Valdība otrdien, 28.jūlijā, izskatīja Labklājības ministrijas (LM) informatīvo ziņojumu, kas izstrādāts, lai izvērtētu sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazinājumu valsts fondēto pensiju shēmā un tā ietekmi uz shēmas dalībnieka vecuma pensijas kapitālu.

Iepriekšminēto paredz LM informatīvais ziņojums Par iemaksu likmes valsts fondēto pensiju shēmā samazinājumu no 2009.gada un tā ietekmi uz valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka vecuma pensijas kapitālu.

Lai gan līdz 2009.gadam iemaksu likmes pārdale starp pensiju 1.līmeni un 2.līmeni finansiāli noritēja veiksmīgi, tomēr jau situācija 2009.gada sociālajā budžetā pierādīja, ka noteiktā iemaksu likme ir par augstu (2008.gadā – 8%), tādejādi apgrūtinot saistību izpildi solidaritātes līmenī. Līdz ar to tika veiktas vairākas izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā, nosakot iemaksu likmi no 2009.gada 2% apmērā, bet sākot no 2016.gada – 6% apmērā. Iemaksu summa, kas atbilst pensiju 2.līmeņa iemaksu likmes samazinājumam, attiecīgi palielina iemaksu summu pensiju 1.līmenī, tādējādi palielinot nākotnes pensijas apmēru 1.līmenī.

Iemaksu likmes samazinājums pensiju 2.līmenī jeb likmes pārdale starp pensiju līmeņiem kopumā pašlaik nav negatīvi ietekmējusi shēmas dalībnieku kopējo pensiju kapitālu, jo gan 2.līmeņa ienesīguma, gan 1.līmeņa kapitāla indeksu ietekme uz pensiju iemaksām, kas veiktas par gadiem, sākot no 2009.gada, ir salīdzinoši līdzvērtīga. Līdz ar to nav pamata vērtēt iespēju kompensēt sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazinājumu pensiju 2.līmenī.
Iemaksu likmes pārdale starp pensiju līmeņiem ir nozīmīgi veicinājusi speciālā budžeta finanšu stabilitāti, radot iespēju jau šogad rosināt pasākumus, kas novērstu gan iepriekšējās ekonomiskās krīzes radītās sekas uz jaunpiešķirto pensiju apmēriem, gan uzlabotu pensionāru dzīves kvalitāti.

Raugoties no cilvēka – nākotnes pensionāra puses – tas, kā iemaksu likmes pārdale turpmāk ietekmēs katras personas nākotnes pensijas apmēru, ir galvenokārt atkarīgs no valsts ekonomiskās, demogrāfiskās un finanšu un kapitāla tirgus attīstības tempiem, kā arī no individuālajiem faktoriem (pensionēšanās gada, vecuma, iemaksu veikšanas periodiem un pārtraukumiem, utt.).

Latvijā pastāv trīs līmeņu pensiju sistēma.

Pensiju sistēmas 1.līmenis ir uz iemaksām balstīta pensiju shēma, kas darbojas pēc paaudžu solidaritātes principa – iemaksas, kuras veic sociāli apdrošinātas personas, tiek novirzītas pašreizējo pensiju izmaksām.

Pensiju sistēmas 2.līmenis jeb valsts fondēto pensiju shēma ir balstīta uz individuālo iemaksu ieguldījuma principu, paredzot, ka daļa no personas iemaksām vecuma pensijām, nepalielinot kopējo iemaksu likmi vecuma pensijām, tiks investēta finanšu kapitāla tirgū, kur šie naudas līdzekļi tiktu investēti ienākumus nesošos aktīvos.

Iesaistīšanās pensiju sistēmas 2.līmenī ļauj shēmas dalībniekam pašam līdzdarboties sava pensijas kapitāla uzkrāšanā, sekojot finanšu kapitāla tirgus rādītājiem un, it īpaši, izvēlētā ieguldījumu plāna darbības rezultātiem.
Trešais līmenis ir privātā pensiju shēma un ir brīvprātīga.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra