2006.gada 3.ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar 2005.gada attiecīgo periodu palielinājies par 4.4%, liecina CSP apkopotā informācija. Katrs desmitais (9.8%) darba ņēmējs šajā periodā saņēma algu 300.01-500.00 latu robežās, 2.4 % saņēma algu 500.01-1000.00 latu robežās, savukārt, tikai neliels skaits (0.5%) bija tādu, kas saņēma algu virs 1000 latiem.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija liecina, ka gandrīz divas trešdaļas (65.9%) iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem 2006.gada 3.ceturksnī bija ekonomiski aktīvi (ekonomiski aktīvos iedzīvotājus jeb darbaspēku veido nodarbinātās personas un personas, kas aktīvi meklē darbu) - vīriešu vidū šis rādītājs bija 73.5%, bet sieviešu – 59.2%.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka kopumā valstī bija nodarbināti 1118.8 tūkst. cilvēku (61.8% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Tikai 5.8% no tiem dažādu iepriekš minēto iemeslu dēļ nestrādāja. Savā lauku saimniecībā, ar mērķi saražot produkciju personiskajam patēriņam, bija nodarbināti 7.7 tūkst. cilvēku (0.7 % no nodarbināto kopskaita). Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, 2006.gada 3.ceturksnī palielinājās gan nodarbināto iedzīvotāju skaits (2005.gada 3.ceturksnī tas bija 1043.6 tūkst. cilvēku), gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (2005.gada 3.ceturksnī šis rādītājs bija 57.6%).

Katrs desmitais (9,7%) Latvijas iedzīvotājs nopelna algu 300,01-500,00 latu robežās, 2,2 % darba ņēmēju saņem algu 500,01-1000,00 latu robežās, savukārt, tikai neliels skaits (0,6%) ir tādu, kas saņem algu virs 1000 latiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Gandrīz divas trešdaļas (64,8%) iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir ekonomiski aktīvi - vīriešu vidū šis rādītājs bija 71%, bet sieviešu – 59,3%. 2006.gada 4.ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar 2005.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 3,2%. Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus jeb darbaspēku veido nodarbinātās personas un personas, kas aktīvi meklē darbu.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka kopumā valstī bija nodarbināti 1100,3 tūkst. cilvēku (60,8% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Tikai 3,1% no tiem dažādu iemeslu dēļ nestrādāja. Savā lauku saimniecībā, ar mērķi saražot produkciju personiskajam patēriņam, bija nodarbināti 6,2 tūkst. cilvēku (0,6 % no nodarbināto kopskaita). Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, 2006.gada 4.ceturksnī palielinājās gan nodarbināto iedzīvotāju skaits (2005.gada 4.ceturksnī tas bija 1047,8 tūkst. cilvēku), gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (2005.gada 4.ceturksnī šis rādītājs veidoja 57,8%).

Pasākumā «Algoti pagaidu darbi», ko sadarbojoties ar Latvijas pašvaldībām īsteno Nodarbinātības Valsts aģentūra (NVA), nodarbināti 1473 bezdarbnieki un noslēgti līgumi ar 106 Latvijas pašvaldībām.

Visvairāk algotu pagaidu sabiedrisko darbavietu šobrīd izveidots Latgalē (539). Kurzemē izveidotas 334 darbavietas, bet vismazāk – 131 – darbavieta pasākuma ietvaros radīta Rīgas reģionā.

Algotus pagaidu sabiedriskos darbus īsteno tādās darba vietās, kas pašvaldību institūcijās (izņemot pašvaldību komercsabiedrībās), biedrībās vai nodibinājumos izveidotas no jauna vai kurās vismaz četrus mēnešus, pirms bezdarbnieks uzsācis dalību pasākumā, nav tikusi nodarbināta neviena cita persona.

Algoti pagaidu sabiedriskie darbi tiek organizēti, lai sniegtu atbalstu bezdarbniekiem, kas nesaņem pabalstu un reģistrēti NVA vairāk nekā sešus mēnešus. Par algotu pagaidu sabiedrisko darbu bezdarbnieks saņem simts latus mēnesī, savukārt NVA veic valsts ssociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensijas apdrošināšanai.

Centrālās statistikas pārvaldes nepārtrauktā darbaspēka apsekojuma rezultāti par 2007. gada 1. ceturksni liecina, ka tikai 4,1% darba ņēmēju saņēmuši pēcnodokļu algu, kas pārsniedz 500 latus.

Lai nodrošinātu informāciju darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēšanas modelim, saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 25.jūlija sēdes lēmumu, no 2007.gada Darbaspēka apsekojuma izlase ir palielināta vairāk kā 2 reizes. Nejaušās izlases rezultātā 1.ceturksnim tika atlasītas 6 tūkst. mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,7 tūkst. cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Līdz ar to iegūtie rezultāti par situāciju darba tirgū un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti aptver šo vecuma grupu. Apsekojumā datu vispārināšanai tiek izmantots aprēķinātais iedzīvotāju skaits 2007.gada sākumā, Db.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldes Nodarbinātības statistikas daļa.

Katrs ceturtais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs savu mājokli nav remontējis vairāk nekā piecus gadus, liecina pēc DNB bankas pasūtījuma veiktās aptaujas dati. Savukārt katrs desmitais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs, kurš remontu jau veicis vai to īsteno patlaban, mājokļa atjaunošanai un uzpošanai izmantojis bankas aizdevumu.

Izmantojot vēl pēdējos gaišos rudens vakarus, katrs piektais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs patlaban veic mājokļa remontu. 15% aptaujāto šogad jau ir paguvuši tikt pie jaunām, izremontētām telpām. Teju vienāds respondentu skaits mājokļa remontu veikuši pēdējo divu gadu laikā vai pirms trīs līdz pieciem gadiem (attiecīgi 16% un 17%).

Patlaban mājokli visbiežāk remontē tieši gados jauni respondenti – vairāk nekā katrs ceturtais (27,4%) respondents vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem. Savukārt teju katrs trešais (37,7%) Latvijas iedzīvotājs vecuma grupā no 46 līdz 55 gadiem mājokli ir remontējis senāk nekā pirms pieciem gadiem.

No nākamā gada sākuma bezdarbnieki, kuri ilgstoši ir bez darba, četrus mēnešus pašvaldībās varēs piedalīties algotos pagaidu sabiedriskos darbos, pavēstījusi Labklājības ministrija.

No nākamā gada sākuma bezdarbnieki, kuri ilgstoši ir bez darba, četrus mēnešus pašvaldībās varēs piedalīties algotos pagaidu sabiedriskos darbos, pavēstījusi Labklājības ministrija.

Darba vietas varēs izveidot pašvaldību institūcijās, izņemot pašvaldību komercsabiedrībās, biedrībās vai nodibinājumos. Piedaloties algotos pagaidu darbos, bezdarbnieks saņems ikmēneša atlīdzību simts latu apmērā. Ja bezdarbnieks nebūs strādājis attiecīgajā mēnesī visas paredzētās dienas, pašvaldība atlīdzību izmnaksās procentuāli pēc strādāto dienu skaita.

Par algoto pagaidu sabiedrisko darbu īstenošanu Nodarbinātības Valsts aģentūra (NVA) un pašvaldība slēgs līgumu, kura ietvaros tiks noteikta pasākumu īstenošanas kārtība, pušu tiesības un pienākumus, norēķinu, līguma izpildes un pārskatu sniegšanas kārtība.

Šogad Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotajā ESF projektā Algotie pagaidu sabiedriskie darbi pašvaldībās iesaistīti vairāk nekā 22 tūkstoši bezdarbnieku, informē NVA.

Savukārt kopš projekta uzsākšanas 2012.gada janvārī dalību pasākumā uzsākuši jau vairāk nekā 53 tūkstoši bezdarbnieki.

Pašlaik algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos var iesaistīties bezdarbnieki, kuri reģistrējušies NVA bezdarbnieka statusā vismaz sešus mēnešus un nesaņem bezdarbnieka pabalstu. Tomēr līdz ar aktuālajiem grozījumiem normatīvajos aktos, algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos varēs iesaistīties arī tie bezdarbnieki, kuri bezdarbnieka statusā ir reģistrēti mazāk par sešiem mēnešiem, bet pēdējos 12 mēnešus nav strādājuši. Bezdarbnieku iesaistei papildus noteiktos kritērijus plānots piemērot sākot no šī gada septembra sākuma.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām arī šogad visā Latvijā organizē algotos pagaidu sabiedriskos darbus bezdarbniekiem, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu un ir reģistrēti NVA kā bezdarbnieki vairāk nekā 6 mēnešus vai reģistrēti bezdarbnieka statusā mazāku laiku, bet vismaz 12 mēnešus nav strādājuši, informē NVA.

Tas ir valsts finansēts aktīvais nodarbinātības pasākums, kura mērķis - nodrošināt bezdarbniekiem iespēju uzturēt vai iegūt darba iemaņas, veicot sabiedriska labuma darbus pašvaldību izveidotajās algotu pagaidu saviedrisko darbu vietās.

NVA un pašvaldība slēdz līgumu par algoto pagaidu sabiedrisko darbu īstenošanu, nosakot pasākuma īstenošanas kārtību, pušu tiesības un pienākumus, kā arī norēķinu, līguma izpildes un pārskatu sniegšanas kārtību. Ja pasākuma īstenošanas darba vietu izveido biedrībā vai nodibinājumā, tad līgumu par tās atbilstošu nodrošinājumu pašvaldība slēdz ar attiecīgo biedrību vai nodibinājumu. Algotos pagaidu sabiedriskos darbus īsteno tādās darbvietās, kas pašvaldību institūcijās (izņemot pašvaldību komercsabiedrības), biedrībās vai nodibinājumos izveidotas no jauna vai kurās vismaz četrus mēnešus, pirms bezdarbnieks uzsācis dalību pasākumā, nav tikusi nodarbināta neviena cita persona.

Lai motivētu bezdarbniekus mērķtiecīgāk un lietderīgāk izmantot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pakalpojumus un aktīvāk meklēt darbu, sākot ar 2007.gada 1.jūliju, kopīgi ar NVA filiāles nodarbinātības aģentu bezdarbnieks vai darba meklētājs izstrādās Individuālo darba meklēšanas plānu un vienosies par veicamajiem uzdevumiem, kas varētu aktivizēt darbā iekārtošanos, informē NVA.

Arī gadījumā, ja bezdarbnieks, izvērtējot savas iespējas, nolems darbu meklēt patstāvīgi, individuālajā darba meklēšanas plānā būs jāatzīmē reģistrēšanās iemesls NVA. Bez tam NVA filiālē būs jāuzrāda apmeklēto darba devēju saraksts un darba devēju paraksti atteikuma gadījumā, vai jānorāda citādā veidā uzrunātie darba devēji, kas nav varējuši piedāvāt piemērotu darba vietu.

Sākot ar 2007.gada 1.jūliju, NVA klientam, nepildot individuālajā darba meklēšanas plānā noteikto, bezdarbnieka statuss tiks zaudēts. Atgādinām, ka normatīvie akti nosaka bezdarbnieka statusa noņemšanu gadījumā, ja bezdarbnieks divas reizes ir atteicies no piemērota darba piedāvājuma.

Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) no nākamā gada plāno ieviest reģionālās mobilitātes atbalsta pasākumu, lai atbalstītu bezdarbniekus, kuri ir gatavi tuvināties darbavietām un strādāt Latvijā, teikts ministrijas šodien izplatītajā paziņojumā.

«Reģionālā mobilitāte ir darbaspēka pārvietošanās valsts iekšienē, nevis projām no Latvijas, bet uz darbu citā apdzīvotā vietā, kur ir pieprasījums pēc attiecīgām prasmēm un spējām. Tas nenozīmē pilnīgu pārcelšanos, bet var izpausties kā braukšana uz darbu un atgriešanās mājās. Tādējādi bezdarbniekiem piedāvās iespēju, lai viņi no savas dzīves vietas varētu nokļūt līdz darba vietai, kas bez atbalsta saņemšanas nebūtu izdevīgi vai būtu pat neiespējami,» uzsver LM Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis.

Lai pasākums uzsāktu darbību 2013.gadā, sākotnēji pilotprojekta veidā, šobrīd LM strādā pie grozījumiem normatīvajos aktos. Tos līdz gada beigām paredzēts apstiprināt valdībā.

