Pieaugot automašīnu skaitam pasaulē, sastrēgumi daudzās noslogotākajās pasaules valstu pilsētās kļūst aizvien dramatiskāki, raksta portāls 24/7 Wall St.

Iedzīvotāju skaits pasaulē aug, tāpat ekonomika pasaulē piedzīvo izaugsmi, kas uzlabo cilvēku labklājību un ļauj nokļūšanai galamērķī biežāk izvēlēties personīgo automašīnu, nevis sabiedrisko transportu.

Tādējādi iedzīvotāju skaits lielajās pilsētās aug daudz straujāk, nekā pilsētu vadība spēj pielāgot infrastruktūru. Rezultāts tam ir pārslogotās ielas, aizvien lielāki sastrēgumi, kas rada neefektīvu laika patēriņu, vairāk stundu pavadot sastrēgumā.

Portāls 24/7 Wall St. apkopojis datus no starptautiskās transporta kompānijas Inrix Research, izceļot 25 pilsētas pasaulē, kur ir vislielākie sastrēgumi. Saraksts veidots, balstoties uz aprēķinu, cik daudz stundas autovadītājiem nācās sēdēt sastrēgumā 2018.gadā.

Slēgtajam Augusta Deglava ielas tiltam tuvākos alternatīvos pārvadus un ceļus ceturtdienas rītā ieskauj sastrēgumi, liecina informācija mājaslapā «Balticmaps.eu».

Ievērojams sastrēgums izveidojies uz Vestienas ielas - posmā no Deglava ielas līdz pat Vietalvas ielai. Tur sastrēgumā var nākties stāvēt arī desmit minūtes. Turklāt tālāk sastrēgumi virzienā uz centru izveidojušies arī uz Piedrujas ielas, Vietalvas ielas un Matīsa ielas.

Ar sastrēgumu jārēķinās arī uz Jorģa Zemitāna tilta, virzienā uz centru. Tā caurbraukšanas laiks patlaban ir aptuveni piecas minūtes. Arī uz tiltu vedošā Brasas iela, kā arī Ieriķu iela un tai tuvumā esošās Vaidavas un Kastrānes ielas ir piepildītas automašīnām. Vietām sastrēgumā jāgaida arī līdz 12 minūtēm.

Tikmēr virzienā no centra satiksme pār Zemitāna tiltu virzās raitāk. Pirms nogriešanās uz tilta no Pērnavas ielas un Krišjāņa Barona ielas gan jārēķinās ar aptuveni trīs minūšu ilgu gaidīšanu.

Vai esi aizdomājies, kur tiek ražotas tavas Ray-Ban brilles, Converse kedas, Nike sporta apģērbs, Calvin Klein apakšveļa un Iphone, no kura tu, pavisam iespējams, šo lasi? Šie ir tikai daži no produktiem, kas tiek ražoti Ķīnā, un esam pārliecināti, ka lielākā daļa pasaules iedzīvotāju ir turējuši rokā preci, uz kuras drukātiem burtiem ir rakstīts “MADE IN CHINA”. Tas pierāda to, ka Ķīna ir viena no lielākajām ražotājvalstīm pasaulē, ņemot vērā importa un eksporta apjomus, un saistībā ar Latviju, Ķīna ierindojas 6. vietā pēc importēto kravu apjoma. 2020. gadā Ķīna bija trešais lielākais eksporta partneris Eiropas Savienībā (10,5%) un vislielākais importa partneris, veidojot 22,4% no visām precēm.

Aptuveni 90% visu pasaules preču tiek pārvadāti ar konteineriem, veicot starptautiskās kravu piegādes no viena kontinenta uz otru. Lielākā daļa preču no Ķīnas tiek transportētas, izmantojot tieši jūras kravu pārvadājumus ar konteineru kuģiem, taču, kā zināms, pasaulē joprojām valda konteineru krīze, kas izpaužas kā konteineru deficīts, augstas kravu pārvadājumu izmaksas un sastrēgumi ostās.

Esošā situācija liek aizdomāties – vai konteineru krīze ietekmēs preču plūsmu no Ķīnas Ziemassvētku laikā? Ja esi ieplānojis pasūtīt kravu no Ķīnas, un tas var būt jebkas – telefona vāciņi, makšķerēšanas piederumi, matu gumijas, portatīvie datori – tad lasi tālāk, jo, iespējams, tev nāksies izskatīt citas alternatīvas.

Pasaulei bez pandēmijas nācies dzīvot arī piegāžu krīzes apstākļos. Ir grūtības dažādas lietas no to ražošanas centriem pamatā Āzijā nosacīti lēti un ātri pārvietot līdz to patēriņa vietām.

Šāda situācija arī bijusi viena no visā pasaulē inflācijas pieaugumu balstošajām kolonnām. Politikas noteicēji, šķiet, lielas cerības likuši uz to, ka piegāžu saspīlējums pasaulē risināsies.

Tādējādi arī, piemēram, patēriņa cenu tālākam skrējienam bieži tiek piedēvēts pārejošs raksturs. Tiesa gan, šādā uzstādījumā parādās arvien lielāki robi. Piegāžu krīze jau tagad turpinājusies krietni ilgāk nekā tika lēsts pirms tam, un turklāt tā var potenciāli ievilkties arī visu nākamo gadu. Līdz ar to – šajā ziņā uz kādu cenu atslābu cerēt var būt veltīgi. Tam var būt jūtamāka negatīva ietekme arī uz ekonomisko aktivitāti.

Sastrēgumi pieaug

Šonedēļ, piemēram, kuģniecības nozares milža A.P. Moeller-Maersk vadība, ziņojot par savu iepriekšējā ceturkšņa finanšu sniegumu, klāstīja, ka vēl neredz beigas pasaules piegāžu krīzei. Moeller-Maersk Finacial Times norādīja, ka konteineru kuģu sastrēgums, piemēram, Losandželosas un citās ostās kļūst pat tikai lielāks.

Faktiski visas augļu un dārzeņu piegādes restorāniem, bāriem, skolām, bērnudārziem un uzņēmumiem šobrīd ir apstājušās. Kopējais kritums augļu un dārzeņu tirdzniecības nozarē jau sasniedzis 70-90%, informē Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Jaunzems.

U. Jaunzems skaidro: "Mēs uzskatām, ka augļu un dārzeņu tirgotāji ir jāiekļauj atbalstāmo nozaru kategorijā līdzās restorāniem, viesnīcām un aviopārvadātājiem. Mūsu nozares uzņēmumi ik dienu saņem vēstules no klientiem par rēķinu apmaksas kavēšanu vai atlikšanu, tādējādi tiek iesaldēti ievērojami tirgotāju līdzekļi. Lai arī lielveikalos pieprasījums pēc augļiem un dārzeņiem saglabājas, tirgotāji cieš zaudējumus pieprasījuma krituma dēļ HORECA sektorā. Klienti, kas preci ir pasūtījuši, šobrīd no tās atsakās."

Būtiski palielinājušās problēmas arī ar produkcijas piegādēm.

"Pēc mūsu piegādātās produkcijas pieprasījums mazumtirdzniecībā joprojām ir. Taču arī tas samazinās, ņemot vērā kopējo pircēju skaita īpatsvara samazināšanos veikalos. Vienlaikus pieaug transporta pakalpojumu cenas tiem piegādātājiem, kas līdz šim nodrošina produktus no Nīderlandes, Spānijas un Itālijas. Autopārvadātāju kompānijām trūkst šoferu, jo cilvēki atsakās doties reisos, baidoties saslimt.

Slēgtā Augusta Deglava ielas pārvada apkārtnē un citviet pilsētā piektdienas rītā izveidojušies sastrēgumi, liecina informācija mājaslapā «Balticmaps.eu».

Ar sastrēgumu jārēķinās uz Jorģa Zemitāna tilta un uz to vedošās Ieriķu ielas, virzienā uz centru. Sastrēgums izveidojies arī uz netālu esošās Vaidavas ielas.

Tāpat sastrēgums ir uz Gustava Zemgala gatves, virzienā uz Gaisa tiltu. Arī uz Brīvības gatves pirms tilta jārēķinās ar ilgāku gaidīšanu. Arī Piedrujas un Vestienas ielās netālu no Deglava pārvada ir sastrēgumi.

Sastrēgums virzienā uz centru ir uz Vanšu tilta. Arī Lielirbes un Kalnciema ielās, kas ved uz tiltu, izveidojies sastrēgums.

Pārdaugavā apgrūtināta satiksme ir arī Jūrmalas gatvē un tai tuvumā esošajās ielās, kā arī Daugavgrīvas ielā. Tāpat arī Kārļa Ulmaņa gatvē.

Ar vismaz 15 minūšu caurbraukšanas laiku jārēķinās Mūkusalas ielā, virzienā uz centru.

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Jaunā Skanstes tramvaja līnija palielinās sastrēgumus uz Brīvības ielas un pie Latvijas Nacionālā teātra, Lielo kapu draugu rīkotajā informatīvajā pasākumā par Skanstes transportu pauda transporta nozares eksperts Tālis Linkaits.

Viņā teica, ka Rīgā pēdējie pētījumi par to, kas ir vajadzīgs satiksmes infrastruktūras uzlabošanā ir veikti 2000.gadu sākumā. Viens bijis pētījums par velotransporta attīstību un otrs par sabiedriskā transporta infrastruktūru. Viņaprāt, pašreizējā Rīgas dome darot visu pretēji šajos pētījumos konstatētajam.

Piemēram, 2005.gadā tika veikta sabiedriskā transporta analīze par to, kurš tramvaja maršruts būtu visizdevīgākais. Tajā ticis secināts, ka pēc pasažieru plūsmas viedokļa visizdevīgāk būtu attīstīt tramvaja infrastruktūru uz Purvciemu un Pļavniekiem. Tāpat šajā pētījumā esot secināts, ka minēto tramvaja līniju izbūve būtu izdevīgāka nekā Juglas tramvaja līnijas modernizācija, kas tika veikta ilgāku laiku pēc šī pētījuma tapšanas.

Prāmju un konteineru līnijas gatavas jebkuram Brexit scenārijam

To Dienas Biznesam norāda Latvijā strādājošo kuģniecību pārstāvji.

Šobrīd skaidrs ir vien tas, ka jābūt gataviem situācijai, kad vienošanās nav panākta, norāda zviedru prāmju operatora Stena Line kravu pārdošanas direktors Baltijas un NVS valstīs, SIA Stena Line valdes loceklis Oskars Osis. Viņa pārstāvētā kompānija palīdz saviem klientiem ar papildu informāciju, tostarp par Portbase informācijas apmaiņas sistēmu, lai kravu nosūtītāji varētu labāk sagatavoties gaidāmajām izmaiņām procedūrās ostās Nīderlandē, Anglijā un Īrijā, kur Stena Line ir regulāri savienojumi. Prāmju līnija gan nav muitas brokeris, un arī kādu konkrētu šīs jomas pakalpojumu sniedzēju nelobē, līdz ar ko lielākais darba apjoms dokumentu sagatavošanā gulstas uz autopārvadātājiem un ekspeditoriem. Pēc viņa teiktā, nekādas izmaiņas prāmju grafikos vai cenās saistībā ar Brexit nav gaidāmas ne Baltijas jūras, ne Ziemeļjūras, ne Īrijas jūras maršrutos. Taču satiksmes sastrēgumi saistībā ar papildu procedūrām varētu būt sagaidāmi, līdz ar to Holandes ostās tiek paplašinātas automašīnu stāvvietas.

Neskatoties uz dažādiem tehnoloģiskajiem risinājumiem, kas ļauj autovadītājiem plānot maršrutu, daudzās pilsētās sastrēgumi aizvien ir būtiska problēma, un liek braucējiem patērēt daudz lieka laika ceļā.

Kompānija "TomTom" publicējusi jaunāko "TomTom Traffic Index" pētījumu, kurā apskatīta situācija satiksmē 57 dažādu pasaules valstu 416 pilsētās. Pētījums liecina, ka kopējais sastrēgumu līmenis pasaulē ir pieaudzis, un tikai ceturtajā daļā pilsētu vērojams uzlabojums. Neskatoties uz to, ka sastrēgumi liecina par spēcīgu ekonomiku, tie ekonomikām maksā arī miljardus, norāda TomTom eksperti.

"TomTom" pārskatā teikts, ka pasaulē vēl tāls ceļš ejams, lai sastrēgumu līmeni pakļautu kontrolei, taču nākotnē, pieaugot autonomo automašīnu un koplietošanas transportlīdzekļu skaitam, sastrēgumu skaits varētu mazināties, taču tas nenozīmē, ka politikas veidotāji un satiksmes plānotāji var sēdēt bez darba. Viņiem jāizmanto visi pieejamie instrumenti, lai analīzētu satiksmes līmeni un ietekmi, un lai tādējādi varētu pieņemt nozīmīgus lēmumus, kas saistīti ar infrastruktūru. Tāpat savu artavu var dot arī autovadītāji, nedaudz mainot savus braukšanas paradumus.

Igaunijas Satiksmes departaments lūdzis Latvijas kolēģiem sniegt vairāk informācijas par "Via Baltica" maršrutā esošā Salacas tilta Salacgrīvā tehnisko stāvokli, ņemot vērā, ka pie tilta veidojas sastrēgumi.

"Satiksmes departaments lūdzis Latvijas kolēģus sniegt plašāku informāciju," sacīja Igaunijas Klimata ministrijas autoceļu dienesta vadītāja Jūlija Bergšteina.

Tilts pār Salacas upi Salacgrīvā jau gadiem ilgi nav renovēts, un kopš šā gada sākuma transportlīdzekļi to var šķērsot tikai vienā virzienā vienlaikus, lai izvairītos no novecojušās konstrukcijas pārslodzes.

Latvijas plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka lieli sastrēgumi var veidoties svētku dienās un jo īpaši vasarā, kad papildu intensīvai kravas automašīnu satiksmei strauji pieaug arī personīgo transportlīdzekļu skaits.

Sešus kilometrus gara automašīnu rinda, kas gaidīja, lai šķērsotu Salacgrīvas tiltu, izveidojās pagājušās nedēļas nogalē, kad tūkstošiem cilvēku no Latvijas un Lietuvas devās uz dziedātāja "The Weeknd" koncertu Tallinā.

Ceļā no Rīgas uz Salacgrīvā notiekošo mūzikas festivālu «Positivus» ir izveidojušies gan būtiski sastrēgumi, gan arī notikušas vismaz divas autoavārijas.

Valsts policijas (VP) pārstāve Simona Grāvīte apliecināja, ka plkst.14.51 saņemts izsaukums uz Tallinas šoseju netālu no Lilastes, kur saskaņā ar sākotnējo informāciju sadūrušās trīs automašīnas un cietuši divi cilvēki.

Lietotnē «Waze» ir redzams, ka uz Tallinas šosejas daudzos posmos ir izveidojošies būtiski sastrēgumi. Konkrētās avārijas dēļ sastrēgums esot jau no Ādažiem līdz pat Lilastei, tātad kopumā ap 10 kilometru garumā. Attiecīgi autovadītājiem jārēķinās, ka nokļūšana uz festivālu prasīs ilgāku laiku nekā plānots.

Šodien plkst.13.48 VP saņemts izsaukums arī uz šoseju Rīga-Sigulda, kur notikusi četru automašīnu sadursme, kurā nav cietuši cilvēki un nav traucēta satiksme.

Neraugoties uz tehnoloģiju uzvaras gājienu, papīra kartes, tāpat kā grāmatas, nepazudīs, uzskata Karšu izdevniecība Jāņa sēta galvenais redaktors un līdzīpašnieks Jānis Turlajs.

Līdz ar tehnoloģiju attīstību arī Jāņa sēta no klasiskas karšu izdevniecības pārtapusi informācijas tehnoloģiju uzņēmumā, kurš, spītējot globālo kompāniju (Google, Waze u.c.) dominancei, spējis atrast savu nišu tādos IT pakalpojumos, kas saistīti ar ģeotelpisko komponentu.

«Ar karšu zīmēšanu aizrāvos jau skolas laikos. Padomijā vienkāršajam pilsonim precīzas kartes iegādāties nebija iespējams, tāpēc centos veikalā pirktās «uzlabot», papildinot to saturu ar dažādām detaļām, vai zīmēt pats. Likumsakarīga bija arī izvēle studēt ģeogrāfiju,» atminas J. Turlajs.

90.gadu sākumā J. Turlajs saņēma piedāvājumu veidot pirmo atjaunotās Latvijas autoceļu atlantu. Tā sākās viņa profesionālā karjera kartogrāfijā. Jāņa sētā viņš izveidoja aizrautīgu profesionāļu komandu, kam darbs bija kas vairāk par iztikas avotu. «Šīs pamatvērtības Jāņa sētā saglabājušās joprojām, par ko esmu ļoti pateicīgs kolēģiem un lepojos ar viņiem,» atzīst J. Turlajs. Lai arī 90.gadus mēdz dēvēt par «mežonīgā kapitālisma periodu», atskatoties pagātnē, J. Turlajs to drīzāk varētu saukt par «romantiskā kapitālisma periodu,» jo, lai arī bija jāstrādā garas stundas pieticīgos apstākļos, tika radītas jaunas lietas, kas līdz tam nebija iespējamas.

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” izveidojis apskatu, kurā var iepazīties ar vairākiem 5G izmantošanas piemēriem, kas nākotnē virkni nozaru un mūsu mijiedarbību ar pasauli mainīs līdz nepazīšanai.

Drošāka pārvietošanās ar autonomo transportu

Viena no jomām, kur 5G jau tuvākajā nākotnē atstās ievērojamu nospiedumu, ir transports. Segments, kas šajā ziņā gūs vislielākās priekšrocības, ir autonomie transportlīdzekļi, kas citviet pasaulē jau parādās satiksmē. Viena no funkcijām, ko 5G sniegs bezšofera auto, ir spēja dažādos veidos izveidot savstarpējos sakarus. Piemēram, autonomie transportlīdzekļi varēs savstarpēji sazināties un šādā veidā izvairīties no avārijām. Izmantojot jaunās paaudzes sakaru tehnoloģijas, šie auto spēs sazināties arī ar citiem objektiem, gājējiem, satiksmes vadības sistēmām tieši krustojumos. Tas ļaus ievērojami uzlabot drošību, jo automašīnas varēs sajust apdraudējumu daudz agrāk un izmantot automatizētas sistēmas, lai vajadzības gadījumā iedarbinātu bremzes, uzņemtu ātrumu vai stūrētu. Piemēram, automašīnas varēs sajust gājējus pēc viedtālruņu izstarotajiem signāliem. Vienu no piemēriem, kur šobrīd tiek izmantoti autonomie auto ar iespējotu 5G, iezīmē “Huawei” sadarbība ar Taizemes Srijaijas slimnīcu. Jaunās partnerības ietvaros 5G darbināti pašbraucošie transportlīdzekļi tiks izmantoti medicīnas preču piegādēm slimnīcai. Tas ne tikai samazina darba slodzi, bet arī COVID-19 izplatību, kas slimnīcu darbinieku vidū ir ļoti augsts.

Lai izstrādātu viedo autostāvvietu sistēmu un samazinātu sastrēgumus un gaisa piesārņojumu galvaspilsētā, Rīgas pašvaldības aģentūra Rīgas gaisma plāno iesaistīties teju 8,7 miljonu eiro vērtā Eiropas Savienības (ES) vides un klimata pasākumu programmas LIF finansētajā projektā Viedo pilsētu tehnoloģiju resursu efektīvai izmantošanai un vides kvalitātes uzlabošanai, trešdien Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejā pastāstīja Rīgas gaismas vadītājs Jānis Drulle.

Drulle skaidroja, ka Rīgas pilsētas centrā nozīmīga problēma ir satiksmes sastrēgumi un to radītais gaisa piesārņojums. Viens no būtiskiem sastrēgumu radītājiem ir autostāvvietu meklēšana. Autostāvvietu meklēšana rada mobilu automašīnu rindu, kura meklē stāvvietas, bet tajā pašā laikā atrodas kopējā satiksmes plūsmā.

Projekta iesniedzējs un plānotais koordinējošais saņēmējs ir pašvaldības SIA Rīgas satiksme. Projekta partneri ir Rīgas Tehniskā universitāte, Energoefektīva apgaismojuma asociācija, biedrība Baltijas vides forums, SIA Citintelly, Tallinas Tehnoloģiju universitāte un Rīgas gaisma.

Kopējais projekta budžets plānots 8 682 045 eiro. To veidos ES vides un klimata pasākumu programmas LIFE līdzekļi 5 209 227 eiro apmērā, valsts budžeta finansējums 2 483 364 eiro apmērā un projekta partneru pašu līdzekļi 989 454 eiro apmērā.

Meža nozares eksports līdz šā gada beigām, visticamāk, stagnēs, intervijā stāstīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) viceprezidents Kristaps Klauss.

Viņš norādīja, ka nav milzīgu cerību par situācijas uzlabošanos tirgū, jo būvniecības sezona iet uz beigām, bet vienīgais segments, kas var uzrādīt milzīgu pārsteigumu, ir enerģētiskā koksne.

"Jāsaprot, ka šobrīd visi ķēdes dalībnieki - ražotāji, vairumtirgotāji, mazumtirgotāji - baidās, jo pēdējā pusgadā tā ir bijis, ka viss, ko tu saražo šodien, rīt ir kļuvis lētāks," skaidroja Klauss. Kā izņēmumu viņš minēja "premium" jeb mājsaimniecības kvalitātes granulas, kurām cena ir kāpusi.

Pēc viņa teiktā, visi ķēdes dalībnieki, tostarp gala patērētājs negrib veidot uzkrājumus, jo no patērētāja ir cerība, no pārdevēja bailes, ka patreizējie krājumi nākotnē būs lētāki.

Turpinot attīstību Eiropā un citviet pasaulē, taksometru izsaukšanas aplikācija Taxify kopš 2016. gada vidus pārliecinoši iekaro arī Āfrikas tirgu, ieviešot šajā reģionā arī iespēju pārvietoties ar motocikliem un auto rikšām, informē uzņēmumā.

Šobrīd pasažieru pārvadāšanas pakalpojumi igauņu radītajā Taxify platformā pieejami jau sešās Āfrikas valstīs – Ganā, Kenijā, Nigērijā, Dienvidāfrikas Republikā, Tanzānijā un Ugandā, un tā ir straujāk augošā kopbraušanas platforma šajā reģionā.

Ņemot vērā vietējo iedzīvotāju pārvietošanās paradumus un biežāk izmantotos transporta līdzekļus, uzņēmums aplikācijā ieviesis jaunu kategoriju, kurā līdzās vieglajām automašīnām šobrīd pieejami arī motocikli un auto rikšas, kas ir reģionā tradicionāli pārvietošanās līdzekļi. Jaunās transporta kategorijas būs pieejamas vairākās Austrumāfrikas pilsētās – ar motociklu taksometriem (vietējā valodā “boda boda”) turpmāk pārvietoties varēs Kampalas (Uganda) un Nairobi (Kenija) iedzīvotāji, savukārt Dar es Salaam (Tanzānija) pasažieriem tiks piedāvāta iespēja izsaukt auto rikšas (vietējā valodā “bajaji”).

Ņemot vērā prognozējamos sastrēgumus pēc satiksmes plūsmas pārorganizēšanas Rīgā, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) aicina iedzīvotājus vienkāršākās situācijās pēc medicīniskās palīdzības vērsties pie sava ģimenes ārsta vai tuvākajā ārstniecības iestādē.

Palielināta satiksmes intensitāte un sastrēgumi var būtiski ietekmēt NMPD spēju operatīvi reaģēt uz izsaukumiem – nepieciešams ilgāks laiks, kurā brigāde var ierasties notikuma vietā un pacientu nogādāt slimnīcā. NMPD direktore Liene Cipule uzsver: «Lai nodrošinātu operatīvu ierašanos uz dzīvībai kritiskiem izsaukumiem, esam pārplānojuši atsevišķu brigāžu izvietojumu Rīgā un situāciju nepārtraukti uzraugām, šobrīd ar to tiekam galā. Taču, lai mazinātu riskus, turpmāk stingrāk šķirosim saņemtos zvanus uz ārkārtas tālruni 113.»

Rīgā diennaktī NMPD brigādes saņem ap 400 izsaukumu, taču pusē no tiem konstatē, ka pacientiem medicīniskā palīdzība bija jāsaņem, pašiem vēršoties pie sava ģimenes ārsta, dežūrārsta vai tuvākajā ārstniecības iestādē. Visbiežāk šādas situācijas saistītas ar vīrusu saslimšanu, kas norit ar paaugstinātu temperatūru, iesnām un klepu, tāpat arī hronisku slimību norisi vai veģetatīvo distoniju gados jaunākiem cilvēkiem, kā arī sīkākas traumu (roku traumas, sasitumi, mežģījumi, nelielas brūces).

Kompānijai «Forevers» ir sava loģistika, kurā ir 47 auto vienības, līdz ar to reaģēt uz izmaiņām ceļu satiksmē mums ir salīdzinoši vienkāršāk, stāsta gaļas pārstrādes uzņēmuma «Forevers» valdes loceklis Andrejs Ždans.

«Esmu pārliecināts, ka jebkuram piegādātājam šā brīža ceļu remonti un neplānoti sastrēgumi ir izaicinājums, kas uz brīdi apgrūtina darbu un liek rast alternatīvus risinājumus. Kopumā vajadzīgās piegādes uz «Forevers» veikaliem un citiem mazumtirdzniecības tīkliem šobrīd tiek plānotas nedaudz agrāk, kas ļauj maksimāli izvairīties no sastrēgumiem,» skaidro A. Ždans.

«Protams, nevar izslēgt, ka situācija var pasliktināties tuvāko nedēļu laikā,» viņš atzīst.

Lai uzlabotu satiksmes plūsmu un drošību, izbūvēts Mūkusalas un Dēļu ielu krustojums, aprīkojot to ar modernām satiksmes detekcijas un vadības iekārtām, informē SIA Mūkusalas Biznesa Centrs valdes priekšsēdētāja Iveta Bahmane.

Tādējādi tiks nodrošināta adaptīva transporta un gājēju plūsma, vadoties pēc satiksmes intensitātes dažādos diennakts laikos.

Krustojuma kapacitāti bija nepieciešams palielināt, jo ik dienu Dēļu ielā, kur atrodas Mūkusalas Biznesa Centrs, iegriežas vairāk nekā 1000 automašīnas, un līdzšinējais satiksmes organizācijas risinājums nebija piemērots tik lielai transporta līdzekļu plūsmai. Līdz ar jaunā krustojuma izbūvi palielināta uz un no Dēļu ielas izbraucošo transporta līdzekļu plūsma, nekavējot esošo satiksmi pa Mūkusalas ielu.

Krustojumā iebūvēts taktilais bruģis, lai informētu neredzīgos cilvēkus par gājēju pārejas sākumu un beigām. Izbūvēta jauna lietus un kanalizācijas sistēma.

Marta pirmajā sestdienā, 7.martā, satiksmei tiks slēgts Ģertrūdes ielas posms – no Brīvības ielas līdz Čaka ielai. Izvērtējot līdzšinējos eksperimenta rezultātus ar Tērbatas ielu un Blaumaņa ielu secināts, ka tie vērtējami pozitīvi, bet vēl nav iespējams izvēlēties vienu konkrētu pilsētas ielu, kur šo ieceri īstenot ilgtermiņā.

"Pateicoties nevalstiskajām organizācijām, Blaumaņa iela izskatījās ļoti interesanta un radoša – daudz vairāk nekā Tērbatas iela, pat neskatoties uz sliktāku laiku. Tas nozīmē, ka mēs ejam uz priekšu un martā Ģertrūdes iela apmeklētājiem būs vēl interesantāka. Protams, joprojām ir lietas, kas ir jāuzlabo un mēs pie tā strādājam," komentē Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Arī Blaumaņa ielas eksperimenta laikā apvienība "Pilsēta cilvēkiem" veica aptaujas un satiksmes monitoringu. Arhitekts un antropologs Matīss Šteinerts norādīja, ka vērā ņemams ir fakts, ka vēl sliktākos laikapstākļos kā bija Tērbatas ielas eksperimenta laikā, cilvēki bija gatavi nākt uz Blaumaņa ielu un dienas sākumā cilvēku skaits bijis pat lielāks nekā Tērbatas ielā tajā pašā laikā.

Valsts galvenā autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (A7) pārbūve no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai varētu izmaksāt 301,2 miljonus eiro, teikts Satiksmes ministrijas (SM) informatīvajā ziņojumā par ieceri projektu būvēt kā publiskās un privātās partnerības projektu, kas ceturtdien pieņemts zināšanai valsts sekretāru sanāksmē.

