas dome 2006.gada 30.novembrī apstiprināja stipendiju nolikumu, kas paredz, ka vienam stipendiātam mēnesī konkursa kārtībā piešķir stipendiju šādā apmērā: pilna laika augstākās izglītības programmās studējošajiem - 50% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas stipendijas piešķiršanas brīdī; maģistrantūrā studējošiem - 75% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas stipendijas piešķiršanas brīdī; doktorantūrā un rezidentūrā studējošajiem - 100% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas stipendijas piešķiršanas brīdī.

Ar Ventspils pilsētas domes lēmumu ir izveidota Ventspils Tehnoloģiju attīstības padome (VTAP). Tās uzdevums ir nodrošināt sadarbību starp izglītības iestādēm, uzņēmumiem un pašvaldību tehniskās izglītības, pētniecības un uzņēmējdarbības attīstībai Ventspils pilsētā.

Padomes sastāvā ir Ventspils pilsētas pašvaldības, izglītības iestāžu, pētniecības, kā arī nevalstisko organizāciju un uzņēmumu pārstāvji. Par VTAP vadītāju tika ievēlēts SIA Ventspils Elektronikas Fabrika valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis. Pirmā padomes sēde notika 13. februārī, un tajā uzklausīts Ventspils Augstskolas attīstības stratēģijas ziņojums un parakstīts līgums par stipendiju piešķiršanu. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka valdes locekle Dana Reizniece, Ventspils Augstskolas (VeA) rektors Jānis Vucāns un Izglītības Inovāciju Fonda sekretariāta direktora vietniece Evita Kirilova parakstīja līgumu par stipendijas piešķiršanu Ventspils Augstskolas bakalaura studiju programmas Elektronika studentiem.