Pēc DNB bankas pasūtījuma veiktajā aptaujā atklājies, ka kopumā Latvijas reģionos un Pierīgā remontdarbi mājokļos tiek veikti daudz biežāk nekā galvaspilsētā, teikts bankas paziņojumā.

Visaktīvāk remontdarbi patlaban norit Kurzemē un Zemgalē. Savukārt galvaspilsētā salīdzinājumā ar reģioniem ir viens no zemākajiem rādītājiem, kas apliecina remonta veikšanu patlaban vai pāris pēdējo gadu robežās. Tāpat salīdzinājumā ar citiem reģioniem Rīgā ir visvairāk respondentu, kuru mājokļos remonts nav veikts vairāk nekā 5 gadus. Bet katrs desmitais rīdzinieks atzīst, ka savu mājokli vispār nekad nav remontējis.

Kopumā remonts patlaban norit katra piektā Latvijas iedzīvotāja mājoklī. Visaktīvāk remontdarbus patlaban veic kurzemnieki (27,3%) un Zemgales iedzīvotāji (25,5%). Vidzemē un Latgalē šo variantu norādīja katrs piektais respondents. Savukārt katra sestā Latvijas iedzīvotāja mājoklis remontu šogad jau ir piedzīvojis. Biežāk to atzinuši Latgales iedzīvotāji (19,7%) un Pierīgā mītošie respondenti (16,9%).

Vācijas tirgus ir raksturojams kā tradicionāls un piesātināts tirgus ar 80 miljoniem patērētāju un plaši attīstītu rūpniecību. Kaut arī dzīves līmenis Vācijā ir augsts, ap 42% no iedzīvotājiem saņem dažādus pabalstus.

Attiecīgi arī patērētāju psiholoģija ir balstīta taupīšanas paradigmā, kā rezultātā Vācijā ir viens no augstākajiem naudas krāšanas rādītājiem pasaulē. Ņemot vērā visus šos apstākļus, Vācijas ekonomikas modelis ir balstīts uz spēcīgu rūpniecības preču eksporta nozari, kuras piedāvātā produkcija bieži tiek finansēta ar pašu vāciešu eksportēto kapitālu.

Vācijas ekonomikas attīstība

Sākot ar 2008. gada septembri Vācijas ekonomika atradās brīvā kritienā un sasniedza savu zemāko punktu 2009. gada Lieldienās. Gada sākumā vairākkārtīgi uz leju tika koriģētas šī gada ekonomikas izaugsmes prognozes līdz pat -6% samazinājumam. Lai mazinātu krīzes iespaidu 2009. gada sākumā Vācijas valdība pieņēma divas konjunktūras paketes ekonomikas stimulēšanai kopsummā 83 miljardu Eiro vērtībā.

Tuvākā gada laikā hipotekāro kredītu mājokļa iegādei plāno izmantot 5% Latvijas iedzīvotāju, liecina jaunākais DNB bankas pētījums.

Aptauja liecina, ka nekustamo īpašumu tuvākā gada laikā reāli plāno iegādāties vien 5% respondentu. Pētījuma rezultāti liecina, ka tuvākā gada laikā Latvijas nekustamā īpašuma tirgus kopējo ainu uzlabos tieši kurzemnieki – teju katrs desmitais kurzemnieks noteikti plāno iegādāties nekustamo īpašumu un katrs nākamais desmitais apsver šo iespēju.

Situācijā, kad mājokļa potenciālais pircējs izmantotu hipotekāro kredītu, lielākā daļa jeb 25% atzina, ka ar bankas palīdzību to izmantotu jaunas un gatavas privātmājas iegādei. Otrajā vietā respondenti izvēlējās remontējamas vai tādas privātmājas, kur nepieciešams pabeigt celtniecības darbus.

Teju katrs desmitais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs vismaz reizi Ziemassvētku dāvanu iegādei ir izmantojis kredītu, liecina pēc DNB bankas pasūtījuma veiktās aptaujas rezultāti.

Kā atzinusi lielākā daļa vai 78% respondentu, iegādājoties Ziemassvētku dāvanas saviem tuviniekiem, visbiežāk viņiem ir noteikts aptuvenais budžets dāvanu iegādei, un šīs summas ietvaros viņi arī izvēlas un iegādājas preces vai pakalpojums. 9,1% aptaujāto budžetu dāvanām plāno, jau ļoti savlaicīgi atliekot naudu - pat, ja gadās iegādāties kādu dārgāku dāvanu, decembra ģimenes budžets no tā necieš. Taču gandrīz katrs desmitais vai 9,3% no Latvijas iedzīvotājiem atzīst, ka ne vienmēr izdodas iekļauties pieejamajā budžetā un vismaz reizi ir nācies izmantot aizdevumu, lai iegādātos kārotās svētku dāvanas saviem tuviniekiem.

«42,4% aptaujas dalībnieku atklāja, ka ļausies Ziemassvētku iepirkšanās drudzim un dāvanas iegādāsies pēdējā brīdī. Nereti šis ir stresa pilns process - dāvanas nepieciešamas, neskatoties ne uz ko, tostarp uz cenu, jo nākamajā dienā jau ir Ziemassvētki, taču vairs nav palicis laika meklēt dažādas dāvanu alternatīvas. Tādēļ esam novērojuši, ka decembrī cilvēki biežāk izmanto arī karšu overdraftu sniegtās iespējas,» stāsta DNB bankas Privātpersonu un MVU kreditēšanas vadītājs Kaspars Anckalniņš. Viņš gan piebilst, ka nav svarīgi - tiek aizņemta maza vai lielāka summa, tas jādara atbildīgi, katram pašam kritiski izvērtējot, kādas būs iespējas aizdevumu atdot.

Gandrīz puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ik gadu vismaz reizi dodas ceļojumā ārpus valsts, kamēr salīdzinoši līdzīgs skaits – 51,5% nav ieplānojuši tuvākajos gados doties nevienā ceļojumā.

Tas noskaidrots DNB bankas aptaujā par Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumiem.

Kā liecina DNB bankas īstenotā pētījuma dati, aptuveni puse jeb 51,5% Latvijas iedzīvotāju tuvāk gadu laikā neplāno doties ceļojumā ārpus valsts. Tikmēr gandrīz puse (44,3%) atbildēja, ka pieļauj tādu iespēju un ļoti labprāt to darītu. Pavisam neliela daļa aptaujāto atzina, ka ceļojumā noteikti dosies un jau noskatījuši savu galamērķi (2,1%), bet tikpat liels skaits aptaujāto patlaban vēl plāno savu nākamo galamērķi.

Vidēji puse no respondentiem ceļojumos dodas ik gadu – vairāk nekā katrs ceturtais aptaujātais ceļo aptuveni reizi gadā (26,7%), aptuveni katrs sestais (15,2%) to dara vidēji divas reizes gadā, bet četros un vairāk ceļojumos gadā dodas vien neliela daļa jeb 4% aptaujāto. Tajā pašā laikā apmēram katrs trešais respondents (34,9%) atklāja, ka ceļojumos ārpus Latvijas dodas ik pēc dažiem gadiem, bet teju katrs piektais (19,2%) atzina, ka ārpus Latvijas neceļo nekad. Aptaujas dati atklāja arī to, ka visaktīvākie ceļotāji (ceļo vairākas reizes gadā) ir vecāko vecuma grupu respondenti (46-55 un 56-65 gadi), bet atbildi, ka ārvalstu ceļojumos nedodas nekad, visbiežāk sniedza aptaujātie vecumā no 18 līdz 45 gadiem (aptuveni 21,5%).

2006. gadā bezdarbniekam no Maskavas Sergejam Moisējevam bija izdevies Sberbank paņemt 1.39 miljonus ASV dolāru lielu kredītu. Tā laikrakstam Vedomosti norādījusi Alla Goralova, kurai S. Moisējevs ir māsasdēls.

Sberbank dokumenti, kuri nonākuši Vedomosti rīcībā, liecina, ka 2006. gadā S. Moisējevs strādājis par galveno tehnologu kompānijā Gazkom-servis, kur viņa ikmēneša alga bija 870 tūkst. rubļu. Šobrīd šī kompānija vairs neeksistē, jo 2006. gadā tā tika likvidēta.

Par kredīta galvotājiem tika norādītas trīs personas, kuru ikmēneša ienākumi bijuši lielāki par 300 tūkst. rubļu. Vedomosti raksta, ka divas no bankas dokumentos minētajām personām apgalvojušas, ka nekad nav pazinušas S. Moisējevu, kā arī nekad nav strādājušas dokumentos minētajās kompānijās. Trešo galvotāju žurnālistiem atrast neizdevās.

Darba devējiem Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā iespēju ar Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu nodarbināt savos uzņēmumos vai organizācijās jauniešus, informē NVA.

Daudzi jaunieši bezdarbnieki, NVA pasākumu ietvaros iegūstot darba pieredzi pie darba devēja un apliecinot savas dotības un profesionālās spējas, vēlāk kļūst par vērtīgu ieguvumu uzņēmumam.

Lai savam uzņēmumam piesaistītu jaunu, izglītotu un perspektīvu darbinieku ar profesionālo vai augstāko izglītību, darba devējam NVA filiālē jāiesniedz pieteikums dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Pirmā darba pieredze jaunietim, bet ja darba devējs vēlas nodarbināt jaunieti subsidētajā darba vietā, viņam jāpiesakās dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Subsidētās darba vietas jauniešiem bezdarbniekiem (pasākumi noteiktām personu grupām). Savukārt biedrībām un nodibinājumiem ES projekts Jauniešu garantijas piedāvā iespēju iesaistīt jauniešus darbā sabiedrības labā, piedaloties atbalsta pasākumā Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā.

Kā rāda Swedbank Private Banking dati, Latvijā vairums turīgo klientu savu labklājības līmeni novērtē kā stabilu (55%). Savukārt katrs trešais (31%) pēdējā gada laikā jūtas audzējis savu labklājību. To apliecina arī Swedbank Private Banking klientu uzticēto līdzekļu apjoms - pērn tas audzis par 9%. Turklāt, salīdzinot ar 2008.gadu, turīgie klienti pērn bankai uzticējuši par 13% vairāk līdzekļu. Savukārt taujāti par to, kādā jomā nākotnē plāno palielināt tēriņus, visvairāk klientu (47%) norādījuši ceļojumus un vaļaspriekus, informē bankā.

Klientu vērtējumā lielāko labklājības pieaugumu viņiem nodrošinājuši pašu uzņēmējdarbības rezultāti (83%). Vērts atzīmēt, ka bankas turīgo klientu uzņēmējdarbība pārstāv plašu spektru, taču populārākās nozares ir tirdzniecība, nekustamais īpašums (tostarp apsaimniekošana, attīstīšana) un ražošana. Savukārt katrs desmitais (29%) norādījis, ka viņu labklājību pozitīvi ietekmējis ieguldījums nekustamajā īpašumā. 23% klientu kā nozīmīgu iemeslu labklājības pieaugumam minējuši ieguldījumus vērtspapīros. To uzrāda arī bankas dati – ieguldījumi attīstīto valstu akcijās pērn nodrošinājuši pat 10,4% lielu peļņas pieaugumu.

Neatkarīgi no finansiālās rocības vecāki vēlas bērniem sniegt atbalstu, līdz ar patstāvīgas dzīves uzsākšanu palīdzot nostāties uz savām kājām. Kā liecina DNB bankas īstenotā aptauja, aptuveni trešā daļa vecāku veido bērnam paredzētu naudas uzkrājumu, bet citi kā investīciju bērna nākotnē redz arī ģimenes nekustamo īpašumu un citus risinājumus.

Lai nodrošinātu saviem bērniem finansiālu labklājību nākotnē, trešā daļa aptaujāto (33,8%) atklāja, ka izveidojuši īpašu krājkontu, kura uzkrājums bērnam būs pieejams pēc pilngadības sasniegšanas. Katrs ceturtais (25,4%) uzkrājumu veido savā vai dzīvesbiedra krājkontā, bet teju tikpat liela daļa aptaujāto (25,2%) pastāstīja, ka iegādāts nekustamais īpašums, kas nākotnē varētu kalpot par finansiālu atbalstu bērnam.

Tikmēr aptuveni katrs sestais (15,6%) respondents izmanto uzkrājošu dzīvības apdrošināšanu, bet aptuveni katrs desmitais (11,8%) veido skaidras naudas uzkrājumu. Savukārt 14,9% respondentu atzina, ka naudas līdzekļus bērnu finansiālajai labklājībai nākotnē patlaban neatvēl.

Līdz Vispārīgās datu aizsardzības regulas jeb GDPR ieviešanai 25. maijā ir palicis pavisam maz laika, tikai katrs desmitais Latvijas uzņēmums ir pilnībā gatavs izpildīt regulas prasības, atklāj pēc zvērinātu advokātu biroja «Sorainen» un informācijas tehnoloģiju uzņēmuma «Squalio» pasūtījuma veiktā pētījumu kompānijas «Norstat Latvija» aptauja.

«Norstat Latvija» aptauja tika veikta no 2018.gada 19.marta līdz 9.aprīlim. Aptaujā piedalījās 820 Latvijas uzņēmumu, un iegūtie dati ir reprezentatīvi.

Aptauja liecina, ka liela daļa uzņēmumu darbu pie sagatavošanās nav sākusi. Ne velti katrs piektais uzņēmums atzīst, ka pilnībā nav gatavs izpildīt GDPR prasības, kā arī nezina, kādas darbības veicamas, lai sagatavotos brīdim, kad regula stāsies spēkā.

Vismazāk regulas prasībām ir gatavi uzņēmēji Pierīgā, Zemgalē un Latgalē, uzņēmumi ar darbinieku skaitu līdz 19 cilvēkiem, kā arī tie uzņēmumi, kas nodarbojas ar būvniecību un dažādu komunālo pakalpojumu sniegšanu, vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, transportlīdzekļu remontu, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem.

2007.gadā Latvijā uz dzīvi ieradās 3 541 cilvēks no 66 valstīm un uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs aizbrauca 4 183 cilvēki uz 80 valstīm, liecina informācija Centrālajā statistikas pārvaldē.

Jāatzīmē, ka 2007. gadā Latvijā ilgtermiņa migrācijas dēļ iedzīvotāju skaits samazinājās par 642 cilvēkiem, kas ir daudz mazāk nekā 2006.gadā, kad Latvijas iedzīvotāju skaits šā faktora dēļ saruka par 2451 cilvēku.

Interesants ir fakts, ka no Latvijas iedzīvotājiem, kas 2007.gadā strādāja ārzemēs, 60% pirms aizbraukšanas no Latvijas bija nodarbināti. Saskaņā ar CSP darbaspēka apsekojuma datiem, trīs piektdaļas no mūsu valsts iedzīvotājiem, kas 2007. gadā strādāja ārzemēs, pirms aizbraukšanas no Latvijas bija nodarbināti, katrs piektais (18,3%) bija skolēns vai students, katrs sestais (17,4%) bija darba meklētājs.

Saskaņā ar interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veikto aptauju gandrīz katrs desmitais jeb 9% strādājošo turpina strādāt arī atvaļinājuma laikā. Galvenais iemesls strādāšanai atvaļinājuma laikā tiek minēts liels darba apjoms, to norādījuši 37% aptaujāto.

Aptaujas dati parāda, ka visbiežāk strādājošie atvaļinājumu bauda atpūšoties Latvijā – 42%, katrs piektais jeb 20% atvaļinājumu izmanto ceļošanai ārzemēs, katrs ceturtais jeb 25% atpūšas gan Latvijā, gan ārzemēs, bet gandrīz katrs desmitais jeb 9% respondentu atvaļinājuma laikā turpina strādāt, savukārt 4 % norādījuši citus atbilžu variantus.

Respondenti, kuri norādīja, ka atvaļinājumā laikā turpina strādāt visbiežāk minēja, ka to dara lielā darba apjoma dēļ, to atzina 37%, bet 35% atzina, ka tā ir viņu pašu iniciatīva. Savukārt 12% atklāja, ka atvaļinājums viņu darbavietā ir tikai formalitāte – tiek izmaksāta atvaļinājuma nauda, bet jāstrādā tāpat. Toties 6% apgalvo, ka strādāt atvaļinājumā viņus piespiež darba devējs. 10% no atvaļinājumā strādājošajiem norādīja citus atbilžu variantus.

Centrālās statistikas pārvaldes apsekojuma rezultāti par 2006.gadu liecina, ka kopumā valstī bija nodarbināti 1087,6 tūkst. cilvēku (60,1% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem), Db.lv informēja Nodarbinātības statistikas daļā.

Savā lauku saimniecībā, ar mērķi saražot produkciju personiskajam patēriņam, bija nodarbināti 8,1 tūkst. cilvēku (0,7 % no nodarbināto kopskaita). Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2006.gadā palielinājās gan nodarbināto iedzīvotāju skaits (2005.gadā tas bija 1035,9 tūkst. cilvēku), gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (2005.gadā šis rādītājs bija 57,1%).

2006.gadā nodarbināto kopskaitā vīriešu bija nedaudz vairāk kā sieviešu, attiecīgi 51,4% un 48,6%.

No visiem nodarbinātajiem katrs sestais (15,6%) strādāja tirdzniecībā, tikpat daudz bija nodarbināti apstrādes rūpniecībā, katrs devītais (10,8%) - lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā, katrs desmitais (9,5%) – būvniecībā, katrs vienpadsmitais (9,3%) strādāja transporta un sakaru nozarē, katrs divpadsmitais (8,1%) - valsts pārvaldē un aizsardzībā, obligātajā sociālajā apdrošināšanā, tikpat daudz bija nodarbināti izglītības jomā, katrs astoņpadsmitais (5,6%) strādāja operāciju ar nekustamo īpašumu, nomas, datorpakalpojumu, zinātnes un citu komercpakalpojumu jomā, tikai 4,7% bija nodarbināti veselības un sociālas aprūpes sfērā, nedaudz mazāk (4,5%) strādāja sabiedrisko, sociālo un individuālo pakalpojumu sfērā.

Katrs desmitais jeb 11% aptaujāto autovadītāju neuzņemtu savā automašīnā stopotāju, jo paši ir saskārušies vai zina kādu, kuram ar tiem bijusi nepatīkama pieredze, liecina drošības kompānijas GRIFS AG veiktais pētījums.

Savukārt katrs piektais (23%) aptaujātais atzina, ka labprāt izpalīdz stopotājiem, tomēr ar nosacījumu, ka stopotājs neizraisa aizdomas.

14% aptaujāto savā automašīnā uzņem ceļiniekus tikai gadījumā, ja paši ir labā noskaņojumā. Savukārt gandrīz katrs desmitais jeb 9% aptaujāto stopotājus uzņem ikreiz, kad mašīnā ir kāda brīva vieta.

«Uzņemot stopotāju savā automašīnā, autovadītājs uzņemas arī noteiktu risku, kas saistīts gan ar satiksmes, gan personīgo drošību, tomēr šo risku iespējams samazināt līdz minimumam,» uzsver GRIFS AG Korporatīvo klientu apsardzes vadītājs Uģis Začs, aicinot autovadītājus padomāt par dažiem vienkāršiem tomēr svarīgiem drošības ieteikumiem.

Līdzīgi kā pagājušajā gadu mijā, arī šogad katrs otrais Latvijas iedzīvotājs (50 %) vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir apņēmies jaunajā gadā kaut ko mainīt savā dzīvē, liecina TNS Latvia pētījums.

Savukārt divas piektdaļas iedzīvotāju 2006.gadā neplāno ko mainīt savā dzīvē (40 %) un aptuveni katrs desmitais iedzīvotājs vēl nebija ticis skaidrībā, vai apņemsies kaut ko mainīt (10 %).

Kaut ko mainīt savā dzīvē jaunajā gadā salīdzinoši biežāk ir apņēmušies jaunieši un iedzīvotāji ekonomiski visaktīvākajā vecuma grupā (vecumā no 15 līdz 34 gadiem), rīdzinieki, algotie darbinieki, studenti, skolnieki, bezdarbnieki, kā arī iedzīvotāji bez personiskajiem ienākumiem vai ar zemiem personiskajiem ienākumiem (līdz 50 latiem mēnesī), tāpat arī iedzīvotāji ar augstiem personiskajiem ienākumiem (vairāk par 200 latiem mēnesī) un iedzīvotāji ar augstiem ģimenes ienākumiem (100 un vairāk lati uz vienu cilvēku ģimenē).