Tostarp Iecavas apvedceļš varētu izmaksāt 129,4 miljonus eiro, bet Bauskas apvedceļš - 106,7 miljonus eiro. Autoceļa A7 kopējais pārbūves posma garums paredzēts 47 kilometri.

Īstenojot projektu, paredzēts uzlabot satiksmes drošību, satiksmes caurlaides spēju, samazināt vides piesārņojumu un ceļā pavadīto laiku, kā arī uzlabot Bauskas un Iecavas iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Pēc VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) paustā, uz apvedceļiem paredzēts novirzīt 50-70% no kopējās satiksmes plūsmas, tostarp uz apvedceļiem paredzēts novirzīt 100% tranzītsatiksmi, kā arī 80-90% vietējā rakstura kravas satiksmi.

Jau ziņots, ka SM rosinājusi uzdot LVC izvērtēt iespēju Iecavas un Bauskas apvedceļu būvēt kā publiskās un privātās partnerības projektu.

Indonēzijā triju dienu laikā 12 cilvēki ir gājuši bojā milzīgā autosatiksmes sastrēgumā, kas bija vairāk nekā 20 kilometrus garš un kurā bija iestrēguši tūkstošiem atpūtnieku, piektdien paziņoja amatpersona.

Sastrēgums izcēlās krustojumā pie ceļu nodevas iekasēšanas punkta Brebesas pilsētas tuvumā Javas salā un bija tik šausmīgs, ka indonēzieši šo punktu nodēvēja par Brexit kā vārdu Brebes exit saīsinājumu.

Indonēzijā, kas ir visvairāk apdzīvotā musulmaņu valsts pasaulē, katru gadu rodas sastrēgumi uz ceļiem svētā gavēņa mēneša ramadāna beigās, kad miljoniem musulmaņu dodas svinēt ramadāna noslēguma svētkus Eid al-Fitr.

Eid al-Fitr iekrita šajā trešdienā, bet sastrēgums pie tā sauktā Brexit sākās jau trīs dienas pirms šiem svētkiem.

Transporta ministrijas preses sekretārs Hemi Pramurahardžo informēja, ka 12 cilvēki zaudēja dzīvību laikā no 3. līdz 5.jūlijam. Vairāki upuri bija gados veci cilvēki, bet citi nomira no nespēka un citām veselības komplikācijām. Starp upuriem bija gadu vecs bērns, kas saindējās ar izplūdes gāzēm.

No jaunā pārvaldnieka sagaida nozares izpratni, skaidrus spēles noteikumus un rūpes par infrastruktūru, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc ilggadējā Rīgas brīvostas pārvadnieka Leonīda Loginova paziņojuma par aiziešanu no amata jau ar 10. martu termināļiem aizvien aktuālāks kļust jautājums par to, kas nāks viņa vietā. DB jau rakstīja, ka komersanti nobažījušies par varas vakuumu, brīvostas valde grasās sludināt konkursu, bet pagaidām amatā varētu nonākt kāds no L. Loginova vietniekiem, piemēram, iepriekš Deloitte Latvia strādājušais Mārtiņš Ziemanis.

Kopumā ņemot, kravu plūsmu jau nodrošina uzņēmēji, norāda SIA KS Terminal vadītājs Ēriks Cešeiko. Savukārt no brīvostas pārvaldes komersanti sagaida sakārtotu infrastruktūru, lai kravu pārvadājumi netiktu traucēti. KS Terminal gadījumā tas ir aktuāls jautājums, ņemot vērā Krievu salas projekta tālāko attīstību. Patlaban izbūvētas jaunas piestātnes, dzelzceļa infrastruktūra, bet autoceļi ir atstāti novārtā. Jau šobrīd sastrēgumstundās, piemēram, graudu novākšanas sezonā automašīnām nākas kavēties. Situācija tikai sarežģīsies, kad sāks darboties Krievu salas termināļi. Uz iebildi, ka ogles tiks vestas pa dzelzceļu, Ē. Cešeiko norāda, ka tajā laikā pārbrauktuve būs slēgta un kavēs autosatiksmi.