No 16. līdz 19. septembrim Ventspilī norisināsies 6. Eiropas čempionāts muitas dienestu narkotiku meklēšanas suņiem, ko organizē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Par godalgām sacensībās cīnīsies 38 kinologi ar saviem četrkājainajiem palīgiem no 19 valstīm: Austrijas, Baltkrievijas, Beļģijas, Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Somijas, Slovākijas, Šveices, Ungārijas, Ukrainas, Uzbekistānas, Vācijas un Zviedrijas.

Eiropas čempionāts muitas dienestu narkotiku meklēšanas suņiem tiek organizēts jau kopš 2001.gada. Pirmo reizi šāda veida sacensības notika 2001. gadā Čehijā. 2002. gadā čempionāta rīkotāja pienākumus uzņēmās Slovākija. 2003. gadā Polijā rīkotais čempionāts Latvijas pārstāvjiem bija ļoti nozīmīgas, jo togad VID vecākā muitas eksperte Ingūna Grase ar darba suni Tessa ieguva Eiropas čempiona titulu individuālajā vērtējumā. Ceturtais Eiropas čempionāts muitas dienestu narkotiku meklēšanas suņiem 2004. gadā tika rīkots Čehijā, bet piektais – 2006. gadā Austrijā. Pēc čempionāta Austrijā tika lūgts Latvijai rīkot šādas sacensības 2008. gadā, un pagājušā gadā tika pieņemts lēmums, ka 6. Eiropas čempionāts muitas dienestu narkotiku meklēšanas suņiem tiks rīkots Latvijā. Visus organizatoriskos darbus čempionāta norises sagatavošanā veic VID darbinieki, nepiesaistot trešās personas. Atbalstu čempionāta rīkošanā sniedz Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, nodrošinot sacensību norisei nepieciešamo aprīkojumu.

Šī gada 26.maijā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) uzsāk darba devēju pieteikumu pieņemšanu dalībai pasākumā Apmācība pie darba devēja. Vajadzīgā darbinieka praktiskai apmācīšanai NVA filiālēs visā Latvijā var pieteikties komersanti, pašnodarbinātās personas, biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas, ārstniecības iestādes, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana.

Apmācība pie darba devēja ir bezdarbnieka praktiskā apmācība, kas darba devējam pašam ļauj sagatavot vajadzīgo speciālistu. Praktiskā apmācība ietver profesionālās kompetences apgūšanu, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei. Pasākumu Apmācība pie darba devēja neorganizē nekvalificētos un mazkvalificētos darbos, atbilstoši Profesiju klasifikatora 9.pamatgrupai.

Katram praktiskajā apmācībā iesaistītajam bezdarbniekam darba devējs nodrošina kvalificētu darba vadītāju, kas ir ieguvis izglītību vai ne mazāk kā divus gadus ilgu darba pieredzi profesijā, kurā tiek veikta bezdarbnieka praktiskā apmācība. Praktiskās apmācības laikā darba devējs sniedz bezdarbniekiem nepieciešamās pamatzināšanas par veicamajiem darba pienākumiem, prasībām, kā arī nodrošina praktisku atbalstu darba iemaņu un profesionālo prasmju ieguvē, nostiprināšanā vai atjaunošanā atbilstoši apmācības plānam.

Pusei valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums septembra beigās gada laikā bija negatīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.

Tostarp aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ienesīgums 2020.gada septembra beigās bija no -17,33% līdz 3,17%, bet aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, ienesīgums bija no -1,56% līdz 5,63%. Vienlaikus sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums gada laikā bija no -10,15% līdz 0,46%, bet konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no -4,88% līdz 1,54%.

No deviņiem aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, negatīvs ienesīgums bija sešiem plāniem, tostarp lielāko negatīvo ienesīgumu gada laikā uzrāda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "PNB Asset Management" pārvaldītais ieguldījumu plāns "Gauja", kura ienesīgums bija -17,33%. Seko "SEB Investment Management" pārvaldītie pensiju plāni "SEB Eiropas plāns" un "SEB aktīvais plāns", kuru ienesīgums bija attiecīgi -1,87% un -0,78%.

Līdz pirmdienas rītam glābējiem nav izdevies atrast nevienu cilvēku no lidmašīnas, kas svētdienas vakarā avarēja Baltijas jūrā, netālu no Ventspils, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra vadītājs Pēteris Subbota.

Meklēšanas darbi noritējuši visu nakti, taču jūrā pamanīts tikai viens lidmašīnas atlūzas gabals un plankums ar pastiprinātu gružu koncentrāciju, kas varētu būt saistīts ar notikušo negadījumu.

Subbota stāstīja, ka, saskaņā ar glābēju rīcībā esošo informāciju, lidmašīnā bijuši četri cilvēki, bet sakari ar lidaparātu pazuduši jau ilgu laiku pirms avārijas.

Meteoroloģiskie laika apstākļi meklēšanas darbiem patlaban esot diezgan labvēlīgi. Drīzumā virs avārijas vietas pacelsies Valsts robežsardzes helikopters, bet pēc tam tiks lemts par to, kā īstenot tālākos meklēšanas darbus, pastāstīja Subbota, piebilstot, ka cer uz dienasgaismas palīdzību meklēšanā.

Šā gada 4. martā pieņemtie grozījumi Darba likumā precizē un papildina virkni likuma normu, lai nodrošinātu vienveidīgu to piemērošanu, tai skaitā – atslogo darba devēju ikdienu, kā arī pastiprina darbinieku aizsardzību

Jauns darba devēja uzteikuma pamats

Kā viens no redzamākajiem jaunievedumiem Darba likumā ir jauna darba devēja uzteikuma pamata ieviešana. Turpmāk darba devējam būs tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vairāk nekā vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā laikā netiek ieskaitīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī darbnespējas laiks, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Šādi mēģināts risināt tādu izplatītu problēmu kā negodprātīgi darbinieki, kas ilgstoši neveic savus darba pienākumus pārejošas darba nespējas dēļ, kas, iespējams, nav pamatota. Jāatzīmē, ka minēto uzteikumu darba devējs varēs iesniegt arī tieši darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kas šobrīd ir kā ierobežojošs faktors, lai uzteiktu darba līgumu pēc citiem pamatiem.

Pasaule varēs vērot, kā Google cīkstēsies par sava dominējošā stāvokļa saglabāšanu interneta meklēšanas tirgū.

Septembra pirmajā daļā tika startēta, iespējams, viena no lielākajām pretmonopola stāvokļa izmantošanas lietām mūsdienu vēsturē. ASV cīnīsies ar internetā dominējošā meklēšanas uzņēmuma Google mātes kompāniju Alphabet. Daži pauž viedokli, ka šīs tiesvedības iznākums var noteikt to, kāda nākotnē izskatīsies interneta meklēšana. Šim procesam arī var būt pa spēkam pavērt durvis uz to, lai pret Alphabet un citiem tehnoloģiju grandiem tiek izvirzītas kādas citas prasības.

Konkrēti šī ASV Tieslietu departamenta lieta ir vērsta pret Alphabet saistībā ar to, ka šis uzņēmums slēdzis, iespējams, ne īsti legālas vienošanās par to, lai tieši tā Google meklēšanas platforma vienmēr būtu pamata izvēle patērētāju pūļiem. Piemēram, Google šādus daudzmiljardu ASV dolāru darījumus slēdzis ar Apple un ne tikai - lieta koncentrēsies uz līdzīgiem Alphabet darījumiem gan ar Samsung un pārējiem viedtālruņu ražotājiem, gan citiem tās šādiem sadarbības partneriem. ASV investīciju bankas J.P. Morgan analītiķi rēķinājuši, ka Google šogad vien tās meklēšanas rīka partneriem izmaksās gandrīz 30 miljardus ASV dolāru. 20 miljardi no tiem, lai Google būtu pamata izvēles meklēšanas rīks, atlēkšot Apple un 8 miljardi – tālruņu izstrādātājiem ar Android operētājsistēmu. ASV prokurori gan kopējo summu min krietni mazāku – 10 miljardu ASV dolāru apmērā, kas, iespējams, liecina par duļķainu un visai interpretējamu lauku.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicinājusi darba devējiem – komersantiem (izņemot izglītības un ārstniecības iestādes), pašnodarbinātām personām, biedrībām vai nodibinājumiem nodarbināt bezdarbniekus valsts līdzfinansētajās darba vietās.

NVA piedāvā nodarbināt tādus mērķa grupu bezdarbniekus, kuriem ir invaliditāte, iepriekšējos sešus mēnešus nav bijis regulāri apmaksāts darbs, nav apguvuši vispārējo vidējo izglītību vai profesionālo kvalifikāciju, ir vecāki par 50 gadiem, vienatnē rūpējas par vienu vai vairākiem apgādājamajiem.

Tāpat NVA aicina nodarbināt mazākumtautību bezdarbniekus, kuriem jānostiprina valsts valodas zināšanas, profesionālās iemaņas vai pieredze, lai palielinātu savas iespējas iegūt pastāvīgu darbu.

NVA darba devējiem nodrošina ikmēneša darba algas dotāciju bezdarbniekam 50% apmērā no darba devēja noteiktās mēneša darba algas, ievērojot, ka ikmēneša dotācija nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru; dotācija ikmēneša algai bezdarbniekam ar invaliditāti ir lielāka - 100% līdz 200% apmērā no minimālās darba algas.

Labklājības ministrija (LM) rosina ieviest bezdarbnieku profilēšanu, kas nozīmētu, ka bezdarbnieki tiktu dalīti noteiktās funkcionālās grupās, piemēram, jauniešos, ilgstošajos bezdarbniekos utt.

Atbilstoši šim iedalījumam bezdarbniekiem tiktu noteikti paši piemērotākie aktīvās nodarbinātības pasākumi, sarindojot tos prioritārā secībā.

Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā arī paredz, ņemot vērā starptautisko normu prasības, paplašināt to cilvēku loku, kuriem ir tiesības iegūt bezdarbnieku un darba meklētāju statusu. Paredzēts, ka bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu varēs iegūt arī tie cilvēki no trešajām valstīm, kuri būs saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju un kuriem būs tiesības strādāt pie jebkura darba devēja.

Šiem cilvēkiem būs ierobežota piekļuve Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) organizētajiem aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem, uzsver LM. «Piemēram, viņi netiks iesaistīti tādos ilglaicīgos pasākumos, kā subsidētā nodarbinātība, profesionālās vai neformālās izglītības programmas apguve. Vienlaikus šie cilvēki pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas varēs pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu,» informē ministrijā.

Vidēji mēnesī vārds Latvia (Latvija angļu valodā) interneta populārākajā meklēšanas portālā Google tiek ievadīts 450 tūkst. reižu, Latvia tourism (Latvija tūrisms) - 135 tūkst. reižu.

Salīdzinot nedēļas, kad informācija par Rīgu meklēta visaktīvāk, un ziņas, kas šajā laikā parādījās ārvalstu interneta vietnēs un medijos, skaidrs, ka līknes augstākie punkti saistīti ar citviet plaši izskanējušiem notikumiem - ASV prezidenta Džordža Buša vizīti Rīgā, Pasaules čempionātu hokejā, NATO sanāk­smi, slavenā hokejista Sergeja Žoltoka bērēm, skandāliem apvītajiem geju un lesbiešu gājieniem. Tāpat intereses augstākie punkti bijuši novērojami uzreiz pēc tam, kad lēto biļešu aviolīnija Ryanair paziņoja, ka uzsāks lidojumus uz Rīgu, kā arī tad, kad Latvija pievienojās Šengenas līgumam. Tomēr visaugstākais punkts līknē tika sasniegts nedēļā, kad plašu atspoguļojumu izraisīja kārtējā Brīvības pieminekļa apgānītāja aizturēšana un tam sekojušie tā brīža iekšlietu ministra Mareka Segliņa neglaimojošie izteikumi par Lielbritānijas iedzīvotājiem.

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021./2022.gadam ietvaros Valsts ieņēmumu dienests (VID) lielāko vērību pievērsīs darbaspēka nodokļiem un nedeklarētās darba samaksas īpatsvara mazināšanai, pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

VID vadītāja norādīja, ka patlaban nodokļu ieņēmumi pildās labi, piemēram pērn nodokļu ieņēmumu plāns paredzēja 9,667 miljardu eiro ieņēmumus, bet plāna izpilde bija 10,06 miljardi eiro, kas ir par 4,1% vairāk. Savukārt šogad pirmajā ceturksnī plāns paredzēja 2,371 miljarda eiro ieņēmumus, bet izpilde ir 2,716 miljardi eiro jeb par 14,5% vairāk, nekā plānots.

Jaunzeme īpašu pieaugumu atzīmēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieņēmumos.

Kā galveno rādītāju, kas ļauj aplēst ēnu ekonomikas apmēru, Jaunzeme minēja nodokļu plaisas un norādīja, ka vairākos nodokļos plaisa pēdējos gados ir būtiski samazinājusies līdz līmenim, par kuru zemāku diez vai izdošoties sasniegt. Tostarp akcīzes nodokļa plaisa samazinājusies līdz 5,6% no 12,3% 2013.gadā, bet pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa - līdz aptuveni 5% no 29,8% 2010.gadā.

Negaidīti uzradies dabas resursu nodoklis ogļūdeņražu izpētes un ieguves uzņēmumiem, ko VARAM grasās ieviest jau 2022.gadā, rosina izvērtēt turpmāko darbību un investīcijas Latvijā. Šī iemesla dēļ var tikt pārtraukta turpmāka ogļūdeņražu izpēte un potenciālā ieguve, ko Lietuvā reģistrētā slēgtā akciju sabiedrība (UAB) "Geobaltic" bija paredzējusi veikt Gudenieku apvidū noteiktajā licences laukumā, informē uzņēmums.

UAB "Geobaltic" norāda, ka jau aptuveni četrus gadus tika veikti izpētes priekšdarbi un noritēja cīņa ar birokrātiskiem šķēršļiem, līdz beidzot tika saņemtas atļaujas, kas iepriekš netika izsniegtas tiesību aktos esošo nepilnību un neskaidrību dēļ. Beidzot bija tikts līdz posmam, kas saistīts ar vislielākajām investīcijām - izpētes un ieguves urbuma ierīkošanai.

Taču ar nepatīkamu pārsteigumu pienāca 31.maijs, kad VARAM publicēja dabas resursu nodokļa likumprojektu. Tas faktiski noteica jaunu būtisku nodokli, kas pamatos sagrauj uzņēmuma finanšu darbības plānojumu, norāda uzņēmums.

Izvērtējot jauno nodokli, arī bez detalizētiem aprēķiniem ir skaidrs, ka līdz šim veikto investīciju atgūšana nebūs iespējama. Īpaši uzņēmējus mulsina negaidītības faktors. Iepriekš zinot par šādu nodokli, būtu iespējams izvērtēt nosacījumus un neuzsākt Latvijā darbību, kas nenes peļņu pārlieku lielās nodokļu nastas dēļ. Taču šai gadījumā neparedzētais nodoklis uzrodas jau ar valsts izdotām licencēm darbību uzsākušiem uzņēmumiem. Šāda nodokļu vides nestabilitāte neļauj uzņēmējdarbībai Latvijā justies drošai, norāda uzņēmums.

Kompānija Google sāks piedāvāt meklēšanas programmu (Google Custom Search Business Edition) mazajiem un vidējiem uzņēmumiem par to prasot 100 USD gadā, ziņo Associated Press.

Šis serviss būs paredzēts vairākiem miljoniem interneta lapu visā pasaulē, kurām nav vai arī ir neapmierinoša meklēšanas programma.

Cena šim Google produktam būs 100 USD gadā un par šo summu būs iespējams meklēt 5 000 uzņēmuma interneta lapās. Lielākām kompānijā Google piedāvās par 500 USD iegādāties meklēšanas programmu 50 000 uzņēmuma interneta lapām.

Kompānija Google pirms diviem gadiem piedāvāja meklēšanas programmu GoogleMini, kura cena bija 1 995 USD, Savukārt sarežģītāka meklēšanas programma izmaksāja jau vairākus simtus tūkstošus USD.

Agrāk, lai uzņēmums veiksmīgi pārdotu savu preci, pietika ar labu kvalitāti, adekvātu cenu un lielisku apkalpošanu. Vēlāk, palielinoties konkurencei, šīm īpašībām bija jāpievieno reklāma drukātajos vai elektroniskajos medijos. Taču līdz ar tehnoloģiju ārkārtīgi straujo attīstību iepriekšminētajām īpašībām un aktivitātēm šodien veiksmīgs uzņēmums nav iedomājams bez savas vairāk vai mazāk aktīvas mājas lapas, uzsver kompānijas SIA S.P.Q.R. izpilddirektors un arī īpašnieks Zigmārs Ronis.

«Tomēr aizvien mainīgajā pasaulē vairs nepietiek arī ar labu un atraktīvu mājas lapu. Sevišķi, ja savu darbību plānojat izvērst ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām. Interneta iespējas, šķiet, šodien ir bezgalīgas. Tikpat bezgalīgas ir arī iespējas sastapt desmitiem, simtiem un pat tūkstošiem konkurentu virtuālajā pasaulē. Taču šeit cīņa par klientu vairs neaprobežojas tikai ar kvalitāti un cenu. Aizvien lielāku nozīmi šajā kaujas laukā aizņem cīņa par pirmajām vietām Google meklēšanas sistēmā,» norāda Z.Ronis.

Aizvien lielāks skaits cilvēku sev interesējošās preces vai pakalpojumu pārdevējus meklē dažādās interneta meklēšanas sistēmās. Latvijā un arī Eiropā populārākā ir Google, kurā ievadot atslēgas vārdus, cilvēks ļoti īsā laikā atrod daudz un dažādus pārdevējus. «Taču ir kāda nianse, kas šajā sistēmā būtiski maina pārdevēju pozīcijas – jūs personiski virtuālajā vidē nekādi nespējat ietekmēt pircēja izvēli par labu sev, ja neatrodaties vismaz pirmajā desmitniekā. Šodienas cilvēkam nav laika atvērt un izpētīt 20, 30 vai vairāk uzņēmumu mājas lapas. Pārsvarā šī izpēte caur Google beidzas pie pirmā divdesmitnieka. Ja neesat šajā skaitā, tad varat uzskatīt, ka priekš konkrētā klienta neeksistējat vispār,» pauž Z.Ronis.

Rīt, 29.augustā, Vēstures un kuģniecības muzejā notiks Starptautiskās aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas rokasgrāmatas latviešu valodas versijas 3. sējuma atvēršanas svētki.

Pasākumā piedalīsies aizsardzības ministrs Atis Slakteris, Jūras spēku Krasta apsardzes pārvaldes priekšnieks jūras kapteinis Hermanis Černovs un citas amatpersonas.

Grāmatas prezentācijas laikā tiks demonstrēta dokumentālā filma par 2007.gada starptautiskajām mācībām "BOLD MERCY 2007".

Starptautiskās aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas rokasgrāmatas trīs sējumu mērķis ir palīdzēt valstīm attīstīt to meklēšanas un glābšanas (SAR) sistēmu un izpildīt tās starptautiskās saistības, kuras šīs valstis ir uzņēmušās. Rokasgrāmata sniedz ieteikumus vienotai pieejai aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas dienestu organizēšanai un nodrošināšanai.

Vakar, 30. septembrī plkst. 01.35 JS Krasta apsardzes dienesta (JS KAD) Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs saņēmis zvanu, ka iepretim Mangaļsalas Kuģu remontrūpnīcai apmēram 200 m no augstsprieguma līnijas, kura šķērso Daugavu, zvejas tīklos esot iepinusies laiva ar tajā esošiem pieciem cilvēkiem. Tā kā pašu spēkiem no tīkliem atbrīvoties nav varēts, nolemts vērsties pēc palīdzības.

Plkst. 01.45 JS KAD Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs devis trauksmi JS kuģim KA-09, kas veiksmīgi atbrīvojis laivu no zvejas tīkliem.

Nedaudz vēlāk, plkst. 03.33 saņemta informācija, ka kuģis Liepāja esot uz sēkļa jau vairākas stundas. JS KAD Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs nekavējoties uz negadījuma vietu norīkojis Jūras spēku kuģi KA-09, vēlāk arī glābšanas vienību. Tā kā kuģa atrašanās vieta bijusi tikai aptuveni zināma, negadījuma novēršanā iesaistīta Jūrmalas, vēlāk arī Rīgas policija ar lūgumu iespējami precīzi pārbaudīt kuģa atrašanās vietu un situāciju uz tā.

Plkst. 05.00 uz negadījuma vietu devies kuģis Jelgava, lai palīdzētu kuģim Liepāja pietauvoties pie Akmens tilta, jo kuģim esot bijušas problēmas ar dzinēja iedarbināšanu.

Esmu bez darba. Pirmajā brīdī šoks un jautājums – vai tas tiešām notiek ar mani? Ko darīt šajā situācijā? Pirms dodamies uz valsts institūcijām reģistrēties kā bezdarbniekam un nekavējoties mesties jauna darba meklējumos, iepazīstieties ar visu informāciju, kas ir pieejama www.nva.lv un www.vsaa.lv, atrodiet kādu mirkli, lai mierīgi saprastu savu situāciju un pieņemtu atbilstošu lēmumu.

Apzināties šā brīža savu finanšu situāciju

Kad esat to noskaidrojis, izrēķiniet, cik jums kopā ir naudas līdzekļi (kopā ar iekrājumiem, ja tādi ir).

Pēc tam sarakstiet uz papīra visus savus mēneša tēriņus un sadaliet vismaz 3 daļās – obligātie maksājumi (kredītsaistības, komunālie pakalpojumi u.c., par kuru kavēšanu vai nemaksāšanu var būt soda sankcijas); izdzīvošanas maksājumi (par pārtiku, nepieciešamo higiēnu un apģērbu, transporta izdevumi u.c.), dažādi maksājumi (mobilā telefona rēķins, kabeļu televīzija, kafejnīcu un restorānu apmeklējumi, kino un teātris u.c.,). Izrēķiniet, cik vidēji mēnesī jums aiziet naudas visām 3 daļām kopā plus vēl pierēķiniet apmēram 10% neparedzētiem izdevumiem. Izrēķiniet, cik vidēji mēnesī jums aiziet naudas pirmajām 2 daļām plus pierēķiniet 10% neparedzētiem izdevumiem. Pirmā summa ir maksimālie izdevumi un otrā summa ir minimālie izdevumi.

Kompetentas institūcijas „Darba Vide” pārstāvjiem no citu darba devēju puses ir nācies dzirdēt dažādus jautājumus par darba aizsardzības ieviešanu uzņēmumos. Piemēram, vai uzņēmumā, kurā strādā 2 darbinieki, ir nepieciešams norīkot darba aizsardzības speciālistus? Un vai darba aizsardzības speciālistus ir jānorīko arī ārvalstu uzņēmumu pārstāvniecībās? Jā, ir nepieciešams norīkot, jo Darba aizsardzības likums nosaka, ka, neatkarīgi no darbinieku skaita, katram darba devējam ir pienākums organizēt darba aizsardzības sistēmu savā uzņēmumā.

Pareiza ugunsdzēsības iekārtu apkope un atbilstoša personāla apmācība palīdzēs izvairīties no situacijas, kad neliels ugunsgrēks pārvēršas par katastrofu.

Ja darba devējam nav iespēja norīkot un apmācīt darba aizsardzības speciālistus vai arī darba devējs veic kādu no komercdarbības veidiem, kuru ir noteicis Ministru kabinets, darba devējs darba aizsardzības sistēmas izveidē un uzturēšanā ir jāiesaista kompetenta institūcija.

Kādas ir priekšrocības, ja uzņēmumā ir savs darba aizsardzības speciālists, kurš ir apguvis darba aizsardzības pamatlīmeņa zināšanu programmu 160 stundu apjomā? Ņemiet vērā, ka savs uzņēmuma darbinieks labi pārzina uzņēmuma darbību, tādēļ darba aizsardzības sistēmu iespējams vieglāk integrēt uzņēmuma darbībā, kā arī savam darba aizsardzības speciālistam ir ciešāks kontakts ar uzņēmuma darbiniekiem, kā rezultātā vieglāk darba aizsardzības jautājumu risināšanā iesaistīt pašus attiecīgos darbu veicējus.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 5,473 miljardus eiro, kas ir par 69,481 miljonu eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, budžeta ieņēmumi palielinājušies par 0,54 miljardiem eiro jeb 11,1%. VID skaidro, ka ieņēmumu plāna izpildi būtiski veicināja ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi, kas 2018.gada septiņos mēnešos ir pārsnieguši plānoto gada apmēru.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns 2018.gada septiņos mēnešos izpildīts par 103,9%, iekasējot 2,692 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns septiņos mēnešos paredzēja iekasēt 2,592 miljardus eiro, tādējādi plāns pārpildīts par 100,744 miljoniem eiro jeb 3,9%.

Ieņēmumi no UIN septiņos mēnešos bija 203,755 miljoni eiro, kas ir 132% no plānotā. Plāns paredzēja iekasēt 222,57 miljonus eiro.

Bezdarbniekam, kurš sācis strādāt, bezdarbnieka statusu vajadzētu saglabāt vēl vismaz četrus līdz sešus mēnešus, nevis divus, kā tas ir patlaban, uzskata izklaides atrakciju kompleksa "Līvu akvaparks" pārvaldītāja SIA "Akvaparks" izpilddirektore Velta Lasmane.

Šodien Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotajā uzņēmēju un atbildīgo institūciju pārstāvju sarunā par turpmākajiem uzdevumiem nodarbinātības problēmu risināšanā Lasmane ierosināja, ka bezdarbniekam, sākot darbu kādā uzņēmumā, vajadzētu nodrošināt iespēju saglabāt bezdarbnieka statusu četrus līdz sešus mēnešus bez pabalsta saņemšanas iespējas, lai gadījumā, ja uzņēmums nolemj nesadarboties ar bezdarbnieku, viņš var atgriezties bezdarbnieka statusā.

Lasmane stāstīja, ka viņas vadītā uzņēmuma darbinieku vidējais vecums ir 26,5 gadi un kolektīvs ir pilnībā nokomplektēts, taču, tiklīdz rodas nepieciešamība pēc jauniem cilvēkiem, rodas arī problēmas ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) nosūtītajiem potenciālajiem darbiniekiem. Viņa stāstīja, ka reiz NVA uz pārrunām uzņēmumā sūtījusi piecus līdz astoņus cilvēkus, taču ieradies viens cilvēks.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Pret Covid-19 nevakcinētus darbiniekus no darba iespējams atstādināt vai atlaist saskaņā ar Darba likumu, secināms no Labklājības ministrijas (LM) publiskotā informatīvā materiāla darba devējiem.

Ievērojot to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē šobrīd nav veikti jelkādi pārgrozījumi darba attiecību tiesiskajā regulējumā un noteikts īpašs šai situācijai pielāgots regulējums, tad darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu regulējums ir rodams jau spēkā esošajā Darba likumā, norāda LM. Līdzīgi ir arī attiecībā uz cita veida tiesisko attiecību, kas saistītas ar personu nodarbinātību, regulējumu, jo īpaši dienestā esošajām amatpersonām.

Ja objektīvi darba devējam nav iespējas pārstrukturēt savu darbību un piedāvāt attālinātu darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, turklāt uzrādot sertifikātu vai testu, tad atbilstoši konkrētai situācijai un lietas apstākļiem ir vairākas risinājuma iespējas, skaidroja ministrijā. Turklāt tieši darba devēja ziņā ir risinājuma izvēle atbilstoši apstākļiem konkrētajā darba vietā.

Iespējams, no 2009. gada 1. marta varētu tikt palielinātas stipendijas, kas tiek maksātas bezdarbniekiem, kuri apgūst kādu profesiju, taču tiks likvidētas īres un transporta izdevumu kompensācijas.

Stipendijas varētu tikt palielinātas no pašreizējiem 40 Ls līdz 70 Ls, bet bezdarbniekiem, kas iegūst neformālo izglītību, stipendijas apmērs varētu tikt palielināts no 25 Ls līdz 35 Ls, paredz Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas atbalstītie Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma grozījumiem.

Pašlaik bezdarbniekam maksimālā iespējamā kompensējamā summa par transporta izdevumiem ir 21 Ls mēnesī, savukārt par īres izdevumiem - 31 Ls mēnesī. Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, īres un transporta izdevumu kompensācijas vienam bezdarbniekam līdz šim vidēji sasniedza 6.82 Ls mēnesī.

Par grozījumiem Bezdarbnieku un darba meklētāju likumā trešajā lasījumā vēl jālemj Saeimai.

Labklājības ministrija (LM) uzskata, ka izmaksājamam bezdarbnieka pabalstam ir jāatbilst bezdarbnieka veiktajām apdrošināšanas iemaksām, tādēļ papildināta bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanas kārtība., Db.lv informēja LM Komunikācijas departamenta direktore Lelde Rāfelde.

Tas noteikts LM izstrādātajā likumprojektā Grozījumi likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam, kas ceturtdien, 5.jūlijā izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Par tiem vēl būs jālemj valdībai.

Gadījumā, kad iemaksas bezdarba gadījumā par bezdarbnieku vienlaicīgi ir veikusi gan valsts, gan viņa darba devējs un viņš pats, bezdarbnieka pabalsta apmēru paredzēts noteikt proporcionāli viņa apdrošināšanas stāžam un atbilstoši viņa apdrošināšanas iemaksu algai. Pašreiz bezdarbnieka pabalstu šādam bezdarbniekam piešķir Ls 54 jeb 60% apmērā no divkārša valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, kāds ir spēkā bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas dienā.

Centrālās statistikas pārvaldes nepārtrauktā darbaspēka apsekojuma rezultāti par 2007. gada 1. ceturksni liecina, ka tikai 4,1% darba ņēmēju saņēmuši pēcnodokļu algu, kas pārsniedz 500 latus.

Lai nodrošinātu informāciju darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēšanas modelim, saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 25.jūlija sēdes lēmumu, no 2007.gada Darbaspēka apsekojuma izlase ir palielināta vairāk kā 2 reizes. Nejaušās izlases rezultātā 1.ceturksnim tika atlasītas 6 tūkst. mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,7 tūkst. cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Līdz ar to iegūtie rezultāti par situāciju darba tirgū un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti aptver šo vecuma grupu. Apsekojumā datu vispārināšanai tiek izmantots aprēķinātais iedzīvotāju skaits 2007.gada sākumā, Db.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldes Nodarbinātības statistikas daļa.